Nechemijas 9
1 Un tā paša mēneša divdesmit ceturtā dienā Israēla bērni sapulcējās, gavēdami un maisos un ar zemi uz galvām.
同月二十四日，以色列子民都聚集起來，守齋禁食，穿粗毛衣，頭上頂著灰土。
2 Un Israēla dzimums šķīrās no visiem svešiniekiem, un tie stāvēja un sūdzēja savus grēkus un savu tēvu noziegumus.
以色列的苗裔，同一切外方人的子孫分開之後，便站起來，坦白承認自己的罪過。和祖先的罪惡。
3 Un tie cēlās no savas vietas un vienu cēlienu tie lasīja Tā Kunga, sava Dieva, bauslības grāmatā, un vienu cēlienu tie sūdzēja (savus grēkus) un pielūdza To Kungu, savu Dievu.
他們各站在自己的地方，三小時之久，誦讀他們天主的法律書；又三小時之久，承認了自己的罪過，跪拜了上主，他們的天主。
4 Un augstā levitu vietā stāvēja: Ješuūs un Banus, Kadmiēls, Šebanija, Bunus, Šerebija, Banus un Kenanus, un sauca ar stipru balsi uz To Kungu, savu Dievu.
肋未人耶叔亞、彼奴依、卡德米耳、舍巴尼雅、步尼、舍勒彼雅、巴尼、和革納尼，站在高處，大聲呼號上主，他們的天主。
5 Un tad sacīja tie leviti Ješuūs un Kadmiēls, Banus, Azabenija, Šerebija, Hodija, Šebanija, Petahja: ceļaties, teiciet To Kungu, savu Dievu, mūžīgi mūžam. Un lai slavēts top Tavas godības vārds, kas ir augstāks pār visu slavu un teikšanu.
隨後肋未人耶叔亞、卡德米耳、巴尼、哈沙彼雅、曷狄雅、舍巴尼雅、培塔希雅說道：「起來! 你們應讚頌上主我們的天主，從永遠直到永遠! 」眾人便讚頌他光榮的聖名，因此名遠超一切稱頌和讚美。
6 Tu esi tas vienīgais Kungs, Tu esi darījis debesis un debesu debesis un visu viņu spēku, zemi un visu, kas zemes virsū, jūru un visu, kas iekš tās, un Tu dari šo visu dzīvu un debesu spēks klanās Tavā priekšā.
厄斯德拉祈禱說：「唯獨你是上主，是你創造了天，天上的天，和天上的一切軍旅，地和地上的一切，海和海中的一切，是你使一切生存；天上的軍旅常在你前跪拜。
7 Tu esi Tas Kungs un Dievs, kas Ābramu izredzējis un viņu izvedis no Ura Kaldejā un viņam devis vārdu Ābrahāmu.
上主，你就是那揀選亞巴郎，領他離開加色丁烏爾，給他起名叫阿貝辣罕的天主。
8 Un Tu viņa sirdi esi atradis uzticīgu Sava vaiga priekšā, un ar viņu esi cēlis derību, viņam dot Kanaāniešu, Hetiešu, Amoriešu un Fereziešu un Jebusiešu un Ģirgoziešu zemi, to dot viņa dzimumam; un Tu Savu vārdu stipri esi turējis, tāpēc ka Tu esi taisns.
你見他的心對你忠實，就與他立約，把客納罕人、赫特人、阿摩黎人、培黎齊人、耶步斯人和基爾加士人的土地，賜給了他的後裔；你履行了你的諾言，因為你是正義的。
9 Un Tu esi redzējis mūsu tēvu bēdas Ēģiptes zemē un viņu brēkšanu klausījis pie Niedru jūras,
你垂顧了我們祖先在埃及的困苦，俯聽了他們在紅海旁的呼聲，
10 Un esi zīmes un brīnumus darījis pie Faraona un pie visiem viņa kalpiem un pie visiem viņa zemes ļaudīm. Jo Tu zināji, ka tie pret tiem bijuši pārgalvīgi, un Tu Sev esi darījis slavu, tā kā šodien.
遂對法郎和他所有的臣僕，以及他國內所有的民眾，行了奇蹟異能，因為你知道，他們怎樣任性傲慢地，對待了我們的祖先，因而你獲得了大名，直至今日。
11 Un jūru Tu esi dalījis viņu priekšā, ka tie pa jūras vidu ir gājuši sausumā; un kas viņiem pakaļ dzinās, tos Tu esi iemetis dziļumos, tā kā akmeni stipros ūdeņos.
你在我們祖先面前，分開了海，使他們在海中乾地路過，卻把追趕他們的人，拋入深淵，有如把一塊石頭拋入怒潮。
12 Un dienā Tu tos esi vadījis ar padebeša stabu un naktī ar uguns stabu, viņiem gaišu darīdams ceļu, kur tiem bija jāiet.
日間你用雲柱領導，夜間你用火柱光照他們所走的路。
13 Un Tu esi nolaidies uz Sinaī kalnu un no debesīm ar tiem runājis un tiem devis taisnas tiesas, īstenu bauslību, labus likumus un baušļus.
你降臨西乃山上，從天上向他們施救，賜給了他們公正的條例、真理的法律、美好的規矩及誡命；
14 Un savu svēto dusas dienu Tu tiem esi darījis zināmu, un baušļus un iestādījumus un bauslību tiem esi pavēlējis caur Mozu, Savu kalpu.
你令他們知道，你神聖的安息日，藉著你的僕人梅瑟，向他們頒佈了規矩、誡命和法律。
15 Un maizi Tu tiem esi devis no debesīm, kad tie bija izsalkuši, un ūdeni tiem izvedis no klints, kad tie bija izslāpuši, un esi uz tiem sacījis, lai ieiet un iemanto to zemi, pār ko Tu Savu roku pacēli, viņiem to dot.
你從天上賜下食物，給他們充飢；使岩石中流出清泉，給他們解渴；命令他們去佔領，。你曾舉手誓許賜與他們的土地。
16 Bet šie, mūsu tēvi, turējušies pārgalvīgi un viņu kakls palika stīvs, un tie nav klausījuši Taviem baušļiem,
但是他們，我們的祖先，任性妄為，硬著脖子，不肯聽從你的命令。
17 Un ir liegušies klausīt un nav pieminējuši Tavus brīnumus, ko Tu tiem esi darījis, bet tie palikuši stūrgalvīgi un cēluši virsnieku, iet atpakaļ uz savu kalpošanu, dumpinieki būdami. Bet Tu Dievs žēlotājs, žēlīgs un sirdsžēlīgs, lēnprātīgs un no lielas žēlastības, Tu tos neesi atstājis.
他們拒絕聽命，忘卻了你在他們中間所行的奇蹟，硬著脖子，立了首領，要回到埃及去當奴隸。但你是寬大為懷，仁愛慈悲，緩於忿怒，富於慈愛的天主，並未拋棄他們；
18 Jebšu tie arī taisīja lietu teļu un sacīja: šis ir tavs dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, - un tevi gauži kaitināja,
甚至連他們鑄了一個牛犢說：「這是領你出埃及的天主! 」犯了褻瀆的大罪時，
19 Tomēr pēc Savas lielās sirdsžēlastības Tu tos neesi atstājis tuksnesī, tas padebeša stabs neatstājās no tiem dienā, tos vezdams pa ceļu, nedz tas uguns stabs naktī, tiem spīdēdams uz ceļa, kur tie gāja.
你因你無限的仁慈，也沒有將他們拋棄在曠野中；日間在路上領導他們的雲柱，夜間為他們光照道路的火柱，仍沒有離開他們。
20 Un Tu esi devis Savu labo Garu, tos pamācīt, un to mannu Tu neesi atrāvis no viņu mutes, un tiem ūdeni esi devis, kad tie bija izslāpuši.
你賜下你溫和的風，使他們甦醒，並沒有將「瑪納」扣住，不給他們充飢，仍賜下了水為他們解渴。
21 Tā Tu tos tuksnesī esi uzturējis četrdesmit gadus, tiem nekāds trūkums nav bijis, viņu drēbes nav palikušas vecas un viņu kājas nav uztūkušas.
四十年之久，你在曠野照顧他們，使他們一無所缺；他們的衣服沒有穿破，他們的腳也沒有腫脹。
22 Un Tu tiem esi devis ķēniņu valstis un ļaudis, un tos esi nošķīris šurp un turp. Tā tie ir iemantojuši Sihona zemi un Hešbonas ķēniņa zemi un Basanas ķēniņa Oga zemi.
你將各國和眾民交給了他們，將各個角落分給了他們，他們遂佔領了赫市朋王息紅，和巴商王敖格的土地。
23 Un viņu bērnus Tu esi vairojis kā debess zvaigznes un tos ievedis tai zemē, par ko Tu viņu tēviem esi sacījis, ka tie ieies, to iemantot.
你使他們的子孫繁衍，有如天上的繁星，領他們道你誓許與他們的祖先，要去佔領的土地，
24 Tā tie bērni tur ir iegājuši un to zemi iemantojuši, un Tu esi pazemojis tās zemes iedzīvotājus, tos Kanaāniešus, viņu priekšā un nodevis viņu rokās viņu ķēniņus un tās zemes ļaudis, lai ar tiem dara pēc sava prāta.
他們的子孫便去佔領了那地方；你使那地方的居民客納罕人，屈服在他們面前，將他們的君王和地方上的人民，交在他們的手中，任他們隨意處置。
25 Un tie ir uzņēmuši stipras pilsētas un treknu zemi un iemantojuši namus, visāda labuma pilnus, izcirstas akas, vīna dārzus un eļļas dārzus un daudz augļu kokus, un tie ir ēduši un paēduši un tauki palikuši, un ir priecājušies caur Tavu lielo labdarīšanu.
他們攻取了堅固的城池，和肥沃的土地，奪得了滿藏寶物的房舍、掘好的井、葡萄園、橄欖園和豐富的果林；他們都吃得飽滿，身體肥胖，安逸享樂，這都是因你無量的慈善。
26 Bet tie ir palikuši pārgalvīgi un Tev turējušies pretī un atmetuši Tavu bauslību un nokāvuši Tavus praviešus, kas pret tiem liecināja, lai pie Tevis atgriežas, un tie ir padarījuši lielas apkaitināšanas.
但是，他們竟抗命背叛了你，將你的法律置諸背後，殺了那些警戒他們，勸他們歸順於你的先知；他們竟犯了這褻瀆的大罪，
27 Tāpēc Tu tos esi devis viņu naidnieku rokā, kas tos spaidījuši. Bet tiem savu spaidu laikā uz Tevi brēcot, Tu esi dzirdējis no debesīm un pēc Savas lielās apžēlošanas Tu tiem esi devis pestītājus, kas tos izpestīja no viņu naidnieku rokas.
因此你把他們交在仇人的手中，受人迫害。他們遭遇迫害時，一呼求你，你就由天上俯聽了他們，照你無限的仁慈，打發救援者，由仇人手中救出他們；
28 Bet kad tiem bija miers, tad tie atkal darīja ļaunu Tava vaiga priekšā; tā Tu tos atstāji viņu ienaidnieku rokā, un tie pār viņiem valdīja. Kad tie nu atgriezās un uz Tevi brēca, tad Tu tos esi klausījis no debesīm un tos dažu reizi izpestījis pēc Savas lielās apžēlošanas.
然而他們一享平安，便又去做惡背叛你，因此你又把他們拋在他們敵人手中，受他們的管轄；幾時他們再回心轉意呼號你，你就再由天上俯聽他們，照你無限的仁慈拯救他們。
29 Un Tu tiem esi devis liecību, lai tie atgriežas pie Tavas bauslības. Bet tie bija pārgalvīgi un neklausīja Taviem baušļiem un grēkoja pret Tavām tiesām, ko cilvēkam būs darīt, lai caur to dzīvo, un tie Tev griezuši muguru un savu kaklu darījuši stīvu un nav klausījuši.
你曾警告他們轉向你的法律，但是他們仍恣意妄行，不聽從你的命令，違反你的典章，－人若遵行，必因此而生活，－扭轉倔強的肩膀，硬著脖子，不願服從。
30 Un Tu uz tiem esi gaidījis daudz gadus un tiem liecinājis caur Savu Garu, caur Saviem praviešiem: bet tie neatgrieza savas ausis. Tāpēc Tu tos esi nodevis pasaules tautu rokā.
你多年來容忍他們，藉先知和以你的精神，警戒他們，但他們仍不聽從，所以你將他們交在異方人民手中。
31 Tomēr pēc Savas lielās apžēlošanas Tu tos neesi pavisam iznīcinājis nedz tos atstājis; jo Tu esi žēlīgs un sirdsžēlīgs Dievs.
但因你無限的仁慈，你沒有消滅他們，也沒有拋棄他們，因為你是博愛仁慈的天主。
32 Un nu mūsu Dievs, Tu stiprais, lielais, varenais un bijājamais Dievs, kas tur derību un sirds žēlastību, - lai Tev nešķiet maza visa šī grūtība, kas mums uzgājusi mūsu ķēniņiem, mūsu lielkungiem un mūsu priesteriem un mūsu praviešiem un mūsu tēviem un visiem Taviem ļaudīm, no Asīrijas ķēniņa laika līdz šai dienai.
現在，我們的天主! 遵守信約，保持仁愛，偉大、全能和可畏的天主! 請不要把我們、我們的君王、我們的首長、我們的司祭、我們的先知、我們的祖先和你的全民眾，從亞述王時代直到今日所遭遇的一切迫害，看作小事。
33 Tomēr Tu esi taisns iekš visa, kas mums uznācis, jo Tu esi uzticīgi darījis; bet mēs esam darījuši bezdievīgi.
你使這一切降在我們身上，是公義的，因為你所行的是忠義，而我們所行的是邪惡。
34 Un mūsu ķēniņi, mūsu lielkungi, mūsu priesteri un mūsu tēvi nav turējuši Tavu bauslību un nav vērā ņēmuši Tavas pavēles un Tavas liecības, ko Tu tiem liecinājis.
我們的君王、我們的首領、我們的司祭和我們的祖先，實在都沒有遵行你的法律，也沒有聽從你的命令和你警戒他們的勸告。
35 Jo tie Tev nav kalpojuši savā valstī un iekš Tava lielā labuma, ko Tu tiem biji devis, un tai plašā treknā zemē, ko Tu priekš viņiem biji nolicis, un nav atgriezušies no saviem ļauniem darbiem.
他們在你賜給他們的國土上和許多幸福中，在你擺在他們面前的廣大而肥沃的土地上，並沒有侍奉你，也沒有放棄他們的惡行。
36 Redzi, mēs šodien esam kalpi; arī tai zemē, ko Tu mūsu tēviem esi devis, viņas augļus un viņas labumu ēst, - redzi, iekš tās mēs esam kalpi.
我們今天竟成了奴隸! 看，我們在你賞給我們祖先吃那裏的果實和出產的土地上，作了奴隸!
37 Un viņas augļi vairojās priekš tiem ķēniņiem, ko Tu pār mums esi iecēlis mūsu grēku dēļ, un tie valda pār mūsu miesām un pār mūsu lopiem pēc savas patikšanas. Tā mēs esam lielās bēdās.
為了我們的罪過，那豐富的出產歸於你派定來管轄我們的君王，他們隨意處置了我們的肉體和我們的牲畜；我們實在是處在極大的困苦中! 」
38 Un pēc visa tā mēs cēlām taisnu derību un to uzrakstījām; un mūsu lielkungi, mūsu leviti un mūsu priesteri to apzieģelēja.
鑑於這一切，我們立了盟約，也寫了出來；我們的族長、我們的肋未人和司祭，也在上面蓋了印。
