Nechemijas 8
1 Kad nu septītais mēnesis atnāca, un Israēla bērni bija savās pilsētās, tad visi ļaudis sapulcinājās kā viens vienīgs vīrs laukā priekš Ūdens vārtiem un sacīja uz Ezru, to rakstu mācītāju, lai tas atnes Mozus bauslības grāmatu, ko Tas Kungs Israēlim bija pavēlējis.
Oubi fesu amoga, Isala: ili dunu huluane da ilia moilai amo ganodini fi dagoi ba: i. Oubi bisili doaga: i eso amoga ilia da Yelusaleme moilai amo ganodini sogebi amo da Hano Logo Ga: su gadenene amoga gilisi. Esela da gobele salasu dunu amola e da Sema (amo Hina Gode da Mousesegili i, amola Mousese da Isala: ili dunu ilima alofele i), amo ea bai bagade dawa: su. Ilia da Esela ema amo Sema buga gaguli misa: ne sia: i.
2 Un priesteris Ezra atnesa bauslību draudzes priekšā, vīriem un sievām un visiem, kas to varēja saprast, pirmā dienā septītā mēnesī.
Amaiba: le, Esela da dunu ilia gilisi sogebi amoga buga gaguli misi. Gilisi da dunu, uda amola mano (mano da fonobahadi asigilaiba: le, sia: dawa: i, amo fawane da misi).
3 Un lasīja no tās uz lauka Ūdens vārtu priekšā no pašas gaismas līdz pusdienai vīru un sievu priekšā, kas tik saprata, un visu ļaužu ausis (griezās) uz bauslības grāmatu.
Amalalu, sogebi Hano Logo Ga: su gadenene, amo ganodini, e da ilima sema idili iasu. Hahabega idi amo idilaloba daeya doaga: i, amola ilia huluane da ha: giwane nabi.
4 Un Ezra, tas rakstu mācītājs, stāvēja uz augsta koka krēsla, ko tie priekš tam bija uztaisījuši, un viņam sānis stāvēja Matatija un Šemus un Anaja un Ūrija un Hilķija un Maāseja viņam pa labo roku, un viņam pa kreiso roku Pedaja un Mišaēls un Malhija un Hašums un Hašbadanus, Zaharija, Mešulams.
Esela da dunu aligila heda: ma: ne fafai ilia da ea sia: nabimusa: gagui amo da: iya aligila heda: i. Dunu mogili da ea lobodafadili lelu, amo, Ma: didaia, Sima, Anaia, Iulaia, Hiligaia amola Ma: iasiai. Amola eno da ea lobo fofadidili lelu, amo, Bida: iya, Misa: iele, Ma: legaia, Ha: isiame, Ha: siabadana, Segalaia amola Misiala: me.
5 Un Ezra atdarīja to grāmatu priekš visu ļaužu acīm, jo viņš stāvēja augstāki nekā visi ļaudis, un kad viņš to atdarīja, tad visi ļaudis uzcēlās.
Esela da heda: ma: ne fafai amoga fila heda: le, dunu huluane osoboga hagudu fili ba: le gadoi. E da buga houga: iba: le, ilia huluane wa: legadoi.
6 Un Ezra teica To Kungu, to lielo Dievu, un visi ļaudis atbildēja: Āmen, Āmen! Savas rokas paceldami, un locījās un metās uz savu vaigu zemē priekš Tā Kunga.
Esela, da amane sia: i, “Hina Gode Bagadedafa Ema nodoma!” Amalalu, dunu huluane da ilia lobo ligia gadole, “Ama! Ama!” ilia da sia: i. Amalalu, ilia da muguni bugili, ilia odagi osoboga digila sa: i.
7 Un Ješuūs un Banus un Šerebija, Jamins, Akubs, Šabetajus, Hodija, Maāseja, Kelitus, Azarija, Jozabads, Hanans, Pelaja un tie leviti izskaidroja tiem ļaudīm bauslību, un tie ļaudis stāvēja savā vietā.
Amalalu, ilia da wa: legadole lelu. Lifai dunu da sema amo ilia bai ilima olelei. Sema bai olelesu dunu da Yesiua, Ba: inai, Sielibaia, Ya: imine, A:gabe, Sia: bidai, Houda: ia, Ma: iasiai, Gelida, A:salaia, Yosaba: de, Ha: ina: ne amola Bila: ia.
8 Un tie lasīja no Dieva bauslības grāmatas tulkodami un izskaidrodami, ka lasot to varēja saprast.
Ilia da Gode Ea sema buga ganodini dedei amo idilalu, amola dunu huluane noga: le dawa: ma: ne, amo ea bai ilima gebewane olelei.
9 Tad Nehemija, tas ir tas zemes soģis, un priesteris Ezra, tas rakstu mācītājs, un tie leviti, kas tos ļaudis mācīja, sacīja uz visiem tiem ļaudīm: šī diena Tam Kungam, jūsu Dievam, ir svēta, neesiet noskumuši un neraudat. Jo visi ļaudis raudāja, kad tie dzirdēja bauslības vārdus.
Be dunu bagohame da sema sia: nababeba: le, ilia da gogosia: iwane dinanu. Amaiba: le, eagene ouligisu dunu amo Nihemaia, gobele salasu dunu, sema bagade dawa: su dunu Esela amola Lifai dunu amo da sema ea bai olelesu dunu amola amo da dunu huluanema amane sia: i, “Wali eso da Hina Gode Ea hadigi eso. Amaiba: le, dilia gogosiane mae dinanoma.
10 Tad viņš uz tiem sacīja: Ejat, ēdiet treknu un dzeriet saldu, un sūtiet daļas tam, kam nekā nav sataisīts. Jo šī diena mūsu Kungam ir svēta. Tad nu neesiet noskumuši, jo prieks pie Tā Kunga ir jūsu stiprums.
Wali dilia diasuga asili, nodone ha: i manu bagade moma amola nowa dunu da ha: i manu hame galea, ilima ha: i manu amola waini sagoma. Wali eso da Hina Gode Ea hadigi eso. Gode da dilima hahawane hou iabeba: le, dilia da gasa lamu.”
11 Un tie leviti apklusināja visus ļaudis sacīdami: esiet klusu; jo šī diena ir svēta, tāpēc neesiet noskumuši.
Lifai dunu da dunu huluane dogo denisima: ne adodola lale, ilia da Gode Ea hadigi esoga mae da: i dioma: ne sia: nanu.
12 Tad visi ļaudis gāja ēst un dzert un daļas sūtīt un lielu prieku darīt; jo tie tos vārdus bija sapratuši, kas tiem bija sacīti.
Amaiba: le, dunu huluane da ilia diasuga asili, ha: i manu gilisili hahawane mai amola hame gagui dunu ilima ha: i manu amola waini sagoi. Bai ilia da sema buga dedei ilima idili i, amo ea bai noga: le nabi.
13 Un otrā dienā visas tautas cilts virsnieki, priesteri un leviti sapulcējās pie rakstu mācītāja Ezras, klausīties bauslības vārdus.
Golale, hahabe, fi ouligisu dunu, gobele salasu dunu amola Lifai dunu ilia da sema ea olelesu noga: le nabima: ne, Esela ba: musa: asi.
14 Un tie atrada bauslībā, ka bija rakstīts, ko Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis, lai Israēla bērni lieveņos dzīvo pa tiem svētkiem septītā mēnesī.
Sema amo Gode da Mousesema i, amo ganodini Gode da Isala: ili dunu da Sogega Fasela Diasuga Lolo Nabe hamonoba, ilia da gadili fasela diasu ganodini esaloma: ne sia: i, amo sema ilia da ba: i.
15 Un lai tie to izsludina un izsauc pa visām pilsētām un Jeruzālemē sacīdami: ejat ārā kalnos un atnesiet zarus no eļļas kokiem un zarus no meža eļļas kokiem un zarus no mirtu kokiem un zarus no palma kokiem un zarus no (citiem) kupliem kokiem, un taisāt lieveņus, tā kā ir rakstīts.
Amaiba: le ilia da sia: amo Yelusaleme moilai amola moilai huluane Isala: ili soge ganodini galu, amo sia: adole iasi, “Agolo sogega asili, ifa amo ‘baine’, ‘olife’, gumudi amola ifa eno, amo ifa ea amoda amola lubi lidila masa. Amola amoga dilia sogega fasela diasu, Gode Ea sema dedei olelei defele gaguma.”
16 Tā tie ļaudis izgāja ārā un atnesa un taisīja sev lieveņus, ikkatrs uz sava jumta un savos pagalmos un Dieva nama pagalmos un uz Ūdens vārtu lauka un uz Efraīma vārtu lauka.
Amaiba: le, dunu huluane da ifa amoda lale, fasela diasu gagui. Ilia da ilia diasu fila ahoasu, ilia diasu gagoi amola Debolo gagoi sogebi Hano Logo Ga: su gadenene amola Ifala: ime Logo Ga: su gadenene amola amo sogebi huluane amoga fasela diasu gagui.
17 Un visa draudze, tie, kas no cietuma bija pārnākuši, taisīja lieveņus un dzīvoja lieveņos. Jo Israēla bērni nebija tā darījuši no Jozuas, Nuna dēla, laika līdz šai dienai, un tur bija varen liela līksmība.
Dunu huluane musa: mugululi asili buhagi dunu, ilia da fasela diasu gaguli, amo ganodini esalu. Yosiua (Nane egefe) ea eso amoga musa: Isala: ili dunu da amo hou hamosu. Be fa: no ilia hame hamosu. Wali bu degabo hamobeba: le, dunu huluane da fofogadigili, hahawane bagade ba: i.
18 Un Dieva bauslības grāmata tapa ikdienas lasīta, no pirmās dienas līdz beidzamai dienai, un tie turēja svētkus septiņas dienas un astotā dienā to atsvēti, tā kā bija nolikts.
Lolo nabe eso magobo amoga ilia gilisisu amoga Gode Ea sema dedei eso huluane idisu. Ilia da amo gilisisu eso fesuale hahawane hamosu. Amola eso godo amoga ilia da Lolo Nabe ga: simusa: gilisisu bagade hamoi. Ilia da Gode Ea Sema dedei amo defele hamoi.
