Nechemijas 6
1 Un notikās, kad Sanbalats un Tobija un Arābs Gešems un mūsu citi ienaidnieki dzirdēja, ka mēs to mūri bijām uzcēluši un iekš tā caurums neatlikās, (jebšu es līdz šim durvis vēl nebiju iecēlis vārtos),
Kamelmateu Sanballat, Tobiah, Geshem kiti Arab mipale midang hon, kotpi chengse le kelkot dunga katundoh loulai vangun, Jerusalem pal chu akigen chaiyin avanglai mun khatcha aum tapoi ti amudoh phat’un;
2 Tad Sanbalats un Gešems pie manis sūtīja un lika sacīt: nāc, saiesim kopā Onus klajuma ciemos. Bet tie domāja, man ļaunu darīt.
Sanballat le Geshem in Ono phaicham Hakkephirim kho ah kimutou hite tin thu eihin thot in ahi. Ahinlah amani hin keima chunga thilse agon lhon ahichu keiman kahen ahi.
3 Un es sūtīju vēstnešus pie tiem un liku sacīt: man liels darbs darāms, ka nevaru nonākt; kāpēc šim darbam būs kavēties, ka es to pamestu un pie jums nonāktu?
Hijeh chun keiman adonbutna in thu hiti hin kathot in ahi, “Keiman natoh lentah khat katoh ahi, hijeh hin hungthei ponge, nangni toh kimuto ding gunsetna iti kanatoh ka ngah thei ding ham?
4 Un tie gan četras reizes pie manis sūtīja ar šo pašu valodu, un es sūtīju pie tiem atpakaļ ar to pašu valodu.
Hitobang hin amanin livei jen thu eihin thot lhonin kenjong kadonbut ngai ngaiyin kadonbut in ahi.
5 Tad Sanbalats piektā reizē pie manis sūtīja savu puisi tāpat ar neaiztaisītu grāmatu viņa rokā. Iekš tās bija rakstīts:
Anga-vei channan Sanballat in alhachapa kakomah ahin sol in akhut’ah hondohsa lekhathot khat ahinchoiye.
6 Ļaudis dzird, un Gešems saka, ka tu ar tiem Jūdiem domā atkāpties un tāpēc to mūri uztaisi, un ka tu viņiem gribi būt par ķēniņu, - tā runā, -
Hiche chun hitin aseiye, “Hiche vella um nam mite lah a hin thu kithang khat akijan, Geshem in jong hichu adih ahi ati, hichu ahileh nangleh Judah tehin lengpa dounan galbol ding agon ahi, hiche jeh'a hi pal nasemphat’u ahi tithu kithang dungjuiya nanghi leng chang dinga kigong nahi,” akiti.
7 Ka tu arī praviešus iecēlis, kas lai izsauc par tevi Jeruzālemē un saka: viņš ir ķēniņš iekš Jūda. Un nu ķēniņš tādu valodu dzirdēs; nāc tad jel un lai mēs kopā sarunājamies.
Aman athupoh dungjuiyin nanghin Jerusalem a nangma chung chang phongdoh dingin thempu ho jong apansah e akiti, veuvin Judah gammah lengkhat aumtai; Hiche thu kithang hi lengpa kom a athu hi gale lhun teiding ahi ti nahet ding doltah ahi, hijeh chun hungin lang hiche thuhi seikhom hite.”
8 Bet es sūtīju pie viņa sacīdams: no tā, ko tu runā, nekas nav noticis; no savas sirds tu to esi izdomājis.
Hichun keiman thu lethuh na kapen, “Nahin thusei chu khatcha adih aumpoi, aboncha chu nangin nabol thu ngen ahibouve,” kati.
9 Jo visi tie mūs baidīja un sacīja: viņu rokām būs no tā darba atstāties, ka tas netop darīts. Un nu, stiprini Tu, (ak Dievs), manas rokas.
Amaho hin suh kichat a chule keiho hi lunglhah sah ding chule anatoh’u hi suhtang ding atiu ahi. Hijeh chun keiman natoh chu gut tah in kamano jon ahi.
10 Kad es nu nācu Šemajas namā, - tas bija Delajas, Mehetabeēļa dēla, dēls, (bet viņš bija ieslēdzies), tad viņš sacīja: sanāksim Dieva namā, pašā Dieva nama vidū, un lai mēs Dieva nama durvis aizslēdzam, jo tie nāks, tevi nokaut, pašā naktī tie nāks, tevi nokaut.
Khonungin, Mehetabal tupa Delaiah chapa Shemai’ah chu a in muna aum na a kaga chen kaga kimupi in ahi, hichun aman hitin aseiye, “Eiho Pathen houin sunga kimu tou hitin kot kikha khumu hite, chule namelmaten tujan na hi nahung thadiu ahi.”
11 Bet es sacīju: vai tādam vīram, kā es, būs bēgt? Vai tādam, kā es, Dieva namā būs iet, lai paliktu dzīvs? Es neiešu.
Ahinla keiman kadonbut’in, “Koiham kei din muna dinga kichat jeh a jam ding ngah? Chule koiham kei dinmuna dinga ahinkho kihuhdoh na dinga houin sunga kisel ding ngah? Ahipoi hitia chu ka umlou ding ahi,” kati.
12 Jo redzi, es manīju, ka Dievs viņu nebija sūtījis. Bet viņš runāja šo sludināšanu uz mani, tāpēc ka Tobija un Sanebalats viņu bija derējuši.
Pathenin ama koma chun thu aseipoi ti kahei, aman hiche gaothu chu Tobiah leh Sanballat in achohdoh lhon na aseisah lhon ahibouve ti kahet ahi.
13 Viņš bija derēts, lai es izbīstos un tā daru un apgrēkojos, ka tie kādu ļaunu slavu atrastu, ar ko mani varētu nievāt.
Amahon kichat sah a chule chonset sah ding eigot lhon ahibouve. Hiteng chuleh oimoa thepmo sah ding eigot lhon ahi.
14 Piemini, mans Dievs, Tobiju un Sanbalatu pēc šiem darbiem un arī pravieti Noadiju un tos citus praviešus, kas ir meklējuši, mani darīt bailīgu!
Vo Ka-Pathen Tobiah leh Sanballat thilse bol ho pihi hingel doh in, chuleh keima kichatsah tei ding eigoa themgaonu Noadiah le themgao dangho jouse jonghi hingel doh in.
15 Tad nu tas mūris tapa pabeigts Elula mēneša divdesmit piektā dienā, piecdesmit divās dienās.
Hiti chun ‘Elul’ lha nileh som ni le nga chan ni kasah pat niuva pat ni som nga le ni ni channin pal chu kagen chai tauvin ahi.
16 Un kad visi mūsu ienaidnieki to dzirdēja, tad visi apkārtējie pagāni bijās un viņu drošība zuda, jo tie samanīja, ka šis darbs ar mūsu Dieva palīgu bija padarīts.
Kamel ma hou le avel a cheng mite hon ajahdoh phat’un akicha lheh jengun jum akisa lheh jengun ahi. Hiche hi Pathen panpina jal a atohdoh jouvu ahi ti amahon ahedoh tauvin ahi.
17 Tanīs dienās arī daudz virsnieki no Jūda rakstīja grāmatas; tās tapa sūtītas pie Tobijas, un Tobija sūtīja atkal pie tiem.
Hiche ni som nga le ni ni sung hin Tobiah leh Judah mithupi ho kikah a hin lekha thot tamtah akithot to le le jengun ahi.
18 Jo daudzi iekš Jūda viņam bija zvērējuši, tāpēc ka tas bija Šehanijas, Arahus dēla, znots, un viņa dēls Jehohanans bija apņēmis Mešulama, Bereķijas dēla, meitu.
Ajeh chu Judah gam'a mitam tah in ama koma hi kihahsel a kihen ohna ananeiju ahi. Ipijeh inen itileh amahi Arab chapa Secaniah tupa ahin, chujongleh achapa Jehohanan chun Berekiah chapa Meshullam chanu chu akipuiya akichen pi ahi.
19 Tie runāja arīdzan labu par viņu manā priekšā, un manus vārdus tie nonesa pie viņa; tad Tobija sūtīja grāmatas, ka tas mani biedinātu.
Hijeh chun mihon keikoma ama thilpha bol jeng aseiyun; kei thusei jouse jong ama henga alhut jiuvin ahi. Chule Tobiah hin keima suh kichat teina dingin lekha eihin thot jingin ahi.
