Nechemijas 6
1 Un notikās, kad Sanbalats un Tobija un Arābs Gešems un mūsu citi ienaidnieki dzirdēja, ka mēs to mūri bijām uzcēluši un iekš tā caurums neatlikās, (jebšu es līdz šim durvis vēl nebiju iecēlis vārtos),
Tapang loe ka sak pacoeng boeh, toe to nathuem ah khongkha hoi thoknawk to ka sah ai vop pongah, tapang loe khongkha sak hanah akhaw paawh ai vop, tiah Saballat, Tobiah, Arab kami Geshem hoi kalah kaicae ih misanawk mah thaih o naah;
2 Tad Sanbalats un Gešems pie manis sūtīja un lika sacīt: nāc, saiesim kopā Onus klajuma ciemos. Bet tie domāja, man ļaunu darīt.
Sanballat hoi Geshem mah, Angzo ah, Ono tangtling ih avang ah angqum o si, tiah ang kawk. Toe nihnik loe ka nuiah kasae sak pacaenghaih hoiah ni ang kawk, tiah ka panoek.
3 Un es sūtīju vēstnešus pie tiem un liku sacīt: man liels darbs darāms, ka nevaru nonākt; kāpēc šim darbam būs kavēties, ka es to pamestu un pie jums nonāktu?
To pongah nihnik khaeah laicaeh ka patoeh moe, Kalen parai tok ka sak pongah, kang zo tathuk thai mak ai. Tih sak han ih maw tok to ka caeh taak moe, nanghnik khaeah kang zoh han? tiah ka thuisak.
4 Un tie gan četras reizes pie manis sūtīja ar šo pašu valodu, un es sūtīju pie tiem atpakaļ ar to pašu valodu.
To tiah vai palito ang kawk hoi; kaimah doeh hmaloe ih lok baktih toengah ka pathim pae.
5 Tad Sanbalats piektā reizē pie manis sūtīja savu puisi tāpat ar neaiztaisītu grāmatu viņa rokā. Iekš tās bija rakstīts:
Vai pangato haih naah loe, Sanballat mah a tamna to ang patoeh, tacik daeng ai ih ca to ang sinsak moe, hmaloe ih baktiah lok ang thuih;
6 Ļaudis dzird, un Gešems saka, ka tu ar tiem Jūdiem domā atkāpties un tāpēc to mūri uztaisi, un ka tu viņiem gribi būt par ķēniņu, - tā runā, -
to ih ca pongah, Nang hoi Judahnawk loe misa angthawk hanah nam sak o, tiah Sithaw panoek ai kaminawk salakah amthang, Gashmu mah doeh thuih; Judahnawk ih siangpahrang ah oh han na koeh pongah ni, tapang hae na sak let.
7 Ka tu arī praviešus iecēlis, kas lai izsauc par tevi Jeruzālemē un saka: viņš ir ķēniņš iekš Jūda. Un nu ķēniņš tādu valodu dzirdēs; nāc tad jel un lai mēs kopā sarunājamies.
Judah prae thungah siangpahrang maeto oh boeh, tiah nang ih kawng to thuih hanah, tahmaa doeh na suek; hae lok hae siangpahrang khaeah phak han oh. To pongah angzoh loe, lok nawnto aram o si, tiah oh.
8 Bet es sūtīju pie viņa sacīdams: no tā, ko tu runā, nekas nav noticis; no savas sirds tu to esi izdomājis.
Kai mah anih khaeah, Na thuih ih lok baktiah sak ih hmuen tidoeh om ai; palung thung hoi na poek rumram ih lok ni na thuih, tiah ka pathim pae.
9 Jo visi tie mūs baidīja un sacīja: viņu rokām būs no tā darba atstāties, ka tas netop darīts. Un nu, stiprini Tu, (ak Dievs), manas rokas.
Toksak thazoksak moe, toksak pacoeng han ai ah, kaicae to ang pazih o; toe kai mah, Aw Sithaw, ka ban hae thacaksak ah, tiah lawk ka thuih.
10 Kad es nu nācu Šemajas namā, - tas bija Delajas, Mehetabeēļa dēla, dēls, (bet viņš bija ieslēdzies), tad viņš sacīja: sanāksim Dieva namā, pašā Dieva nama vidū, un lai mēs Dieva nama durvis aizslēdzam, jo tie nāks, tevi nokaut, pašā naktī tie nāks, tevi nokaut.
To pacoeng loe Mehetabeel capa Delaiah, Delaiah capa Shemaiah im ah ka caeh, anih loe thok angkhah khoep; anih mah, im thung ih Sithaw imthung ah angqum hoi si, im thok kha khoep si; nang hum hanah angzo o tih, ue, nang hum hanah khoving ah angzo o tih, tiah ang naa.
11 Bet es sacīju: vai tādam vīram, kā es, būs bēgt? Vai tādam, kā es, Dieva namā būs iet, lai paliktu dzīvs? Es neiešu.
Toe kai mah, Kai baktih kami loe cawn tih, tiah na poek maw? Kai baktih kami loe a hinghaih loih hanah im thungah cawn ueloe, anghawk tih maw? Ka cawn mak ai, tiah ka naa.
12 Jo redzi, es manīju, ka Dievs viņu nebija sūtījis. Bet viņš runāja šo sludināšanu uz mani, tāpēc ka Tobija un Sanebalats viņu bija derējuši.
Khenah, to kami loe Sithaw mah patoeh ih kami na ai ni, kai aling hanah Tobiah hoi Sanballat mah tangka paek moe, tlai ih kami ni, tiah ka panoek;
13 Viņš bija derēts, lai es izbīstos un tā daru un apgrēkojos, ka tie kādu ļaunu slavu atrastu, ar ko mani varētu nievāt.
kai to pazih moe, kahoih ai hmuen saksak khue ai ah, kai ih ahmin kasae thuih han koeh pongah ni, to kami to a tlai.
14 Piemini, mans Dievs, Tobiju un Sanbalatu pēc šiem darbiem un arī pravieti Noadiju un tos citus praviešus, kas ir meklējuši, mani darīt bailīgu!
Aw ka Sithaw, angmah hnik ih loknawk baktih toengah, Tobiah hoi Sanballat to pahnet hmah loe, kai pazih hanah lokthui tahmaa nongpata, Noadiah hoi kalah tahmaanawk doeh pahnet hmah, tiah Sithaw khaeah ka hnik.
15 Tad nu tas mūris tapa pabeigts Elula mēneša divdesmit piektā dienā, piecdesmit divās dienās.
Ni quipangato akra pacoeng, Elul khrah, pumphae pangato niah, tapang to pacoeng o.
16 Un kad visi mūsu ienaidnieki to dzirdēja, tad visi apkārtējie pagāni bijās un viņu drošība zuda, jo tie samanīja, ka šis darbs ar mūsu Dieva palīgu bija padarīts.
Misanawk mah to tamthang to thaih o moe, ataeng ih Sithaw panoek ai kaminawk mah tapang to hnuk o naah, hae tok loe kaicae ih Sithaw mah abomh pongah ni pacoeng o, tiah nihcae mah panoek o pongah, zithaih palungthin a tawnh o.
17 Tanīs dienās arī daudz virsnieki no Jūda rakstīja grāmatas; tās tapa sūtītas pie Tobijas, un Tobija sūtīja atkal pie tiem.
To atue nathuem ah Judah angraengnawk mah Tobiah khaeah paroeai ca a pat pae o boeh; Tobiah mah palaem ih ca doeh nihcae khaeah phak.
18 Jo daudzi iekš Jūda viņam bija zvērējuši, tāpēc ka tas bija Šehanijas, Arahus dēla, znots, un viņa dēls Jehohanans bija apņēmis Mešulama, Bereķijas dēla, meitu.
Tobiah loe Arab kami Shekaniah canu ih sava ah oh moe, anih capa Johanan mah Berekiah capa Meshullam ih canu to zu haih pongah, paroeai Judah kaminawk loe anih khaeah lokkamhaih to sak o.
19 Tie runāja arīdzan labu par viņu manā priekšā, un manus vārdus tie nonesa pie viņa; tad Tobija sūtīja grāmatas, ka tas mani biedinātu.
Tobiah mah sak ih kahoih hmuennawk to nihcae mah kai khaeah ang thuih o, ka thuih ih lok doeh anih khaeah thuih pae o. To naah Tobiah mah kai pazihhaih ca to ang pat.
