Nachuma 2
1 Postītājs ceļas pret tevi, - sargi pili, lūko uz ceļu, stiprini gurnus un centies spēcīgi!
Ngʼat mabiro monji ochomi, yaye Nineve, omiyo rit dala mochiel motegno, rit yoreni, bed gi ikruok maber, kuom tekoni duto!
2 Jo Tas Kungs atkal uzceļ Jēkaba godību, tā kā Israēla godību, jo laupītāji tos aplaupījuši un maitājuši viņu vīna stīgas.
Jehova Nyasaye biro dwoko duongʼ mar Jakobo, mana ka duongʼ mar Israel, kata obedo ni joma omonje osekethe kendo oseketho puothegi mag mzabibu.
3 Viņa varoņu priekšturamās bruņas ir sarkanas, viņa kara ļaudis purpurā ģērbušies, rati spīd kā uguns liesmas tai dienā, kad viņš apbruņojās, un šķēpi top cilāti.
Okumba mag jolweny osebedo makwar ka remo; kendo lewni ma girwakorego bende kwar. Chuma manie ewi gechegi mil ka giikore ne chiengʼ lweny; tongegi opiag mabith kendo milni ka gikedogo.
4 Rati rīb uz ielām, tie skraida gatvēs, viņu izskats ir kā uguns lāpas, tie laistās kā zibeņi.
Geche powore e yore mag dala, ka giringo koni gi koni e tunge mag dala. Gichalo gi rameny maliel mager, ka gipiachore ka mil polo.
5 Viņš piemin savus varenos, tie klūp savā ceļā, tie steidzās uz mūriem un sataisa patvērumu.
Oluongo jolweny mage moyiero, to gichwanyore ka gidhi. Giringo ka gidhi e ohinga mar dala; ka gigengʼore gi okumba.
6 Upju vārti ir atdarīti, un pils iet bojā.
Ohinga mane gigengʼogo pi madonjo e dala ruoth omukore, bende od ruoth ogore piny.
7 Un ķēniņiene krīt kaunā un top aizvesta, un viņas kalpotājas vaid kā baloži un sit pie savām krūtīm.
Osegol Chik ni dala maduongʼ nyaka maki ma ter e piny ma wendo. Wasumbinigi ma nyiri ywagore ka akuche kendo ka gidwongʼo korgi.
8 Jo Ninive bija kā ūdeņu ezers no tā laika, kad tā cēlusies. Bet tie bēg. Stāvat, stāvat! Bet neviens neskatās atpakaļ.
Nineve chalo dago, kendo pige mol kadhi. Giywak kagiwacho niya, “Chungʼ! Chungʼ!” to onge ngʼama lokore duogo.
9 Laupāt sudrabu, laupāt zeltu, jo tur mantas bez gala un visādu dārgumu papilnam.
Yakuru fedha! Yakuru dhahabu! Mwandugi ngʼeny mokadho, gin mwandu mogol kuonde kenogi duto.
10 Posts un postaža un tuksnesis, sirds izkūst, ceļi dreb, un visi gurni gurst, un visi viņu vaigi nobāl.
Odongʼ nono, omaye gik moko duto, bende olonye modongʼ duk. Kibaji ogoyo chunygi, bende chongegi onyosere, kendo dendgi tetni ka ngʼato ka ngʼato wangʼe ojowore.
11 Kur nu ir tas lauvu dzīvoklis un tā jauno lauvu ganība, kur tas lauva, tā lauvu māte ar tiem lauvu bērniem staigāja, un nebija, kas tos iztraucēja?
Koro to ere bur sibuor kama ne gipidhoe nyithindgi, kama sibuor madichwo gi sibuor madhako nodhiye, ka nyithind sibuochego onge gi gima ginyalo luoro?
12 Bet tas lauva laupīja gan priekš saviem bērniem un žņaudza priekš tām lauvu mātēm, savas alas viņš pildīja ar laupījumu un savus dzīvokļus ar to, ko saplosīja.
Sibuor ne yangʼo le moromo nyithinde kendo ne gideyo le ma gichamo gi nyawadgi, ka opongʼo kar kano chiembe kod kuonde dakne gi gik monegi.
13 Redzi, Es celšos pret tevi, saka Tas Kungs Cebaot; un sadedzināšu dūmos viņas ratus un zobens aprīs tavus lauvu bērnus, un Es izdeldēšu tavu laupījumu no zemes, un tavu vēstnešu balsi vairs nedzirdēs.
Jehova Nyasaye Maratego wacho niya, “An gi sigu kodu. Abiro wangʼo gecheu mag lweny gi mach mawuog iro kendo ligangla biro tieko sibuoche matindo maroteke. Kata ringregi motho ok anawenu e piny. Dwond jooteu ok nowinj kendo.”
