Nachuma 2
1 Postītājs ceļas pret tevi, - sargi pili, lūko uz ceļu, stiprini gurnus un centies spēcīgi!
Nagal mipan suhmang ding ngaiton ahung in, kihongphan Pasal pha pha kulpia pansah-in lang lampi vephan; chule nakong kigah in lang, nathahat pan in pang in.
2 Jo Tas Kungs atkal uzceļ Jēkaba godību, tā kā Israēla godību, jo laupītāji tos aplaupījuši un maitājuši viņu vīna stīgas.
Ajeh chu Pakaiyin Israel lal loupina banga Jacob lal loupina jong asemphat kit ding ahi; chule michomgam’a pang hon achom ngimsel’uva ahalsi sia asuh manguva amonsa alupsah-u ahitai.
3 Viņa varoņu priekšturamās bruņas ir sarkanas, viņa kara ļaudis purpurā ģērbušies, rati spīd kā uguns liesmas tai dienā, kad viņš apbruņojās, un šķēpi top cilāti.
Chule asepai gal-hat ho chu alumu asan soh keijin, A sepaiten abonchauvin pon san-ao akisil sohkeijun. Kangtalai jouse jong meisi bang in apah lah lah-in, Galsat dia akigoltoh tenguleh akipat kal’u angah lel’ui.
4 Rati rīb uz ielām, tie skraida gatvēs, viņu izskats ir kā uguns lāpas, tie laistās kā zibeņi.
Chule kholai dunga kangtalai jouse aki hon lul lul’un, Veng ningkoi dung jousea asuh lhai atou lhaijun, Chule meikong kidevah bangin achanthe thu’uvin, chujongleh kolphe vah bangin aphelap lap’uve.
5 Viņš piemin savus varenos, tie klūp savā ceļā, tie steidzās uz mūriem un sataisa patvērumu.
Chuleh vaibol’a pang ho akoukhom’uvin, ache nauva akipal lhugam tauve; chule amahon pal phungla adel loijun, asangkhol chol’u akihoh doh bangin akijal dep dop e.
6 Upju vārti ir atdarīti, un pils iet bojā.
Chujongleh vadung kelkot phung jouse akihong soh tan, Leng inpia mite a lungthoi soh tauve.
7 Un ķēniņiene krīt kaunā un top aizvesta, un viņas kalpotājas vaid kā baloži un sit pie savām krūtīm.
Lengnu avon asut lhauvin akai mang tauve, chuleh ajenle a pang nu-ngah ho akap kap’uvin, vahuite ham athouvin amao setsot’un, a-op achum achum jeng uvin ahi.
8 Jo Ninive bija kā ūdeņu ezers no tā laika, kad tā cēlusies. Bet tie bēg. Stāvat, stāvat! Bet neviens neskatās atpakaļ.
Chuleh Nineveh khopi hi twikul lentah hija asunga twi jouse long kanghel tobang ahitai. “Kho ngaijin! Kho ngaijin!” tin mihonpi chun asam asam jeng uvin, koima chala akinung hei tapoi.
9 Laupāt sudrabu, laupāt zeltu, jo tur mantas bez gala un visādu dārgumu papilnam.
Chule dangka kichom uvin lang Sana jong kichom’uvin! thil kikhol ho hi chom joutih aum tapon, chule gou hijat thil manlu ho jong hi abei thei tapoi.
10 Posts un postaža un tuksnesis, sirds izkūst, ceļi dreb, un visi gurni gurst, un visi viņu vaigi nobāl.
Hijeh chun chom uvin langchom ngimhel’un ahomsan koijun! Mihem lungthim alha lhopsoh tan, mihem khupbuh jouse akithing sohhel tai, mihem jouse akong akhasoh-in, mihem jouse maiadup soh hel tai!
11 Kur nu ir tas lauvu dzīvoklis un tā jauno lauvu ganība, kur tas lauva, tā lauvu māte ar tiem lauvu bērniem staigāja, un nebija, kas tos iztraucēja?
Chule sakei bahkai ho kihenna hong chu hoilai hiya? chule sakei bahkai noute kihenna chu akosung chu hoilai ham? Sakei bahkai ten aneh diu sa akipohlut uva, asukin ding beihel’a anoute toh aneh nau chu hoilai ham?
12 Bet tas lauva laupīja gan priekš saviem bērniem un žņaudza priekš tām lauvu mātēm, savas alas viņš pildīja ar laupījumu un savus dzīvokļus ar to, ko saplosīja.
Sakei bahkaipin anoute neh kham dingbep akitha jouvin, sakei bahkai pan jong api dingin sahing phabep akoije; Akosung jong chu sahing athasa adim set’in, chule ahong sung sahin botelsa adimset’e.
13 Redzi, Es celšos pret tevi, saka Tas Kungs Cebaot; un sadedzināšu dūmos viņas ratus un zobens aprīs tavus lauvu bērnus, un Es izdeldēšu tavu laupījumu no zemes, un tavu vēstnešu balsi vairs nedzirdēs.
Hichun thaneipen Pakai chun aseijin, vetan keima nang dou din kapang’e, chuleh na kangtalai jouse kahal vama, ameikhu ki tung let lut ding; chujong leh na sakei bahkai noute jong chemjama katha ding ahi; chule leiset chunga kona na kivah na ding sahing jouse katol mangsoh ding, nasot tol le a pang miho thusei awgin kijapha lou helding ahi.
