Michas 7
1 Vai man, jo es esmu, kā kad koku augļi sakrāti, kā kad vīna ogas otru reiz nolasītas; neviena ķekara ko ēst, nevienas agrīnās vīģes, kas manai dvēselei gribās.
Ada kahitai! Ajeh chu thingga akilona nunga koiman nehding kimu talou bangbeple lengpi theiga leh theichang kichomna nung tabang in kaumdoh tai.
2 Dievbijīgie iznīkuši no zemes, un taisna nav cilvēku vidū; tie visnotaļ glūn uz asinīm, cits citam tie met tīklus.
Leiset chunga Pathen gingte la amangthah gamtan, mihemte laha lungdih pua khatcha Jong aumpon, thisan soa tolthat jeng ahiuve. Ami jousen asopi kipalna dinga thang kamjeng ahiuve.
3 Abām rokām tie dara ļaunu cik spēdami; valdnieks prasa un soģis tiesā par maksu, un lielskungs izrunā savas sirds kārību, un tā tie to sapin.
Akhutuvin thilse jeng a boluvin lung nachang mongin thilse aboluve. Thutanna pang milen milalhon jong nehguh ding akithum thum'un ahi.
4 Tas labākais no tiem ir kā ērkšķis, un tas taisnākais kā ērkšķu krūms. Tavu sargu diena, tava piemeklēšana nāk - tad tie būs izsamisuši.
Alahuva aphapena kisei jong chu ling tobang ahin, lungdih pentaha kiseipa jong chu ponlah abang’e, min akailuht nadiu nikho leh talen amat nadiu nikho chu hung lhung ding ahitai.
5 Neticat tuvākam un nepaļaujaties uz draugu; pasargi savas mutes durvis priekš tās, kas guļ tavā klēpī.
Koimacha tahsan hihin, nagol ngaitah jeng jong ahilou leh na inneipi jeng jong tahsan hih in.
6 Jo dēls nicina tēvu, meita ceļas pret savu māti, vedekla pret savu vīra māti, cilvēka ienaidnieki ir viņa paša mājas ļaudis.
Chapan jong apa, chanun jong anu, mounu in jong atehpi chunga, namelma chu na insung taha kon hiding ahi.
7 Bet es cerēšu uz To Kungu, es gaidīšu uz Dievu, savu Pestītāju; mans Dievs mani paklausīs.
Keiman Paki jeng bou eipanpi din vejing ingting, eihuhhing ka Pathen kanga jing ding ahi, Chutileh ka Pathen in kataona angai tei ding ahi.
8 Nepriecājies, mana ienaidniece! Kad es esmu kritis, es atkal celšos; kad es sēžu tumsībā, tad Tas Kungs ir mans gaišums.
Kagal miten duchatah in neive hihun, lhujong leng kathodoh kit ding ahi. Muthim laha toujong leng Pakai chu kameivah hiding ahi.
9 Es nesīšu Tā Kunga dusmību, jo es pret Viņu esmu grēkojis, tiekams Viņš iztiesās manu tiesas lietu un man nesīs tiesu. Viņš mani vedīs gaismā, es redzēšu ar prieku Viņa taisnību.
Pakaiy in eigimbol jongle kathoh hat ding, ajeh chu ama dounaa kachonset jeh in. Ahinlah aman kachung thu hinkhol nante. Kei dinga thu atan masang sea kangai ngai ding ahi. Pakai in khovah a eipuidoh intin, chuteng chon dihna kamu ding ahi.
10 Un mana ienaidniece to redzēs un taps apsegta ar kaunu, - kas uz mani saka: kur ir Tas Kungs, tavs Dievs? Manas acis redzēs, ka viņu samīs kā dubļus ielā.
Chuteng kamelmaten Pakai kei langa apan ahetdoh diu, na Pakai hoiya umem tia aseiju chu kijumsoa jahchabeh seh diu ahi. Hichenu chu kamit in noise taha avet ding ahi. Amanu chu lamlen kholai dunga min achotpha a leivui chil banga kichil ding ahi.
11 Nāks diena, tad tavi mūri taps uzcelti, tanī dienā robeža tālu sniegsies.
Hiche niteng chule Israel, nakhopi kisapha kit ding, chule nagamgi ho jong kikehlen ding.
12 Tanī dienā pie tevis nāks no Asura un Ēģiptes pilsētām, un no Ēģiptes līdz lielupei, un no vienas jūras līdz otrai un no viena kalna līdz otram.
Gam tamtah'a kona mipite hunga Assyria a kipana gam latah Egypt, Egypt a kipana Euphrate luipi changei, twipi leh mol ho kallanga, molsang jousea kona lhang sang jouse geija hung diu ahi.
13 Bet zeme taps postā savu iedzīvotāju dēļ, viņu darba augļu dēļ.
Leiset vang hi agoh keova hunglum ding, ajeh chu masanga ana cheng masaho chonset jeh ahi.
14 Tu tad gani Savus ļaudis ar Savu zizli, Savas mantības ganāmo pulku, kas savrup dzīvo Karmeļa mežā; lai tie gana pa Basanu un Gileādu tā kā vecos laikos.
O Pakai nakelngoi china tenggollin namite neichingun, nakelngoi honte neilam kaijun, gammang laha hin achangsehin cheng jong leo, amahohi Bashan gamle Gilead gam'a kelngoi lhat bangin lhauhen, gollui laiya bangin umuhen.
15 Es tiem likšu brīnumus redzēt, kā tanīs dienās, kad jūs izgājāt no Ēģiptes zemes.
Henge, tin Pakaiyin aseije. “Keiman thil kidang nasatah tah kabol peh diu Aigupta a kona nahung potdohuva kanabol banga kabol
16 Pagāni to redzēs un taps kaunā ar visu savu varu, tie roku liks uz muti, viņu ausis taps kurlas.
Leiset pumpia namtin vaipin kidang asah sahdiu, Pakaiyin nang hi dinga thil kidang abol tengleh jachatna aneidiu, anakoluva jong kho ajah lou diu ahitai.
17 Tie laizīs pīšļus kā čūska, kā zemes tārpi tie trīcēs savās pilīs, tie bīsies To Kungu, mūsu Dievu, un baiļosies no Tevis.
Gul banga levui aleija aledio, leisetna a-opma kithol ganhing banga umdiu ahi. Akulpiuva konna kihot hotna hung potdoh diu, akichat behseh jeh uva Pakai ahin beldiu ahi. Nangma jeh'a amaho hi abonchauva kichasoh kei ding ahiuve.
18 Kur ir tāds Dievs kā Tu? Kas piedod noziegumu un pamet pārkāpumu Savas mantības atlikušiem; Viņš nepatur Savu dusmību mūžīgi, jo Viņam ir labs prāts žēlot.
Nang banga agoulo amite ahungdoh amoh chengse dinga themmona, ngaidamna, suhkhelna, subei soh thei Pathen koipen um ding ham? Pathen chu alunghang jing jengpoi, ajeh chu Pakai hi alungset longlou anei hi kipah jo ahibouve.
19 Viņš atkal par mums apžēlosies, Viņš deldēs mūsu noziegumus. Tiešām, Tu visus viņu grēkus metīsi jūras dziļumos.
Neihin lungset kit’un natin; ka chonsetnau chengse jong nakengto noija koi in natin; twikhanglen'a na lelutding ahi.
20 Jēkabam Tu parādīsi uzticību, Ābrahāmam žēlastību, ko mūsu tēviem esi zvērējis no vecām dienām.
Jacob jong kitahna neitaha nabolla, long louva Abraham nalungset ding, masanglai a kapu kapateu koma na kihahsel banga nabol tei ding ahi.
