< Michas 5 >

1 Nu tad pulcējies, pulku meita; viņi pret mums apmetīsies. Tie ar rīksti sitīs Israēla soģi vaigā.
A NO, e hoakoakoaia oe, e ke kaikamahine o ka poe hao wale; ua hoopilikiaia kakou; E hahau mai lakou i ka lunakanawai o ka Iseraela me ke kookoo ma ka papalina.
2 Un tu Bētleme Efrata, jebšu tu esi maza starp tiem tūkstošiem no Jūda, no tevis Man izies (Tas), kas būs Valdnieks iekš Israēla, un kura iziešana ir no iesākuma, no mūžīgām dienām.
A o oe, Betelehema Eperata, Ka mea uuku iwaena o na tausani o Iuda, Mailoko mai ou e hele mai ai io'u nei, Ka mea e alii ana iloko o ka Iseraela; Mamua mai kona puka ana, mai ka manawa kahiko loa mai.
3 Tādēļ Viņš tos nodos līdz tam laikam, kur dzemdētāja dzemdēs. Tad viņa atlikušie brāļi atgriezīsies pie Israēla bērniem.
No ia hoi, e hoolilo aku oia ia lakou, a hiki i ka manawa e hanau ai ka mea e hanau ana: Alaila hoi, e hoi hou mai ke koena o kona mau hoahanau i na mamo a Iseraela.
4 Un Viņš stāvēs un ganīs Tā Kunga spēkā, ar Tā Kunga, sava Dieva, vārda augstību. Un tie dzīvos, jo nu Viņš taps liels līdz pasaules galiem.
A e ku mai no ia, e hanai ma ka ikaika o Iehova, Ma ka mana o ka inoa o Iehova kona Akua; A e noho iho lakou; no ka mea, ano e nui auanei oia a hiki i na palena o ka honua.
5 Un šis būs miers. Kad Asurs nāks mūsu zemē un ieies mūsu pilīs, tad mēs pret to iecelsim septiņus ganus un astoņus cilvēku virsniekus.
A oia ka mea e maluhia'i, I ka manawa e hele mai ai ko Asuria, ma ko kakou aina; A i ka wa e hele ai ia iloko o ko kakou mau halealii, Alaila, e hooku e kakou ia ia i na kahuhipa ehiku, A me na'lii, na kanaka ewalu.
6 Tie noganīs Asura zemi ar zobenu un Nimroda zemi viņas vārtos. Tā Viņš mūs izglābs no Asura, kad tas nāks mūsu zemē, un kad ieies mūsu robežās.
A e ai lakou i ka aina o Asuria, me ka pahikaua, A i ka aina o Nimeroda ma kona mau wahi komo; A e hoopakele no ia mai ko Suria mai, I ka wa e komo mai ia iloko o ko kakou aina, A i ka wa e hehi iho ia maloko o ko kakou mau mokuna.
7 Un Jēkaba atlikums būs daudz tautu starpā kā rasa no Tā Kunga, kā lietus lāses uz zāles, kas negaida uz nevienu nedz cerē uz cilvēka bērnu.
A o ke koena o Iakoba iwaena o na lahuikanaka he nui, E like ia me ka hau mai o Iehova mai, Me ka ua maluna o ka weuweu, Ka mea kali ole no ke kanaka, Aohe hoi e hookaulua no ke keiki a ke kanaka.
8 Tiešām, Jēkaba atlikums būs pagānu starpā, daudz tautu vidū, kā lauva starp meža zvēriem, kā jauns lauva starp avju ganāmiem pulkiem, kas ielauzies samin un saplosa, un nav glābēja.
A lilo ke koena o Iakoba iwaena o ko na aina e, Iwaena o na lahuikanaka he nui, e like me ka liona iwaena o na holoholona o ka ululaau, E like me ka liona opio iwaena o ka ohana hipa; No ka mea, i kona hele ana'e, hehi iho ilalo, a e haehae wale, aohe mea nana e hoopakele.
9 Tava roka būs paaugstināta pār taviem pretiniekiem, un visi tavi ienaidnieki taps izdeldēti.
E hookiekieia kou lima maluna o kou poe ku e mai, A e hookiia'ku kou poe enemi a pau.
10 “Un notiks tai dienā”, saka Tas Kungs, “ka Es izdeldēšu tavus zirgus no tava vidus un iznīcināšu tavus ratus.
A i kela manawa, wahi a Iehova, E oki aku au i kou poe lio mai waena mai ou, A e luku aku au i kou poe halekaa:
11 Un Es izdeldēšu tavas zemes pilsētas un nolauzīšu visas tavas stiprās vietas.
A e oki aku au i na kulanakauhale e kou aina, A e hoohiolo au i kou mau wahi paa a pau:
12 Un Es izdeldēšu buršanu no tavas rokas, ka zīlnieki pie tevis vairs nebūs.
A e oki aku i ka poe anaana mai kou lima aku, Aole oe e malama hou i na kupua.
13 Un Es izdeldēšu tavus dievekļus un tavus elkudievu stabus no tava vidus, un tu nemetīsies zemē priekš savu roku darba.
A e oki aku au i kou mau kii kalaiia, A i kou mau kii mai waena mai ou, Aole hoi oe e hoomana hou aku i ka hana a kou mau lima.
14 Es izraušu tavas ašeras no tava vidus un iznīcināšu tavas pilsētas.
A e hookuke aku au i kou mau kii akua mai waena mai ou, A e luku aku au i kou mau kulanakauhale.
15 Un Es atriebšos ar dusmību un bardzību pie tiem pagāniem, kas neklausa.”
A e hoopai aku au me ka huhu a me ka inaina i na lahuikanaka, Ka mea a lakou i lohe ole ai.

< Michas 5 >