Michas 4

1 Un notiks pastara laikā, tad Tā Kunga nama kalns stāvēs pāri pār visiem kalniem un būs paaugstināts pār pakalniem.

Hagi henka mago kna ne-eankino ananknama efore'ma hanigeno'a, menima Ra Anumzamofo mono noma me'nea agonamo'a mago'a agonaramina zamagatereno onaga'a me'neno, marerisa agona megahie. Ana hu'nesige'za kokankokama ama mopafima mani'naza vahe'mo'za timo'ma evuvavama nehiaza hu'za ana agonafi evava hugahaze.

2 Un tautas tur plūdīs un daudz pagāni tur noies un sacīs: “Nāciet, ejam augšā uz Tā Kunga kalnu un uz Jēkaba Dieva namu, ka Viņš mums māca Savus ceļus, un mēs staigājam Viņa tekās”, jo no Ciānas izies mācība un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes.

Kokankokati'ma esaza vahe'mo'za amanage hugahaze. Enketa Ra Anumzamofo agonafima Israeli vahe'mokizmi Anumzamofo mono nompi vanunkeno, Agra'a avu'ava zana rempi huramisigeta, Agri kante vano hanune hu'za hugahaze. Na'ankure Ra Anumzamo'ma rempima huramisia kasegemo'a Saoini agonafinti atiramino vuno eno nehanigeno, Agri nanekemo'a Jerusalemi kumapinti atiramigahie.

3 Un Viņš tiesās lielas tautas un sodīs varenus pagānus it tālu, un tie pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par cirpēm (ecešām), tauta pret tautu nepacels zobenu un vairs nemācīsies karot,

Anumzamo'a vahe'mokizmi nenekea refko huno knaza zamia e'nerino, hankave vahe'ma afete moparegama umani emanima hu'naza vahe'mo'zama ha'ma hunaku'ma hanazana eri amne hugahie. Ana hanige'za vahe'mo'za bainati kazinkno zamia rukuta huza mopama rekori azota tro nehu'za, karugru keve zamia ruguta huza zafama rosesaza kazi tro hugahaze. Mago kumamo'ma otino mago kuma'ma ha'ma hunentea zana, omanesigeno ha'ma hu avu'ava zama rempima nehaza zamo'enena omanegahie.

4 Bet tie sēdēs ikviens apakš sava vīna koka un apakš sava vīģes koka, un nebūs neviena, kas tos iztrūcinās, jo Tā Kunga Cebaot mute to runājusi.

Ana hanigeno mago'mago vahe'mo'a agra'a krepimofo agafafine, fiki zafamofo agafafi manitere hugahie. Na'ankure mago vahe'mo'a eno eme zamazeri korora osugahie. Monafima mani'naza Sondia Vahe'mofo Ra Anumzamo ama ana nanekea huvempa nehie.

5 Jo visas tautas staigā ikviena sava dieva vārdā, bet mēs staigāsim Tā Kunga, sava Dieva, vārdā mūžīgi mūžam.

Maka ama mopafima nemaniza vahe'mo'za zamagra'a anumza amage antetere hugazanagi, Ra Anumzana Anumzantimofo amage anteta tagra vuvava hugahune.

6 “Tai dienā,” saka Tas Kungs, “Es sapulcināšu, kas klibo, un salasīšu, kas aizdzīts, un ko Es biju mocījis,

Ra Anumzamo'a huama huno, Ana knafina Nagra agiama haviza hu'nesia vahe'ene, ru moparegama kinama ome hu'naza vahera zamazeri atru nehu'na, knazama zami'na zamazeri haviza huge'za zamasu zampima umani'naza vahe'enena ete zamazeri atru hugahue.

7 Un Es darīšu, ka klibajam būs atlikums un ka aizdzītais paliks par varenu tautu, un Tas Kungs būs ķēniņš pār tiem Ciānas kalnā no šā laika un mūžīgi mūžam.

Hagi zamagama havizama hunege'za kama vuga'ma osu'naza vahe'ma osi'ama mani'naza nagara zamazeri atru hugahue. Ana nehu'na ru kumategama kinama ome hu'za mani'naza nagamokizmia zamazeri hanavetisuge'za hanave vahe fore hugahaze. Ana nehanage'na Ra Anumzamo'na Jerusalemi kumate mani'nena Nagrania kegava huzmante vava hugahie.

8 Un tu ganības torni, Ciānas meitas stiprums, pie tevis nāks un tev tiks tā pirmā valdība, Jeruzālemes meitas valstība.”

Hianagi kagra Jerusalemi kumamoka, Ra Anumzamofo vahe'mokizmi hankave vihu kegina mani'nanankino, kinima maninka kegavama nehana hankavemo'ene hihamuka'amo'enena ete kagrite egahie. Ana hanigeno kinima mani anante anante'ma huno kegavama hu'zamo'a hentofa Jerusalemi kumanifi meno vugahie.

9 Nu tad, kāpēc tu brēc ar tādu brēkšanu? Vai tev nav ķēniņa? Vai tavs padoma devējs gājis bojā, ka tevi sāpes sagrābušas, kā dzemdētāju?

Hianagi Jerusalemi kumamoka nagafare rankea hunka krafagea nehane? Kinima manino kagri'ma kegavama hugante vahera omani'nazafi? Knare antahintahima kamino kazeri fatgoma hu vahera omani'nazafi? Hagi mago a'mo'ma mofavre ante'naku nehigeno atama negriankna huno katazamo kazeri anakinte'ne.

10 Ciet jel un vaidi, Ciānas meita, kā dzemdētāja. Jo nu tu gan iziesi no pilsētas ārā un dzīvosi laukā un iesi uz Bābeli, bet tur tu tapsi izglābta, tur tevi Tas Kungs izpestīs no tavu ienaidnieku rokas.

Jerusalemi kumapima nemaniza vahe'mota, mago a'mo'ma mofavre antenaku'ma higeno atama negrigeno omeru emeru nehuno karagi'ma riaza hiho. Na'ankure menina ran kumara atreta kama kokampi amate umanigahaze. Tamagra Babiloni moparega vuta kina ome hugahaze. Hianagi anantegatira Ra Anumzamo'a tamagu'vazino, tamagri ha' vahe'mokizami hankavefintira ete tamavregahie.

11 Nu gan daudz pagānu pret tevi sapulcināti un saka: lai viņa top sagānīta, lai mūsu acis (prieku) redz pie Ciānas.

Hianagi menina ama knarera rama'a kumapi vahe'mo'za eri tru hu'za hara huramantenaku nehu'za amanage hu'za nehaze. Jerusalemi kumara eri haviza huteta, havizama haniazana kesanune hu'za nehaze.

12 Bet tie nezin Tā Kunga domas un nesaprot Viņa padomu, ka Viņš tos sakrājis kā kūlīšus piedarbā.

Hianagi ana vahe'mo'za Ra Anumzamofo antahizamo'a inankna hu'nefi antahi amara nosaze. Anumzamo'a magopi zamazeri tru huteno, witima magopi erintete'za havereti refazafuma nepazankna hunaku antahintahia retro nehuno zamazeri atru nehianagi, zamagra anazana ke'za antahi'za nosaze.

13 Celies un kul, Ciānas meita, jo Es tavu ragu darīšu par dzelzi un tavus nagus par varu, un tu sakulsi daudz tautas; tad es Tam Kungam nosvētīšu, ko viņi laupījuši, un viņu padomu visas pasaules Valdītājam.

Jerusalemi kumapima nemaniza vahe'mota otita tamagri ha' vahe'ma mani'nazana ome zamaheta zamazeri havizantfa hiho huno Ra Anumzamo'a hu'ne. Na'ankure Nagra hankanavea tamisanugeno, tamagri hankavemo'a hankavenentake huno mago ainireti tro hu'naza pazivekna nehanigeno, tamagiamo'a bronsigna hu'nesanigeta, rama'a kumatamimpi vahera hara huzamanteta zamazeri havizantfa nehutma, havi kanteti'ma eri'naza feno zantamina eritma, maka ama mopama kegavama hu'noa Ra Anumzamo'na eme namigahaze.