< Michas 3 >

1 Un es sacīju: “Klausāties jel, Jēkaba virsnieki un Israēla nama valdnieki: Vai jums nepiekrīt tiesu zināt?
Pea ne u pehē, “ʻOku ou kole, fanongo ʻakimoutolu ʻae kau mātuʻa ʻa Sēkope, pea mo kimoutolu ʻae houʻeiki ʻoe fale ʻo ʻIsileli; ʻikai ʻoku ngali mo kimoutolu ke ʻilo ʻae fakamaau?
2 Jūs ienīstat labu un mīļojat ļaunu, jūs tiem noplēšat ādu un gaļu no viņu kauliem.
‌ʻAkimoutolu ʻoku fehiʻa ki he lelei, kae manako ki he kovi; ʻaia ʻoku fohi honau kili meiate kinautolu, pea mo honau kakano mei honau ngaahi hui.
3 Tiešām tie ir, kas ēd Manu ļaužu gaļu un tiem nodīrā ādu un satriec viņu kaulus un pa gabaliem saliek tā kā podā un kā gaļu katlā.”
‌ʻAkimoutolu ʻoku kai ʻae kakano ʻo hoku kakai foki, pea fohi ʻa honau kili meiate kinautolu; pea ʻoku nau fesiʻi honau ngaahi hui, mo tuʻutuʻu fakaikiiki ʻakinautolu, ʻo hangē ka teu ki he kulo, pea hangē ko e kakano ʻi he loto kulo.
4 Tad tie brēks uz To Kungu, bet Viņš tos nepaklausīs, Viņš tanī laikā Savu vaigu no viņiem apslēps, tā kā viņu darbi bijuši ļauni.
Pea te nau toki tangi kia Sihova, ka ʻe ʻikai te ne tokangaʻi kinautolu: ko e moʻoni ʻe fakafufū ʻe ia ʻa hono fofonga meiate kinautolu ʻi he kuonga ko ia, ʻo hangē ko ʻenau ngāue kovi ʻi heʻenau ngaahi faianga.”
5 Tā saka Tas Kungs pret tiem praviešiem, kas Manus ļaudis maldina, kas izsauc mieru, kad viņu zobiem ir ko kost; bet kas viņiem nekā nedod mutē, pret to viņi sludina karu:
ʻOku pehē ʻe Sihova ki he kau palōfita, ʻaia ʻoku fakahēʻi ʻa hoku kakai; ʻakinautolu ʻoku uʻu ʻaki honau nifo, pea kalanga, “Fiemālie;” pea ko ia ʻoku ʻikai ke ai ki honau ngutu, ʻio, ʻoku nau te u tau kiate ia:
6 “Nakts pār jums metīsies parādīšanu vietā, un tumsa būs pār jums zīlēšanas vietā, un saule noies pār šiem praviešiem, un diena taps melna pār viņiem.
“Ko ia ʻe ʻiate kimoutolu ʻae pō, ke ʻoua naʻa mou maʻu ha meʻa hā mai; pea ʻe poʻuli kiate kimoutolu ke ʻoua naʻa mou kikite; pea ʻe tō ʻae laʻā ki he kau palōfita, pea ʻe poʻuli ʻae ʻaho kiate kinautolu.
7 Un pareģi taps kaunā, un zīlnieki nosarks, un tiem visiem būs aptīt savu muti, jo Dieva atbildes nebūs.”
Pea ʻe toki mā ʻae kau kikite, pea puputuʻu ʻae kau fakaʻilo meʻa: ʻio, ko e moʻoni, te nau ʻufiʻufi kotoa pē honau loungutu; he ʻoku ʻikai ha tali mei he ʻOtua.
8 Bet es esmu pilns spēka no Tā Kunga Gara un pilns tiesas un sirds drošības, pasludināt Jēkabam viņa pārkāpumu un Israēlim viņa grēkus.
Ka ko e moʻoni ʻoku ou pito ʻi he mālohi mei he Laumālie ʻo Sihova, pea mo e fakamaau, mo e faʻa fai, ke fakahā kia Sēkope ʻene hia, pea ki ʻIsileli ʻa ʻene angahala.
9 Klausiet jel šo, Jēkaba nama virsnieki un Israēla nama valdnieki, kam taisnība ir riebīga un kas pārgrozāt visu patiesību,
‌ʻOku ou kole, fanongo ki ai, ʻakimoutolu ʻae kau mātuʻa ʻi he fale ʻo Sēkope, mo e houʻeiki ʻoe fale ʻo ʻIsileli, ʻaia ʻoku fehiʻa ki he fakamaau, mo liliu ʻae meʻa totonu kotoa pē.
10 Un uztaisāt Ciānu ar asinīm un Jeruzālemi ar netaisnību.
‌ʻOku nau langa ʻa Saione ʻaki ʻae toto, mo Selūsalema ʻi he angahala.
11 Viņas virsnieki tiesā par dāvanām, un viņas priesteri māca par algu, un viņas pravieši zīlē par naudu, tomēr tie paļaujas uz To Kungu un saka: “Vai Tas Kungs nav mūsu vidū? Mums ļaunums neuzies.”
Ko e kau mātuʻa ʻi ai ʻoku fakamaau ke maʻu ʻae foaki, pea ko e kau taulaʻeiki ʻo ia ʻoku ako ke maʻu totongi, pea ʻoku kikite ʻae kau palōfita ke maʻu paʻanga; ka ʻoku nau falala kia Sihova, mo pehē, “ʻIkai ʻoku ʻiate kitautolu ʻa Sihova? ʻE ʻikai ha kovi ʻe hoko kiate kitautolu.”
12 Tāpēc jūsu dēļ Ciāna taps arta kā tīrums, un Jeruzāleme paliks par akmeņu kopu un šī nama kalns par meža kalnu.
Ko ia, koeʻuhi ko kimoutolu, ʻe keli ʻa Saione ʻo hangē ko e ngoue, pea ʻe hoko ʻa Selūsalema ko e ngaahi tuʻunga, pea mo e moʻunga ʻoe fale, ke hangē ko e ngaahi potu māʻolunga ʻoe vao ʻakau.

< Michas 3 >