Michas 3
1 Un es sacīju: “Klausāties jel, Jēkaba virsnieki un Israēla nama valdnieki: Vai jums nepiekrīt tiesu zināt?
Jakob boeilu rhoek neh Israel imkhui kah rhalboei rhoek oh hnatun uh laeh ka ti. Tiktamnah ming ham te nangmih ham moenih a?
2 Jūs ienīstat labu un mīļojat ļaunu, jūs tiem noplēšat ādu un gaļu no viņu kauliem.
A then aka hmuhuet tih boethae, boethae aka lungnah rhoek, amih pum dongkah a vin neh a rhuh dong lamkah a saa aka rheth rhoek.
3 Tiešām tie ir, kas ēd Manu ļaužu gaļu un tiem nodīrā ādu un satriec viņu kaulus un pa gabaliem saliek tā kā podā un kā gaļu katlā.”
Ka pilnam saa te a caak uh tih amih pum kah a vin te a khong pauh. Te phoeiah a rhuh te a pop sak tih am dongkah bangla a rha uh. Ampaih khui kah maeh bangla a khuehuh.
4 Tad tie brēks uz To Kungu, bet Viņš tos nepaklausīs, Viņš tanī laikā Savu vaigu no viņiem apslēps, tā kā viņu darbi bijuši ļauni.
BOEIPA taengla pang uh mai cakhaw amih te doo mahpawh. Amih khoboe te a thae van dongah te vaeng hnin ah tah amih taeng lamloh a maelhmai a thuh ni.
5 Tā saka Tas Kungs pret tiem praviešiem, kas Manus ļaudis maldina, kas izsauc mieru, kad viņu zobiem ir ko kost; bet kas viņiem nekā nedod mutē, pret to viņi sludina karu:
Ka pilnam kho aka hmang sak tonghma rhoek ham BOEIPA loh he ni a. thui. A no a maeng uh tih rhoepnah a doek uh. Tedae a ka te a khuem uh mai pawt dongah a taengah caemtloek hoep uh coeng.
6 “Nakts pār jums metīsies parādīšanu vietā, un tumsa būs pār jums zīlēšanas vietā, un saule noies pār šiem praviešiem, un diena taps melna pār viņiem.
Te dongah mangthui lamkah he nang taengah khoyin tih hlang bi lamkah khaw nang taengah tah hmuep coeng. Tonghma rhoek ham tah khomik te tla vetih amih ham tah khothaih khaw hmuep ni.
7 Un pareģi taps kaunā, un zīlnieki nosarks, un tiem visiem būs aptīt savu muti, jo Dieva atbildes nebūs.”
Khohmu rhoek te yak uh vetih hlang bi rhoek khaw ngam uh ni. Pathen kah hlatnah a om pawt dongah amih boeih te a hmui a buem uh ni.
8 Bet es esmu pilns spēka no Tā Kunga Gara un pilns tiesas un sirds drošības, pasludināt Jēkabam viņa pārkāpumu un Israēlim viņa grēkus.
Tedae kai tah Jakob kah a boekoeknah neh Israel taengah a tholhnah phoe pah hamla, thadueng neh, BOEIPA kah mueihla neh, tiktamnah neh, thayung thamal neh ka baetawt coeng.
9 Klausiet jel šo, Jēkaba nama virsnieki un Israēla nama valdnieki, kam taisnība ir riebīga un kas pārgrozāt visu patiesību,
Jakob imkhui kah boeilu neh Israel imkhui kah rhalboei rhoek, tiktamnah aka tuei tih a thuem boeih te aka kawn sak rhoek loh hnatun uh laeh he.
10 Un uztaisāt Ciānu ar asinīm un Jeruzālemi ar netaisnību.
Zion te thii neh, Jerusalem te dumlai neh a sak uh.
11 Viņas virsnieki tiesā par dāvanām, un viņas priesteri māca par algu, un viņas pravieši zīlē par naudu, tomēr tie paļaujas uz To Kungu un saka: “Vai Tas Kungs nav mūsu vidū? Mums ļaunums neuzies.”
A boeilu rhoek loh kapbaih hamla lai a tloek uh tih a khosoih rhoek loh a phu la a thuinuet uh. A tonghma rhoek khaw tangka hamla hma uh. Tedae, “Kaimih lakli ah BOEIPA om pawt tih kaimih soah yoethaenah pai mahpawh nama?” aka ti ham ni BOEIPA dongah a hangdang uh.
12 Tāpēc jūsu dēļ Ciāna taps arta kā tīrums, un Jeruzāleme paliks par akmeņu kopu un šī nama kalns par meža kalnu.
Zion nang kong ah khohmuen a yoe uh vetih Jerusalem khaw lairhok la poeh ni. Tlang im te khaw hmuensang duup la poeh ni.
