Michas 2
1 Ak vai, tiem, kas domā netaisnību un sataisa ļaunumu uz savām cisām; rīta gaismā tie to izdara, jo viņu roka to iespēj.
Ajalkhun chunga alupna muna, ajan jan a thilse bolding ngaitoa gel gelho ada ahiuve, ijeh-inem itileh athodoh teng abol nathei tha aneiyu ahi.
2 Un tie iekāro tīrumus un tos laupa, un namus, un tos paņem; tā tie dara varas darbu pie vīra un viņa nama, pie cilvēka un viņa mantas.
Gam phabep na deichat jong chu nakilah jengin ahi, mi koitobang ham insah na deichat jong chu nakilah jengin ahi.
3 Tādēļ Tas Kungs tā saka: redzi, Es domāju ļaunumu pret šo cilti, no tā jūs savus kaklus neizvilksiet un nestaigāsiet tik grezni; jo laiks ir ļauns.
Hiche hi Pakaiyin asei ahi, “Thilse naboljeha thilse kapeh ding; nanah homma kona na lolchang na bodoh jou lou ding, Chuleh kiletsah tahin lam jot hih'in, phat khohtah hung ding ahi.
4 Tai dienā cels sakāmu vārdu par jums un gauži žēlosies: „tas noticis“, sacīs: „mēs pavisam postīti! Manu ļaužu tiesa top izmīta; kā Viņš man to atrauj! Atkāpējiem Viņš izdala mūsu tīrumus.“
Hiche nikho teng chule nagal miten totnop na-a na nei ding, nang douna-a kiletsahna la asah ding, keiho amongthah kahi tauve, Pakaiyin kamite chanding akheltan, kakoma konin kachanding akilah dohtan ahi.
5 Tāpēc tev nebūs neviena, kas tev zemi mēros un dalīs Tā Kunga draudzē.
Pakai miten nagamgi iti kisekhen ham tia aei sangun, michom dangin nagamgi asekhen ding ahitai.
6 „Nesludinājiet!” Tā tie sludina. Ja tiem nesludinās, tad negods nezudīs.
Hitobang chu seitahih in, mipiten adonbutuve. Hitobng chun gaothu seidan.
7 Tu, ko sauc par Jēkaba namu, vai tad Tas Kungs nepacietīgs? Vai tādi ir viņa darbi? Vai Mani vārdi nav laipnīgi tam, kas staigā, kā piederās?
O Israel insung mite, hitobanga hi thu kiseimong mong ding hinam? Pakai lhagao chu thohhat taha um mong hinam? Adih chu nabol nom leh, kilhamonna thu keija kona najah ding ahiye.
8 Bet nesen Mani ļaudis cēlās kā ienaidnieki; jūs laupāt no apģērba mēteli tiem, kas mierīgi iet garām un nemeklē kara.
Tutahin kamite eidoudin akipanun, galmite bangin, mi lungmonga umjong anung lamah asangkhol na holhah pehun, kiphatlam taha umho jong gal nabol khumuve.
9 Jūs izdzenāt Manu ļaužu sievas no viņu skaistiem namiem, jūs atņemat viņu bērniņiem Manu glītumu mūžam.
Kamite numeiho, nomtah a achennaova konin anodoh un, achateo asenhoa konin jong Pathen loupina alamang tauve.
10 Ceļaties un ejat projām, jo šī zeme jums nebūs par dusu tās nešķīstības dēļ, kas pavisam maitāt samaitā.
Kipatdoh un! Chetauvin! Hikom mun hi na gamule na in-u ahipoi, nangho dinga chonsetna dimset mun ahi, chule themmona jeh'a kichai deh jeng nahiuve.
11 Ja es būtu tāds vīrs, kas pēc vēja un viltības grābstās un melotu, ja es tev sludinātu par vīnu un dzērienu, tad es būtu pravietis priekš šiem ļaudīm.
Avetkah nan Themgao tamtah laha jousei themgao khat in, na kom ah, “Keiman tunia ju leh khamna theija Kipana Thupha kasei ding ahi!” ati.
12 Pulcināt Es tevi sapulcināšu, Jēkab, lasīt Es salasīšu kopā Israēla atlikušos, Es tos kā avis likšu stiprā kūtī, kā ganāmu pulku viņu laidaros, - tur no cilvēkiem rībēs.
“Nikhat leh O Israel keiman kahin khop ding nahiuve, keiman akidalha amoh chengse kahin khop ding nahiuve, kelngoihonte banga hamhing laha kahin lonkhom kit ding nahiuve. Heng’e, na gamuva mi hung tam kit ding ahi.
13 Lauzējs staigās viņu priekšā, tie lauzīsies iekšā un ieies pa vārtiem un atkal izies tur ārā, un viņu ķēniņš tiem ies priekšā, un Tas Kungs būs viņu vadonis.
Na lamkaiteuvin nakikai mong naova kona nasuhtup kitdiu ahi, chule nagalmiteu kelkot phunga kona na hong sunga nahung kile kit dingu ahi, na Lengpaovin na lamkai untin na Pakaiyu mong mongin na ventup jing dingu ahi”.
