Mateja Evaņg̒elijs 9
1 Un laivā kāpis Viņš cēlās pāri un nāca Savā pilsētā.
Hessafe guye, Yesuusi wogoluwan gelidi, abbaa pinnidi ba katamaa bis.
2 Un lūk, pie Viņa atnesa melmeņu sērdzīgu, tas gulēja gultā. Kad nu Jēzus redzēja viņu ticību, tad Viņš sacīja uz to melmeņu sērdzīgo: “Ņemies drošu sirdi, Mans dēls, tavi grēki tev piedoti.”
Hanida guutha asati issi gundda uraa alggara tookkidi Yesuusakko ehidosona. Yesuusi entta ammanuwa be7idi, gundda uraa, “Ta na7aw, yayyofa! Ne nagaray atto geetettis” yaagis.
3 Un lūk, kādi no tiem rakstu mācītājiem runāja paši pie sevis: “Šis zaimo Dievu.”
He saatiyan, Ayhude higge asttamaaretappe issoti issoti, “Hayssi Xoossaa cashshe gidennee” yaagidi bantta wozanan qoppidosona.
4 Un Jēzus redzēja viņu domas un sacīja: “Kāpēc jūs domājiet ļaunu savās sirdīs?
Yesuusi entta qofaa eridi, “Iitabaa hintte wozanan ays qoppeetii?
5 Kas ir vieglāki? Vai sacīt: “Tev tavi grēki top piedoti,” Vai sacīt: “Celies un staigā?”
Hanoshin, ‘Ne nagaray atto geetettis’ geyssafenne ‘Dendda eqqada ba’ geyssafe awussi kawuyii?
6 Bet lai jūs zināt, Tam Cilvēka Dēlam varu esam virs zemes grēkus piedot,” (tad Viņš uz to melmeņu sērdzīgo sacīja: ) “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.”
Shin sa7a bolla nagara atto gaanaw Asa Na7aas maati de7eyssa ta hinttena erisana” yaagidi, gundda addiyako, “Dendda eqqa, ne alggaa tookkada, ne soo ba” yaagis.
7 Un viņš cēlās un gāja mājās.
Gundda uray denddidi ba soo bis.
8 Kad tie ļaudis to redzēja, tad tie brīnījās un teica Dievu, kas tādu varu cilvēkiem devis.
Derey hessa be7idi malaalettidosona. Hessa mela maata asas immida Xoossaa galatidosona.
9 Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad Viņš redzēja vienu cilvēku pie muitas būdas sēžam, vārdā Mateju (jeb: Levi), un uz to sacīja: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un gāja Viņam pakaļ.
Yesuusi yaappe denddidi bishe Maatoosa geyssa qaraxa qanxisiya bessan uttidashin be7idi, “Tana kaalla” yaagis. Ikka denddidi kaallis.
10 Un notikās, Tam pie galda sēžot viņa namā, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda.
Yesuusi Maatoosa son gayta bolla uttidashin, qaraxa qanxisiya daro asatinne nagaranchchoti yidi iyaranne iya tamaaretara issife maanaw uttidosona.
11 Kad tie farizeji to redzēja, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu mācītājs ēd ar muitniekiem un grēciniekiem?”
Issi issi Farisaaweti hessa be7idi, Yesuusa tamaareta, “Hintte asttamaarey qaraxa qanxiseyssataranne nagaranchchotara ays mii?” yaagidosona.
12 Bet to dzirdējis Jēzus uz tiem sacīja: ‘Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem.
Yesuusi hessa si7idi, “Dhale koshshey haragganchchotassafe attin paxatassa gidenna.
13 Tad ejat nu un mācaties, kas tas ir: “Man patīk žēlastība un ne upuris!” Jo Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”
Shin hintte bidi, ‘Taani hintte yarshshuwa gidonnashin hintte harata maarana mela koyays’ geetettidi xaafettidayssi woy guusseeko erite. Ays giikko, taani nagaranchchota xeeganaw yasippe attin xillota xeeganaw yabiikke” yaagis.
14 Tad Jāņa mācekļi pie Viņa nāca un sacīja: “Kāpēc mēs un tie farizeji tik daudz gavējam, un Tavi mācekļi negavē?”
He wode Yohaannisa tamaareti Yesuusakko shiiqidi, “Nunne Farisaaweti xoomos, shin ne tamaareti ays xoomokkonaa?” yaagidi oychchidosona.
15 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr brūtgāns pie viņiem? Bet nāks dienas, kad tas brūtgāns viņiem būs atņemts, un tad tie gavēs.
Yesuusi zaaridi enttako, “Mushuray enttara de7ishin xeegettidi yida asay kayottanaw dandda7onna? Mushuray entta matappe ekettana wodey yaana, entti he wode xoomana.
16 Un neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu, jo tas ielāps noplīst no tām drēbēm un plīsums paliek lielāks.
“Ooratha ma7oppe peedhidi gal77a ma7o bolla sikkey oonikka baawa. Hessatho oothiko oorathay gal77aa peedhees. Peedhethayka gujji dalggees.
17 Un jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi tie trauki plīst, un vīns izgāžas, un tie trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli.”
Ooratha woyne gal77a ogoron qoliya oonikka baawa. Hessatho oothiko ooratha woyney gal77a ogoruwa dhusees woyneykka gukkees; ogoroykka nam77antho maaddonnabaa gidees. Shin ooratha woyney ooratha ogoron qoletanaw bessees. Hessatho oosettiko nam77ayka iitonna naagettoosona” yaagis.
18 Un Viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens virsnieks nāca un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Mana meita nupat nomirusi, bet nāc un liec Savu roku uz viņu, tad tā taps dzīva.”
Yesuusi hessa odo bolla de7ishin, Ayhude halaqatappe issoy iyaakko yidi, iya sinthan gulbbatidi, “Ta na7iya ha77i hayqqasu, shin iya paxana mela neeni yada ne kushiya I bolla wotharkkii” gidi woossis.
19 Un Jēzus piecēlies gāja tam pakaļ ar Saviem mācekļiem.
Yesuusi denddidi iyara bis; iya tamaaretikka kaallidosona.
20 (Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bijusi asins sērdzīga, nāca no aizmugures un aizskāra Viņa drēbju vīli.
I bishin tammanne nam77u laythi kumethi suuthi goggidi waaysiya issi maccasiya guyera shiiqada Yesuusa afilaa macaraa bochchasu.
21 Jo tā sacīja pati pie sevis: “Kaut vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es paliktu vesela.”
Iya ba wozanan, “Ta iya afilaa macaraa xalaala bochchiyakko paxana” yaagada qoppasu.
22 Tad Jēzus atgriezās un to ieraudzījis sacīja: “Ņemies drošu sirdi, Mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi.” Un tā sieva palika vesela tanī pašā stundā.)
Yesuusi guye simmi iyo xeellidi, “Ta naatte, yayyofa! Nena ne ammanoy pathis” yaagis. Maccasiya sohuwara paxa aggasu.
23 Kad nu Jēzus tā virsnieka namā nāca un redzēja tos stabulniekus un to ļaužu troksni,
Yesuusi Ayhude halaqaa soo gakkiya wode zaye punneyssatanne yeekkeyssata be7idi,
24 Tad Viņš uz tiem sacīja: “Atkāpjaties! Jo tā meitene nav mirusi, bet guļ.” Bet tie par Viņu smējās.
“Ane kichchite; guutha na7iya dhiskkasuppe attin hayqqabuukku” yaagis. Shin asay iya bolla miicidosona.
25 Bet kad tas ļaužu pulks bija izdzīts, tad Viņš gāja iekšā un to satvēra pie rokas. Tad tā meitiņa cēlās augšām.
Asaa kare kessidaappe guye soo gelidi, na7ee kushiya oykkis, na7iya dendda eqqasu.
26 Un šī slava tapa daudzināta pa visu to zemi.
He worey he biitta ubbaa gakkis.
27 Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad divi akli Viņam nāca pakaļ brēkdami un sacīdami: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
Yesuusi yaappe denddidi gede sinthe biya wode nam77u qooqeti bantta qaala dhoqqu oothidi, “Dawite na7aw, nuna maararkii” yaagishe iya kaallidosona.
28 Un Viņam namā ieejot tie aklie piestājās, un Jēzus uz tiem sacīja: “Vai jūs ticat, ka Es spēju to darīt?” Tie uz Viņu sacīja: “Ticam gan, Kungs.”
Yesuusi soo gelida wode qooqeti iya kaallidi yidosona. Yesuusi enttako, “Taani hessa oothanaw dandda7eyssa hintte ammaneetii” yaagis. Enttika, “Ee, Godaw” yaagidi zaaridosona.
29 Tad Tas aizskāra viņu acis sacīdams: “Lai jums notiek pēc jūsu ticības.”
Hessafe guye, Yesuusi entta ayfiyaa bochchidi enttako, “Hinttew, hintte ammanuwatho hano” yaagis.
30 Un viņu acis tapa atvērtas. Un Jēzus tiem stipri aizliedza un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt.”
Entta ayfeykka dooyettis. Yesuusi enttako, “Hayssa oodeskka odoppite” yaagidi minthi odis.
31 Bet tie aizgājuši Viņu izslavēja pa visu to zemi.
Shin asati bidi Yesuusabaa he biitta ubban odidosona.
32 Kad nu tie bija aizgājuši, redzi, tad pie Viņa atnesa cilvēku, kas bija mēms un velna apsēsts.
Entti yaappe keyaa wode asay tuna ayyaanay oykkidi muumisida issi asi Yesuusakko ehidosona.
33 Un kad velns bija izdzīts, tad tas mēmais runāja. Un tie ļaudis brīnījās un sacīja: “Tas vēl nekad iekš Israēla nav redzēts.”
Tuna ayyaanay keyidaappe guye muume uray odettis. Dereykka malaalettidi, “Hayssa mela oorathabay Isra7eele biittan hanibeenna” yaagidosona.
34 Bet tie farizeji sacīja: “Viņš izdzen velnus caur velnu virsnieku.”
Shin Farisaaweti, “Tuna ayyaanata halaqan tuna ayyaanata kessees” yaagidosona.
35 Un Jēzus gāja apkārt pa visām pilsētām un miestiem, mācīdams viņu baznīcās un sludinādams to priecas mācību no Tās Valstības un dziedinādams tiem ļaudīm visas sērgas un visas vājības.
Yesuusi Ayhude Woosa Keethatan tamaarssishe, salo kawotethaa Wonggelaa sabbakishe, asaa hargge ubbaafe pathishe katamataninne guta ubban yuuyis.
36 Un kad Viņš tos ļaužu pulkus redzēja, tad Viņam sirds par tiem iežēlojās, jo tie bija izklīduši un pamesti, kā avis, kam nav gana.
Daro derey, heemmiya asi baynna dorssada enttana be7iya asi dhayin un77ettidi de7eyssta be7idi enttaw qadhettis.
37 Tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Pļaujama gan daudz, bet maz pļāvēju.
Ba tamaaretakko, “Shiiqana kathay daro, shin kathaa shiishiya asay guutha.
38 Tāpēc lūdziet tā pļaujamā Kungu, lai izdzen strādniekus Savā pļaujamā.”
Hessa gisho, Goday kathaa shiishiya oosanchchota yeddana mela woossite” yaagis.
