Mateja Evaņg̒elijs 8
1 Un kad Viņš no kalna nogāja, tad daudz ļaužu Viņam staigāja pakaļ.
Vdwlo Jisu moodw lokv lvkwngbv ito kudw, nyipam tvngtv nvgo ninyia vngming gvto.
2 Un redzi, viens spitālīgs vīrs nāca, un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu mani gan vari šķīstīt.”
Vbvrikunamv taik rila silvmanv nyi ako ninyi gvlo aatoku, ninyigv kaagia lo lvbwng ngv kumpvla, okv ninyia minto, “Tamsarnv, no mvnggelo nga no darwk dubv mvnyure.
3 Un Jēzus roku izstiepis viņu aizskāra un sacīja: “Es to gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.
Jisu nw gv lak v laklin daanv okv ninyia mvsit toku. Nw mirwkto, “Ngo mvngdunv,” “Darwk tokuka!” Vto, vbv minam gula vjakgobv nyi angv gv lvvma ngv poya toku.
4 Un Jēzus uz to sacīja: “Pielūko un nesaki to nevienam, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.”
Vbvrikunamv, Jisu ninyia mintoku, “Tvvriato! Yvvnyika minpa mabvka, vbvritola nyibu gvlo vngdavngra yika okv ninyia no jwngkadaka kolaka; vbvrila no poorung pvku vla nyi mvnwngnga chimu laka, Moses gv ortojinam lokv erinpeelwk svnga rinlaka.”
5 Bet kad Jēzus Kapernaūmā iegāja, tad viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza
Vdwlo Jisu Kaparnaum lo aalwk tokudw, Roman nyigam gunv ninyia kaarwksuto okv ridur labv vla kooto:
6 Un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ melmeņu sērdzīgs mājās un cieš lielas mokas.”
“Tamsarnv, ngoogv pakbu hv achialvbv lvvmala, naam gadw lo binyu tapnyu mabv, karpvkv.”
7 Un Jēzus uz to sacīja: “Es gribu nākt un to veselu darīt.”
Jisu minto, “Ngo vngla ninyia alvdubv mvreku.”
8 Un tas virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāci apakš mana jumta, bet saki vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels.
“Oo, Tamsarnv, ma,” vla nyigam angv mirwk toku. “Ngo nam ngoogv naam lo aaji labv vla mvngma. Vjak so orto jimwng tvka, okv ngoogv pakbu ngv poyariku.
9 Jo arī es esmu cilvēks apakš valdīšanas, un apakš manis ir karavīri; un kad es vienam saku: Ej! Tad viņš iet, - un otram: Nāc šurp! Tad viņš nāk, - un savam kalpam: Dari to! Tad viņš dara.”
Ngo ka kainv nyigam vdwgv arwng lo doonv nyi akonv, okv ngoogv arwng loka sipai hv doodunv. Ngo so doonv anga ‘vngto’ vla orto jibolo hv vngdunv; okv ngo olo doonv anga ‘so aato’ vla orto jibolo, hv aadunv; okv ngo ngoogv pakbu nga, ‘Sum rito’ vla orto jibolo okv hv um ridunv.”
10 Kad Jēzus to dzirdēja, tad Viņš brīnījās un sacīja uz tiem, kas Viņam staigāja pakaļ: “Patiesi, Es jums saku, ka iekš Israēla Es neesmu atradis tādu ticību.
Vdwlo Jisu hum tvvtokudw, nw lamrwpatoku okv ninyia vngming gvnv nyi vdwa minto, “Ngo nonua minpa dunv, Israel mooku lo ngo svbv mvngjwng nvgo vdwloka kaapama.
11 Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un no vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā.
Ngo nonua jvjvbv mindunv nyi achialvgo doonyi chagia okv doonyi aagia lokv aakumla Abrahamnyi, Isaaknyi okv Jakobnyi lvkobv Nyidomooku gv Karv dvpam dvmin lo dooming gvvre.
12 Bet tie valstības bērni taps izstumti galējā tumsībā; tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.”
Vbvritola yvvdw Karv lo doorung jinv nga kanv jiriak kolo orlwkreku, hoka bunu achiapik v hila kumabv hijung nga hitwk kwrwk sila dooreku.”
13 Un Jēzus sacīja uz to virsnieku: “Ej, lai tev notiek, kā tu ticējis.” Un viņa kalps palika vesels tanī pašā stundā.
Vbvrikunamv Jisu nyigam anga mintoku, “Naam bv vngyi kuka, no ogugo mvngjwng pvdw hv nam riji reku.” Okv nyigam gv pakbu angv ho pooya datoku.
14 Un Pētera namā nācis, Jēzus redzēja viņa sievas māti ar drudzi guļam.
Jisu Pitar gv naam lo vngtoku, okv hoka Pitar gv ayuv ramla gadw lo doodubv nw kaapa toku.
15 Un Tas satvēra viņas roku, tad drudzis no viņas atstājās, un viņa uzcēlusies tiem kalpoja.
Jisu hvkvgv laak ha mvsetto; ramnamv ninyia vngyu toku, okv hv gudung laku, Jisunyi dvnamtvngnam jirap toku.
16 Un kad vakars metās, tad tie atveda pie Viņa daudz velna apsēstus, un Viņš izdzina tos garus caur vārdu un dziedināja visus sērdzīgos;
Vdwlo arium tokudw, nyi vdwv uyuvram naanam nyi vkv achialvgo Jisu gvlo aagv jito. Jisu Gamchar lokv uyuvram vdwa chara toku, okv lvvmanv mvnwngnga mvpu jitoku.
17 Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis sacīdams: “Viņš ņēma uz sevi mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.”
Ninyigv svbvrinam si nyijwk Aijaya gv “Nw atubongv ngonugv achiapit mvnwngnga naasuto okv ngonugv lvvma mvnwngnga gvaa jipvku,” vla minam a jvjv modukubv ritoku.
18 Bet lielus ļaužu pulkus pie Sevis redzēdams, Jēzus pavēlēja uz otru malu pārcelties.
Vdwlo Jisu nyipam v ninyia dakyum pvbo vla chinto kudw. Nw ninyigv lvbwlaksu vdwa svparsvlv gv takdv gonvlo vngyi laka vla minto.
19 Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, es Tev iešu pakaļ, kurp Tu iesi.”
Pvbv tamsarnv nyi ako ninyi gvlo aato. Hv minto, “Tamsarnv, no ogolo vngjeka ngo vngming gvdubv vla doodu kunv.”
20 Un Jēzus uz to sacīja: “Lapsām ir alas un putniem apakš debess ir ligzdas, bet Tam Cilvēka Dēlam nav, kur likt Savu galvu.”
Jisu ninyia mirwkto, “Svlwng ngv arung doodunv, okv pvta vdwv taasup doodunv, vbvritola Nyia Kuunyilo ngv ogoloka doonudaknu kogoka kaama.”
21 Un cits no Viņa mācekļiem uz Viņu sacīja: “Kungs, vēli man papriekš noiet un aprakt savu tēvu.”
Lvbwlaksu kvvbinyi gunv minto, “Tamsarnv, ngam vngla ngoogv abunyi svma riicho molabvka.”
22 Bet Jēzus uz to sacīja: “Nāc Man pakaļ, un lai miroņi savus miroņus paši aprok.”
Jisu mirwkto, “Ngam vngming gvlaka, okv bunugv svma nga bunua riisu motoka.”
23 Un Viņš iekāpa laivā un Viņa mācekļi Viņam gāja līdz.
Jisu svpw gulo chaala dooto, okv ninyigv lvbwlaksu vdwv ninyia vngming gvto.
24 Un redzi, liela vētra pacēlās jūrā, ka laiva viļņiem tapa pārņemta, un Viņš gulēja.
Dvminmabv kairungnv dooridoogum ako rilwkla svparsvlv nga rigingto, okv svpw ngv maatarbv isi holwk tvvto. Vbvritola Jisu yuptoku.
25 Un tie mācekļi piegājuši Viņu modināja un sacīja: “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!”
Lvbwlaksu vdwv ninyi gvlo aala ninyia mvuto. Bunu minto, “Ahtu, ngonu sida jiku nvlaka, ngonua ringla bvkv.”
26 Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs mazticīgie, kam esat tik bailīgi?” Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, tad palika it klusu.
Jisu mirwkto, “Nonuno ogulvgabv busu nyadunv, nonugv mvngjwng ngv achok gomwng hai!” Vbvrikunamv nw gudungdanv dooridogum okv svkiok ka choibvkv vla mintorto, okv ho jematai bv ritoku.
27 Bet tie cilvēki brīnīdamies sacīja: “Kas Tas tāds, ka vēji un jūra Tam paklausa?”
Nyichar mvnwngngv tvnga-rvnga nyatoku. “Ogu aingnv nyi gubvri si, doori vla svkiok kv ninyigv minam a tvvdu!” vla bunu mintoku.
28 Un otrā jūrmalā nākot Ģerģesiešu tiesā Viņu sastapa divi velna apsēsti, no kapiem nākdami, ļoti nikni, tā ka neviens nedrīkstēja pa to ceļu staigāt.
Vdwlo Jisu svparsvlv gv takdv gonvgv Gadara mooku lo chaalin tokudw, ninyia hoka nyibung lo doonv nyi anyigo vngrwk sito. So nyi anyi lo uyuvrammv dooto okv ho lamtv hoka achialvbv busu nyala yvvka vngnv kaamato.
29 Un redzi, tie brēkdami sacīja: “Kas mums ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva Dēls? Vai Tu esi nācis priekšlaikus, mūs mocīt?”
Vjakgobv bunu svgokto, “Pwknvyarnv gv Kuunyilo, no ngonu gvlo ogugo mvngpv? No ngonua dw v aatv madvbv mvrit dubvre?”
30 Bet tālu no viņiem bija liels cūku pulks ganībā.
Aduyoma lo vrik riktwng go hoka dvla rikar nyato.
31 Un tie velni Viņam lūdza un sacīja: “Ja Tu mūs izdzen, tad atvēli mums, ieskriet tai cūku pulkā.”
Vkvlvgabv uyuvram vdwv Jisunyi koodwkkrwkla kooto, “No ngonua charlin dubv mvngdu nvlo, ngonua vlo gv vrik riktwng alo vngmulabv.”
32 Un Viņš uz tiem sacīja: “Ejat!” Un izbēguši tie ieskrēja tai cūku pulkā, un redzi, viss cūku pulks iegāzās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī.
Jisu bunua minto, “Vnglaak” vkvlvgabv bunu kiyu laku okv riktwnglo kilwk nyatoku. Riktwng mvnwngngv svparsvlv gv raktam lo chapchar minsula okv isi chaplwkla sinya toku.
33 Un tie gani bēga un nākuši pilsētā pasludināja visu to un, kas ar tiem apsēstiem bija noticis.
Riktwng nga kaayanv nyi vdwv kilaku, okv banggulo vngtoku, hoka bunu ogugo ripvdw hum mvnwngnga okv uyuvram doonv nyi anyi aka ogugo ripv kudw hum minji nyatoku.
34 Un redzi, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī. Un kad tie Viņu redzēja, tad tie lūdza, ka Viņš aizietu no viņu robežām.
Vkvlvgabv banggu gv nyi mvnwngngv Jisunyi kaarwk sudubv vnglin nyatoku; okv vdwlo bunu ninyia kaapa tokudw, bunu ninyia bunugv mooku lokv vngro jilabv vla kodwkkrwkla koola minto.
