Mateja Evaņg̒elijs 8
1 Un kad Viņš no kalna nogāja, tad daudz ļaužu Viņam staigāja pakaļ.
Cwale Jesu hasuka helundu, vantu vangi civamwi cilila.
2 Un redzi, viens spitālīgs vīrs nāca, un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu mani gan vari šķīstīt.”
Micwale we imbingwa ca keza kwali, cheza kumufukamina, niku wamba, “Simwine, haiva usaka, uwola kuni cenisa.”
3 Un Jēzus roku izstiepis viņu aizskāra un sacīja: “Es to gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.
Jesu chaotolola iyanza ni kumukwata, nikuwamba, “Ni saka. Ucene.” Hahofera ca cenisiwa kwi imbwingwa yakwe.
4 Un Jēzus uz to sacīja: “Pielūko un nesaki to nevienam, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.”
Jesu camuwambila, “Uvone kuti kowambi cimwi u zumwi muntu. Yende mwi nzila yako, mi ukalivonahaze ku mupurisita ni kukaha impo ina Mushe yavalaeli, kuti ikabe vupaki kuvali.”
5 Bet kad Jēzus Kapernaūmā iegāja, tad viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza
Jesu hace njile mwa kapenaumu, mulauli avakezi kwali ni kumuvuza,
6 Un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ melmeņu sērdzīgs mājās un cieš lielas mokas.”
cawamba, “Simwine, muhikana wangu ulele mwinzuvo uzuminine luñañali mi usasa mwinwe lilu.”
7 Un Jēzus uz to sacīja: “Es gribu nākt un to veselu darīt.”
Jesu chawamba kwali, “Munize ni muhoze.”
8 Un tas virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāci apakš mana jumta, bet saki vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels.
Mulauli chetava ni kuwamba, “Simwine, kaniswaneli kuti winjile mwi nzuvo yangu, uwambe vulyo inzi, mi muhikana wangu kahole.
9 Jo arī es esmu cilvēks apakš valdīšanas, un apakš manis ir karavīri; un kad es vienam saku: Ej! Tad viņš iet, - un otram: Nāc šurp! Tad viņš nāk, - un savam kalpam: Dari to! Tad viņš dara.”
Kakuti ime ni muntu ubikitwe mwikonde lya muvuso, mi nina masole vena mwikonde lyangu. Niwambila uzu, 'Yende,' mi uyenda, ni kuzumwi, 'Wize' mi ukeza, ni kumuhikana wangu, 'Pange ici,' mi ucipanga.”
10 Kad Jēzus to dzirdēja, tad Viņš brīnījās un sacīja uz tiem, kas Viņam staigāja pakaļ: “Patiesi, Es jums saku, ka iekš Israēla Es neesmu atradis tādu ticību.
Cwale Jesu hazuwa izi, avakomokwa mi avawambili avovava kumwichilile, “Ceniti nimiwambila, kanini kuwana kale we ina intumelo mwa Isilaele.
11 Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un no vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā.
Nimi wambila, vungi kavazwile kwa upa ni kwa wiko, mi muvekale he tanfule ni Abrahama, ni Isaka, ni Jacobo, mumuvuso wa kwiulu.
12 Bet tie valstības bērni taps izstumti galējā tumsībā; tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.”
Kono vana vamu muvuso kava sohelwe kwi fifi lyahanze, kwina kulila ni kukwecameno.”
13 Un Jēzus sacīja uz to virsnieku: “Ej, lai tev notiek, kā tu ticējis.” Un viņa kalps palika vesels tanī pašā stundā.
Jesu cawambila mulauli we nkondo, “Yende! vulyo moco vazumininni, ili kuti kucitahale vulyo kwako.” Mi muhikana cahola yeyo inako.
14 Un Pētera namā nācis, Jēzus redzēja viņa sievas māti ar drudzi guļam.
Jesu habakwina mwi nzuvo ya Petorosi, cavona mukwenyani wa Petorosi nalele a valwalite ifiva.
15 Un Tas satvēra viņas roku, tad drudzis no viņas atstājās, un viņa uzcēlusies tiem kalpoja.
Jesu a vamukwati he yanza, mi ifiva ci lyamusiya. cavuka ni kutanga kumuseveleza.
16 Un kad vakars metās, tad tie atveda pie Viņa daudz velna apsēstus, un Viņš izdzina tos garus caur vārdu un dziedināja visus sērdzīgos;
Cwale hakuva Citengu, vantu civaletela Jesu vantu vangi vavakuyendiswa madimona. Avahindiki inhuho ce inzwi nikuhoza vavakulwala vonse vava kulwala.
17 Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis sacīdams: “Viņš ņēma uz sevi mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.”
Mwei inzila kuvezuzilizwa civawambwa ku mupolofita Isaya, nawamba, “iye mwine Avalihindili matuku etu ni mifokolo yetu.
18 Bet lielus ļaužu pulkus pie Sevis redzēdams, Jēzus pavēlēja uz otru malu pārcelties.
Jesu havona inyangela ci imuzumbulukite, caha itaelo kuti vayende kuimwi imbali ye wate lya Galileya.
19 Un viens rakstu mācītājs atnāca un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, es Tev iešu pakaļ, kurp Tu iesi.”
Cwale Muñoli ca keza kwali ni wamba, “Muluti, munikwi cilile konse kwete uyende.”
20 Un Jēzus uz to sacīja: “Lapsām ir alas un putniem apakš debess ir ligzdas, bet Tam Cilvēka Dēlam nav, kur likt Savu galvu.”
Jesu cawamba kwali, “Valuwawa vena malindi, ni zizuni zamwi ulu zina zizumbo, kono Mwana Muntu kena hete a shamike mutwi wakwe.”
21 Un cits no Viņa mācekļiem uz Viņu sacīja: “Kungs, vēli man papriekš noiet un aprakt savu tēvu.”
Zumwi kuvalutiwa vakwe cawamba kwali, “Ireeza, ni zuminine pili nikaunge vandanda.”
22 Bet Jēzus uz to sacīja: “Nāc Man pakaļ, un lai miroņi savus miroņus paši aprok.”
Kono Jesu ca muwambila, “Niicilele, mi usiye vafwile vaunge vafwile kuninavo.”
23 Un Viņš iekāpa laivā un Viņa mācekļi Viņam gāja līdz.
Jesu hecila mucisepe, valutiwa vakwe ci va mwicilila mucili.
24 Un redzi, liela vētra pacēlās jūrā, ka laiva viļņiem tapa pārņemta, un Viņš gulēja.
Micwale, cikweza inwungwa ikando mwiwate, micisepe ciceza kuumbwa mandinda. Kono Jesu abalele.
25 Un tie mācekļi piegājuši Viņu modināja un sacīja: “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!”
Valutiwa bakwe civeza kumuvusa, ni vawamba, “Tutuse, Simwine, citwina hafuhi ni kufwa!”
26 Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs mazticīgie, kam esat tik bailīgi?” Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, tad palika it klusu.
Jesu cawamba kubali, “Cinzi hamutiyite, inwe be intumelo inini?” Cazima ni kukalimela luhuho ni liwate. Haho cikwa tontola ahulu.
27 Bet tie cilvēki brīnīdamies sacīja: “Kas Tas tāds, ka vēji un jūra Tam paklausa?”
Vantu civakomokwa ni kuwamba, “Muntu wina bule uzu, yo kutekiwa niheva luhuho ni wate?”
28 Un otrā jūrmalā nākot Ģerģesiešu tiesā Viņu sastapa divi velna apsēsti, no kapiem nākdami, ļoti nikni, tā ka neviens nedrīkstēja pa to ceļu staigāt.
Jesu hakeza kwimbali imwi ni kwi nkanda ya Magadarena, bakwame VoVele vava kuyendiswa madimona civamukatana. Vavakuzwa mumavita mi vavali kutiza hahulu, mi mane kakwina muyenzi yava kuwola kukosaza ce inzila iyo.
29 Un redzi, tie brēkdami sacīja: “Kas mums ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva Dēls? Vai Tu esi nācis priekšlaikus, mūs mocīt?”
Micwale, civalila ca kuwongoza ni vawamba, “Cinzi citulukela kupanga nawe, Mwana Ireeza? Weza kunu kwiza kutu kataza inako niseni kusika?”
30 Bet tālu no viņiem bija liels cūku pulks ganībā.
Mukunyi wa ziguluve zingi uva kwete kufulila kule kanini navo.
31 Un tie velni Viņam lūdza un sacīja: “Ja Tu mūs izdzen, tad atvēli mums, ieskriet tai cūku pulkā.”
Madimona azwili havusu ni kukatazaJesu ni awamba, “Haiba motuhindike, tutumine kuna kawuna mukunyi waziguluve.”
32 Un Viņš uz tiem sacīja: “Ejat!” Un izbēguši tie ieskrēja tai cūku pulkā, un redzi, viss cūku pulks iegāzās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī.
Jesu cawamba kubali, “Muyende!” Madimona ciazwa ni kuyenda muzigulube. Micwale, mukunyi wonse chiwa tilila hekomwe nikuli wisikiza mwiwate micizafwila mumenzi.
33 Un tie gani bēga un nākuši pilsētā pasludināja visu to un, kas ar tiem apsēstiem bija noticis.
Vakwame vavaku lisa zigulube civatiya. Mi ha vayenda mwitolopo civakaviha zintu zonse, sihulu civapangahali kuva kwame vava kuyendiswa madimona.
34 Un redzi, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī. Un kad tie Viņu redzēja, tad tie lūdza, ka Viņš aizietu no viņu robežām.
Micwale, itolopo yonse civazwa kukakatana ni Jesu. Ha vamuvona, civamukumbila kuti azwe mwinkanda yavo.
