Mateja Evaņg̒elijs 7
1 Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.
“Kik ungʼad ne ji bura, ka ok kamano to un bende ibiro ngʼadnu bura.
2 Jo ar kādu tiesu jūs tiesājiet, jūs tapsiet tiesāti, un ar kādu mēru jūs mērojiet, jums taps atmērots.
Nimar kaka ungʼado ne ji mamoko bura e kaka ibiro ngʼadnu bura un bende, nimar rapim mupimogo ema ibiro pimnugo un bende.
3 Un ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī tu nenomani?
“Angʼo momiyo ineno ngʼinjo mar buch yath manie wangʼ wadu to pilni maduongʼ mar yath manie wangʼi iwuon to ok idew?
4 Jeb kā tu sacīsi uz savu brāli: laid, es izvilkšu to skabargu no tavas acs, - un redzi, baļķis ir tavā paša acī?
Ere kaka diwach ne owadu ni, ‘Yie mondo agolni ngʼinjo mar buch yath manie wangʼi,’ ka in to pilni maduongʼ mar yath osiko ngolni e wangʼi iwuon?
5 Tu liekuli, velc papriekš to baļķi no savas acs un tad pielūko izvilkt to skabargu no sava brāļa acs.
In ngʼat mawuondoreni, mokwongo gol pilni maduongʼ mar yath manie wangʼi iwuon oko, eka ibiro neno maler mar golo ngʼinjo mar buch yath manie wangʼ wadu oko.
6 Nedodiet to svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriezdamās jūs nesaplosa.
“Kik umi guogi gima ler; bende kik udir ne anguro kite magu ma nengogi tek. Kutimo kamano to ginyalo nyonogi piny e bwo tiendegi mi gilokre kodu kendo gikidhu matindo tindo.
7 Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsiet; klaudziniet, tad jums taps atvērts.
“Kwauru to nomiu; dwaruru to unuyudi; kendo dwongʼuru to noyawnu dhoot.
8 Jo ikviens, kas lūdzās, dabū, un kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, top atvērts.
Nimar ngʼato ka ngʼato mokwayo imiyo; ngʼato madwaro nwangʼo; kendo ngʼama dwongʼo, noyawne dhoot.
9 Jeb kurš cilvēks ir jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizes lūdzās, dotu akmeni?
“En ngʼa kuomu ma ka wuode okwayo kuon to omiye kidi?
10 Jeb kad tas zivi lūdzās, tam dotu čūsku?
Kata ka okwayo rech to omiye thuol?
11 Ja tad jūs, ļauni būdami, zināt saviem bērniem dot labas dāvanas, vai jo vairāk jūsu Tēvs debesīs nedos laba tiem, kas Viņu lūdz?
Ka un ma un joricho kamano, ungʼeyo miyo mich mabeyo ne nyithindu, koro Wuonu manie polo donge nyalo chiwo ne joma okwaye mich mabeyo nyadi mangʼeny!
12 Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem. Jo šī ir tā bauslība un tie pravieši.
Omiyo, e gik moko duto, timuru ne joweteu gik ma duher mondo gin bende gitimnu, nikech mano e tiend Chik gi Jonabi.
13 Ieejat caur tiem šauriem vārtiem, jo tie vārti ir plati un tas ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un to ir daudz, kas caur tiem ieiet.
“Donjuru gi dhorangach madiny. Nimar rangajno oyarore kendo yorno lach madhi e kethruok, kendo ji mathoth donjo koluwe.
14 Un tie vārti ir šauri un šaurs tas ceļš, kas aizved uz dzīvību, un to ir maz, kas to atrod.
To rangajno tin kendo yorno diny matero ji e ngima, kendo mana joma nok kende ema yude.
15 Bet sargājieties no tiem viltīgiem praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.
“Tangʼuru gi jonabi mag miriambo. Gibiro iru ka girwako lep rombe, to gin mana ondiegi mangemo gi eigi.
16 Pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt. Kas var lasīt vīnogas no ērkšķiem, jeb vīģes no dadžiem?
To kit olemo ma ginyago ema ubiro ngʼeyogigo. Bende ji pono olemb mzabibu e yiend kudho, kata olemb ngʼowu kuom oriangʼ?
17 Tāpat ikkatrs labs koks nes labus augļus, bet nelāga koks nes nelabus augļus.
Kamano bende e kaka yath maber nyago olemo maber, to yath marach nyago olemo marach.
18 Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus.
Yath maber ok nyal nyago olemo marach, kendo yath marach ok nyal nyago olemo maber.
19 Ikkatrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un ugunī iemests.
Yath ka yath ma ok nyag olemo maber itongʼo igoyo piny kendo iwito e mach.
20 Tāpēc pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt.
Omiyo kit olemo ma ginyago ema ubiro ngʼeyogigo.
21 Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! ieies Debesu valstībā; bet tas, kas Mana debes'Tēva prātu dara.
“Ji duto ma luonga ni, ‘Ruoth, Ruoth,’ ok nodonji e pinyruodh polo, to mana ngʼama timo dwaro mar Wuora manie polo ema nodonji.
22 Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši? Vai mēs Tavā vārdā neesam velnus izdzinuši? Vai mēs Tavā vārdā neesam daudz varenus darbus darījuši?
Ji mangʼeny nowachna e odiechiengno ni, ‘Ruoth, Ruoth, donge ne wakoro wach e nyingi, kendo e nyingi donge ema ne wariembogo jochiende kendo watimogo honni mangʼeny?’
23 Un tad Es tiem it skaidri sacīšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; ejat nost no Manis, jūs ļaundarītāji.
To ananyisgi e wangʼ-gi ni, ‘Akiau nyaka aa chakruok, ayeuru e nyima, un jorichogi!’
24 Tāpēc ikvienu, kas šos Manus vārdus dzird un dara, to Es līdzināšu kādam gudram vīram, kas savu namu uztaisījis uz klints kalna.
“Emomiyo ngʼato angʼata mawinjo wechenagi kendo otimogi chalo gi ngʼama riek mane ogero ode e lwanda.
25 Kad nu stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un piesitās pie tā nama, tad tas tomēr neapgāzās; jo tas bija uztaisīts uz klints.
Koth nochwe maduongʼ, aore nopongʼ mogingore, kendo yamo nokudho matek mogoyo odno; to kata kamano ne ok opodho, nikech mise mare ne ni e lwanda.
26 Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, tas taps līdzināts ģeķim, kas savu namu uztaisījis uz smiltīm.
To ngʼato angʼata mawinjo wechenagi to ok otimgi chalo gi ngʼat mane ogero ode e kwoyo.
27 Kad nu stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un sitās pie tā nama, tad tas apgāzās un gāja viss postā.”
Koth nochwe maduongʼ, aore nopongʼ mogingore kendo yamo nokudho matek mogoyo odno, mi norwombore piny gi ruombruok matek.”
28 Un notikās, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis, tad tie ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību.
Kane Yesu osetieko wacho gigi, oganda nowuoro puonjne,
29 Jo Viņš tos mācīja tā kā pats varenais, un nekā tie rakstu mācītāji.
nikech nopuonjo ka ngʼat man-gi teko, to ok ka jopuonjgi mapile mag chik.
