Mateja Evaņg̒elijs 6
1 Ņemiet vērā, ka savas nabagu dāvanas nedodat cilvēku priekšā, lai šie jūs redz; citādi jums nav nekādas algas pie sava Tēva debesīs.
[But] take heed, that ye do not, your righteousness, before men, to be gazed at by them, —otherwise at least, reward, have ye none, with your Father who is in the heavens.
2 Kad tu nu nabagus apdāvini, tad neliec savā priekšā trumetes pūst, tā kā tie liekuļi dara baznīcās un ielās, lai no ļaudīm top godināti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.
When, therefore, thou mayest be doing an alms, do not sound a trumpet before thee, just as, the hypocrites, do in the synagogues and in the streets—that they may be glorified by men, —Verily, I say unto you, they are getting back their reward.
3 Bet kad tu nabagus apdāvini, tad lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara,
But, thou, when doing an alms, let not, thy left hand, know what thy right hand is doing;
4 Tā ka tava dāvināšana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.
that thine alms may be in secret, —and, thy Father, who seeth in secret, will give it back to thee.
5 Un kad tu Dievu lūdzi, tad neturies kā tie liekuļi, jo tiem patīk stāvēt un Dievu lūgt baznīcās un ielu stūros, lai no ļaudīm top redzēti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.
And, when ye may be praying, ye shall not be as the hypocrites, because they love, in the synagogues, and at the corners of the broad ways, to take their stand and pray, that they may shine before men; Verily, I say unto you, they are getting back their reward.
6 Bet kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī un, savas durvis aizslēdzis, pielūdzi savu Tēvu slepenībā, un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.
But, thou, when thou wouldest pray, enter into thy closet, and, fastening thy door, pray unto thy Father who is in secret, —and, thy Father who seeth in secret, will reward thee.
7 Bet Dievu lūdzot nepļāpājiet kā tie pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ top paklausīti.
And, being at prayer, use not vain repetitions, just like the nations, —for they think, that, in their much speaking, they shall be hoard;
8 Tad nu nepaliekat tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs gan zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat.
do not, therefore, make yourselves like them, for [God] your Father knoweth of what things ye have, need, before ye ask him.
9 Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.
Thus, therefore pray, ye: Our Father, who art in the heavens, —Hallowed be thy name,
10 Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.
Come may thy kingdom, —Accomplished be thy will, as in heaven, also on earth:
11 Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.
Our needful bread, give us, this day;
12 Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
And forgive us our debts, as, we also, have forgiven our debtors;
13 Un neievedi mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no tā ļauna. Jo Tev pieder tā valstība un tas spēks un gods mūžīgi. Āmen.”
And bring us not into temptation, but rescue us from the evil one.
14 Jo kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos.
For, if ye forgive men their faults, Your Father who is in the heavens, will forgive, even you;
15 Bet ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs jūsu noziegumus arī nepiedos.
But, if ye forgive not men [their faults], neither will your Father forgive, your faults.
16 Un kad jūs gavējat, tad neesat saīguši kā tie liekuļi, jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai ļaudīm kā gavētāji izrādās. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.
And, when ye may he fasting, become not ye, as the hypocrites, of sullen countenance, —for they darken their looks, that they may appear, unto men, to be fasting: Verily, I say unto you, they are getting back their reward.
17 Bet tu gavēdams svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu,
But, when, thou, art fasting, anoint thy head, and, thy face, wash, —
18 Ka tu nerādies ļaudīm gavēdams, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.
that thou do not appear, unto men, to be fasting, but to thy Father who is in secret, —and, thy Father who seeth in secret, will reward thee.
19 Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog;
Be not laying up for yourselves treasures upon the earth, where, moth and rust, do tarnish, and where, thieves, dig through and steal;
20 Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog.
but be laying up or yourselves treasures in heaven, where, neither moth nor rust, doth tarnish, and where, thieves, dig not through nor steal:
21 Jo kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.
for, where, thy treasure, is, there, will be, thy heart [also].
22 Acs ir miesas spīdeklis; ja nu tava acs skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.
The lamp of the body, is the eye: if therefore thine eye be single, thy whole body, shall be, lighted up;
23 Bet ja tava acs kaitīga, tad visa tava miesa būs tumša. Ja nu tas gaišums iekš tevis ir tumsība, cik liela būs tā tumsība pati?
But, if thine eye be, evil, thy whole body, shall be, in the dark; —if therefore, the light which is in thee, is, darkness, the darkness, how great!
24 Neviens diviem kungiem nevar kalpot; jo tas vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb tas vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.
No one, unto two masters, can be in service; for either, the one, he will hate, and, the other, love, or, one, he will hold to, and, the other, despise: Ye cannot be in service, unto God, and, unto Riches.
25 Tāpēc Es jums saku: nezūdāties savas dzīvības pēc, ko ēdīsiet un dzersiet; nedz arī par savām miesām, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesas nav labākas nekā drēbes?
For this cause, I say unto you: Be not anxious for your life, what ye shall eat [or what ye shall drink], —or for your body, what ye shall put on: Is not, the life, more than, the food? And, the body, than, the raiment?
26 Skatāties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?
Observe intently, the birds of the heaven, —that they neither sow, nor reap, nor gather into barns, and yet, your heavenly Father, feedeth, them: Are no, ye, much better than, they?
27 Kurš jūsu starpā savam mūžam var pielikt vienu olekti, jebšu tas tādēļ bēdājās?
But who from among you, being anxious, can add to his stature one cubit?
28 Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaties pie puķēm laukā, kā tās aug. Ne tās strādā, ne tās vērpj;
And, about clothing, why are ye anxious? Consider well the lilies of the field, how they grow, —they toil not neither do they spin;
29 Tomēr Es jums saku, ka pat Salamans visā savā godībā tā nav bijis apģērbts kā viena no tām.
And yet, I say unto you, not even Solomon, in all his glory, was arrayed like, one of these!
30 Ja tad Dievs tā ģērbj zāli laukā, kas šodien stāv un rītu krāsnī top iemesta, vai tad ne daudz vairāk jūs? Ak jūs mazticīgie!
Now, if the grass of the field—which to-day, is, and, to-morrow, into an oven, is cast—God thus adorneth, not much rather, you, little of faith?
31 Tāpēc jums nebūs zūdīties nedz sacīt: ko ēdīsim, jeb ko dzersim, jeb ar ko ģērbsimies?
Do not then be anxious saying, What shall we eat? or What shall we drink? or Wherewithal shall we be arrayed?
32 Jo pēc visa tā pagāni dzenās; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.
For, all these things, the nations, seek after, —for your heavenly Father, knoweth, that ye are needing, all these things.
33 Bet dzenaties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.
But be seeking first, the kingdom and its righteousness, —and, all these things, shall be added unto you.
34 Tāpēc nezūdāties nākošā rīta pēc, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ir diezgan, ka ikvienai dienai savas pašas bēdas.
Do not, then, be anxious for the morrow; for the morrow, will be anxious, for itself: Sufficient for the day, is the evil thereof.
