Mateja Evaņg̒elijs 5
1 Bet kad Viņš tos ļaudis redzēja, tad Viņš uzkāpa uz kalnu un apsēdās, un Viņa mācekļi pie Viņa piestājās.
And seeing the multitudes, he went up into the mountain; and when he had sat down, his disciples came to him.
2 Un Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja un sacīja:
And he opened his mouth, and taught them, saying: —
3 “Svētīgi tie, kas garā nabagi, jo Debesu valstība viņiem pieder.
Blessed are the poor in spirit; for theirs is the kingdom of heaven.
4 Svētīgi tie, kam ir bēdas, jo tie taps iepriecināti.
Blessed are they who mourn; for they will be comforted.
5 Svētīgi tie lēnprātīgie, jo tie to zemi iemantos.
Blessed are the meek; for they will inherit the earth.
6 Svētīgi tie, kas izsalkuši un kam slāpst pēc taisnības, jo tie taps piepildīti.
Blessed are they who hunger and thirst after righteousness; for they will be filled.
7 Svētīgi tie sirdsžēlīgie, jo tie žēlastību dabūs.
Blessed are the merciful; for they will obtain mercy.
8 Svētīgi tie sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.
Blessed are the pure in heart; for they will see God.
9 Svētīgi tie, kas mieru tur, jo tie taps saukti Dieva bērni.
Blessed are the peace-makers; for they will be called sons of God.
10 Svētīgi tie, kas taisnības dēļ vajāti, jo Debesu valstība viņiem pieder.
Blessed are they who are persecuted for righteousness' sake; for theirs is the kingdom of heaven.
11 Svētīgi jūs esat, ja Manis dēļ jūs lamā un vajā un visu ļaunu par jums runā, melodami.
Blessed are ye, when men revile you, and persecute you, and say every thing that is bad against you, falsely, for my sake.
12 Esat priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesis; jo tā tie vajājuši tos praviešus, kas priekš jums bijuši.
Rejoice, and be exceeding glad; for great is your reward in heaven; for so did they persecute the prophets that were before you.
13 Jūs esat tās zemes sāls; ja nu sāls nelietīga, ar ko tad to sālīs? Tā neder vairs nekam, bet tikai ārā metama un no ļaudīm saminama.
Ye are the salt of the earth. But if the salt have lost its savor, wherewith shall itself be salted? It is thenceforth good for nothing, but to be cast out, and to be trodden under foot by men.
14 Jūs esat tās pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
Ye are the light of the world. A city that is set on a hill cannot be hid;
15 Tā arī sveci iededzinājis, neviens to neliek apakš pūra, bet uz lukturi; tad tā visiem spīd, kas ir namā.
nor do men light a lamp, and put it under the bushel, but on the lamp-stand; and it giveth light to all that are in the house.
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
In like manner let your light shine before men, that they may see your good works, and glorify your Father who is in heaven.
17 Nedomājiet, ka Es esmu nācis, atmest bauslību un praviešus. Es neesmu nācis atmest, bet piepildīt.
Think not that I came to destroy the Law or the Prophets: I came not to destroy, but to fulfill.
18 Jo patiesi, Es jums saku: tiekams debess un zeme zudīs, nezudīs neviena, ne vismazākā rakstu zīmīte jeb raksta galiņš no bauslības, tiekams viss notiek.
For truly do I say to you, Not till heaven and earth pass away, shall one jot or one tittle pass from the Law, till all be fulfilled.
19 Tāpēc, ja kas vienu no šiem vismazākiem baušļiem atmetīs un ļaudis tā mācīs, tas taps dēvēts tas vismazākais Debesu valstībā: bet ja kas darīs un mācīs, tas taps dēvēts liels Debesu valstībā.
Whoever therefore shall break one of these least commandments, and shall teach men so, will be called the least in the kingdom of heaven; but whoever shall do and teach them, he will be called great in the kingdom of heaven.
20 Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka nekā to rakstu mācītāju un farizeju, tad jūs Debesu valstībā nenāksiet.
For I say to you, Unless your righteousness shall exceed that of the scribes and Pharisees, ye will not enter the kingdom of heaven.
21 Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut; un kas nokauj, tas būs sodāms caur tiesu.
Ye have heard that it was said to them of old time, “Thou shalt not kill; and whoever shall kill, shall be in danger of the Judges.”
22 Bet Es jums saku: kas ar savu brāli dusmo, tas būs sodāms caur tiesu; bet kas uz savu brāli saka: raka(nevērtīgs)! Tas būs sodāms caur augsto tiesu; bet kas saka: ģeķi(bezdievis)! Tas būs sodāms elles ugunī. (Geenna g1067)
But I say to you, that whoever is angry with his brother shall be in danger of the Judges; and whoever shall say to his brother, Simpleton! shall be in danger of the Council; and whoever shall say, Fool! shall be in danger of hell-fire. (Geenna g1067)
23 Tāpēc, kad tu savu dāvanu uz altāra upurē un turpat atminies, ka tavam brālim kas ir pret tevi,
Therefore, if thou bring thy gift to the altar, and there remember that thy brother hath aught against thee,
24 Tad atstāj tur altāra priekšā savu dāvanu un noej, saderies(izlīgsti) papriekš ar savu brāli, un tad nāc un upurē savu dāvanu.
leave there thy gift before the altar, and go away; first be reconciled to thy brother, and then come and offer thy gift.
25 Esi labprātīgs savam pretiniekam drīz, kamēr ar viņu vēl esi uz ceļa, ka pretinieks tevi nenodod soģim, un soģis tevi nenodod sulainim, un tu netopi iemests cietumā.
Agree with thine adversary at law quickly, while thou art on the road with him; lest the adversary deliver thee to the judge, and the judge to the officer, and thou be cast into prison.
26 Patiesi, Es tev saku, tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu.
Truly do I say to thee, Thou wilt not come out thence, till thou hast paid the last farthing.
27 Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts, tev nebūs laulību pārkāpt.
Ye have heard that it was said, “Thou shalt not commit adultery.”
28 Bet Es jums saku, ka ikviens, kas sievu uzskata, to iekārodamies, tas ar viņu laulību jau pārkāpis savā sirdī.
But I say to you, that whoever looketh on a woman to lust after her, hath committed adultery with her already in his heart.
29 Bet ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met nost; jo tas tev labāki, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa top iemesta ellē. (Geenna g1067)
And if thy right eye cause thee to offend, pluck it out, and cast it from thee; for it is better for thee that one of thy members should perish, than that thy whole body should be cast into hell. (Geenna g1067)
30 Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met nost; jo tas tev labāki, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa top iemesta ellē. (Geenna g1067)
And if thy right hand cause thee to offend, cut it off, and cast it from thee; for it is better for thee that one of thy members should perish, than that thy whole body should go away into hell. (Geenna g1067)
31 Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķirās, tas lai tai dod šķiršanās grāmatu.
And it was said, “Whoever shall put away his wife, let him give her a writing of divorcement.”
32 Bet Es jums saku: kas no savas sievas šķirās bez vien maucības vainas dēļ, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.
But I say to you, that whoever putteth away his wife, unless it be on account of fornication, causeth her to commit adultery; and whoever shall marry her when put away, committeth adultery.
33 Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams esi solījis.
Again ye have heard that it was said to them of old time, “Thou shalt not swear falsely, but shalt perform to the Lord thine oaths.”
34 Bet Es jums saku, ka jums ne pavisam nebūs zvērēt, nedz pie debess, jo tā ir Dieva goda krēsls,
But I say to you, Swear not at all; neither by heaven, for it is the throne of God;
35 Nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir tā lielā ķēniņa pilsēta.
nor by the earth, for it is his footstool; nor by Jerusalem, for it is the city of the Great King;
36 Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēji nevienu matu ne baltu pataisīt ne melnu.
nor shalt thou swear by thy head, for thou canst not make one hair white or black.
37 Bet jūsu vārds lai ir: jā, jā! nē, nē! kas pāri par to, tas ir no ļauna.
But let your language be, Yea, yea; Nay; nay; for whatever is more than these cometh of evil.
38 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.
Ye have heard that it was said, “An eye for an eye, and a tooth for a tooth.”
39 Bet Es jums saku, ka jums nebūs pretī stāvēt tam ļaunam, bet kas tevi vaigā sit labajā pusē, tam sniedz arī otru.
But I say to you, that ye resist not the evil-doer; but whoever smiteth thee on the right cheek, turn to him the other also;
40 Un kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam palaid arī to uzvalku.
and if any one intends to sue thee at the law, and take thy coat, give up to him thy cloak also;
41 Un kas tevi dzen vienu jūdzi, ar to paej divus.
and whoever shall compel thee to go one mile, go with him two.
42 Dod tam, kas tevi lūdz, un neatraujies no tā, kas ko no tevis grib aizņemt.
Give to him that asketh of thee; and from him that would borrow of thee, turn not away.
43 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāko mīlēt un savu ienaidnieku ienīdēt.
Ye have heard that it was said, “Thou shalt love thy neighbor, and hate thine enemy.”
44 Bet Es jums saku: mīļojiet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet par tiem, kas jūs kaitina un vajā,
But I say to you, Love your enemies, and pray for those who persecute you;
45 Ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.
that ye may become sons of your Father who is in heaven; for he maketh his sun to rise on the evil and on the good, and sendeth rain on the just and on the unjust.
46 Jo ja jūs tos vien mīļojiet, kas jūs mīļo, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat?
For if ye love those who love you, what reward have ye? Do not even the publicans the same?
47 Un kad jūs sveicinājiet tikai savus brāļus, ko teicamu jūs dariet? Vai muitnieki nedara tāpat?
And if ye salute your brethren only, what do ye that excelleth? Do not even the heathen the same?
48 Tāpēc esat pilnīgi, tā kā jūsu Tēvs debesīs ir pilnīgs.
Be ye therefore perfect, as your heavenly Father is perfect.
