Mateja Evaņg̒elijs 4
1 Tad Jēzus no Tā Gara tapa aizvests tuksnesī, ka no velna taptu kārdināts.
Jesuh te rhaithae kah a noemcai hamla mueihla loh khosoek la a mawt.
2 Un kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Viņam gribējās ēst.
Khothaih hnin sawmli, neh khoyin sawmli a yaeh bawt ah, a bungpong.
3 Un tas kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.”
Te vaengah noemcai kung loh anih te a paan tih, “Pathen capala na om atah hekah lungto he voek lamtah buhla poeh saeh,” a ti nah.
4 Un Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.””
Tedae Jesuh loh a doo tih, “Hlang he vaidam bueng nen pawt tih, Pathen ka lamkah aka thoeng ol boeih nen mah hing saeh tila a daek coeng,” a ti nah.
5 Tad velns Viņu noveda sev līdz uz to svēto pilsētu un Viņu cēla pašā Dieva nama jumta galā.
Te phoeiah anih te rhaithae loh khopuei cim la a khuen tih, bawkim kah tlungsoi ah a pai sak.
6 Un uz Viņu sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē! Jo stāv rakstīts: “Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi uz rokām nesīs, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.””
Te vaengah amah te, “Pathen capa la na om atah namah cungpung thuk lah, a daek coeng ta, a puencawn rhoek te nang ham a uen vetih, amih kut neh n'dom bitni, na kho khaw lungto neh na tongtah mahpawh,” a ti nah.
7 Tad Jēzus uz to sacīja: “Atkal stāv rakstīts: “Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt.””
Jesuh loh, “Boeipa na Pathen te noemcai boeh tila a daek van,” a ti nah.
8 Atkal velns to veda sev līdz uz ļoti augstu kalnu un Viņam rādīja visas pasaules valstis un viņu godību,
Te phoeiah rhaithae loh tlang bahoeng a sang la a khuen tih, “Diklai ram boeih neh a thangpomnah te a tueng.
9 Un uz To sacīja: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu zemē mezdamies mani pielūgsi.”
Rhaithae loh, “Na bakop tih kai nan bawk atah he rhoek he nang boeih kam paek ni,” a ti nah.
10 Tad Jēzus uz to sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: “Tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot.””
Jesuh loh, “Satan cet, Boeipa na Pathen bueng mah bawk lamtah thothueng tila a daek coeng,” a ti nah.
11 Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.
Te daengah rhaithae loh a hlah. Te phoeiah puencawn rhoek loh pahoi a paan uh tih Jesuh te a khut uh.
12 Bet Jēzus dzirdējis, Jāni esam nodotu, atkal gāja uz Galileju.
Johan a voeih uh te a yaak vaengah Galilee la khoe uh.
13 Un Nacareti atstājis, Viņš nāca un mājoja Kapernaūmā, jūrmalas pilsētā Zebulona un Naftalus robežās,
Nazareth te a hnoo tih, Zebulun neh Naphtali vaang khuikah Kapernaum tuikaeng la pawk tih kho a sak.
14 Ka piepildītos, kas ir runāts caur pravieti Jesaju, kas tā saka:
Te daengah ni tonghma Isaiah loh a thui te a soep eh.
15 “Zebulona zeme un Naftalus zeme uz jūrmalas pusi, AizJardāne, pagānu Galileja,
“Zebulun peng neh Naphtali peng, tuipuei kah longpuei, Jordan rhalvangan, namtom rhoek kah Galilee,
16 Tie ļaudis, kas tumsībā sēž, redzējuši lielu gaišumu, un tiem, kas sēž nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi.”
Yinnah khuikah ngol sut pilnam loh vangnah a len koek a hmuh tih, dueknah hlipkhup kho ah aka ngol rhoek soah vangnah ha thoeng coeng,” a ti.
17 No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: “Atgriežaties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt nākusi.”
Te vaeng lamkah ni Jesuh loh, “Vaan ram te a yoei coeng dongah yut uh laeh,” tila hoe ham neh thui ham te a tong.
18 Un staigādams pie Galilejas jūras, Jēzus ieraudzīja divus brāļus, Sīmani, kas nosaukts Pēteris, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā metam, jo tie bija zvejnieki.
Galilee tuipuei kaeng ah a pongpa vaengah, Simon la a khue Peter neh a manuca Andrew te boeina panit a hmuh. Tuihoi la om rhoi tih tuili ah lawk a voeih rhoi.
19 Un Viņš uz tiem sacīja: “Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”
Te vaengah amih rhoi te, “Nangmih rhoi he kai hnukah hlang aka tu tuihoi la kan saii ni,” a ti nah.
20 Un tūdaļ savus tīklus atstājuši, tie Viņam gāja pakaļ.
Te dongah lawk te pahoi hnoo tih anih te a vai rhoi.
21 Un no turienes tālāki gājis, Viņš ieraudzīja citus divus brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpam, un Viņš tos sauca.
Te lamloh a caeh vaengah a tloe kah boeina rhoi panit, Zebedee kah capa James neh a mana Johan tah lawng dongkah a napa Zebedee neh lawk a bo uh te a hmuh tih amih rhoi te khaw a khue.
22 Tad tie tūdaļ to laivu un savu tēvu atstājuši, Viņam gāja pakaļ.
Te rhoi loh lawng neh a napa te pak a hlah rhoi tih bang rhoi.
23 Un Jēzus izstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu baznīcās un sludinādams to priecas mācību no tās valstības un dziedinādams tiem ļaudīm visas slimības un visas vājības.
Jesuh loh Galilee kho tom ah cet tih, amih kah tunim ah a thuituen, ram kah olthangthen khaw a hoe, tlohtat boeih neh pilnam khuikah tlohnat boeih te a hoeih sak.
24 Un Viņa slava izpaudās pa visu Sīriju, un pie Viņa atnesa visus neveselus, no dažādām sērgām un sāpēm pārņemtus un velna apsēstus un mēnessērdzīgus un melmeņu sērdzīgus, un Viņš tos darīja veselus.
Te vaengah a olthang te Syria tom la cet tih, tlohtat a soeprhaep neh tloh aka khueh boeih, nganboh aka yook, rhaithae aka kaem rhoek, rhaihum neh aka khawn rhoek te a taengla a khuen uh tih amih te a hoeih sak.
25 Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ no Galilejas un no tām desmit pilsētām un no Jeruzālemes un no Jūdu zemes un no viņpus Jardānes.
Te dongah Galilee, Decaplois, Jerusalem, Judea neh Jordan rhalvangan lamkah hlangping yetnu loh a vai uh.
