Holy Bible Aionian Edition® ~ Latvian---Latvian-Gluck-Bible ~ Matthew Chapter 27

< Mateja Evaņg̒elijs 27 >

1 Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji sarunājās pret Jēzu, ka Viņu nonāvētu.

Jîng ahongnin chu Ochaisingei murdi le Upangei han Jisua that rang lampui an sinna.

2 Un Viņu saistīja, aizveda un nodeva zemes valdītājam Poncium Pilatum.

Zingjirûiin an khita, an tuonga, Pilat, Rom râiôt kôm an pêka.

3 Kad Jūdas, kas Viņu nodeva, redzēja, ka Viņš bija pazudināts; tad tas tam bija žēl, un tas atnesa atpakaļ tos trīsdesmit sudraba gabalus tiem augstiem priesteriem un vecajiem,

A minsûrpu Judas han, Jisua theiloi an mintum ti a riet inchu ânsîra, a sumdâr sômthum hah Ochaisingei le Upangei kôm a hongchôi nôka.

4 Un sacīja: “Es esmu grēkojis, nenoziedzīgas asinis nododams.” Bet tie sacīja: “Kas mums par to, bēdas? Raugi tu pats.”

“Midik thi ranga ki minsûr ha chu ki minchâi sabak kêng ani zoi,” a tia. Anni han a kôm han, “Mahah kan ta rangin imo asena. Maha chu nangma sintho kêng!” an tipea.

5 Un tos sudraba gabalus Dieva namā nometis, tas aizgāja un pakārās.

Judas han ma sumdâr hah Biekin sunga a paia, a rota; hanchu, a sea, avan khâi that zoi.

6 Bet tie augstie priesteri tos sudraba gabalus ņēma un sacīja: “Tas nepieklājās, ka mēs tos metam Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.”

Ochaisingei han sum hah an rûta, “Mahih chu thisen man sum ani sikin Biekina sum darna munna dar rangin chu inthieng mak” an tia.

7 Bet tie sarunājās un par tiem pirka to podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.

Hanchu, an inruola, ramdangmingei phûmna mun rangin Bêlvuokpu mun an rochôka.

8 Tāpēc tas tīrums ir nosaukts asins tīrums līdz šai dienai.

Masikin ma mun hah atûn tena (Akeldama) “Thisen Mun” an ti tit zoi.

9 Tad ir piepildīts, ko pravietis Jeremija runājis sacīdams: “Un tie ir ņēmuši trīsdesmit sudraba gabalus, to maksu par To Visdārgāko, ko tie pirkuši no Israēla bērniem;

Hanchu Dêipu Jeremiah'n, “sumdâr sômthum hah an lâka Israelngeiin ama man ranga adôr an masat hah,

10 Un tos devuši par to podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.”

male Pumapa chongpêk anghan, bêlvuokpu mun man rangin sum hah an mang zoi,” ai ti hah ahong dik zoi ani.

11 Bet Jēzus stāvēja zemes valdītāja priekšā, un zemes valdītājs Viņam vaicāja un sacīja: “Vai Tu esi tas Jūdu ķēniņš?” Bet Jēzus uz viņu sacīja: “Tu to saki.”

Jisua hah Rom râiôt makunga ândinga, râiôt'n, “Judangei rêng nini mo?” tiin chong a rekela, Jisua'n, “Ni ni, ni ni ti zoi hate,” tiin a thuona.

12 Un kad viņš no tiem augstiem priesteriem un vecajiem tapa apsūdzēts, viņš nekā neatbildēja.

Hannirese, Ochaisingei le Upangeiin an nônna roia chu itên thuon mak.

13 Tad Pilatus uz Viņu saka: “Vai Tu nedzirdi, cik briesmīgi tie pret Tevi liecina?”

Masikin, Pilat'n a kôm, “Nang an nônna roi hih ni riet loi mini?” a tia.

14 Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka tas zemes valdītājs it ļoti brīnījās.

Nikhomrese, bâikhat luo khomin thuon maka, Râiôt chu asân a kamâma.

15 Bet svētkos zemes valdītājs bija ieradis tiem ļaudīm atlaist vienu cietumnieku, kādu tie gribēja.

Hanchu Rom râiôt han Kalkân Kût zora racham mi intâng inkhat lokongei an ti tak a mojôk pe ngei ngâia,

16 Bet to brīdi tam bija viens zināms cietumnieks, Baraba vārdā.

Ha lâia han mi intâng, riming inthang tak Barabbas an ti hah a oma.

17 Un kad tie bija sapulcējušies, Pilatus uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kas top saukts Kristus?”

Masikin lokongei an hong intûp inchu Pilat han an kôm, “Tu himo nangni mojôk pe inlang nin nuom? Barabbas himo, Jisua Messiah an tipu himo?” tiin a rekela.

18 Jo viņš zināja, ka tie To no skaudības bija nodevuši.

Juda rachamneipungei han Jisua hah an narsa sika a kutah an hong pêk ani ti ânthârtakin a rieta.

19 Bet viņam uz soģa krēsla sēžot, viņa sieva pie tā sūtīja un sacīja: “Pielūko, ka tev nekas nav ar šo taisno, jo es šo nakti sapnī daudz esmu cietusi Viņa dēļ.”

Hanchu Pilat hah roijêkna munah ânsung lâitakin a lômnûn, “Ha midik chunga han ite tho no roh, jânin han ka ramangin ama sikin ku tuong ok kêng” tiin chong a hong bea.

20 Bet tie augstie priesteri un vecaji pārrunāja tos ļaudis, izlūgties Barabu, bet Jēzu nokaut.

Ochaisingei le Upangeiin Barabbas mojôka Jisua that ranga Pilat kôma ngên rangin mipui ngei an methêma.

21 Un zemes valdītājs atbildēja un uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat no šiem diviem, lai es jums atlaižu?” Bet tie sacīja: “Barabu.”

Hannirese Pilat'n mipui ngei kôm han, “Hi mi inik ngei lâia hin tu himo nangni mojôk pe ronga nin nuom?” tiin a rekela. Anni han, “Barabbas” tiin an thuona.

22 Tad Pilatus uz tiem saka: “Ko tad lai es daru ar Jēzu, kas top saukts Kristus?” Tie visi saka: “Sit To krustā.”

Pilat'n an kôm, “Hanchu, Jisua Messiah an ti hih, imo ko lo rang ani zoi?” tiin a rekel ngeia. “Khrosa jêmdel roh” tiin an thuona

23 Bet zemes valdītājs sacīja: “Ko tad Viņš ļauna darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca un sacīja: “Sit To krustā.”

Nikhomrese, Pilat'n an kôm, “Imo ai tho minchâi?” tiin a rekel ngeia. “Khrosa jêmdel roh!” tiin an rât dodôrin an inieka.

24 Bet kad Pilatus redzēja, ka viņš nenieka nespēja izdarīt, bet ka jo liels troksnis cēlās, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā un sacīja: “Es esmu nenoziedzīgs pie šī taisnā asinīm; raugāt paši!”

Pilat'n ite anêmna om no nia, injêlna vai kêng ai suok rang ti amun chu tui a lâka, lokongei makunga a kut a rusuka, an kôm, “Hi miriem thina hin ite theiloina dôn mu-ung! Mahih nin sintho kêng ani!” a tia.

25 Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: “Viņa asinis lai nāk pār mums un pār mūsu bērniem.”

Loko murdi'n, “Hi mi thina sika dûk chu keini le kin nâingei chungah chul rese!” an tia.

26 Tad viņš tiem to Barabu atlaida, bet Jēzu šauta un nodeva, ka taptu krustā sists.

Hanchu Pilat'n Barabbas hah a mojôk pe ngeia; male Jisua hah a jêm suolechu Khrosa jêmdel rangin an kutah a pêk ngei zoi.

27 Tad zemes valdītāja karavīri ņēma Jēzu pie sevis tiesas namā, un sasauca ap Viņu visu to pulku.

Hanchu, Pilat râlmingei'n Jisua hah râiôt inpuia an tuonga, an pâla mi murdi a kôla an intûpa.

28 Un tie Viņu noģērba un Viņam aplika purpura mēteli,

A puonngei an lîk pea, puon senduk an minsila.

29 Un ērkšķu kroni nopinuši lika uz Viņa galvu un deva Tam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmēja un uz Viņu sacīja: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!”

Male, riling tapor an phana, an min khuma, a kut chang tieng khiengrol an min chôia; a makungah khûkinbilin, “Juda ngei Rêng ring sôt roh!” tiin an phengsana.

30 Un tie Viņam spļāva acīs, ņēma to niedri un sita Viņa galvu.

An michila, a khiengrol hah an suta, a luah an tôka.

31 Un kad Viņu bija apmēdījuši, tad tie Viņam novilka to mēteli un Tam apvilka Viņa paša drēbes, un Viņu noveda, ka taptu krustā sists.

Hanchu, an phengsan suolechu puon senduk hah an lâk nôka, ama puon dên hah an minsil nôka. Hanchu, Khrosa jêmdel rangin an tuong zoi.

32 Bet iziedami tie atrada vienu cilvēku no Kirenes, vārdā Sīmani; to tie spieda, Viņam to krustu nest.

Hanchu, an se lâiin Cyrene khuo mi inkhat a riming Simon an tonga, râlmingei'n Jisua Khros ruput rangin an dândea.

33 Un nākuši uz to vietu, ko sauc par Golgatu, tas ir pieres vieta,

Golgotha, “Luru Mun” an ti hah an hong tunga,

34 Tie Viņam deva dzert etiķi ar žulti samaisītu, un kad Viņš to baudīja, tad Viņš to negribēja dzert.

Mahan Jisua hah uain, tuikha leh inpol an pêka, a tem zoiin chu nêk nuom maka.

35 Un Viņu krustā situši, tie izdalīja Viņa drēbes, kauliņus mezdami; ka piepildītos, ko tas pravietis sacījis: “Tie Manas drēbes savā starpā izdalījuši un par Maniem svārkiem kauliņus metuši.”

Hanchu, Khrosa an jêmdela, male, taruosânin a puonsilngei an insema.

36 Un tie sēdēja un sargāja Viņu turpat.

Masuole chu, mahan insungin, an enna.

37 Un lika pār Viņa galvu Viņa nāves vainu tā rakstītu: Šis ir Jēzus, tas Jūdu Ķēniņš.

A lu chungah an nônna miziek, “Hi mi hih Jisua, Judangei Rêng ani,” tiin an târa.

38 Tad divi slepkavas ar Viņu tapa krustā sisti, viens pa labo, otrs pa kreiso roku.

Hanchu, ama leh lômin inru inik a voitieng inkhat, a changtieng inkhat an jêmdel sa.

39 Bet tie, kas gāja garām, zaimoja Viņu, kratīja savas galvas

Hanchu, ânlôi murdi'n an lu thukin Jisua an deia.

40 Un sacīja: “Tu, kas Dieva namu noplēsi un trijās dienās atkal uztaisi, atpestī pats Sevi; ja Tu esi Dieva Dēls, tad kāp no krusta zemē.”

“Biekin set na ta, sûnthumin ni minding nôk rang na! Pathien Nâipasal ni nîn chu ne theiin insaninjôk roh! Khros lêr renga juong chum ta roh!” an tia.

41 Tāpat arī tie augstie priesteri Viņu apmēdīja līdz ar tiem rakstu mācītājiem un vecajiem un sacīja:

Ma angdên han, Ochaisingei le Balam minchupungei le Upangei khomin ama an deia:

42 “Citus Viņš pestījis un Sevi pašu nevar pestīt. Ja Viņš tas Israēla Ķēniņš, lai Viņš nu nokāpj no krusta; tad mēs Viņam ticēsim.

“Mi dangngei laka a minjôk ngâia, ama chu injôk thei maka! Israelngei rêng ni mak mo? Atûn Khros lêr renga juong chum rese chu iem ei tih!

43 Viņš Dievam ir uzticējies, lai Tas Viņu atpestī, ja tas Tam tīk; to Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.”

Pathien a iema, Pathien Nâipasal'n ânbea. Tho lei en rei u, Pathien'n atûn a minjôk nuom mo!” an tia.

44 To Viņam arī tie slepkavas pārmeta, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti.

Inru, ama leh an jêmdel ngei khomin ha angdênin an dei sa.

45 Bet no sestās stundas metās tumšs pār visu to zemi līdz devītajai stundai.

Hanchu sûn dâr sômleinik renga kholoi dârthum tenah chu rammuol ajîng khapa.

46 Bet ap devīto stundu Jēzus brēca lielā brēkšanā un sacīja: “Eli, Eli, lama zabaktani?” tas ir: Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?

Dârthumin chu Jisua rôl inring takin ânieka, “Eloi, Eloi, lema Sabacthani?” a tia. Mahah aomtie chu, “Ka Pathien, Ka Pathien, ithomo nina mâksan?” tina ani.

47 Bet citi no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: “Šis sauc Eliju.”

Ha munah ânding senkhat ngeiin mahah an rieta, “Elizah ai koi kêng” an tia.

48 Un tūlīt viens no tiem notecēja un sūkli ņēmis to pildīja ar etiķi un lika uz niedri un Viņu dzirdīja.

Hanchu, an lâia mi inkhatin a tâna sponj a lâka, uain thûra a michia, tôkmol mongah a târa, hong min nêk rang a thoa.

49 Bet tie citi sacīja: “Gaidi, lūkosim, vai Elija nāks un Viņu pestīs.”

Hannirese, mi dang ngeiin, “La ngâk roh, a minjôk rangin Elizah mo a juong lei en bak hi rei” an tia.

50 Bet Jēzus atkal lielā brēkšanā brēcis izlaida dvēseli.

Jisua rôl inring takin âniek nôka, arang achat zoi.

51 Un redzi, tas priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei, un zeme trīcēja, un akmens kalni plīsa,

Hanchu, Biekina puonjâr hah alu renga among dênin akêr pata. Masuole chu pilchung ânnîka, lungpuingei an koia,

52 Un kapi atdarījās, un daudz miesu no svētiem, kas gulēja, cēlās augšām.

thânngei ahôn onga, Pathien mi tamtak alei thi ngei hah kaithoiin an oma.

53 Un no kapiem izgājuši pēc Viņa augšām celšanās tie nāca tai svētā pilsētā un parādījās daudziem.

Thânngei hah an mâka, Jisua, thina renga ân thoinôk suoleh Khopuilien Inthiengah an lûta mahan mi tamtak kôm an inlâr zoi.

54 Bet tas kapteinis un tie, kas pie Viņa bija un Jēzu sargāja, redzēdami to zemes trīcēšanu un kas tur notika, izbijās ļoti un sacīja: “Patiesi, Šis bija Dieva Dēls.”

Râlmi ulien le a kôla râlmi aom Jisua thîr ngei han, ningnu innîk le neinun om tie ngei hah an mûn chu an chia, “Hi mi hih Pathien Nâi ani khêt!” an tia.

55 Bet tur bija daudz sievas, kas Jēzum bija pakaļ gājušas no Galilejas un Viņam kalpojušas; tās skatījās no tālienes.

Ma munah han nupang tamtak, Galilee ram renga Jisua nûkjûia asan ngâi ngei han alazanna renga an thîra.

56 Starp tām bija Marija Madaļa un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un tā Cebedeja dēlu māte.

Ha ngei hah Mary Magdalene ngei Jacob le Joseph nu Mary ngei le Jebedee lômnu ngei an ni.

57 Bet vakarā nāca viens bagāts cilvēks no Arimatijas, Jāzeps vārdā, kas arī bija Jēzus māceklis.

Kholoi ahong nin chu mineipa Arimathea khuo mi a riming Joseph a hong tunga; ama khom Jisua ruoisi a lei nia.

58 Šis nogājis pie Pilatus izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilatus pavēlēja, tās dot.

Pilat makunga ava sea Jisua ruok hah ava zonga, ruok hah Joseph kôm pêk rangin Pilat'n chong a pêka.

59 Un Jāzeps tās miesas ņēmis ietina smalkā audeklī,

Masikin Joseph han ruok hah a musuma puoninnêm athar leh a thoma,

60 Un ielika savā jaunā kapā, ko viņš klintī bija izcirtis, un lielu akmeni priekš kapa durvīm pievēlis, viņš aizgāja.

male thân lunga iver zoisuobila han a min jâla. Hanchu thân bâi hah lung alienpa leh a hîp zoiin chu a sea.

61 Bet tur bija Marija Madaļa un tā otra Marija, tās apsēdās tam kapam pretī.

Mary Magdalene le Mary dang hah thân tieng mâithakin an insunga.

62 Bet otrā dienā, kas nāk pēc tās sataisīšanas dienas, tie augstie priesteri un farizeji pie Pilatus sapulcējās

Anangtûkah Sabbathni sûnin chu Ochaisingei le Phariseengei hah Pilat kôm an honga,

63 Un sacīja: “Kungs, mēs atminamies, ka Šis viltnieks vēl dzīvs būdams sacīja: “Pēc trim dienām Es gribu augšāmcelties.”

male a kôm, “O pu, ha milaka han aring lâiin, ‘Sûnthum suoleh chu inthoinôk ki tih’ a ti kin riet.

64 Tāpēc pavēli, ka tas kaps stipri top apsargāts līdz trešai dienai, ka Viņa mācekļi naktī nenāk un Viņu nenozog, un tiem ļaudīm nesaka: “Viņš no miroņiem ir augšāmcēlies.” Un tā pēdēja viltība būs niknāka nekā tā pirmā.”

Masikin thân hah sûnthum sûng chu asadima ngâk rangin chong pêk roh, a ruoisingeiin an sea, an va muruka, mipui lâia, ‘Thina renga ânthoinôk zoi’ an ti thei loina rangin. Ma anghan aninônchu hi huongna nûktak hih motona nêkin siet uol nih,” an tia.

65 Bet Pilatus uz tiem sacīja: “Te jums ir sargi, ejat un sargājiet, kā zinādami.”

Pilat'n an kôm, “Râlmi tuong ungla,” male “se ungla thân hah nin thei lam dôra asân min ngâk roi,” a tipe ngeia.

66 Tie nogāja un apsargāja to kapu ar sargiem un aizzieģelēja to akmeni.

Hanchu an sea, thân lung hah sîn thôn, a ngâk rang ngei hah an min ngâk ngei zoi.

Go to > Bookmark / Concordance / Maps / Report Issue