Mateja Evaņg̒elijs 27
1 Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji sarunājās pret Jēzu, ka Viņu nonāvētu.
Hahabedafa, gobele salasu hina dunu, ilia amola Gode Ea diasu ouligisu asigilai dunu da Yesu fuga: ma: ne, gilisili fofada: i.
2 Un Viņu saistīja, aizveda un nodeva zemes valdītājam Poncium Pilatum.
Amalalu, ilia da Yesu afugili, sia: inega la: gili, Louma Gamane hina dunu Bailade amo ea diasuga hiouginana asi.
3 Kad Jūdas, kas Viņu nodeva, redzēja, ka Viņš bija pazudināts; tad tas tam bija žēl, un tas atnesa atpakaļ tos trīsdesmit sudraba gabalus tiem augstiem priesteriem un vecajiem,
Yesu E hohonosu dunu Yudase, da Yesu E se iasu labe ba: beba: le, ea asigi dawa: su sinidigili, se bagade nabi. E da silifa muni fage 30 amo gobele salasu amola Gode Ea fi asigilai dunu ilima bu gaguli asi.
4 Un sacīja: “Es esmu grēkojis, nenoziedzīgas asinis nododams.” Bet tie sacīja: “Kas mums par to, bēdas? Raugi tu pats.”
E amane sia: i, “Na da hou ida: iwane dunu hohonoiba: le, na da wadela: i bagade hamoi.” Be ilia bu adole i, “Amo da disu! Ninia da hame dawa: !”
5 Un tos sudraba gabalus Dieva namā nometis, tas aizgāja un pakārās.
Yudase e da muni Debolo Diasu ganodini ha: digili, yolesili asi. Amalu, asili, hi gobele galogoa efega gomene, hegoa: nesili bogoi.
6 Bet tie augstie priesteri tos sudraba gabalus ņēma un sacīja: “Tas nepieklājās, ka mēs tos metam Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.”
Gobele salasu hina dunu, ilia da muni lale, amane sia: i, “Amo muni da maga: me bidi lasu. Amaiba: le, Debolo Diasu muni salasu sesei ganodini salimu da sema bagade.”
7 Bet tie sarunājās un par tiem pirka to podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.
Gilisili sia: dalu, ilia amo muniga ‘Laga osoboga Ofodo Hahamosu Dunu ea Moifufu’ bidi lai dagoi. Ga fi dunu bogole, amo sogebiga uli dogone salima: ne, ilia bidi lai.
8 Tāpēc tas tīrums ir nosaukts asins tīrums līdz šai dienai.
Amaiba: le, ilia da amo sogega ‘Maga: me Moifufu’ dio asuli. Amola amo dio da wali eso diala.
9 Tad ir piepildīts, ko pravietis Jeremija runājis sacīdams: “Un tie ir ņēmuši trīsdesmit sudraba gabalus, to maksu par To Visdārgāko, ko tie pirkuši no Israēla bērniem;
Musa: balofede dunu Yelemaia ea sia: i da defele didi ba: i. E amane sia: i, “Silifa fage muni 30 amo lale, Isala: ili fi dunu da amo da Ea bidi lasu defei i.
10 Un tos devuši par to podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.”
Ilia da Hina Gode E da nama hamoma: ne sia: i defele, amo muni lale, ‘Laga osoboga Ofodo Hahamosu Dunu ea Moifufu’ bidi lai dagoi.”
11 Bet Jēzus stāvēja zemes valdītāja priekšā, un zemes valdītājs Viņam vaicāja un sacīja: “Vai Tu esi tas Jūdu ķēniņš?” Bet Jēzus uz viņu sacīja: “Tu to saki.”
Louma Gamane hina dunu da Yesuma fofada: i. E amane adole ba: i, “Di da Yu dunu ilia Hina Bagade esalabala?” Yesu E bu adole i, “Ma! Di sia: be goa!”
12 Un kad viņš no tiem augstiem priesteriem un vecajiem tapa apsūdzēts, viņš nekā neatbildēja.
Be gobele salasu hina dunu amola sema olelesu dunu, ilia diwaneya udidisu sia: nababeba: le, Yesu da ouiya: le esalu.
13 Tad Pilatus uz Viņu saka: “Vai Tu nedzirdi, cik briesmīgi tie pret Tevi liecina?”
Amaiba: le, Bailade da Yesuma amane sia: i, “Di da wadela: i bagade hamoi, ilia da sia: sa. Amo Di nababela: ?”
14 Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka tas zemes valdītājs it ļoti brīnījās.
Be Yesu E da hamedafa bu adole iabeba: le, Bailade da fofogadigi.
15 Bet svētkos zemes valdītājs bija ieradis tiem ļaudīm atlaist vienu cietumnieku, kādu tie gribēja.
Baligisu Lolo Nasu esoga, Louma Gamane hina da agoane hou hamosu. E da dunu huluane ilia hanaiga, se iasu hamosu dunu amo ilegesu. Amasea, Gamane hina da amo se iasu ganodini sali dunu afadafa, amo ea se iasu diasu logo doasisu.
16 Bet to brīdi tam bija viens zināms cietumnieks, Baraba vārdā.
Amo odega, dunu ea dio amo Yesu Bala: ba: se, e da se iasu diasu ganodini sali esalu.
17 Un kad tie bija sapulcējušies, Pilatus uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kas top saukts Kristus?”
Amaiba: le, dunu huluane gilisibiba: le, Bailade da ilima amane adole ba: i, “Na da nowa dunu halegale masa: ne, ea se iasu logo doasima: bela: ? Bala: ba: se ea logo doasima: bela: ? O Yesu, (Ema ilia Mesaia dio asula), Ea logo doasima: bela: ?”
18 Jo viņš zināja, ka tie To no skaudības bija nodevuši.
Yu hina dunu ilia Yesuma udigili mudaiba: le, ilia Ema se iasu ima: ne, Gamanema i, amo Bailade da dawa: i galu.
19 Bet viņam uz soģa krēsla sēžot, viņa sieva pie tā sūtīja un sacīja: “Pielūko, ka tev nekas nav ar šo taisno, jo es šo nakti sapnī daudz esmu cietusi Viņa dēļ.”
Bailade da ea fofada: su diasu ganodini fi esaloba, idua da ema meloa dedene iasi. E amane dedei, “Amo dunu ida: iwane yolema! Na da simasia amo ganodini Ea odagi ba: beba: le, se bagade nabi.”
20 Bet tie augstie priesteri un vecaji pārrunāja tos ļaudis, izlūgties Barabu, bet Jēzu nokaut.
Gobele salasu hina amola sema olelesu dunu da dunu huluane ilima ilia Bala: ba: se ea se iasu logo doasimu amola Yesu bogoma: ne medomu, amo sia: Bailadema adoma: ne, logele sia: i.
21 Un zemes valdītājs atbildēja un uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat no šiem diviem, lai es jums atlaižu?” Bet tie sacīja: “Barabu.”
Be dunu huluanema Bailade da amane adole ba: i, “Na da nowa masa: ne, ea se iasu logo doasima: bela: ?” Ilia da gasawane bu adole i, “Bala: ba: se!”
22 Tad Pilatus uz tiem saka: “Ko tad lai es daru ar Jēzu, kas top saukts Kristus?” Tie visi saka: “Sit To krustā.”
Bailade da bu adole ba: i, “Yesu Mesaia dunu! Na da Ema adi hamoma: bela: ?” Ilia bu adole i, “Bulufalegeiga bogoma: ne medoma!”
23 Bet zemes valdītājs sacīja: “Ko tad Viņš ļauna darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca un sacīja: “Sit To krustā.”
Bailade da bu adole ba: i, “Abuliba: le! E da adi wadela: i hou hamobela: ?” Be ilia da gasa bagadewane halasu, “Bulufalegeiga bogoma: ne medoma!”
24 Bet kad Pilatus redzēja, ka viņš nenieka nespēja izdarīt, bet ka jo liels troksnis cēlās, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā un sacīja: “Es esmu nenoziedzīgs pie šī taisnā asinīm; raugāt paši!”
Bu fofada: mu hamedei ba: loba, dunu ilia gegesa: besa: le, Bailade da hano lale, dunu huluane ba: ma: ne, ea lobo dodofei. E amane sia: i, “Na da amo dunu fuga: ma: ne hame ilegemu. Dilisu!”
25 Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: “Viņa asinis lai nāk pār mums un pār mūsu bērniem.”
Dunu huluane da bu adole i, “Defea! Ea maga: me dabe da ninia amola ninia mano amo ninia dialuma da: iya dialebe ba: mu.”
26 Tad viņš tiem to Barabu atlaida, bet Jēzu šauta un nodeva, ka taptu krustā sists.
Amalalu, ilia hahawane ba: ma: ne, Bailade da Bala: ba: se ea se iasu logo doasi dagoi. Ea sia: beba: le, ilia da Yesu efe fegasuga fai. Amalalu, Bailade da ea dadi gagui dunu ilima Yesu bulufalegeiga fuga: ma: ne iasi.
27 Tad zemes valdītāja karavīri ņēma Jēzu pie sevis tiesas namā, un sasauca ap Viņu visu to pulku.
Amalalu, Bailade ea dadi gagui dunu da Yesu amo Gamane hina ea diasu ganodini oule asi. Dadi gagui dunu huluane da gilisi.
28 Un tie Viņu noģērba un Viņam aplika purpura mēteli,
Ilia da Yesu Ea abula huluane fadegale, yoi abula ea da: iga idiniginisi.
29 Un ērkšķu kroni nopinuši lika uz Viņa galvu un deva Tam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmēja un uz Viņu sacīja: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!”
Ilia da nebaiya lale, amoga habuga amuli, ea dialumaga figisi. Ilia da Ea lobodafa ganodini dagulu gagusi. Amalalu, ilia da Ea midadi muguni bugili, Ema oufesega: su. Ilia amane oufesega: ne sia: i, “Defea! Yu Hina dunu mae bogole, ode bagohame esalumu da defea!”
30 Un tie Viņam spļāva acīs, ņēma to niedri un sita Viņa galvu.
Ilia da Ema defo adugagala: le, Ea dagulu bu samogene, amoga Ea dialuma fai.
31 Un kad Viņu bija apmēdījuši, tad tie Viņam novilka to mēteli un Tam apvilka Viņa paša drēbes, un Viņu noveda, ka taptu krustā sists.
Oufesega: i dagobeba: le, ilia da yoi abula fadegale, Ea abuladafa Ea da: iga bu idiniginisili, bulufalegeiga fuga: musa: , hiouginana asi.
32 Bet iziedami tie atrada vienu cilvēku no Kirenes, vārdā Sīmani; to tie spieda, Viņam to krustu nest.
Ilia da logoga asili, Sailini soge dunu ea dio amo Saimone ba: i. Dadi gagui dunuda Saimone amo Yesu Ea bulufalegei gisawane masa: ne logei.
33 Un nākuši uz to vietu, ko sauc par Golgatu, tas ir pieres vieta,
Ilia da Gologoudia sogebi doaga: i. Gologoudia dawa: loma: ne da “Dialuma Gasa Sogebi.”
34 Tie Viņam deva dzert etiķi ar žulti samaisītu, un kad Viņš to baudīja, tad Viņš to negribēja dzert.
Amalalu, ilia waini amola gamogai manoma gilisili, Yesu Ea moma: ne i. Be Yesu E heloa: le ba: lalu, yolesi.
35 Un Viņu krustā situši, tie izdalīja Viņa drēbes, kauliņus mezdami; ka piepildītos, ko tas pravietis sacījis: “Tie Manas drēbes savā starpā izdalījuši un par Maniem svārkiem kauliņus metuši.”
Ilia da Yesu bulufalegeiga dabagala: i. Ilia da Ea abula lamusa: , ululuasu hedei.
36 Un tie sēdēja un sargāja Viņu turpat.
Amalalu, ilia udigili Yesu Ea bogobe ba: musa: , fi dialu.
37 Un lika pār Viņa galvu Viņa nāves vainu tā rakstītu: Šis ir Jēzus, tas Jūdu Ķēniņš.
Ilia da Ea dialuma da: iya gado, ea diwaneya udidisu meloaga dedei diala, gosagisi dagoi. Amoga “Yesu, Yu dunu fi ilia Hina Bagade da goea.” dedene legei dialebe ba: i.
38 Tad divi slepkavas ar Viņu tapa krustā sisti, viens pa labo, otrs pa kreiso roku.
Ilia da wadela: i hamosu dunu aduna, Yesu amola gilisili eno bulufalegeiga dabagala: i. Afae da Ea lobodafadili amola eno da Ea lobo fofadidili ba: i.
39 Bet tie, kas gāja garām, zaimoja Viņu, kratīja savas galvas
Dunu da logoga baligili ahoana da ilia dialuma fofoga: ne lasogole sia: i.
40 Un sacīja: “Tu, kas Dieva namu noplēsi un trijās dienās atkal uztaisi, atpestī pats Sevi; ja Tu esi Dieva Dēls, tad kāp no krusta zemē.”
Ilia amane sia: i, “Di da Gode Debolo Diasu mugululi, eso udiana ganodini bu gagumu sia: su dunu! Di da Gode Egefedafa esala ganiaba, Disu Di gobele gaga: ma. Bulufalegei fisili, moiya gudu sa: ima!”
41 Tāpat arī tie augstie priesteri Viņu apmēdīja līdz ar tiem rakstu mācītājiem un vecajiem un sacīja:
Gobele salasu hina dunu, sema olelesu dunu, amola Gode Ea fi asigilai dunu da gilisili oufesega: ne sia: dasu.
42 “Citus Viņš pestījis un Sevi pašu nevar pestīt. Ja Viņš tas Israēla Ķēniņš, lai Viņš nu nokāpj no krusta; tad mēs Viņam ticēsim.
Ilia da amane oufesega: ne sia: i, “E da eno dunu fidima: ne gaga: i. Be E hi gobele uhima: ne gaga: mu, E da hamedei. E da Isala: ili fi ilia Hina Bagade. Amaiba: le, E da bulufalegei fisili, moiya gudu dasea, ninia da Ea hou dafawaneyale dawa: mu.
43 Viņš Dievam ir uzticējies, lai Tas Viņu atpestī, ja tas Tam tīk; to Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.”
E da Gode Ea hou dafawaneyale dawa: i. ‘Na da Gode Egefedafa,’ E da sia: i dagoi. Amaiba: le, Gode da amo dunu hahawane ba: sa galea, E da E wali gaga: mu da defea!”
44 To Viņam arī tie slepkavas pārmeta, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti.
Wadela: i hamosu dunu aduna amolawane, ela bulufalegeiga Yesuma lasogole sia: i.
45 Bet no sestās stundas metās tumšs pār visu to zemi līdz devītajai stundai.
Esomogoa, eso ea hadigi da dedeboi dagoi ba: i. Aua udiana amo ganodini gasi dunasi fawane ba: i.
46 Bet ap devīto stundu Jēzus brēca lielā brēkšanā un sacīja: “Eli, Eli, lama zabaktani?” tas ir: Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?
Amalalu, 3 ougologe agoane, Yesu E bagade wele sia: i, “Ilai! Ilai! Lama sabagadane!” Amo sia: dawa: loma: ne da, “Na Gode! Na Gode! Dia abuliba: le Na yolesibala: ?”
47 Bet citi no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: “Šis sauc Eliju.”
Dunu mogili gadenene lelu, ilia amane sia: i, “E da Elaidia misa: ne wele sia: sa!”
48 Un tūlīt viens no tiem notecēja un sūkli ņēmis to pildīja ar etiķi un lika uz niedri un Viņu dzirdīja.
Dunu afadafa da hehenane, hano nasu abula lale, waini ganodini gele, amaludaguluga gosagili, Yesu moma: ne, Ema olei.
49 Bet tie citi sacīja: “Gaidi, lūkosim, vai Elija nāks un Viņu pestīs.”
Be eno dunu ilia amane sia: i, “Waha aligima! Elaidia da Ema gaga: la misa: bela: ? Ninia ba: mu!”
50 Bet Jēzus atkal lielā brēkšanā brēcis izlaida dvēseli.
Yesu da bu bagade wele sia: nanu, bogoi dagoi.
51 Un redzi, tas priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei, un zeme trīcēja, un akmens kalni plīsa,
Amalalu, abula bagade Debolo Diasu ganodini Hadigi Malei Sesei amola Hadigidafa Momei Sesei amo afafamusa: dialu, da gadodili gadelale, gudu fada: ne fasili, adunawane ba: i. Bebeda: nima mabeba: le, igi da goudane fasi.
52 Un kapi atdarījās, un daudz miesu no svētiem, kas gulēja, cēlās augšām.
Bogoi gele gelabo da goudai dagoi. Gode da Ea Fi dunu musa: bogogia: i amo bagohame wa: legadolesi.
53 Un no kapiem izgājuši pēc Viņa augšām celšanās tie nāca tai svētā pilsētā un parādījās daudziem.
Ilia da bogoi gele gelabo yolesili, asili, Yesu da wa: legadolesi galu amo Yelusaleme diasuga asi. Amalalu, dunu eno bagohame da amo bogoi dunu uhibi ba: i.
54 Bet tas kapteinis un tie, kas pie Viņa bija un Jēzu sargāja, redzēdami to zemes trīcēšanu un kas tur notika, izbijās ļoti un sacīja: “Patiesi, Šis bija Dieva Dēls.”
Louma dadi gagui hina dunu amola ea dadi gagui dunu, ilia da Yesu Ea bogobe ba: lalu. Ilia da bebeda: nima amola hou eno huluane ba: loba, bagadewane beda: i galu. Ilia amane sia: i, “Dafawane! Amo dunu da Gode Ea Manodafa galu!”
55 Bet tur bija daudz sievas, kas Jēzum bija pakaļ gājušas no Galilejas un Viņam kalpojušas; tās skatījās no tālienes.
Uda bagohame, musa: ilia Ga: lili soge yolesili, Yesu fidimusa: Ema fa: no bobogei, amo uda da badilia lelu.
56 Starp tām bija Marija Madaļa un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un tā Cebedeja dēlu māte.
Uda afadafa ea dio amo Meli Ma: gadala. Eno da Meli (Ya: mese amola Yousefe elea eme). Eno da Sebedi idua.
57 Bet vakarā nāca viens bagāts cilvēks no Arimatijas, Jāzeps vārdā, kas arī bija Jēzus māceklis.
Daeya gadenebe galu, bagade gagui A: limadia moilai dunu ea dio amo Yousefe da doaga: i. E da Yesu Ea hou lalegagui galu.
58 Šis nogājis pie Pilatus izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilatus pavēlēja, tās dot.
E da Bailadema asili, Yesu Ea da: i hodo ema ima: ne adole ba: i. Bailade da Yesu Ea da: i hodo ema ima: ne sia: i.
59 Un Jāzeps tās miesas ņēmis ietina smalkā audeklī,
Amaiba: le, Yousefe da Yesu Ea da: i hodo lale, bogoi abula amoga sosoi dagoi.
60 Un ielika savā jaunā kapā, ko viņš klintī bija izcirtis, un lielu akmeni priekš kapa durvīm pievēlis, viņš aizgāja.
E da Yesu Ea da: i hodo amo hi gele magufuga gelabo gaheabolo dogoi, amo ganodini sali. Amalalu, e da logo holeiga gele bagade bebesola asili, logo ga: si dagoi.
61 Bet tur bija Marija Madaļa un tā otra Marija, tās apsēdās tam kapam pretī.
Meli Ma: gadala amola Meli eno ela da gele gelabo gadenene esalu.
62 Bet otrā dienā, kas nāk pēc tās sataisīšanas dienas, tie augstie priesteri un farizeji pie Pilatus sapulcējās
Golale hahabe, Sa: bade eso amoga, gobele salasu dunu amola Fa: lisi dunu da Bailadema doaga: i.
63 Un sacīja: “Kungs, mēs atminamies, ka Šis viltnieks vēl dzīvs būdams sacīja: “Pēc trim dienām Es gribu augšāmcelties.”
Ilia da ema amane sia: i, “Hina! Amo ogogosu dunu esaloba, E da eso udiana bogoi dialu, bu uhini wa: legadomu sia: i.
64 Tāpēc pavēli, ka tas kaps stipri top apsargāts līdz trešai dienai, ka Viņa mācekļi naktī nenāk un Viņu nenozog, un tiem ļaudīm nesaka: “Viņš no miroņiem ir augšāmcēlies.” Un tā pēdēja viltība būs niknāka nekā tā pirmā.”
Amaiba: le, di da gele gelabo noga: le ga: sili, sosodo aligisu dunuma ouligima: ne sia: ma! Ea ado ba: su dunu da Ea da: i hodo wamolale, eno dunuma, ‘E da uhini wa: legadoi,’ ilia sia: sa: besa: le, bu ogogosumusa: ogogoi baligiliwane ba: sa: besa: le, noga: le sosodo aligimu da defea.”
65 Bet Pilatus uz tiem sacīja: “Te jums ir sargi, ejat un sargājiet, kā zinādami.”
Bailade da amane sia: i, “Defea! Sosodo aligisu dunu oule masa! Dilia gele gelabo noga: le ga: sima!”
66 Tie nogāja un apsargāja to kapu ar sargiem un aizzieģelēja to akmeni.
Amaiba: le, ilia da asili, gele logo ga: su mae doasima: ne sili gobele legele, noga: le ga: si. Ilia da dadi gagui ilima gele gelabo noga: le sosodo aligima: ne sia: i.
