Mateja Evaņg̒elijs 26
1 Un notikās, kad Jēzus visus šos vārdus bija pabeidzis, tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja:
KADEKADEO Iesus lao kaimwisokela padak pukat karos, ap kotin masani ong sapwilim a tounpadak kan:
2 “Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Lieldiena, un Tas Cilvēka Dēls kļūs nodots, ka Tas taptu krustā sists.”
Komail asa, pong ria pong pasa pan wiaui o Nain aramas pan pangala, en kalopula.
3 Tad sapulcējās tie augstie priesteri un rakstu mācītāji un ļaužu vecaji tā augstā priestera namā, kam vārds bija Kajafas.
Samero lapalap akan o saumas akan en toun sap o ap pokon pena nan im eng samero lapalap, me maraneki Kaipas.
4 Un tie sarunājās, kā tie Jēzu ar viltu dabūtu rokā un nokautu.
O kapukapung pena duen ar pan widingadi Iesus en kamatala.
5 Bet tie sacīja: “Tikai ne uz svētkiem, lai ļaudīs neceļas dumpis.”
A irail inda: Iermen ni ran en kamadip, pwe aramas ede moromorongada.
6 Un kad Jēzus bija iekš Betanijas, Sīmaņa, tā spitālīgā, namā,
Iesus lao kotikot Petaniem nan im en Simon tuketuk,
7 Tad viena sieva pie Tā piegāja, tai bija akmens trauciņš ar dārgām zālēm, un tā lēja tās uz Viņa galvu, Tam pie galda sēžot.
Li amen ap poto dong i, wa kisin potel alapasta audaud en men kei kasampwalia ap kieledier ong pon kadokenmai, ni a kotin konot.
8 Kad tie mācekļi to redzēja, tad tie apskaitās un sacīja: “Kālabad šī izšķērdēšana?
A tounpadak kan lao kilanger, ap suede kidar indada: Menda kei wet olar mal?
9 Tās zāles varēja dārgi pārdot un izdalīt nabagiem.”
Pwe a pan netila, kareda pwai laud ap nek ong samama kan.
10 Bet Jēzus to nomanījis uz tiem sacīja: “Kam jūs šo sievu apgrūtinājiet? Jo tā labu darbu pie Manis darījusi.
Iesus lao mangi met, ap kotin masani ong irail: Da me komail kainsensuedeki li o? Pwe me mau, me a wiai ong ia er.
11 Jo nabagi ir arvienu pie jums, bet Es neesmu arvienu pie jums.
Pwe me samama kan kin mi re omail ansau karos, a ngai sota ansau karos.
12 Jo tās zāles izliedama pār Manu miesu, tā to darījusi tādēļ, ka Man būs tapt apraktam.
Pwe ni a wudok kidi pil wet pon war ai, a kaonopadar ai saredi.
13 Patiesi, Es jums saku: kur vien visā pasaulē šo prieka vārdu sludinās, tur arī sacīs, ko šī ir darījusi, viņai par piemiņu.”
Melel I indai ong komail, wasa karos, me rongamau wet pan kalok ia, pangada sappa pon, me a wiaer et, pil pan kaloki, pwen katamanpa.
14 Tad viens no tiem divpadsmit, kas tapa saukts Jūdas Iskariots, pie tiem augstiem priesteriem nogājis,
Amen ekriamen, me adaneki Iudas Iskariot, ap koieila ren samero lapalap akan,
15 Sacīja: “Ko jūs man gribat dot, tad es jums Viņu nodošu?” Tie tam iedeva trīsdesmit sudraba gabalus.
Indada: Da me komail pan ki dong ia, i pan panga dong komail i? Irail ari inauki ong i sip en moni sileisok.
16 Un no tā brīža tas meklēja izdevīgu laiku, ka Viņu nodotu.
A sang ni ansau o a sosong duen a pan mangai ong en pangala i.
17 Bet pirmā neraudzētās maizes dienā tie mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja uz Viņu: “Kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām Lieldienas jēru ēst?”
Ni ran kaieu en prot somut tounpadak kan poto dong Iesus patoan ong: Ia wasa re kotin kupura, sen kaonopadang ir kamadip en pasa?
18 Bet Viņš sacīja: “Ejat pilsētā pie kāda un sakāt tam: Tas Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klātu, Es turēšu pie tevis Lieldienu ar Saviem mācekļiem.”
A kotin masani: Kola nan kanim ren ol amen indai ong i: Saunpadak o masani: Ai ansau korendor, I pan wiada kamadip en pasa re om, o ai tounpadak kan pan iang ia.
19 Un tie mācekļi darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, un sataisīja Lieldienas jēru.
Tounpadak kan ap wiadar duen masan en Iesus, kaonopadar pasa.
20 Un kad vakars metās, Viņš apsēdās ar tiem divpadsmit,
A lao sautik penaer, a kaipokedi ni tepel, a ekriamen akan iang i.
21 Un sacīja tiem ēdot: “Patiesi, Es jums saku, viens no jums Mani nodos.”
Ni arail konokonot, a kotin masani: Melel I indai ong komail, amen komail pan pang ia la.
22 Un tie ļoti noskuma, un ikviens no tiem iesāka uz Viņu sacīt: “Kungs, vai es tas esmu?”
Irail ap insensued o amen amen potoan ong i indada: Maing ngai i?
23 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Tas, kas ar Mani savu roku mērc bļodā, tas Mani nodos.
A kotin sapeng masani: Me ian ia kaduedi nan dal o, i me pan pang ia la.
24 Tas Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā par Viņu rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, caur ko Tas Cilvēka Dēls top nodots; tam būtu labāki, ka tas cilvēks nemaz nebūtu dzimis.”
Pwe Nain aramas pan kokola duen a intingidier. A suedi ong aramas o, me Nain aramas pangala re a, me mau ong aramas o, ma a sota ipwidier.
25 Bet Jūdas, kas Viņu nodeva, atbildēja un sacīja: “Vai es tas esmu, Rabbi?” Viņš uz to sacīja: “Tu to saki.”
A Iudas, me pangala i ap sapeng potoan ong indada: Rapi, ngai i? A kotin masani ong i: Koe me indada.
26 Bet tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma to maizi, un svētījis pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: “Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.”
Ni arail wiadar konot. Iesus kotin limadar prot laolaoki, o pilitiki pasang, kotiki ong toupadak kan masani: Ale tungole, war ai metet.
27 Un to biķeri ņēma un pateicās, Viņš tiem to deva un sacīja: “Dzeriet visi no tā.
A pil kotikida dal o laolaoki kotiki ong irail masani: Komail karos nim sang;
28 Jo šīs ir Manas asinis, tās jaunās derības asinis, kas par daudziem top izlietas par grēku piedošanu.
Pwe nt’ ai metet, udan inau kap, me pan kapwilipwilidi ong me toto, men lapwada dip.
29 Bet Es jums saku, ka Es no šā laika vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad Es to ar jums no jauna dzeršu Sava Tēva valstībā.”
A I indai ong komail, me I solar pan nim sang wan wain sang ansau wet lao lei ni ran o, me I pan pil nim nan wein Sam ai iangaki komail!
30 Un to pateicības dziesmu nodziedājuši, tie gāja ārā uz Eļļas kalnu.
Irail lao melkakaki melkaka en kaping, rap kotila pon dol Oliwe.
31 Tad Jēzus uz tiem saka: “Jūs visi šai naktī pie Manis apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es to ganu sitīšu un tā ganāmā pulka avis izklīdīs.
Iesus ap kotin masani ong irail: Komail karos pan makar kin ia pongpong wet, pwe a intingidier: I pan kame silepa o, a pwin sip o pan more pasang.
32 Bet kad Es būšu augšāmcēlies, tad Es jūsu priekšā noiešu uz Galileju.”
A murin ai maureda, I pan ti ong mo’mail kola Kaliläa.
33 Bet Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kad tie arī visi pie Tevis apgrēcinātos, tad tomēr es nemūžam neapgrēcināšos.”
A Petrus sapeng potoan ong i: Ma karos pan makar kin ir a ngai sota pan makar.
34 Jēzus uz to sacīja: “Patiesi, Es tev saku: šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi.”
Iesus kotin masani ong i: Melel I indai ong uk, pongpong wet mon malek a kakorot, koe pan kamam kin ia pan silepak.
35 Pēteris uz Viņu saka: “Jebšu man ar Tevi būtu jāmirst, taču es Tevi negribu aizliegt.” Tāpat arī visi mācekļi sacīja.
Petrus potoan ong i: Ma i iang ir matala, i sota pan man kamam kin ir; iduen en tounpadak kan karos ar indinda.
36 Tad Jēzus nāk ar tiem uz vienu muižu ar vārdu Getzemane un saka uz tiem mācekļiem: “Sēžaties šeitan, kamēr Es tur noeju un Dievu lūdzu.”
Iesus ap kotilang wasa o me adaneki Ketsemane, a irail iang i, ap kotin masani ong tounpadak kan: Komail mondi met, lao I pan kola kapakap monen.
37 Un Viņš ņēma līdz Pēteri un tos divus Cebedeja dēlus un iesāka noskumties un baiļoties.
O a kotin ukadar Petrus o nain Sepedäus ol riamen, ap kotin tapiadar kupur olar o patau kaualap.
38 Tad Viņš uz tiem saka: “Mana dvēsele ir visai noskumusi līdz nāvei; paliekat šeitan un esat ar Mani nomodā.”
Iesus ap kotin masani ong irail: Ngen i ap insensuedelar kaualap ong mela. Komail pan mimieta met, iang ia masamasan.
39 Un maķenīt pagājis Viņš krita uz Savu vaigu pie zemes, Dievu lūgdams un sacīdams: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris Man iet garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”
O a kotila ekis wasa, ap kotin pupekidi silang i laolaoki masani: Sam ai, ma a kak, kom kotiki sang ia dal wet; ari so, kaidin ngai, komui ta en wiawia.
40 Un Viņš nāk pie tiem mācekļiem un atrod tos guļam, un saka uz Pēteri: “Tā tad jūs nespējāt nevienu pašu stundu ar Mani būt nomodā!
I ari kotin pure dong tounpadak kan, diar ir adar mamair, ap kotin masani ong Petrus: Komail so kak iang ia masamasan auer ta ieu?
41 Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.”
Masamasan o kapakap, pwe komail de ko ong nan songesong. Nen me peik, a uduk me luet.
42 Viņš atkal otru lāgu nogājis, lūdza sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris Man nevar iet garām, ka Es to nedzeru, tad lai notiek Tavs prāts.”
A pil kotila kariapak laolaoki masani: Sam ai, omui kupur eta, me dal wet sota kak kowei sang ia, ari I pan tungole.
43 Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas.
A lao kotin puredo diar ir adar pil mamair, pwe mas arail me toutou.
44 Un Viņš tos pameta, un atkal nogāja un lūdza Dievu trešu lāgu, tos pašus vārdus sacīdams.
A a kotin muei sang irail, pil kotilar laolaoki kasilepak ni masan ota.
45 Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem, un uz tiem saka: “Guliet nu vēl un dusiet! redzi, tā stunda ir klāt, un Tas Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.
Ap kotin pure dong tounpadak kan masani ong irail: Komail ari mamair o kamol. Kilang, auer leler, me Nain aramas pan pangalang pa en me dipan akan.
46 Ceļaties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt.”
Paurida, kitail en kola, kilang, a samador, me pan pang ia la.
47 Un Viņam vēl runājot, redzi, tad nāca Jūdas, viens no tiem divpadsmit un līdz ar to liels pulks ar zobeniem un nūjām no tiem augstiem priesteriem un ļaužu vecajiem.
Ni a kotin mamasandar, kilang, Iudas, amen ir ekriamen oko, pwarador, pokon lapalap iang i, me wa kodlas o sokon sang ren samero lapalap akan o saumas akan en toun sap o.
48 Bet kas Viņu nodeva, tas tiem bija devis tādu zīmi un sacījis: “Kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstat.”
Men pangala i ki ong ir kilel eu indada: Me I pan metik, iei I komail pan koledi.
49 Un tūdaļ viņš pie Jēzus piegāja un sacīja: “Esi sveicināts, Rabbi!” un Viņu skūpstīja.
I ap madang dong Iesui indada: Pong mau Rapi ap metik i.
50 Bet Jēzus uz to sacīja: “Draugs, kāpēc tu še esi?” Tad tie piegāja un pielika rokas pie Jēzus un To saņēma.
A Iesus kotin masani ong i: Kompoke pai, menda koe pwarador? Irail ap por ong Iesus, saikidi i.
51 Un redzi, viens no tiem, kas pie Jēzus bija, roku izstiepis, izvilka savu zobenu un cirta tā augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi.
A kilang, amen irail, me iang Iesus, kapawei pa a, usadar na kodlas, pale sang salong en ladu en samero lapalap o.
52 Tad Jēzus uz to saka: “Bāz savu zobenu savā vietā, jo visi, kas zobenu ņem, tie caur zobenu tiks nomaitāti.
Iesus ap kotin masani ong i: Kapure iong om kodlas nan deu a! Pwe karos, me ale kodlas, pan kamekila kodlas.
53 Jeb vai tev šķiet, ka Es nevarētu tagad Savu Tēvu lūgt, un Viņš Man nevarētu dot vairāk nekā divpadsmit leģionus eņģeļu?
De koe lamelame, me I sota kak poeki ren Sam ai en kadara dong ia tounlang toto sang lekion eisokriau sama;
54 Kā tad tie raksti taptu piepildīti? Jo tam būs tā notikt.”
A iaduen kisin likau kak pwaida? A udan a pan wiaui duen met.
55 Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz to pulku: “Kā pie slepkavas jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām, Mani gūstīt. Ikdienas Es pie jums esmu sēdējis un mācījis Dieva namā, un jūs Mani neesat gūstījuši.
Ni auer ota Iesus kotin masani ong pokon o: Da, ngai lolap amen, me komail kodon aleki kodlas o sokon akan? Ni ran akan karos I mier re omail, kauwewe nan im en kaudok, a komail sota kol ia dier.
56 Bet viss tas noticis, ka praviešu raksti piepildītos.” Tad visi mācekļi Viņu atstāja un bēga.
A mepukat karos wiauier, pwe kisin likau en saukop akan en pwaida. Tounpadak kan karos ap muei sang i tangdaui.
57 Bet tie Jēzu saņēma un To noveda pie tā augstā priestera Kajafasa, kur tie rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies.
A me saikidier Iesus, ap kaluang i ren samero lapalap Kaipas, wasa saunkawewe o saumas akan pokon pena ia.
58 Bet Pēteris no tālienes Viņam gāja pakaļ līdz tā augstā priestera namam, un iegājis tas apsēdās pie tiem sulaiņiem, nolūkot to galu.
A Petrus idauendo i doowei sang lel tanpas en samero lapalap o pedelong ong mondi ren papa kan, pwen kilang imwin mepukat.
59 Bet tie augstie priesteri un tie vecaji un visa tā augstā tiesa meklēja viltīgu liecību pret Jēzu, ka Viņu varētu nokaut;
A samero lapalap akan, o saumas akan, o pwin en kapung o roporop kadede likam ong Iesus, pwen kamatala;
60 Un neatrada, un jebšu gan daudz viltīgu liecinieku nāca priekšā, tomēr neatrada nenieka; bet visupēc divi viltīgi liecinieki nāca priekšā
Ari, sota me irail diar. Saunkadede likam me toto, me pwarado, ari so, sota me irail diar. Ikmuri saunkadede riamen pwarado,
61 Un sacīja: “Šis ir sacījis: Es Dieva namu varu noplēst un trijās dienās to uztaisīt.”
Indada: Lap en me inda: I kak ong kawela im en kaudok en Kot ap id kauada ni pong sili pong.
62 Un tas augstais priesteris pacēlās un uz Viņu sacīja: “Vai Tu nekā neatbildi uz to, ko tie pret Tevi liecina?”
Samero lapalap ap kasinenda masani ong i: Kom sota sapengki meakot, me mepukat kin kadede ong komui?
63 Bet Jēzus cieta klusu; un tas augstais priesteris atbildēja un uz To sacīja: “Pie tā dzīvā Dieva es Tevi zvērinu, saki mums: vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?”
A Iesus kotin nenenlata. Samero lapalap ap masani ong i: I kakau kin komui la ren Kot ieias, komui en indang kit, ma komui Kristus Sapwilim en Kot.
64 Jēzus uz to saka: “Tu to esi sacījis. Bet Es jums saku: no šī laika jūs redzēsiet To Cilvēka Dēlu sēžam pie Tā Visspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem.”
Iesus ap kotin masani ong i: Komui me inda. A I pil men kaire kin komail, sang ni ansau wet, komail pan kilang Nain aramas a pan kaipokedi ni pali maun en manaman o kokido dapok en lang akan.
65 Tad tas augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: “Viņš Dievu zaimojis: kam mums vēl liecinieku vajag? Redziet, tagad jūs Viņa Dieva zaimošanu esat dzirdējuši.
Samero lapalap ap ter pasang, a likau kan indada: A lalaue. Menda pil akai saunkadede? Kilang, komail apton rongadar a lalaue,
66 Kā jums šķiet?” Bet tie atbildēja un sacīja: “Viņš nāvi pelnījis.”
Da me komail lamelame? Irail sapeng potoan ong: A mau ong kamela.
67 Tad tie Viņam spļāva vaigā un Viņu pliķēja; bet citi Viņu sita ar dūrēm,
Irail ap kondipi ong silang i o pakir i, o akai pikir i ni silang i,
68 Un sacīja: “Pravietis būdams, saki mums, Kristu, - kurš ir tas, kas Tevi sitis?”
Indada: Kristus, kokop ong kit, is me pikir uk?
69 Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un viena jauna meita nāca pie viņa un sacīja: “Tu arīdzan biji ar To Jēzu no Galilejas.”
Petrus momod liki panakepir; lidu men ap ko dong i indada: Koe me pil iang Iesus en Kaliläa.
70 Bet viņš liedzās priekš visiem sacīdams: “Es nezinu, ko tu runā.”
A i me kamamaki mo’rail karos indada: I poneponeki me koe inda.
71 Un kad viņš priekš vārtiem bija izgājis, cita viņu redzēja un saka uz tiem, kas tur bija: “Šis arīdzan bija pie Tā Jēzus no Nacaretes.”
A ni a pedoi wei sang nan wanim, amen lidu ap kilang i indang irail, me mi wasa o: Lap men et me pil iang Iesus en Nasaret.
72 Un viņš atkal liedzās zvērēdams: “Es to Cilvēku nepazīstu.”
A pil kamamki ap kaula: I sasa aramas en.
73 Un par mazu brīdi tie, kas tur stāvēja, piegāja un uz Pēteri sacīja: “Patiesi, tu esi viens no tiem; jo no tavas valodas to var noprast.”
Mur ekis irail me u impa pil kaido indang Petrus: Melel koe amen irail, pwe ngil om kadiarok kin uk ada.
74 Tad viņš iesāka nolādēties un nodievoties: “Es to Cilvēku nepazīstu.” Un tūdaļ gailis dziedāja.
I ap lalaue o kaula indada: I sasa aramas en. Malek ap kakorot.
75 Un Pēteris pieminēja Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: “Pirms gailis dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi.” Un ārā izgājis viņš raudāja gauži.
Petrus ap tamanda masan en Iesus, me kotin masani ong i: Mon malek a kakorot, koe pan kamam kin ia pan silepak. A ap koieila sangesang laud.
