< Mateja Evaņg̒elijs 24 >
1 Un no Dieva nama izgājis Jēzus aizgāja. Un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un rādīja Viņam, kā tas Dieva nams uztaisīts.
2 Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Vai jūs to visu neredzat? Patiesi, Es jums saku, šeit akmens uz akmens netaps pamests, kas netaps nolauzīts.”
3 Un Viņam uz Eļļas kalna sēžot, tie mācekļi piegāja sevišķi un sacīja: “Saki mums, kad šīs lietas notiks, un kāda būs Tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (aiōn )
4 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.
5 Jo tur daudz nāks Manā Vārdā un sacīs: es esmu Kristus, un daudz pievils.
6 Bet jūs dzirdēsiet karus un karu daudzināšanu. Lūkojiet, nebēdājaties, jo visam tam tā būs notikt, bet tad vēl nav tas gals.
7 Jo tad celsies tauta pret tautu un valsts pret valsti, un tad būs bada laiki un mēris un zemes trīcēšanas dažās vietās.
8 Bet viss tas būs tikai to lielo bēdu iesākums.
9 Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs tapsiet ienīdēti no visiem ļaudīm Mana Vārda dēļ.
10 Un tad daudz apgrēcināsies, un viens otru nodos, un viens otru nīdēs.
11 Jo tad daudz viltīgi pravieši celsies un daudz pievils.
12 Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība pie daudziem izdzisīs.
13 Bet kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.
14 Un šis evaņģēlijs no (Dieva) valstības visā pasaulē taps sludināts visām tautām, un tad nāks tas gals.
15 Kad jūs nu redzēsiet to izpostīšanas negantību, par ko pravietis Daniēls sacījis, ka tā stāv tai svētā vietā, (kas to lasa, tas lai to labi apdomā!)
16 Kas tad ir Jūdu zemē, tie lai bēg kalnos.
17 Un kas ir uz jumta, tas lai nekāpj zemē, kādu lietu no sava nama iznest;
18 Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas, savas drēbes paņemt.
19 Bet vai tām grūtām un zīdītājām tanī laikā!
20 Bet lūdziet, ka jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā nedz svētā dienā.
21 Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam, un kādas arī vairs nebūs.
22 Un ja šīs dienas netaptu paīsinātas, tad neviens cilvēks netaptu izglābts; bet to izredzēto labad tās dienas taps paīsinātas.
23 Ja tad kas uz jums sacīs: redzi, še ir Kristus, vai tur; tad neticiet.
24 Jo viltīgi kristi un viltīgi pravieši celsies un lielas zīmes un brīnumus darīs, ka arī tie izredzētie, ja tas varētu būt, uz alošanu taptu pievilti.
25 Redziet, Es jums to papriekš esmu sacījis.
26 Tāpēc, kad tie uz jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neejat ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticat.
27 Jo kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
28 Jo kur ir maita, tur arī ērgļi sakrāsies.
29 Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule taps aptumšota, un mēnesis nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debess, un debess stiprumi kustināsies.
30 Un tad Tā Cilvēka Dēla zīme rādīsies debesī, un tad visas ciltis virs zemes kauks un redzēs To Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.
31 Un Viņš sūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie Viņa izredzētos sakrās no tiem četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.
32 Mācaties līdzību no vīģes koka: kad jau viņa zaros pumpuri metās, un lapas plaukst, tad jūs zināt, vasaru esam klātu.
33 Tā arīdzan, kad jūs visu to redzēsiet, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm.
34 Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis.
35 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
36 Bet par to dienu un stundu neviens nezina, ne tie debesu eņģeļi, kā vien Mans Tēvs.
37 Bet tā, kā bija Noas dienās, tāpat arī būs Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
38 Jo itin kā tie tais dienās priekš tiem grēku plūdiem rija un plītēja, precējās un laulībā devās līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā,
39 Un tie neņēma vērā, tiekams tie plūdi nāca un visus aizņēma; tāpat būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
40 Tad divi būs laukā; viens taps pieņemts, otrs atmests.
41 Divas mals dzirnavās, viena taps pieņemta, otra atmesta.
42 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.
43 Bet to protiet, kad nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu savā namā ielauzties.
44 Tāpēc arī jūs esiet gatavi, jo tanī stundā, kurā jūs nedomājiet, Tas Cilvēka Dēls nāks.
45 Kurš nu ir tas uzticīgais un gudrais kalps, ko tas kungs iecēlis pār savu saimi, tiem maizi dot savā laikā?
46 Svētīgs tas kalps, ko tas kungs pārnācis atradīs tā darām.
47 Patiesi, Es jums saku, ka viņš to iecels pār visām savām mantām.
48 Bet ja tas ļaunais kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējās nakt.
49 Un iesāks savus darba biedrus sist un ar tiem plītniekiem rīt un plītēt:
50 Tad tā kalpa kungs nāks tādā dienā, kad šis negaida, un tādā stundā, ko šis nezina,
51 Un to šķels pušu un tam dos algu ar tiem liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
