Mateja Evaņg̒elijs 23
1 Tad Jēzus runāja uz tiem ļaudīm un uz Saviem mācekļiem,
Amalalu, Yesu da Ea fa: no bobogesu dunu amola dunu huluane ilima amane sia: i,
2 Sacīdams: “Uz Mozus krēsla rakstu mācītāji un farizeji ir apsēdušies.
“Sema Olelesu dunu amola Fa: lisi dunu, ilia da Mousese ea Sema olelemusa: ilegei dagoi.
3 Visu nu, ko tie saka, lai jūs turiet, to turiet un dariet; bet pēc viņu darbiem nedariet. Jo tie gan māca, bet paši to nedara.
Amaiba: le, ilia olelei huluane nabawane hamoma. Be ilia hou amoma mae fa: no bobogema. Ilia da udigili lafidili olelesa. Be ilia hou da ilia olelesu amo defele hame ba: sa.
4 Jo tie sasien grūtas un nepanesamas nastas un liek tās cilvēkiem uz pleciem, bet paši tās ne ar pirkstu negrib pakustināt.
Ilia da eno dunuga aguni masa: ne, dioi bagade sema ilia baligia la: gisa. Be ilia da amo dioi liligi dunu fidima: ne gaguia gadomusa: , ilia age da hame molosa.
5 Bet visus savus darbus tie dara, lai tie no ļaudīm top redzēti. Tie izplata savus piemiņas rakstus un dara savām drēbēm platas bārkstis;
Ilia da dunu eno siga ba: ma: ne, hawa: hamosa. Ilia abula fe nodomene, bagade hamosa. Amola ilia esa mano gisa: gi amo ganodini da Gode Sia: Dedei Buga sia: dedei diala, amo ilia da bagade hamosa.
6 Un tiem tīk viesībās sēdēt augstajās vietās un augstajos krēslos baznīcās,
Ilia da lolo nasu amoga ahoasea amola sinagoge diasuga ahoasea, ilia da hedolo fisu ida: iwane fawane lasa.
7 Un ka top sveicināti tirgos un no ļaudīm saukti: rabbi, rabbi!
Ilia da bidi lama: ne legesu diasuga ahoasea, dunu eno da ilima beguduli, ‘Olelesu!’ dio ilima sia: ma: ne, ilia da bagadewane hanai gala.
8 Bet jums nebūs sauktiem tapt: rabbi! Jo viens ir jūsu vadonis, Kristus, bet jūs visi esat brāļi.
Be dilia! Eno dunu da dilima ‘Olelesu’ dio asulimu da defea hame. Bai dilia da Olelesu afadafa fawane esala. Amola dilia huluane da yolalali agoane gilisili esala.
9 Jums arī nevienu virs zemes nebūs saukt par tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs.
Osobo bagade dunu ilima ‘Ada!’ dio mae asulima. Dilia Ada da afadafa fawane Hebene ganodini esala.
10 Un neliekaties saukties par mācītājiem, jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus.
Eno dunu da dilima ‘Hina!’ dio asulimu da defea hame galebe. Dilia da Hina afadafa fawane esala, amo Yesu Gelesu.
11 Bet tas lielākais no jums lai ir jūsu kalps.
Nowa dunu da baligi bagade dilia fi amo ganodini esalea, e da dilia hawa: hamosu dunu defele ba: ma: mu.
12 Un kas pats paaugstināsies, tam būs tapt pazemotam, un kas pats pazemosies, tam būs tapt paaugstinātam.
Nowa dunu da gasa fi hou hamosea, Gode da amo dunu gudu banenesimu. Nowa da ea hou fonobosea, Gode da amo dunu gaguia gadomu,”
13 Bet ak vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību priekš tiem cilvēkiem, un paši jūs neieejat, un neļaujat ieiet tiem, kas grib tikt iekšā.
Yesu E amane sia: i, “Dilia Sema olelesu dunu amola Fa: lisi dunu da se iasu bagade ba: mu! Dabua fawane molole ogogosu dunu! Gode Ea Hinadafa Hou heda: su logo dilia ga: sisa. Dilia da ganodini hame golili ahoa. Amola dilia da eno hanai dunu ilia logo hedofasa.
14 Ak vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi, jo jūs aprijat atraitņu namus un taisnojaties ar savām garām lūgšanām, tāpēc jūs dabūsiet jo grūtu sodību.
Dilia Sema olelesu amola Fa: lisi dunu da se iasu bagade ba: mu! Dabua fawane molole ogogosu dunu! Dilia didalo ilia labe wadela: sa. Amalalu, mae gogosianewane, dunu eno ilia siga ba: ma: ne, dilia da ogogole sia: ne gadosu seda hiougisa. Amaiba: le, dilia se iasu da bagade baligimu.
15 Ak vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs pārstaigājat jūru un zemi, ka jūs vienu par Jūdu ticības biedri darāt, un kad tas tāds palicis, tad jūs viņu darāt par elles bērnu divkārt vairāk, nekā jūs paši esat. (Geenna g1067)
Dilia Sema olelesu dunu amola Fa: lisi dunu da se iasu bagade ba: mu! Dabua fawane molole ogogosu dunu! Dilia lalegagui dunu afadafa hamomusa: , hano wayabo bagadega amola osobo bagadega lala. Dunu afadafa dilia hou lalegaguli, ea Helo sa: imu logo dilia fodobeba: le, ea wadela: i hou da dilia wadela: i hou baligisa. (Geenna g1067)
16 Ak vai jums, akliem ceļa rādītājiem! kas sakāt: ja kas pie Dieva nama zvērēšot, tas neesot nekas, bet ja kas pie Dieva nama zelta zvērēšot, tam tas jāpilda.
Si dofoi logo olelesu dunu! Dilia da se bagade nabimu! Dilia amane olelesa, ‘Nowa dunu e Debolo Diasu dioba: le, ‘amo da dafawane’ ilegele sia: sea, e da ea sia: i liligi fisimu da defea. Be e da gouli Debolo Diasu ganodini gala amoga ‘amo da dafawane’ ilegele sia: sea, ea sia: i yolemu da sema bagade.’
17 Jūs ģeķi un aklie! Jo kas ir vairāk? Vai tas zelts, vai tas Dieva nams, kas to zeltu svētī?
Dilia si dofoi gagaoui dunu! Dilia da hamedafa ba: sa. Debolo Diasu ea hadigi hou da gouli amo hadigi hamobeba: le, Debolo Diasu ea hou da gouli ea hou baligi dagoi.
18 Un ja kas pie altāra zvērēšot, tas neesot nekas; bet ja kas zvērēšot pie tās dāvanas, kas tur virsū, tam tas jāpilda.
Dilia olelesu eno da agoaiwane gala, ‘Nowa da oloda ea dioba: le ilegele sia: sea, ea sia: i liligi fisimu da defea. Be oloda da: iya Godema imunusa: liligi, amoba: le ilegele sia: sea, ea sia: i yolemu da sema bagade, dilia da sia: sa.
19 Jūs ģeķi un aklie! Jo kas ir augstāks, vai tā dāvana, vai tas altāris, kas to dāvanu svētī?
Dilia si dofoi dunu! Oloda ea hadigi hou da iasu liligi amo hadigi hamobeba: le, oloda ea hou da amo da: iya iasu liligi baligi dagoi.
20 Tad nu, kas pie altāra zvēr, tas zvēr pie tā un pie visa, kas tur virsū.
Nowa da olodaba: le ilegele sia: sea, e da oloda amola oloda da: iya ligisi liligi amoga gilisili ilegele sia: sa.
21 Un kas pie Dieva nama zvēr, tas zvēr pie tā un arī pie Tā, kas tur mīt iekšā.
Nowa da Debolo Diasuba: le ilegele sia: sea, e da Debolo Diasu amola Debolo Diasu ganodini esala dunu Gode, amoga gilisili ilegele sia: sa
22 Un kas pie debess zvēr, tas zvēr pie Dieva goda krēsla un pie Tā, kas tur sēž virsū.
Nowa da Hebeneba: le ilegele sia: sea, e da Gode Ea Fisu amola Gode amo fisuga fibi amoba: le ilegele sia: sa.
23 Ak vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs dodat to desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm, un pametat to, kas tas grūtākais bauslībā, tiesu un sirds žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to nepamest.
Dilia Sema olelesu dunu amola Fa: lisi dunu da se iasu bagade ba: mu! Dabua fawane molole ogogosu dunu! Dilia fonobahadi hedama: ne fodole nasu liligi (amo ‘minede’, ‘dili’ amola ‘gamini’) amo dawa: le, amo nabuane mogili, afadafa Godema iaha. Be bagade liligi, amo semadafa, moloiwane fofada: su hou, gogolema: ne olofosu hou amola dafawaneyale dawa: su hou, dilia hame hamosa. Amo fonobahadi liligi mae gogolema. Be bagade liligi amola, dilia gilisili hamomu da defea galu.
24 Jūs aklie ceļa rādītāji, kas odus izkāšat un kamieļus aprijat.
Si dofoi logo olelesu dunu! Dilia wadela: i liligi nasa: besa: le, waini dabaga sogadigili, afe fadegasa. Be dilia da ga: mele bagade da: gisa.
25 Ak vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs šķīstat biķera un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni ar laupījumu un negausību.
Dilia Sema olelesu amola Fa: lisi dunu da se iasu bagade ba: mu! Dabua fawane molole ogogosu dunu! Dilia faigelei amola yaeya dabuagado fawane dodofesa. Be ganodini da ledo agoane uasu amola hanaiba: le lasu hou bagade diala.
26 Tu aklais farizejs, šķīsti papriekš biķera un bļodas iekšpusi, lai arī viņu ārpuse top šķīsta.
Si dofoi Fa: lisi dunu! Hidadea faigelei ea gelabo ganodini dodofema! Amasea, dilia da dabuagado amola dodofei dagoi ba: mu.
27 Ak vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs esat līdzināmi tiem nobaltētiem kapiem, kas no ārienes jauki uzskatāmi, bet no iekšienes ir piepildīti ar miroņu kauliem un visādu negantību.
Dilia Sema olelesu amola Fa: lisi dunu da se iasu bagade ba: mu! Dabua fawane molole ogogosu dunu! Dilia da bogoi ea gele gelabo soa: iai legesu amoga legei agoane diala. Dabuagado da ida: iwane ba: sa. Be ganodini da bogoi ea gasa, gaha amola ledo fawane diala.
28 Tā arī jūs no ārienes gan spīdat priekš ļaudīm kā taisni esoši, bet no iekšienes jūs esat liekulības un netaisnības pilni.
Dilia amola dabuagado da ida: iwane ba: sa. Be ganodini, dilia dogo da ogogosu amola hame nabasu hou amoga nabai diala.
29 Ak vai jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! Jūs liekuļi! Jo jūs uztaisiet praviešu kapus un izgreznojiet taisno bedres,
Dilia Sema olelesu dunu amola Fa: lisi dunu da se iasu bagade ba: mu! Dilia Dabua fawane molole ogogosu dunu! Dilia da balofede dunu bogoi amo ilia gele gelabo hamosa, amola hou ida: iwane dunu bogoi ilia gele gelabo nina: hamosa.
30 Un sakāt: ja mēs būtu bijuši savu tēvu laikos, tad mēs nebūtu bijuši viņu biedri uz praviešu asins izliešanu.
Dilia da amane sia: sa, ‘Ninia da ninia aowalalia ilia esoga esalu ganiaba, ninia da balofede dunu amo ilia medole legei amo hame medole legela: loba.’
31 Tad nu jūs liecību dodat pret sev pašiem, ka jūs esat bērni tiem, kas tos praviešus nokāvuši.
Dilia da amo sia: sia: beba: le, dilia da balofede dunu ilia fasu dunu amo ilia mano esala, dilia da olelesa.
32 Jūs tad arī piepildāt savu tēvu mēru.
Defea, dilia hemone aowalalia hemosu hou dagoma!
Wadela: i sania fi! Dilia da Helo se iasu sogega mae doaga: ma: ne, hobeamu logo hamedafa ba: mu. (Geenna g1067)
34 Tāpēc redzi, Es pie jums sūtu praviešus un gudrus un rakstu mācītājus; no tiem jūs citus nokausiet un krustā sitīsiet, un citus no tiem jūs šaustīsiet savās baznīcās un vajāsiet tos no vienas pilsētas uz otru:
Na da balofede dunu, bagade dawa: su dunu, amola gaheabolo sema olelesu dunu dilima asunasimu. Mogili dilia da fane legele, bulufalegeiga dabagala: mu. Mogili dilia sinagoge diasu ganodini fegasuga fane, diasu enoga diasu enoga, mae yolele sefasimu.
35 Ka uz jums nāks visas tās taisnās asinis, kas izlietas virs zemes no tā taisnā Ābela asinīm līdz Zaharijas, Bereķijas dēla, asinīm, ko jūs nokāvuši starp Dieva namu un altāri.
Amaiba: le, se iasu da dilima doaga: mu! Hemonega A: ibele bogoi, amalalu, asili Sa: galaia (Belegaia egefe) dilia aowalalia da Debolo Diasu amola oloda dogoa sogebiga medole legei. Dilia aowalalia da amo hou ida: iwane dunu medole legeiba: le, amo se dabe iasu da dilima doaga: mu.
36 Patiesi, Es jums saku, ka tas visnotaļ nāks uz šo tautu.
Na dilima dafawane sia: sa! Amo maga: me se iasu dabe huluane, wali fi diala da ba: mu.”
37 Jeruzāleme! Jeruzāleme! tu, kas nokauj praviešus un ar akmeņiem nomētā, kas pie tevis sūtīti! Cik reiz Es tavus bērnus esmu gribējis sakrāt, kā vista sakrāj savus cālīšus apakš spārniem, bet jūs negribējāt.
“Yelusaleme fi! Yelusaleme fi! Dilia da balofede dunu medole legesa. Dilia da Gode asunasi dunu igiga medosa. Gagala ea mano fidima: ne, ea ougia hagudu gilisisa, amo defele Na da dili gaga: ma: ne gilisimusa: hanai galu. Be dilia da higa: i.
38 Redzi, jūsu nams jums taps atstāts postā.
Amaiba: le, dilia Debolo Diasu da fisi dagoi amola gelabai ba: mu.
39 Jo Es jums saku: jūs Mani no šī laika neredzēsiet, tiekams jūs sacīsiet: slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā.
Na dilima sia: sa! Dilia da Na hamedafa ba: mu amogainini dilia da ‘Gode da Hina Gode Ea Dio lai Dunuma hahawane bagade dogolegele hamosa!’ amo sia: mu.
