Mateja Evaņg̒elijs 22
1 Un Jēzus atbildēja un runāja atkal caur līdzībām, uz tiem sacīdams:
Então Jesus, tomando a palavra, tornou a fallar-lhes em parabolas, dizendo:
2 “Debesu valstība līdzinājās ķēniņam, kas savam dēlam kāzas taisīja,
O reino dos céus é similhante a um certo rei que celebrou as bodas de seu filho;
3 Un izsūtīja savus kalpus, tos viesus aicināt kāzās, bet tie negribēja nākt.
E enviou os seus servos a chamar os convidados para as bodas; e não quizeram vir.
4 Atkal viņš citus kalpus izsūtīja un sacīja: sakāt tiem viesiem: redzi, mans mielasts ir sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti, un visas lietas sataisītas; nāciet kāzās.
Depois enviou outros servos, dizendo: Dizei aos convidados: Eisque tenho o meu jantar preparado, os meus bois e cevados já mortos, e tudo já prompto: vinde ás bodas.
5 Bet tie to nicināja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits pie savas tirgošanas.
Porém elles, não fazendo caso, foram, um para o seu campo, outro para o seu trafico:
6 Bet citi viņa kalpus sagrāba un tos lika smieklā un tos nokāva.
E os outros, apoderando-se dos servos, os ultrajaram e mataram.
7 Kad tas ķēniņš to dzirdēja, tad viņš tapa dusmīgs un sūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un iededzināja viņu pilsētu.
E o rei, tendo noticia d'isto, encolerisou-se: e, enviando os seus exercitos, destruiu aquelles homicidas, e incendiou a sua cidade.
8 Tad viņš uz saviem kalpiem sacīja: tās kāzas gan ir sataisītas, bet tie viesi nebija cienīgi.
Então diz aos servos: As bodas, na verdade, estão preparadas, mas os convidados não eram dignos.
9 Tāpēc ejat uz lielceļiem un aicinājiet kāzās, kādus jūs atrodat.
Ide pois ás saidas dos caminhos, e convidae para as bodas a todos os que encontrardes.
10 Un tie kalpi izgāja uz tiem ceļiem un sameklēja kādus atrazdami, ļaunus un labus, un visi galdi pildījās ar viesiem.
E os servos, saindo pelos caminhos, ajuntaram todos quantos encontraram, tanto maus como bons; e as bodas encheram-se de convidados.
11 Tad tas ķēniņš iegāja, tos viesus aplūkot, un tur ieraudzīja vienu cilvēku, kas nebija apģērbies kāzu drēbēs.
E o rei, entrando para vêr os convidados, viu ali um homem que não estava trajado com vestido de bodas,
12 Un viņš uz to sacīja: draugs, kā tu šeit esi ienācis, neapģērbies kāzu drēbēs? Bet tas palika kā mēms.
E disse-lhe: Amigo, como entraste aqui, não tendo vestido de bodas? E elle emmudeceu.
13 Tad tas ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: sieniet tam kājas un rokas, ņemiet to un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
Disse então o rei aos servos: Amarrae-o de pés e mãos, levae-o, e lançae-o nas trevas exteriores: ali haverá pranto e ranger de dentes.
14 Jo daudz aicināti, bet maz izredzēti.”
Porque muitos são chamados, mas poucos escolhidos.
15 Tad tie farizeji nogāja un sarunājās, ka tie Jēzu Viņa valodā savaldzinātu.
Então, retirando-se os phariseos, consultaram entre si como o surprehenderiam n'alguma palavra;
16 Un tie sūtīja pie Viņa savus mācekļus ar ķēniņa Hērodus sulaiņiem, kas sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs un māci Dieva ceļu patiesīgi, un Tu nebēdā par nevienu: jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu.
E enviaram-lhe os seus discipulos, com os herodianos, dizendo: Mestre, bem sabemos que és verdadeiro, e ensinas o caminho de Deus, segundo a verdade, e de ninguem se te dá, porque não olhas á apparencia dos homens;
17 Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”
Dize-nos, pois, que te parece? É licito pagar o tributo a Cesar, ou não?
18 Un Jēzus, viņu blēdību nomanīdams, sacīja: “Jūs viltnieki, kam jūs Mani kārdināt?
Jesus, porém, conhecendo a sua malicia, disse: Porque me experimentaes, hypocritas?
19 Rādiet Man šurp to nomas naudu.” Un tie Tam rādīja vienu sudraba grasi.
Mostrae-me a moeda do tributo. E elles lhe apresentaram um dinheiro.
20 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam ir šī zīme un tas virsraksts?”
E elle diz-lhes: De quem é esta effigie e esta inscripção?
21 Tie uz Viņu sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
Dizem-lhe elles: De Cesar. Então elle lhes diz: Dae pois a Cesar o que é de Cesar, e a Deus o que é de Deus.
22 Un to dzirdēdami, tie brīnījās, un To pameta un aizgāja.
E elles, ouvindo isto, maravilharam-se, e, deixando-o, se retiraram.
23 Tanī pašā dienā nāca pie Viņa saduceji, kas saka, augšāmcelšanos neesam, un Viņam vaicāja
No mesmo dia chegaram junto d'elle os sadduceos, que dizem não haver resurreição, e o interrogaram,
24 Sacīdami: “Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas mirst, un tam bērnu nav, tad viņa brālim būs viņa sievu precēt un savam brālim celt dzimumu.
Dizendo: Mestre, Moysés disse: Se morrer alguem, não tendo filhos, casará o seu irmão com a mulher d'elle, e suscitará descendencia a seu irmão:
25 Tad nu pie mums bija septiņi brāļi, un tas pirmais apņēma sievu un nomira, un kad tam nebija bērnu, tad tas pameta savu sievu savam brālim.
Ora houve entre nós sete irmãos; e o primeiro, tendo casado, morreu, e, não tendo descendencia, deixou sua mulher a seu irmão.
26 Tā arī otrais un trešais līdz septītam.
Da mesma sorte o segundo, e o terceiro, até ao setimo;
27 Un beidzot pēc visiem arī tā sieva nomira.
Por fim, depois de todos, morreu tambem a mulher.
28 Tad nu augšāmcelšanās dienā kuram no tiem septiņiem tā sieva piederēs? Jo tie visi viņu bija apņēmuši.”
Portanto, na resurreição, de qual dos sete será a mulher, visto que todos a possuiram?
29 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs alojaties, neprazdami nedz tos rakstus, nedz Dieva spēku.
Jesus, porém, respondendo, disse-lhes: Erraes, não conhecendo as Escripturas, nem o poder de Deus;
30 Jo augšāmcelšanās laikā tie nedz precēs nedz taps precēti, bet tie būs itin kā Dieva eņģeļi debesīs.
Porque na resurreição nem casam nem se dão em casamento; mas serão como os anjos de Deus no céu
31 Bet vai jūs par miroņu augšāmcelšanos neesat lasījuši, ko Dievs jums ir runājis sacīdams:
E, ácerca da resurreição dos mortos, não tendes lido o que Deus vos declarou, dizendo:
32 „Es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs?“Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs.”
Eu sou o Deus d'Abrahão, o Deus d'Isaac, e o Deus de Jacob? Deus não é Deus dos mortos, mas dos vivos.
33 Un kad tie ļaudis to dzirdēja, tad tie iztrūcinājās par Viņa mācību
E, as turbas, ouvindo isto, ficaram maravilhadas da sua doutrina.
34 Bet farizeji dzirdējuši, ka Viņš saducejiem muti bija aizbāzis, sapulcējās kopā.
E os phariseos, ouvindo que fizera emmudecer os sadduceos, reuniram-se no mesmo logar;
35 Un viens no tiem, viens bauslības mācītājs, kārdinādams Tam jautāja un sacīja:
E um d'elles, doutor da lei, interrogou-o para o experimentar, dizendo:
36 “Mācītāj, kurš tas augstākais bauslis bauslībā?”
Mestre, qual é o grande mandamento na lei?
37 Bet Jēzus uz to sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīļot no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta.
E Jesus disse-lhe: Amarás o Senhor teu Deus de todo o teu coração, e de toda a tua alma, e de todo o teu pensamento.
38 Šis ir tas pirmais un augstākais bauslis.
Este é o primeiro e grande mandamento.
39 Bet tas otrs tam līdz: tev būs savu tuvāku mīļot kā sevi pašu.
E o segundo, similhante a este, é: Amarás o teu proximo como a ti mesmo.
40 Šinīs divējos baušļos karājās visa bauslība un tie pravieši.”
D'estes dois mandamentos depende toda a lei e os prophetas.
41 Kad nu tie farizeji bija sagājuši, Jēzus tiem jautāja
E, estando reunidos os phariseos, interrogou-os Jesus,
42 Un sacīja: “Kas jums šķiet no Kristus, kā dēls Viņš ir?” Tie uz Viņu sacīja: “Dāvida.”
Dizendo: Que pensaes vós do Christo? De quem é filho? Elles disseram-lhe: De David.
43 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu,
Disse-lhes elle: Como é então que David, em espirito, lhe chama Senhor, dizendo:
44 Tas Kungs sacījis uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
Disse o Senhor ao meu Senhor: Assenta-te á minha direita, até que eu ponha os teus inimigos por escabello de teus pés.
45 Ja nu Dāvids To sauc par Kungu, kā tad Tas viņa Dēls?”
Se David pois lhe chama Senhor, como é seu filho?
46 Un neviens nezināja Viņam atbildēt neviena vārda un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņu jautāt.
E ninguem podia responder-lhe uma palavra: nem desde aquelle dia ousou mais alguem interrogal-o.
