Mateja Evaņg̒elijs 22
1 Un Jēzus atbildēja un runāja atkal caur līdzībām, uz tiem sacīdams:
Hagi Jisasi'a fronka kea mago'ene zamagrikura anage huno zamasami'ne.
2 “Debesu valstība līdzinājās ķēniņam, kas savam dēlam kāzas taisīja,
Mona kumamo'a mago kini ne'mo mofavre'amo arave huku higeno kave retro hu'neankna hu'ne.
3 Un izsūtīja savus kalpus, tos viesus aicināt kāzās, bet tie negribēja nākt.
Huteno agra kazokzo eri'za vahe'a, zamagima hu'noa vahe'zaga ome kehinke'za, aravemahu nezantera eho huno huzmantege'za vazanagi, zamagra omegahune hu'naze.
4 Atkal viņš citus kalpus izsūtīja un sacīja: sakāt tiem viesiem: redzi, mans mielasts ir sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti, un visas lietas sataisītas; nāciet kāzās.
Mago'ene ruga'a kazokzo eri'za vahera hunezmanteno, anage hu'ne, zamagima hu'noa nagara zamasamiho, Nagra aravehu ne'zana hago retro huntogeno me'ne. Ve bulimakaone agusage afu'zagani'a, ko ahe'za traga huvazi antazageno, mika'zana retro hunte'naze. Ana hu'negu aravemahu nezante eho.
5 Bet tie to nicināja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits pie savas tirgošanas.
Hianagi anankea ontahiza atre'za vu'za e'za hu'naze. Mago'mo'a hoza arega vigeno, mago'mo'a zago eri'za ma'are vu'ne.
6 Bet citi viņa kalpus sagrāba un tos lika smieklā un tos nokāva.
Ruga'amo'za eri'za vahe'zamia zamazeri haviza nehu'za, zamahe fri'naze.
7 Kad tas ķēniņš to dzirdēja, tad viņš tapa dusmīgs un sūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un iededzināja viņu pilsētu.
E'ina hazazamo, kini ne'mofona tusiza huno rimpa haviza higeno, sondia vahe'a huzmantege'za vu'za ana vahe'ma zamahe fri'naza vahera ome zamahe nefri'za, rankumazmia teve taginte'naze.
8 Tad viņš uz saviem kalpiem sacīja: tās kāzas gan ir sataisītas, bet tie viesi nebija cienīgi.
Anante Agra kazokzo eri'za vahe'agura anage huno zamasmi'ne, aravema hu ne'zana hago trotra hunte'ne. Hu'neanagi zamagima hu'nona vahe'mo'za efregara osu'naze.
9 Tāpēc ejat uz lielceļiem un aicinājiet kāzās, kādus jūs atrodat.
E'ina hazagu, ranra kampi vutma inankna vahe'ma zmagesuta, zmagi hinke'za aravema hu nezantera eho.
10 Un tie kalpi izgāja uz tiem ceļiem un sameklēja kādus atrazdami, ļaunus un labus, un visi galdi pildījās ar viesiem.
Hige'za ana kazokzo eri'za vahe'amo'za rankuma kampi vu'za e'za hu'za zmagaza vahe'a, havi avu'ava nehaza vahero, knare vahero kehutru hazage'za, ana aravehu nompina, zamagi hu'naza vahe'krerfamo'za avite'naze.
11 Tad tas ķēniņš iegāja, tos viesus aplūkot, un tur ieraudzīja vienu cilvēku, kas nebija apģērbies kāzu drēbēs.
Hu'neanagi, Kini ne'mo'ma efreno arave hutema zmagi hu'nea vahepima eme keana, anampina mago nera aravehu kukena osu'nea ne' emani'negeno ke'ne.
12 Un viņš uz to sacīja: draugs, kā tu šeit esi ienācis, neapģērbies kāzu drēbēs? Bet tas palika kā mēms.
Hagi Agra ana neku anage hu'ne, nenfuga aravemahu kukenama osu'nenka kagra inankna hunka amafina efre'nane? Hianagi agrama hukeaga omne'geno mago keaga osu'ne.
13 Tad tas ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: sieniet tam kājas un rokas, ņemiet to un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
Anante Kini ne'mo eri'za vahe'a zamasamino, azeritma nofi agare azante anakitetma, asgahutma tusi'a hanizampi matevutrenkeno, anampinka zavira neteno, ave aninkreki hino hu'ne.
14 Jo daudz aicināti, bet maz izredzēti.”
Na'ankure ra'ma'amokizmi ke hu'neanagi, osi'a naga huhampri nezmante.
15 Tad tie farizeji nogāja un sarunājās, ka tie Jēzu Viņa valodā savaldzinātu.
Anante Farisi vahe'mo'za magopi omeri truhu'za, rehesageno, Agra'a hania kefinti azerisune hu'za ke retro hu'naze.
16 Un tie sūtīja pie Viņa savus mācekļus ar ķēniņa Hērodus sulaiņiem, kas sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs un māci Dieva ceļu patiesīgi, un Tu nebēdā par nevienu: jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu.
Hute'za zamagri zmage nentaza naga'ene, Herodima amage nentaza disaipol naga'ane, magoka huzmantage'za Jisasinte vu'za anage hu'naze. Rempi huzami nere, tagra antahi'none, Kagra tamage ne'tfa mani'nenka, tamage ke'moma hu'nea kante antenka Anumzamofo kankura rempi hunezmine. Mago'mofonkukera nosane, na'ankure mago'mofontega nontane.
17 Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”
Hagi tagrira tasmio. Kagra nankagesa nentahi'ne? Knare hu'negu, Sisama ami takisi zagoa amigahumpi omigahune?
18 Un Jēzus, viņu blēdību nomanīdams, sacīja: “Jūs viltnieki, kam jūs Mani kārdināt?
Hianagi Jisasi'a havi antahi'zama eri'zana nezmageno anage hu'ne, Tamagra tavre vahere! Na'a higetma renvatga huta negaze?
19 Rādiet Man šurp to nomas naudu.” Un tie Tam rādīja vienu sudraba grasi.
Mago'ma takisima nehaza zagofinti eri naveriho, hige'za mago zago eri'za Agrite e'naze.
20 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam ir šī zīme un tas virsraksts?”
Jisasi'a zamagriku anage hu'ne, Ama aza amema'ane aza naneke krente'naze?
21 Tie uz Viņu sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
Zamagra ke nona'a hu'naze, Sisa su'ane hazageno, Agra zamagriku anage hu'ne, anama huno, Sisa'zama me'nesiana, Sisa amiho. Hagi Anumzamofo zama me'nesiana, Anumzamofo amiho.
22 Un to dzirdēdami, tie brīnījās, un To pameta un aizgāja.
Anankema nentahi'za antri nehu'za, Agrira atre'za vu'naze.
23 Tanī pašā dienā nāca pie Viņa saduceji, kas saka, augšāmcelšanos neesam, un Viņam vaicāja
Ana zupage Satusi mono vahe'mo'za, (vahe'mo'za fripintira o'otigahaze nehaza vahe'mo'za) Jisasinte e'za eme antahige'naze,
24 Sacīdami: “Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas mirst, un tam bērnu nav, tad viņa brālim būs viņa sievu precēt un savam brālim celt dzimumu.
Rempi huzami ne'moka, Mosesie'a huno, Mago'ne'mo'ma mofavre kase onte'nenoma frisigeno'a, nefu'a ana kentora a'erineno nefu fri'nea ne'mofo mofavre kasentegahie.
25 Tad nu pie mums bija septiņi brāļi, un tas pirmais apņēma sievu un nomira, un kad tam nebija bērnu, tad tas pameta savu sievu savam brālim.
Hagi tagripina 7ni'a kogna mani'nafinti, agonesa mofavremo a' eriteno, mofavre onteno fri'geno, ana ara negna erinte'ne.
26 Tā arī otrais un trešais līdz septītam.
Anantemo'a anazanke hu'ne, hagi 3mo'a anazanke huno tamino 7nimofonte vu'ne.
27 Un beidzot pēc visiem arī tā sieva nomira.
Ana ara henka fri'ne.
28 Tad nu augšāmcelšanās dienā kuram no tiem septiņiem tā sieva piederēs? Jo tie visi viņu bija apņēmuši.”
Ana hu'negu Fripinti otisaza kna'zupa, ana kognafintira iza a' manigahie? Na'ankure ana miko'mo'za ana ara erinte'naze.
29 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs alojaties, neprazdami nedz tos rakstus, nedz Dieva spēku.
Jisasi'a kenona'a anage huno zamasmi'ne, Tamagratmi tamazeri havia nehaze, na'ankure avontafero, Anumzamofo hanavea antahi'amara nosaze.
30 Jo augšāmcelšanās laikā tie nedz precēs nedz taps precēti, bet tie būs itin kā Dieva eņģeļi debesīs.
Na'ankure fri'nehnafinti'ma oti snazana, arave hu'zana omnesigeno, ara vasi omiami hu'zana omnesigeno, monafinka ankero vahe'kna hu'za manigahaze.
31 Bet vai jūs par miroņu augšāmcelšanos neesat lasījuši, ko Dievs jums ir runājis sacīdams:
Hianagi fri'naza vahe'ma otisaza zanku'ma Ra Anumzamo'ma tamagriku'ma hu'nea kea hamprita ontahinazo.
32 „Es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs?“Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs.”
Nagra Abrahamuma Aisaki'ma Jekopu Anumza mani'noe hu'neana? Agra fri vahe'mofo Anumzana omani'ne, hagi kasefa hu'za mani'naza vahe'mofo Anumzane. (Eks-Ati 3:6)
33 Un kad tie ļaudis to dzirdēja, tad tie iztrūcinājās par Viņa mācību
Tusi'a vea kevumo'za ana nanekema nentahi'za, rempima huzmia kegura tusi antri hu'naze.
34 Bet farizeji dzirdējuši, ka Viņš saducejiem muti bija aizbāzis, sapulcējās kopā.
Hianagi Farisi vahe'mo'zama antahi'zama, Satusi vahera keosza kema Jisasi huzmantege'za, Farisi vahe'mo'za magopi eritru hu'naze.
35 Un viens no tiem, viens bauslības mācītājs, kārdinādams Tam jautāja un sacīja:
Zamagripinti mago'zmimo'a, kasegere ugagota hu'nemo, reheno kenaku anage huno agenoka hu'ne.
36 “Mācītāj, kurš tas augstākais bauslis bauslībā?”
Rempi huramine'moka, inana tra kemo mareri'agetereno vugagota hu'ne?
37 Bet Jēzus uz to sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīļot no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta.
Jisasi'a kenona'a asmino, Rana, kagrika'a Anumzana, mika tumokareti ene, mika kagu kamenteti ene, mika antahintahi ka'areti avesinto. (Diu-Kas 6:5)
38 Šis ir tas pirmais un augstākais bauslis.
Ama e'i pusama huno, vugagote'nea kasege.
39 Bet tas otrs tam līdz: tev būs savu tuvāku mīļot kā sevi pašu.
Anante'ma hu'neana, kagragu'ma kavesi'nentanaza hunka, tva'onkarema nemanisimofona avesinto hu'ne. (Lev-Pris 19:18)
40 Šinīs divējos baušļos karājās visa bauslība un tie pravieši.”
Mika kase'gemo'ene, kasnampa vahe'mofo kemo'a, asma tare tra kemofonte aniri'ne.
41 Kad nu tie farizeji bija sagājuši, Jēzus tiem jautāja
Farisi vahe'ma eri'tru'ma nehazageno'a Jisasi'a mago zamagenoka ke zmantahige'ne,
42 Un sacīja: “Kas jums šķiet no Kristus, kā dēls Viņš ir?” Tie uz Viņu sacīja: “Dāvida.”
Tamagra Kraisinkura nankna tamagesa nentahi'ze? Agra iza ne' mofavre? Huno zmantahigege'za, Deviti mofavre hu'naze.
43 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu,
Agra zamagrira anage huno zamasmi'ne, Nahigeno Avamumo'a Devitina asmigeno Ranimoke hu'ne?
44 Tas Kungs sacījis uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
Ramo'a nagri Rantega anage hu'ne, tamaga kazigani'a mani'negena, ha' vaheka'a zamare kagri kagafi antaneno hu'ne. (Psa-Zga 110:1)
45 Ja nu Dāvids To sauc par Kungu, kā tad Tas viņa Dēls?”
Deviti'ma, Rane huno'ma hu'neana, inankna huno agri mofavrea manigahie?
46 Un neviens nezināja Viņam atbildēt neviena vārda un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņu jautāt.
Ana kemofo nona'a, mika'amo'za mago'a kea huntega osu'za, ana knareti'ma vu'neana koro hunente'za mago'anena, Agrira agenoka osu'naze.
