Mateja Evaņg̒elijs 22
1 Un Jēzus atbildēja un runāja atkal caur līdzībām, uz tiem sacīdams:
Yesuusi asaas zaaridi hayssada yaagidi leemiso odis.
2 “Debesu valstība līdzinājās ķēniņam, kas savam dēlam kāzas taisīja,
“Xoossaa kawotethay ba na7aas yaagano giigisida kawuwa daanees.
3 Un izsūtīja savus kalpus, tos viesus aicināt kāzās, bet tie negribēja nākt.
He kawoy yaagano yaana mela odi wothida asata xeeganaw ba aylleta kiittis. Shin asati yaanaw koyibookkona.
4 Atkal viņš citus kalpus izsūtīja un sacīja: sakāt tiem viesiem: redzi, mans mielasts ir sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti, un visas lietas sataisītas; nāciet kāzās.
Qassi hara aylleta xeegidi, xeegettida asatakko bidi, ‘Taani ta sanggatanne modhdhida gatarmenthota shukkas; ubbabay giigis. Ta yaaganuwa haa yiite yaagite’ yaagidi kiittis.
5 Bet tie to nicināja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits pie savas tirgošanas.
Shin xeegettidayssati xeessaa ixxidi, bantta oosos oosos bidosona. Issoy ba goshshaas, hankkoy ba zal77iyas bis.
6 Bet citi viņa kalpus sagrāba un tos lika smieklā un tos nokāva.
Harati qassi kawuwa aylleta oykkidi, kawushshi wadhdhidi wodhidosona.
7 Kad tas ķēniņš to dzirdēja, tad viņš tapa dusmīgs un sūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un iededzināja viņu pilsētu.
“Kawoy daro yilottidi, ba wotaaddareta yeddidi shemppo wodhidayssata wodhisis, entta katamakka xuuggis.
8 Tad viņš uz saviem kalpiem sacīja: tās kāzas gan ir sataisītas, bet tie viesi nebija cienīgi.
Hessafe guye, ba aylletakko, ‘Yaaganoy giigis, shin xeegettidayssati yaaganuwas bessiya asi gidokkona.
9 Tāpēc ejat uz lielceļiem un aicinājiet kāzās, kādus jūs atrodat.
Hessa gisho, wogga ogeta bidi, demmida asi ubbaa yaaganuwa yaana mela xeegite’ yaagis.
10 Un tie kalpi izgāja uz tiem ceļiem un sameklēja kādus atrazdami, ļaunus un labus, un visi galdi pildījās ar viesiem.
Aylleti ogiya bolla bidi bantta demmida asi ubbaa lo77otanne iitata ehidi yaagano shaqara gelssidi kunthidosona.
11 Tad tas ķēniņš iegāja, tos viesus aplūkot, un tur ieraudzīja vienu cilvēku, kas nebija apģērbies kāzu drēbēs.
“Shin kawoy kathaa maanaw uttida asaa be7anaw gelida wode yaagano ma7o ma77iboonna issi asi demmis.
12 Un viņš uz to sacīja: draugs, kā tu šeit esi ienācis, neapģērbies kāzu drēbēs? Bet tas palika kā mēms.
Iyaakko, ‘Laa, ne yaagano ma7o ma77onna waanada hayssa geladii?’ yaagis. Shin uray si7i gis.
13 Tad tas ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: sieniet tam kājas un rokas, ņemiet to un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
“Kawoy ba aylletakko, ‘Ha uraa kushiyanne tohuwa qachchidi, kare dhumaa kessi yeggite. Yan iyaw yeehonne achcha garccethi gidana’ yaagis.
14 Jo daudz aicināti, bet maz izredzēti.”
“Hessadakka, Xoossaa kawotethaas xeegettidayssati daro shin doorettidayssati guutha” yaagis.
15 Tad tie farizeji nogāja un sarunājās, ka tie Jēzu Viņa valodā savaldzinātu.
Hessafe guye, Farisaaweti bidi, Yesuusa waati odan oykkaneekko zorettidosona.
16 Un tie sūtīja pie Viņa savus mācekļus ar ķēniņa Hērodus sulaiņiem, kas sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs un māci Dieva ceļu patiesīgi, un Tu nebēdā par nevienu: jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu.
Bantta tamaaretanne Heroodisa baggatappe issota issota kiittidosona. Enttika, “Asttamaariyaw, ne tuma odeyssa nu eroos. Neeni asappe ase shaakkaka, asa woyganddes gada aykkoka oothaka, Xoossaa ogiya tumatethan tamaarssasa.
17 Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”
Ane nuus oda, nuuni Roome Kawuwas giira giiranaw bessi bessennee?” yaagidosona.
18 Un Jēzus, viņu blēdību nomanīdams, sacīja: “Jūs viltnieki, kam jūs Mani kārdināt?
Shin Yesuusi entta iita qofaa eridi, “Ha cubboto, tana ays paacetii?
19 Rādiet Man šurp to nomas naudu.” Un tie Tam rādīja vienu sudraba grasi.
Giira giiriya miishiya tana bessite” yaagis. Enttika iyaw santime ehidosona.
20 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam ir šī zīme un tas virsraksts?”
I, “Ha sunthaynne malay oodebaye?” yaagis.
21 Tie uz Viņu sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
Entti, “Roome Kawuwayssa” yaagidosona. Yaatin Yesuusi enttako, “Hiza, Kawuwas besseyssa kawuwas, Xoossas besseyssa Xoossas immite” yaagis.
22 Un to dzirdēdami, tie brīnījās, un To pameta un aizgāja.
Entti hessa si7ida wode malaalettidi iya matappe aggidi bidosona.
23 Tanī pašā dienā nāca pie Viņa saduceji, kas saka, augšāmcelšanos neesam, un Viņam vaicāja
He gallas hayqoppe denddoy baawa yaagiya Saduqaaweti Yesuusakko yidi, yaagidi iya oychchidosona.
24 Sacīdami: “Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas mirst, un tam bērnu nav, tad viņa brālim būs viņa sievu precēt un savam brālim celt dzimumu.
“Asttamaariyaw, ‘Musey, issi asi na7a yelonna hayqqiko, he hayqqidayssa ishay iya machchiw ekkidi, ba ishaas na7a yelo’ yaagidi kiittis.
25 Tad nu pie mums bija septiņi brāļi, un tas pirmais apņēma sievu un nomira, un kad tam nebija bērnu, tad tas pameta savu sievu savam brālim.
Nu eriya laappun ishati de7oosona. Bayray machcho ekkidi na7a yelonna hayqqis. Iya machchiw iya kaalo ishay ekkis.
26 Tā arī otrais un trešais līdz septītam.
Hessadakka, he maccasiw ekkida nam77anthoyka, heedzanthoyka, bidi laappunati wurana gakkanaw ubbay hayqqidosona.
27 Un beidzot pēc visiem arī tā sieva nomira.
Ubbaafe guye he maccasiya hayqqasu.
28 Tad nu augšāmcelšanās dienā kuram no tiem septiņiem tā sieva piederēs? Jo tie visi viņu bija apņēmuši.”
Yaatin, laappunati ubbay iyo ekkida gisho, hayqoppe denddiya gallas, he maccasiya laappunatappe awussas machcho gidanee?” yaagidosona.
29 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs alojaties, neprazdami nedz tos rakstus, nedz Dieva spēku.
Yesuusi zaaridi, “Hintte Xoossaa qaalay tamaarssiyabaa woykko iya wolqqaa eronna gisho baleeta.
30 Jo augšāmcelšanās laikā tie nedz precēs nedz taps precēti, bet tie būs itin kā Dieva eņģeļi debesīs.
Asay hayqoppe denddiya wode salon de7iya kiitanchchota mela gidanaappe attin ekkokona gelokkona.
31 Bet vai jūs par miroņu augšāmcelšanos neesat lasījuši, ko Dievs jums ir runājis sacīdams:
Qassi hayqqida asati hayqoppe denddanabaa Xoossay hinttew odidayssa nabbabibeekketii?
32 „Es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs?“Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs.”
Xoossay, ‘Taani Abrahaame Xoossaa, Yisaaqa Xoossaa, Yayqooba Xoossaa’ yaagis. Hessa gisho, Xoossay paxa de7eyssata Xoossaafe attin hayqqidayssata Xoossaa gidenna” yaagis.
33 Un kad tie ļaudis to dzirdēja, tad tie iztrūcinājās par Viņa mācību
Daro asay hessa si7idi, iya timirttiyan malaalettidosona.
34 Bet farizeji dzirdējuši, ka Viņš saducejiem muti bija aizbāzis, sapulcējās kopā.
Yesuusi Saduqaawetas gaanabaa dhayssidayssa Farisaaweti si7ida wode issife shiiqidosona.
35 Un viens no tiem, viens bauslības mācītājs, kārdinādams Tam jautāja un sacīja:
Entta giddofe issi higge asttamaarey Yesuusa paace oysho oychchis.
36 “Mācītāj, kurš tas augstākais bauslis bauslībā?”
“Asttamaariyaw, higge ubbaafe aadhdheyssi awussee?” yaagidi oychchis.
37 Bet Jēzus uz to sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīļot no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta.
Yesuusi zaaridi, “‘Ne Godaa, ne Xoossaa, ne kumetha wozanappe, ne kumetha shemppuwafe, ne kumetha qofaappe dosa.
38 Šis ir tas pirmais un augstākais bauslis.
Ubbaafe aadhdheyssinne bayra kiitay hayssa.
39 Bet tas otrs tam līdz: tev būs savu tuvāku mīļot kā sevi pašu.
Nam77antho ubbaafe aadhdhiya kiitay, ase ubbaa ne huu7iya ne doseyssada dosa’ yaageyssa.
40 Šinīs divējos baušļos karājās visa bauslība un tie pravieši.”
Muse higgeynne nabeta timirttey ubbay ha kiitata bolla katoosona” yaagis.
41 Kad nu tie farizeji bija sagājuši, Jēzus tiem jautāja
Farisaaweti issi bolla shiiqidi de7ishin, Yesuusi enttana,
42 Un sacīja: “Kas jums šķiet no Kristus, kā dēls Viņš ir?” Tie uz Viņu sacīja: “Dāvida.”
“Kiristtoosabaa hintte woygetii? I oode na7ee?” yaagidi oychchis. Entti, “I Kawuwa Dawite na7a” yaagidi zaaridosona.
43 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu,
Yesuusi enttako, “Yaatin, Dawitey Geeshsha Ayyaanan gididi waattidi Kiristtoosa, ‘Godaa’ gidi xeegii? Dawitey gishe,
44 Tas Kungs sacījis uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
‘Godaa Xoossay, ta Godaakko, ne morkketa ne tohoy yedhdhiyaso oothana gakkanaw, hayssan taappe ushachcha baggan utta’ gis.
45 Ja nu Dāvids To sauc par Kungu, kā tad Tas viņa Dēls?”
Hiza, Dawitey Kiristtoosa Godaa gidi xeegikko, waanidi Kiristtoosi Dawite na7a gidii?” yaagis.
46 Un neviens nezināja Viņam atbildēt neviena vārda un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņu jautāt.
Yesuusas issi qaala zaaranaw dandda7ida asi oonikka baawa. Qassi he gallasappe doomidi hara oysha oychchanaw oonikka dandda7ibeenna.
