Mateja Evaņg̒elijs 20
1 Jo Debesu valstība ir kā kāds nama tēvs, kas no rīta agrumā izgāja, strādniekus derēt savā vīna kalnā.
“Xoossaa kawotethay ba woyniya giddon oosanchchota kera oosisanaw wontta guura keyida keethaawa daanees.
2 Un saderējis ar tiem strādniekiem par vienu sudraba grasi par dienas algu, viņš tos nosūtīja savā vīna kalnā.
I he oosanchchotas hachchi hachchi issi dinaare qanxanaw enttara giigidi, entta ba woyniya giddo yeddis.
3 Un izgājis ap trešo stundu, viņš redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam,
“Qassi wonttafe heedzu saate gidishin keyidi ooso dhayidi giya bolla eqida hara asata demmis.
4 Un uz tiem sacīja: “Noejat arī jūs vīna kalnā, es jums došu, kas nākas.”
I enttako, ‘Hintteka ta woyniya giddo bidi oothite, taani hinttew bessiya gatiya qanxana’ yaagis.
5 Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.
Enttika bidosona. Qassika I usuppun saateninne uddufun saaten keyidi hessada oothis.
6 Bet ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl citus bez darba stāvam, un uz tiem saka: “Ko jūs visu dienu še stāviet bez darba?”
Tammanne issi saate gidishin I keyaa wode harati yan eqqidayssata demmidi, ‘Hintte ooso oothonna gallas kumethi hayssan ays eqqidi pee7idetii?’ yaagis.
7 Tie uz viņu saka: “Neviens mūs nav derējis.” Viņš uz tiem saka: “Ejat jūs arīdzan vīna kalnā, un kas nākas, to jūs dabūsiet.”
“Entti zaaridi, ‘Nuna kera oosisiya asi dhayida gishossa’ yaagidosona. “Ikka, ‘Hintteka ta woyniya giddo bidi oothite’ yaagis.
8 Kad nu vakars metās, tad tas vīna kalna kungs saka savam uzraugam: “Sauc tos strādniekus un dod tiem to algu, no pēdējiem sākdams, pie pirmajiem beigdams.”
“Sa7i omarssin, woyniya goday oosanchchota halaqaakko, ‘Oosanchchota xeegada wurssethan ooso gelidayssatappe doomada koyro gelidayssata gakkanaw entta gatiya qanxa’ yaagis.
9 Tad tie nāca, kas ap vienpadsmito stundu derēti, un dabūja savu grasi.
Tammanne issi saaten ooso oykkidayssati yidi, huu7en huu7en issi issi dinaare ekkidosona.
10 Bet kad tie pirmie nāca, tad tie cerēja vairāk dabūt; un tie arī dabūja ikviens savu grasi.
Koyro ooso oykkidayssati yidi, banttaw daro imettana gidi qoppidosona. Shin enttika huu7en huu7en issi issi dinaare ekkidosona.
11 To dabūjuši, tie kurnēja pret to nama tēvu,
Bantta miishiya ekki simmidi keethaawa bolla zuuzummidosona.
12 Un sacīja: “Šie pēdējie vienu stundu vien strādājuši, un tu tos esi līdzinājis mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.”
‘Hayssati guyeppe yidi issi saate xalaala oothidosona. Shin gallas kumethi awa suulan daaburidi pee7ida nuura entti waanidi issino gidoona’ yaagidosona.
13 Bet viņš atbildēja un uz vienu no tiem sacīja: “Draugs, es tev netaisnību nedaru. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu grasi?
“Woyniya keethaaway oosanchchotappe issuwako, ‘Ta ishaw, taani nena qohabikke; ne taara giigiday issi dinaaressa gidennee?
14 Ņem, kas tev pieder, un ej; bet es šiem pēdējiem gribu tā dot kā tev.
Ne miishiya ekkada ne soo ba. Ta omarssi yidayssaskka neyssa mela immanaw koyays.
15 Jeb vai man nav brīv, darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs tāpēc skauž, ka es esmu labs?”
Taani ta miishiyan koyidabaa oothanaw taw maati baawe? Woykko taani keeha gidida gisho neeni qanaatay?’ yaagis.
16 Tā tie pēdējie taps tie pirmie, un tie pirmie tie pēdējie. Jo daudz ir aicināti, bet maz izredzēti.”
“Hessada ha77i dethan guye gididayssati sinthatana, sinthattidayssati qassi guyetana” yaagis.
17 Un noiedams uz Jeruzālemi, Jēzus ņēma tos divpadsmit mācekļus pie Sevis un ceļā uz tiem sacīja:
Yesuusi Yerusalaame bishe, tammanne nam77u tamaareta dumma gaxa kessidi enttako yaagis:
18 “Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un Tas Cilvēka Dēls taps nodots tiem augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tie Viņu pazudinās pie nāves.
“Be7ite, nuuni ha77i Yerusalaame buussa bolla de7oos. Yan Asa Na7ay kahine halaqatasinne higge asttamaaretas aadhdhi imettana. Enttika iya bolla hayqo pirdda pirddana.
19 Un Viņu nodos tiem pagāniem; tie Viņu apmēdīs, šaustīs un krustā sitīs, un trešā dienā Viņš atkal celsies augšām.”
Iya Ayhude gidonna deriyas aathi immana. Entti iya kawushshana, garaafana, yaatidi iya masqaliya bolla kaqqana. Shin I heedzantho gallas hayqoppe denddana” yaagis.
20 Tad Cebedeja dēlu māte ar saviem dēliem nāca pie Viņa, metās zemē un lūdza ko no Viņa.
He wode Zabdiyoosa machchiya ba nam77u adde naytara Yesuusakko yada, iya sinthan gulbbatada issibaa iya woossasu.
21 Un Viņš tai sacīja: “Ko tu gribi?” Tā uz Viņu sacīja: “Saki, lai šie mani divi dēli sēž Tavā valstībā viens Tev pa labo un otrs pa kreiso roku.”
Yesuusi iikko, “Ne ay koyay?” yaagis. Iya zaarada, “Ne kawotethan ha ta nam77u nayti issoy ne ushachchan issoy ne haddirssan utto garkkii!” yaagasu.
22 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeršu, un likties kristīties ar to kristību, ar ko Es topu kristīts?” Tie uz viņu sacīja: “Varam gan.”
Shin Yesuusi naytakko zaaridi, “Hintte ay woossiyako erekketa; taani uyanaw de7iya waaye xuu7aa uyanaw dandda7etii?” yaagis. Enttika, “Ee dandda7os” yaagidosona.
23 Un Viņš uz tiem saka: “Manu biķeri jums gan būs dzert, un ar to kristību, ar ko Mani kristīs, jums būs tapt kristītiem; bet sēdēt pie Manas labās un kreisās rokas, Man nepieder dot, bet tas būs tiem, kam Mans Tēvs to novēlējis.”
Yesuusi, “Tumakka taani uyanaw de7iya xuu7appe hintte uyana. Shin ta ushachchaninne haddirssan uttanayssata doorey tana gidikke. He bessay imetey, ta aaway immanaw giigisida asatassa” yaagis.
24 Un kad tie desmit to dzirdēja, tad tie apskaitās par tiem diviem brāļiem.
Attida tammu iya tamaareti hessa si7ida wode nam77u ishata bolla hanqettidosona.
25 Bet Jēzus tos aicināja pie Sevis un sacīja: “Jūs zināt, ka tie pasaules valdnieki pār ļaudīm valda, un tiem lieliem kungiem pār tiem ir vara.
Shin Yesuusi entta ubbaa xeegidi hayssada yaagis. “Ayhude gidonna asaa haareyssati bantta asaa bolla godateyssanne entta kaaletheyssati wolqqan haareyssa hintte ereeta.
26 Bet pie jums tā nebūs būt; bet ja kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.
Shin hintte giddon hessada gidoppo. Hinttefe gitatanaw koyaa oonikka hinttew aylle gido.
27 Un ja kas grib būt jūsu starpā tas pirmais, tas lai ir jūsu kalps;
Hintte giddon ubbaafe bolla gidanaw koyaa oonikka hinttew aylle gidanaw bessees.
28 Tā kā Tas Cilvēka Dēls nav nācis, ka Viņam taptu kalpots, bet ka Viņš kalpotu, un Savu dzīvību dotu par atpirkšanas maksu priekš daudziem.”
Hessadakka, Asa Na7ay ase haggaazanawunne daro asaa wozanaw ba shemppuwa immanaw yisippe attin asan haggaazetanaw yibeenna” yaagis.
29 Un kad tie no Jērikus izgāja, tad Viņam daudz ļaužu nāca pakaļ.
Hessafe guye, Yesuusi ba tamaaretara Iyaarkkofe keyidi bishin, daro asay enttana kaallidosona.
30 Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu secen ejam, tad tie brēca un sacīja: “Apžēlojies par mums, Kungs, Tu Dāvida dēls!”
Oge gaxan uttida nam77u qooqeti Yesuusi yaara aadhdheyssa si7idi, “Godaw, Dawite Na7aw, nuus qadhettarkii” yaagidi waassidosona.
31 Bet tie ļaudis tos apsauca, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: “Apžēlojies par mums, Kungs, Tu Dāvida dēls!”
Daro asay enttana, “Hayzite” yaagidi kaccidosona. Shin entti, “Godaw, Dawite na7aw, nuus qadhettarkii” gidi gujji waassidosona.
32 Un Jēzus apstājās, tos aicināja un sacīja: “Ko jūs gribat, lai Es jums daru?”
Yesuusi eqqidi, entta xeegidi, “Ta hinttew ay oothana mela koyeetii?” yaagidi oychchis.
33 Tie uz Viņu saka: “Kungs, ka mūsu acis top atdarītas.”
Enttika, “Godaw, nu ayfey xeellana mela koyoos” yaagidosona.
34 Un Jēzum palika žēl, un Viņš aizskāra viņu acis, un tūdaļ viņu acis tapa gaišas, un tie Viņam gāja pakaļ.
Yesuusi enttaw qadhettidi, entta ayfiyaa bochchis. Ellesidi entta ayfey xeellis; entti iya kaallidi bidosona.
