Mateja Evaņg̒elijs 2
1 Un kad Jēzus bija dzimis Bētlemē iekš Jūdu zemes ķēniņa Hērodus laikā, redzi, tad gudri (vīri) no austruma zemes nāca uz Jeruzālemi un sacīja:
Manghai Herod tue vaengah Jesuh tah Judah ram Bethlehem ah thang, te vaengah khothoeng ben lamkah kholo hlangcueih rhoek Jerusalem la ha pawk uh.
2 Kur ir Tas piedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni esam redzējuši austruma zemē un nākuši, Viņu pielūgt.
“Judah manghai aka thaang te melam a om? Anih kah aisi te khothoeng ben ah ka hmuh uh tih, anih bawk hamla ka pawk uh coeng,” a ti uh.
3 Kad ķēniņš Hērodus to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu.
Manghai Herod loh a yaak vaengah amah khaw, Jerusalem khaw boeih a hinghuen.
4 Un saaicinājis visus Jūdu augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izklausināja no tiem, kur Kristum bija dzimt.
Khosoihham rhoek neh pilnam khuikah cadaek rhoek te boeih a coi tih me kah Khrih nim aka thaang,” a ti nah.
5 Un tie tam sacīja: “Bētlemē iekš Jūdu zemes; jo tā ir rakstīts caur to pravieti:
“Judea Bethlehem ah,” tila tonghma rhoek loh a daek te a a thui pa uh.
6 “Un tu, Bētleme Jūdu zemē, tu nebūt neesi tā mazākā starp tiem lieliem kungiem no Jūda; jo no tevis nāks Tas Valdnieks, kas valdīs pār Maniem Israēla ļaudīm.””
“Judah ram kah Bethlehem nang ngawn tah Judah khoboei rhoek khuiah a yit la na om moenih. Nang lamloh hlang aka mawt ha thoeng ni. Anih loh ka pilnam Israel te a dawndah ni.
7 Tad Hērodus paslepen aicināja tos gudros un īsteni izklausināja no tiem to laiku, kad tā zvaigzne atspīdējusi.
Herod loh kholo hlangcueih rhoek te a huep la a khue tih aisi a phoe tue te amih taengah a cae.
8 Un viņš tos sūtīja uz Bētlemi un sacīja: ejat un izklausinājiet it labi par To Bērnu un To atraduši atsakāt man, ka arī es nāku, To pielūgt.
Te phoeiah Bethlehem la a tueih tih, “Cet uh lamtah camoe kawng te khaeh khaeh dawt uh, na hmuh uh vaengah kai taengla, ha puen uh, te daengah ni ka lo vetih anih te ka bawk eh,” a ti nah.
9 Tie nu to ķēniņu dzirdējuši aizgāja. Un redzi, tā zvaigzne, ko tie austruma zemē bija redzējuši, gāja tiem priekšā, kamēr tā nāca un apstājās virsū, kur Tas Bērns bija.
Manghai ol te a yaak uh nen tah vik cet uh. Te daengah khothoeng ah aisi te lawt a hmuh uh. Te dongah amih te camoe om nah a pha hil a lamhma pah tih a soah a pai pah.
10 Un to zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku.
Aisi te a hmuh uh vaengah omngaihnah neh a nahla bahoeng omngaih uh.
11 Un namā iegājuši, tie atrada To Bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un pie zemes mezdamies tie Viņu pielūdza; pēc tam, savu mantu atdarījuši, tie To apdāvināja ar zeltu un vīraku un mirrēm.
Im la a pha uh vaengah camoe neh a manu Mary te a hmuh uh dongah bakop doe ah a bawk uh. Te phoeiah a khohrhang te a ong uh tih a kutdoe la sui, hmueihtui neh myrrh te a paek uh.
12 Un Dievs tiem parādīja sapnī, lai negriežās atpakaļ pie Hērodus; un tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.
Tedae Herod taengah bal pawt ham a mang ah a mangthui pa tih a kho la a tloe longpuei longah bal uh.
13 Bet kad tie bija aizgājuši, redzi, tad Dieva eņģelis Jāzepam parādījās sapnī un sacīja: celies un ņem To Bērnu un Viņa māti un bēdz uz Ēģiptes zemi un paliec tur, kamēr es tev sacīšu; jo Hērodus meklē To Bērnu nomaitāt.
Amih a caeh uh phoeiah Boeipa kah puencawn loh Joseph mang ah pakcak phoe tih, “Thoo, camoe neh a manu te lo, Egypt la rhaelrham laeh, nang taengah kan thui hlan duela pahoi om laeh. Herod loh camoe te poci sak hamla cai tih a toem coeng,” a ti nah.
14 Un cēlies viņš ņēma To Bērnu un Viņa māti nakts laikā un aizgāja uz Ēģiptes zemi,
Te dongah thoo tih camoe neh a manu te khoyin ah a loh tih, Egypt la cet.
15 Un palika turpat, līdz kamēr Hērodus bija miris; ka piepildītos, ko Tas Kungs caur to pravieti bija runājis, kas saka: “No Ēģiptes zemes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.”
Te dongah Herod kah a dueknah rhi hil pahoi om. Te nen ni BOEIPA kah tonghma lamloh a thui tih, “Ka capa te Egypt lamkah ka khue,” a ti te a soep.
16 Kad nu Hērodus redzēja, ka bija piekrāpts no tiem gudriem, tad viņš ļoti apskaitās un izsūtījis apkāva visus bērnus Bētlemē un pa visu Bētlemes tiesu, divus gadus vecus un vēl jaunākus, pēc tā laika, ko tas no tiem gudriem īsteni bija izklausinājis.
Te vaengah Herod loh kholo hlangcueih kah a tamdaeng te a ming tih bahoeng a thinhul. A tue te kholo hlangcueih taeng lamloh a cae vanbangla Bethlehem khui neh a vaang pum khuikah hlang a tueih tih camoe kum nit hmui te boeih a ngawn.
17 Tad piepildījās, ko pravietis Jeremija runājis sacīdams:
Te vaengah tonghma Jeremiah lamloh a thui tih,
18 “Brēkšana ir dzirdēta Rāmā, žēlošanās, raudāšana un daudz kaukšanas. Rahēle apraud savus bērnus un negribās iepriecinājuma, jo to vairs nav.”
Rhama ah ol a yaak. Rhahnah neh nguekcoinah loh yet. Rakhel loh a ca rhoek te a rhah. Tedae a om uh voel pawt dongah a hloep te ngaih pawh,” a ti te soep.
19 Bet kad Hērodus bija nomiris, lūk, tad Tā Kunga eņģelis sapnī parādījās Jāzepam Ēģiptes zemē
Herod a duek phoeiah, Boeipa kah puencawn tah Egypt kah Joseph mang ah pakcak phoe tih,
20 Un sacīja: celies un ņem To Bērnu un Viņa māti, un ej uz Israēla zemi; jo tie ir nomiruši, kas Tā Bērna dvēseli meklēja.
“Thoo, camoe neh a manu te lo lamtah Israel kho la cet laeh, camoe kah hinglu aka mae rhoek tah duek uh coeng,” a ti nah.
21 Un viņš cēlās un ņēma To Bērnu un Viņa māti, un nonāca Israēla zemē.
Te dongah thoo tih camoe neh a manu te a khuen tih, Israel kho la a kun puei.
22 Bet kad viņš dzirdēja, Arhelaus Jūdu zemē valdām sava tēva Hērodus vietā, tad viņš bijās turp noiet; un sapnī no Dieva pamācīts, viņš atkāpās Galilejas robežās.
Tedae Arkhelas loh a napa Herod yueng la Judea te a uk tila a yaak tih tela caeh ham a rhih. Te cakhaw mang ah a mangthui pah bangla Galilee pingpang la cet.
23 Un tur nonācis viņš apmetās tai pilsētā, ko sauc Nacareti, ka piepildītos, kas sacīts caur tiem praviešiem: “Viņš taps nosaukts Nacarietis.”
Te phoeiah Nazareth la a khue khopuei la cet tih kho a sak. Te tlam ni tonghma rhoek lamloh, “Nazaren la a khue ni,” a ti te a soep eh.
