Mateja Evaņg̒elijs 17
1 Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un šā brāli, Jāni, un tos veda savrup uz augstu kalnu,
Ie naha-ritse eneñ’ andro, le rinambe’ Iesoà t’i Petera naho Iakobe naho i Jaona rahalahi’e, vaho nendese’e mañambone ty vohitse abo hitalaho.
2 Un tapa apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes tapa baltas kā gaisma.
Ie niloloke, le niova añatrefa’ iereo, nireandreañe hoe i àndroy ty holin-dahara’e vaho nikò-foty hoe volovaso o saro’eo.
3 Un redzi, Mozus un Elija tiem parādījās un runāja ar Viņu.
Ingo nisodeha ama’e t’i Mosè naho i Elia, nifanaontsy, vaho hene tinaro’ iareo am’ Iesoà ze hifetsake ama’e e Ierosalem’ ao. Nirotse t’i Petera naho o rañe’eo. Nirotse fe tsy nirotse, nañente fe tsy nañente. Niisa’ iareo i fañòva’ey naho indaty roe nindre ama’e rey.
4 Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums labi! Ja Tu gribi, tad mēs šeitan trīs būdas taisīsim, vienu Tev, vienu Mozum, un vienu Elijam.”
Aa ie nienga, le hoe t’i Petera amy Iesoà: Soa te etoan-tika; antao hamboatse kivoho telo etoa, ty ho Azo, ty ho a i Mosè, vaho ty ho a i Elia, amy te tsy napota’e i nisaontsie’ey.
5 Tam vēl runājot, redzi, spožs padebesis tos apēnoja, un redzi, balss no tā padebeša sacīja: “Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kā Man ir labs prāts, To jums būs klausīt.”
Ie mbe nisaontsy, intia ty rahoñe mazava nañaloke iareo; nampangebahebake; jinanji’ iareo boak’ amy rahoñey ty fiarañanañañe nisaontsy ami’ty hoe: Inao, intia ty Anako kokoako, i norokoy, ama’e ty hafaleako, ivohoro.
6 Kad tie mācekļi to dzirdēja, tad tie krita uz savu vaigu un izbijās ļoti.
Jinanji’ o mpiama’eo izay, le nibaboke, laharañe an-tane, fa vata’e nangebahebake.
7 Bet Jēzus nāca, tos aizskāra un sacīja: “Ceļaties un nebīstaties.”
Ie nianjiñe i fiarañanañañe zay, le hoe t’i Iesoà tam’iereo, Mitroara, ko hembañe.
8 Bet kad tie savas acis pacēla, tad tie neredzēja nevienu kā tik vien Jēzu.
Niandra iereo, fa tsy nahaoniñe ia ia naho tsy Iesoà avao.
9 Un no kalna noejot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: “Nesakiet nevienam šo parādīšanos, tiekams Tas Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no miroņiem.”
Nizotso boak’ am-bohitsey t’i Iesoà le nafanto’e am’ iereo ty hoe: Ko mitalily am’ondatio i eveñeveñe nioni’ areoy ampara’ te nitroatse amy havilasiy i Ana’ ondatiy.
10 Un Viņa mācekļi Viņam vaicāja sacīdami: “Ko tad tie rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānāk papriekš?”
Nañontane aze ty hoe o mpiama’eo: Manao akore te atao’ o Androanavio te ho avy aolo t’i Elia?
11 Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Elija gan nāk papriekš un visu atkal sataisīs.
Tinoi’ Iesoà ty hoe: Toe ho avy aolo t’i Elia, hampiareñe ze he’e.
12 Bet Es jums saku, ka Elija jau ir nācis, tomēr tie viņu nav atzinuši, bet ar viņu darījuši, ko gribēdami. Tā arī Tam Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem.”
Taroñeko ama’areo te niavy t’i Elia, fe tsy nifohi’ iereo vaho nanoeñe ama’e ze nisatrie’ iereo. Izay ka ty hanoe’ iereo i Ana’ ondatiy.
13 Tad tie mācekļi saprata, ka Viņš tiem sacījis no Jāņa, tā Kristītāja.
Aa le nirendre’ o mpiama’eo t’ie i Jaona Mpandipotse sinaontsi’ey.
14 Un kad tie nāca pie tiem ļaudīm, tad viens cilvēks pie Viņa atnāca un metās ceļos Viņa priekšā
Ie nañarine i lahialeñey le nomb’ ama’e t’indaty nifantoke amo ongo’eo,
15 Un sacīja: “Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš ir mēnessērdzīgs un viņam briesmīgi jācieš; jo dažkārt viņš krīt ugunī un dažkārt ūdenī.
nanao ty hoe: O Talè, ferenaiño iraho naho tretrezo i anadahikoy, fa tokoe’ ty anga-draty vaho mafe ty fizeke’e. Ampikodrite’e nife, mamore am-bava, mikorovoke boak’ an-toe’e mb’ an-tane, beteke mihotrake añ’afo beteke an-drano ao.
16 Un es to pie Taviem mācekļiem esmu atvedis, bet tie to nevarēja veselu darīt.”
Nendeseko amo mpiama’oo, f’ie tsy nahajangañe aze.
17 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ak tu neticīgā un netiklā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet Man viņu šurp.”
Hoe ty natoi’ Iesoà: Ty tariratse mengoke tia, hankàñe amo mandietseo, ampara’ te ombia ty mbe hindrezako? Sikal’ ombia ty hivaveako ty hasosora’ areo? Ampombao mb’amako.
18 Un Jēzus viņu apdraudēja, un velns no viņa izbēga; un tas zēns palika vesels tanī pašā stundā.
Nendese’iareo ama’e, aa ie vaho nitalare’ Iesoà le nampanjekè’ i mpañinjey naho naretsa’e an-tane vaho nitamborokose’e an-deboke ao, namore. Nañontanea’ Iesoà ty rae’ i ajalahiy ty hoe: Sikal’ ombia ty nitambozòra’ i mpañìnjey? Le hoe ty rae’e ama’e: hirik’ amy andro zay pake henaneo. Beteke ahifi’e añ’afo ndra an-drano ao hañohofa’e loza naho mete, aa naho lefe’o, Talè, ty mañimba ndra ami’ty manao akore, le ehe imbao. Nanjo fañisohañe ama’e indatiy vaho nilifo-piferenaiñañe ho aze, le hoe re tama’e: Naho mahafiato irehe, le hahalefe ndra inoñ’inoñe, amy te kila mora ami’ty mpiato. Aa le nipoña-toreo amy zao ty rae’ i ajalahiy nipazake ty hoe: O Rañandria, matoky iraho, oloro o hatokisakoo. Ie nioni’ Iesoà te nañaly hiarimboeñe i lahialeñey, le linili’e ty hoe i anga-dratiy: Ty mpañinje gañe naho moañe tìa, inao, lilieko, Iakaro aniany, le ko mimpoly atoy ka; aa le nifaoke ama’e am-pikontsiañe i kokolampay le nampizekè’e vaho nado’e deme’e i ajalahiy, kanao maro ty nanao aze ho simba. Rinambe Iesoà an-taña’e le natroa’e vaho niongake re. Nizilike añ’anjomba ao t’i Iesoà,
19 Tad tie mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: “Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?”
le natola’ o mpiama’eo t’i Iesoà, nanao ty hoe: Nañino zahay tsy naharoak’aze?
20 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Jūsu neticības dēļ; jo patiesi, Es jums saku: kad jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsiet šim kalnam: nocelies no šejienes uz turieni, un viņš nocelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.
Hoe t’i Iesoà tam’ iereo: Amy t’ie tsy fonitse fatokisañe. Eka! to t’itaroñako t’ie am-patokisañe manahake ty voa-nonoke, naho miantoke, le ho lilie’ areo o vohitse eroañeo, ty hoe: Miviha! le hibioñe re; tsy eo ty ho tànañe ama’ areo.
21 Bet šī suga neizbēg kā vien caur lūgšanu un gavēšanu.”
Fe tsy miakatse naho tsy an-kalaly naho lilitse ty karazan’ angatse toy.
22 Kad nu tie Galilejā apkārt staigāja, tad Jēzus uz tiem sacīja: “Tas Cilvēka Dēls taps nodots cilvēku rokās.
Te Galilia ao iereo, le nanao ty hoe t’i Iesoà: Fe haseseke am-pità’ ondatio i Ana’ ondatiy,
23 Un Viņu nokaus, un trešā dienā Viņš celsies augšām;” un tie ļoti noskuma.
havetra’ iereo, fe hitroatse ami’ty andro faha-telo.
24 Un kad tie Kapernaūmā nāca, tad tie nodokļu saņēmēji atnāca pie Pētera un sacīja: “Vai jūsu Mācītājs nodokli nedod?”
Ie nivotrake e Kapernaome ao, le niheo mb’amy Petera o mpamory vili-lohao nanao ty hoe: Tsy orihe’ i Talè’ areoy hao ty fandoavañe i haban’ Anjombay?
25 Viņš sacīja: “Dod gan.” Un kad tas namā bija iegājis, Jēzus viņam papriekš vaicāja sacīdams: “Ko tu domā, Sīman? No kuriem laicīgie ķēniņi ņem muitu un nodokli? Vai no saviem bērniem, vai no svešiniekiem?”
Amy nisaontsieñey, nizilike añ’anjomba ao re, fe nifohi’ Iesoà, le hoe re amy Petera: Akore ty heve’o Petera? O mpanjaka’ ty tane toio: ia ty ampitoroña’ iareo roroñe? o ana’ iareo hao, ke o ambahinio?
26 Pēteris uz Viņu sacīja: “No svešiniekiem.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Tad tie bērni ir svabadi.
O ambahinio, hoe t’i Petera. Le hoe t’i Iesoà tama’e: Aa le haha o anakeo. Tinovo’e ty hoe: Ko ampilonjereñe.
27 Bet lai mēs tiem nedodam apgrēcību, tad ej jūrmalā un izmet makšķeri, un to pirmo zivi, kas piekodīsies, ņem, un viņas muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to ņem un dod viņiem priekš Manis un tevis.”
Le hoe re amy Petera, akia mb’ an-driake mb’eo, le añiririño vintañe vaho mamintaña, fa ami’ty vava’ i ho vintañe’o valoha’ey ty hanjoa’o ty bogady volafoty; izay ty hatolo’o ho antika roe.
