Mateja Evaņg̒elijs 15
1 Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzālemes nāca pie Jēzus sacīdami:
Falisieninba leni li balimaama bangikaaba tianba den ñani Jelusalema ki cua Jesu kani ki yedi o:
2 “Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie savas rokas nemazgā, kad maizi ēd.”
Be yaa po ke a hoadikaaba miidi ti nikpiaba bogida? Kelima bi ya baa je kuli, bi kan nidi bi nii.
3 Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kāpēc jūs arīdzan pārkāpjat Dieva bauslību caur saviem likumiem?
Jesu den goa ki yedi ba: Be yaa po ke yi mo miidi U Tienu balimaama, ki bua ki kubi yi bogida?
4 Jo Dievs ir pavēlējis un sacījis: “Godā savu tēvu un māti!” Un: “Kas savu tēvu vai māti lād, tam būs mirt.”
Kelima U Tienu yedi: Jigini a baa leni a naa, ki go yedi: Yua n soli o baa yaaka o naa li pundi ban kpa o.
5 Bet jūs māciet, ja kas sakot uz tēvu vai māti: “Kas tev no manis varētu par labu nākt, tas lai ir Dievam par upuri!” tas labi darot. Tāds tiešām savu tēvu un savu māti negodās.
Ama yinba, yi yedi ke o nilo ya yedi o baa, yaaka o naa, ke wan den baa todi ba leni yaala tie yaa paabu n gagidi U Tienu po.
6 Tad jūs nu Dieva bauslību nicināt caur saviem likumiem.
Yeni yi bolini U Tienu maama ki nan kubi yi bigida.
7 Jūs liekuļi, pareizi Jesaja par jums sludinājis sacīdams:
Yinba pala lie danba na, Esayi n den pua sawali yipo yaala na po tie moamoani:
8 “Šie ļaudis pie Manis turas ar savu muti un godā Mani ar savām lūpām; bet viņu sirds ir tālu no Manis nost.
Bi naa niba jigindi nni leni bi ñoacuuna, Ama bi pala foagi leni nni.
9 Bet velti tie Mani cienī, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles,””
Bi jaandi fanma fanma kelima bi bangi yaa bangima n tie bi nisaaliba mabilikaama bebe.
10 Un Viņš tos ļaudis pieaicinājis uz tiem sacīja: “Klausāties un saprotiet.
Jesu den yini ku niligu ke ku nagini o kani ke o yedi ba:
11 Kas mutē ieiet, tas cilvēku nesagāna; bet kas no mutes iziet, tas cilvēku sagāna.”
Cengi mani ki gbadi. Laa tie yaala n koa bu ñoabu nni ka joagini o nisaalo, yaala n ña bu ñoabu nni n joagini o.
12 Tad Viņa mācekļi piegājuši sacīja uz Viņu: “Vai Tu zini, ka tie farizeji, Tavus vārdus dzirdēdami, apgrēcību ņēmuši?”
Li yaa puoli o hoadikaaba den nagini o kani ki yedi o: Abani ke han maadi yaa maama yeni tie Falisieninba po tingbali bonla?
13 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, taps izrauti ar saknēm.
O den goa ki yedi ba: N Baa yua n ye tanpoli n kaa hu yaa tibu kuli, bi baa habi bu.
14 Atstājiet no tiem; tie ir akli aklu ceļa rādītāji; bet ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi kritīs bedrē.”
Cedi ba mani, bi tie yaa juama n dia a juama. Juamo ya dadi juamo mo, bani bilie kuli baa baa ku buogu nni.
15 Tad Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: “Izstāsti mums šo līdzību.”
Pieli den yedi o: A kan bundi tipo mi kpanjama yeni?
16 Un Jēzus sacīja: “Vai tad ir jūs vēl esat nesaprašas?
Jesu den yedi o: Yi moko yii pia yanfuoma yoo?
17 Vai jūs vēl nenomanāt, ka viss, kas mutē ieiet tas noiet vēderā un top izmests caur vēderu.
Yii bani ke yaala n koa bu ñoabu nni kuli caa ku tugu nni ki go baa ña kaa?
18 Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas cilvēku sagāna.
Ama yaala n ña bu ñoabu nni tie yaala n bi ye li pali nne ki ji ñani, lani n joagini o nisaalo.
19 Un no sirds nāk ļaunas domas, slepkavības, laulības pārkāpšanas, maucības, zādzības, nepatiesas liecības, zaimošanas.
Kelima ti yanmaalibiadi leni mi kukpama leni mi conconma buoli kuli leni bu subu leni mi seedi faama leni ti sugidi kuli ña li pali nne
20 Viss tas cilvēku sagāna; bet nemazgātām rokām ēst tas cilvēku nesagāna.”
Lani n tie yaala n joagini o. Ama ki je kaa nidi kan joagini o nisaalo.
21 Un no turienes izgājis, Jēzus atkāpās pret Tirus un Sidonas robežām.
Jesu den fii ki ñani lankani ki gedi Tili leni Sidoni tinkundogi.
22 Un redzi, viena Kanaāniešu sieva, no tām pašām robežām izgājusi, uz Viņu sauca sacīdama: “Ak Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani; mana meita top no velna nežēlīgi vārdzināta.”
Yaa pua n den likani maabiga, ki tie Kanana yua, den cua o kani ki gbaani ki tua: O Diedo Dafidi Bijua, gbadi npo mi nihima. Ki cicibiadiga ye n bisalo niinni ki yagini o yama hali ke li bia.
23 Un Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Un Viņa mācekļi piegājuši Viņu lūdza un sacīja: “Atlaidi to, jo tā brēc mums pakaļ.”
Jesu naa den goa ki yedi o liba kuli. O hoadikaaba den nagini o kani ki yedi o: A kan cabi o, kelima o hoa ki kpaani ti puoli.
24 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es neesmu sūtīts kā vien pie tām pazudušām avīm no Israēla cilts.”
Jesu den goa ki yedi: Baa den soani nni nitoaba po kali Isalele buolu yaaba po, bani yaaba n tie nani ya pe n yaadi yeni po.
25 Bet tā nāca, metās zemē priekš Viņa un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”
Ama o pua yeni den cua Jesu kani ki gbaani o nintualiki yedi: O Diedo, todi nni.
26 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājās, bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.”
Jesu den goa ki yedi o: Laa tiegi o nilo n taa a bila jiema ki lu a sangbanbila.
27 Viņa sacīja: “Tā ir gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no tām drusciņām, kas no viņu kungu galda nokrīt.”
O puo yeni den yedi: Yeni de, n Diedo, de a sangbanbila yen di yaa jejoagidi n baali bi danba saajekaanu kani.
28 Tad Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu gribi;” un viņas meita tapa vesela tai pašā stundā.
Jesu den yedi o: Pua, a dandanli yaba boncianla. Lan tieni apo nani han bua maama. Lanyogunu o bisalo den paagi.
29 Un Jēzus aizgāja no turienes un nāca pie Galilejas jūras, un uzkāpa kalnā un tur apsēdās.
Jesu den fii ki ñani lankani ki baali Galile ñincianma. O den doni ki kali li juali po.
30 Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda līdz tizlus, aklus, mēmus, kropļus un daudz citus, un nometa tos Jēzum pie kājām, un Viņš tos dziedināja.
Ku niligu den cua o kani boncianla, ki kpendinni a diama leni a juama leni a muula leni a woma leni a tadima leni yiantoana boncianla. Bi den cua ki duani ba Jesu taana kani ke o paagi ba.
31 Tā ka tie ļaudis brīnījās, kad redzēja mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un teica Israēla Dievu.
Ku niligu n den laa ke a muula maadi, ke a tadima paagi, ke a diama cuoni, ke a juama mo nuadi, li den paki ba ke bi kpiagi Isalele yaaba Tienu.
32 Un Jēzus, Savus mācekļus pie Sevis aicinājis, sacīja: “Mana sirds par tiem ļaudīm, iežēlojās, jo tie nu trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst; un Es tos negribu atlaist neēdušus, ka tie uz ceļa nenonīkst badā.”
Jesu den yini o hoadikaaba ki yedi: Mi nihima cuo nni ku naa niligu po, kelima dana nna ke bi ye n kani, baa go pia ban baa je yaala. Mii bua ki cabi ba leni mi koma, ban da ti gbali u sanu nni.
33 Un Viņa mācekļi uz To sacīja: “Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, ka pieēdinājām tādu pulku ļaužu?”
O hoadikaaba den yedi o: Ti baa tieni lede li naa fuali nni ki baa ya jiema n baa guoni ku naa niligu kuli?
34 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Cik jums maizes?” Tie sacīja: “Septiņas un maz zivtiņu.”
Jesu den yedi ba: Yi pia dupen bonba ha yo? Bi den goa ki yedi o: Bonba lele leni janbimuba.
35 Un Viņš tiem ļaudīm lika pie zemes apsēsties.
Lani o den teni ke ku niligu kakali tiipo.
36 Un tās septiņas maizes un tās zivis ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un deva Saviem mācekļiem, un tie mācekļi tiem ļaudīm.
O den taa bi dupenlelediba leni i jami ki jaandi, ki cabidicabidi ki teni o h oadikaaba ke bi boagidi ku niligu.
37 Un tie visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām septiņus kurvjus pilnus.
Bikuli den dini ki guo. Bi den wodi yaa boncaba n sieni ki gbieni baabuociandi lele.
38 Un to, kas bija ēduši, bija četrtūkstoš vīri, bez sievām un bērniem.
yaaba n den dini den pundi jaba tudana kaa taani bi puoba leni a bila.
39 Un Viņš tos ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Magdaļas robežām.
Li yaa puoli Jesu den cabi ku niligu, ki kua ku ñinbiagu nni ki gedi Magadana tinga nni.
