Mateja Evaņg̒elijs 15
1 Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzālemes nāca pie Jēzus sacīdami:
Qassekka Yerusalemeppe yida farsawetine Musse wogga tamarsizayti Yesusako shiqidi
2 “Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie savas rokas nemazgā, kad maizi ēd.”
nena kalizayti kasse nu awata wogga aazas dhaysizo? Qumma manas kushe ecetetena gida.
3 Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kāpēc jūs arīdzan pārkāpjat Dieva bauslību caur saviem likumiem?
Yesusaykka istas “Inte inte wogas gidi Xoossa azazo ays shareti?
4 Jo Dievs ir pavēlējis un sacījis: “Godā savu tēvu un māti!” Un: “Kas savu tēvu vai māti lād, tam būs mirt.”
Xoossi ne ayiyone ne awa boncha; ba awa bolla woykko ba aye bolla iita qaala hasa7idadey hayqo gi azazishin
5 Bet jūs māciet, ja kas sakot uz tēvu vai māti: “Kas tev no manis varētu par labu nākt, tas lai ir Dievam par upuri!” tas labi darot. Tāds tiešām savu tēvu un savu māti negodās.
inte gidikko ay asikka ba awa woykko ba ayo ta intes othanas besizaz ay mishekka Xoossas yasho atha shishadasa gikko
6 Tad jūs nu Dieva bauslību nicināt caur saviem likumiem.
issi uray hessa othikko ba awa woykko ba ayo bonchontadess gista hessa gish inte wogas gidi Xoossa qaala sharista.
7 Jūs liekuļi, pareizi Jesaja par jums sludinājis sacīdams:
Inteno qodheppe qomon hanizayto Isayasay inte gish yotishe “Haysi derey tana dunan xala bonches wozinay gidikko tappe hakidees meda hada tana goyness; ista timirteykka assi wothida wogga gidi sinthappe hananaysa yotidaysi tumakko.
8 “Šie ļaudis pie Manis turas ar savu muti un godā Mani ar savām lūpām; bet viņu sirds ir tālu no Manis nost.
9 Bet velti tie Mani cienī, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles,””
10 Un Viņš tos ļaudis pieaicinājis uz tiem sacīja: “Klausāties un saprotiet.
Yesusay asa bekko xeygidi siyite wozinan wothite
11 Kas mutē ieiet, tas cilvēku nesagāna; bet kas no mutes iziet, tas cilvēku sagāna.”
asa tunisizay awa dunara pude kezizazippe atin dunara duge gelizay tunisena” gidees.
12 Tad Viņa mācekļi piegājuši sacīja uz Viņu: “Vai Tu zini, ka tie farizeji, Tavus vārdus dzirdēdami, apgrēcību ņēmuši?”
Qasse iza kalizayti izakko shiqidi “farisaweti ne gidaysa siyidi hanqettidaysa eradi? gida.
13 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, taps izrauti ar saknēm.
Izi istas ta awa saloysi tokonta mithi wurikka dhoqistana
14 Atstājiet no tiem; tie ir akli aklu ceļa rādītāji; bet ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi kritīs bedrē.”
Ista agagite isti qoqeti kalethiza qoqista gidida gish qoqeti qoqe kalethikko nam7ay isay isara oyketidi afon wulana
15 Tad Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: “Izstāsti mums šo līdzību.”
Pexirosay Yesusa ne yotida lemusoza nuss birsha gidess.
16 Un Jēzus sacīja: “Vai tad ir jūs vēl esat nesaprašas?
Izikka “Inte ha7i gakanasikka eri beykista gusse? gidess.
17 Vai jūs vēl nenomanāt, ka viss, kas mutē ieiet tas noiet vēderā un top izmests caur vēderu.
Dunara gelizay wuri duge qanthe kanthidi gede kare kezizaysa ereketi?
18 Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas cilvēku sagāna.
Dunara kezizay gidkko wozinappe pultees; asa tunisizay hessa.
19 Un no sirds nāk ļaunas domas, slepkavības, laulības pārkāpšanas, maucības, zādzības, nepatiesas liecības, zaimošanas.
Itta qofay shemppo wodoy; laymay; laymatanas qaqatoy; kaysoy wordo markatethine asa sunthi moroy wuri wozinappe pultess.
20 Viss tas cilvēku sagāna; bet nemazgātām rokām ēst tas cilvēku nesagāna.”
Assa tunisizay haytantappe atin kushe mecetonta musi ass tunisena.
21 Un no turienes izgājis, Jēzus atkāpās pret Tirus un Sidonas robežām.
Yesusay heppe kezidi gede Xirosane Sidona giza dere bidees.
22 Un redzi, viena Kanaāniešu sieva, no tām pašām robežām izgājusi, uz Viņu sauca sacīdama: “Ak Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani; mana meita top no velna nežēlīgi vārdzināta.”
Issi Kanaane macashi dizara he herappe kezada Yesusakko yada “Godo Dawite no tas michista ta naya tuna ayanay oykkin keha wayaysu gada wasadus.
23 Un Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Un Viņa mācekļi piegājuši Viņu lūdza un sacīja: “Atlaidi to, jo tā brēc mums pakaļ.”
Gido atin izi isi qalakka izis zaribeyna. Histin hessa wode iza kalizayti izakko shiqidi “nuna kala kala waysiza gish ne izo moyzikoch? gidi iza oychida.
24 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es neesmu sūtīts kā vien pie tām pazudušām avīm no Israēla cilts.”
Izikka istas tani Isra7ele kethappe dhayda dorsatakko xala kitistadis gidess.
25 Bet tā nāca, metās zemē priekš Viņa un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”
Macashayakka Yesusa to bolla kundada “Godo tana madariki!” gadus.
26 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājās, bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.”
Izikka izis zaridi nayta kath ekidi kana butalatas kanas yeganas besena gidees.
27 Viņa sacīja: “Tā ir gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no tām drusciņām, kas no viņu kungu galda nokrīt.”
Izakka E Godo butalatikka ba goda madafe gaden wodhida kath maxi metes gadus.
28 Tad Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu gribi;” un viņas meita tapa vesela tai pašā stundā.
Hizgin Yesusay macasheyo Hane macashaye ne amanoy gita, ne koyda mala ness hano gidees; macashayi naykka herakka paxidees.
29 Un Jēzus aizgāja no turienes un nāca pie Galilejas jūras, un uzkāpa kalnā un tur apsēdās.
Yesusay heppe dendidi Galila Aba ach bidi hen diza issi zumma bolla kezi utidees.
30 Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda līdz tizlus, aklus, mēmus, kropļus un daudz citus, un nometa tos Jēzum pie kājām, un Viņš tos dziedināja.
Qodan daro derey wobista qoqistanne, silata, hasa7onta mumista haratakka daro harganchata ehidi iza to achan wothida; izikka ista pathidees.
31 Tā ka tie ļaudis brīnījās, kad redzēja mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un teica Israēla Dievu.
Mumey hasa7ishin to silay lo7ishin wobey sit gidi hamutishin qoqey xelishin beyidi asay malaletidees; Isra7ele Godakka galatidees.
32 Un Jēzus, Savus mācekļus pie Sevis aicinājis, sacīja: “Mana sirds par tiem ļaudīm, iežēlojās, jo tie nu trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst; un Es tos negribu atlaist neēdušus, ka tie uz ceļa nenonīkst badā.”
Yesusay bena kalizayta xeygidi asay tanara hezu galas gam7ida gishine mana kathi baynda gish asay tana michees. Oge bollan gafan daburidi kundonta mala mela ulora yedanas koyke” gidees.
33 Un Viņa mācekļi uz To sacīja: “Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, ka pieēdinājām tādu pulku ļaužu?”
Iza kalizaytikka hayssan aykoykka baynda bazo bitan hayssa sire dere muzanas gidiza qumma nu awappe demane? gida.
34 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Cik jums maizes?” Tie sacīja: “Septiņas un maz zivtiņu.”
Yesusaykka ista intes appun ukethi dize? gi oychin istikka lapun ukethine qi gutha moleti deetes gidees.
35 Un Viņš tiem ļaudīm lika pie zemes apsēsties.
Izikka derey bitta bolla utana mala azazidees.
36 Un tās septiņas maizes un tās zivis ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un deva Saviem mācekļiem, un tie mācekļi tiem ļaudīm.
Lappun ukethine moleza ba kushen oykidi; galatidaysappe guye menthidi bena kalizaytas imidees; istikka deras gishida.
37 Un tie visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām septiņus kurvjus pilnus.
Asay wurikka midi kalidees, Yesusa kalizayti asappe atidaysa lappun masobe kumeth shishida.
38 Un to, kas bija ēduši, bija četrtūkstoš vīri, bez sievām un bērniem.
Midaytikka naytine macashay baynda adeti xala oydu shi gidida.
39 Un Viņš tos ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Magdaļas robežām.
Yesusay dereza moyzidappe guye wogolon gelidi Megidole getetizaso gidees.
