< Mateja Evaņg̒elijs 14 >

1 Tanī laikā Hērodus, viens no tiem četriem Jūdu zemes valdniekiem, dzirdēja to slavu par Jēzu,
Mme erile fa Kgosi Herode a utlwa kaga Jesu,
2 Un sacīja uz saviem kalpiem: “Šis ir Jānis, tas Kristītājs; tas ir uzmodināts no miroņiem, tāpēc tas spēj šos brīnumus darīt.”
A raya banna ba gagwe a re, “Yo e tshwanetse ya bo e le Johane wa Mokolobetsi a rudile. Ke gone ka mo a kgonang go dira dikgakgamatso.”
3 Jo Hērodus Jāni bija saņēmis, viņu sējis un cietumā licis Hērodeijas dēļ, kura bija Filipa, viņa brāļa, sieva.
Gonne Herode o na a tshwere Johane a mo golegile ka dikeetane mo kgolegelong ka topo ya mosadi wa gagwe Herodiase mosadi yo o kileng a bo a le wa ga Filipo morwarraagwe,
4 Jo Jānis uz viņu bija sacījis: “Tas tev nepieklājās, ka viņa tev ir.”
gonne Johane o ne a mo reile a re, ga go a siama gore a mo nyale.
5 Un viņš gribēja to nokaut, bet bijās no tiem ļaudīm, jo tie to turēja par pravieti.
O ka bo a ne a bolaya Johane mme o ne a boifa mokubukubu o batho ba ka o tsosang, ka gore batho botlhe ba ne ba dumela gore Johane ke moporofiti.
6 Bet, kad Hērodus dzimšanas diena tapa turēta, tad Hērodeijas meita dejoja viņu priekšā un patika Hērodum.
Mme ya re ka mokete wa botsalo jwa ga Herode, morwadia Herodiase a bina mo go neng ga kgatlha Herode thata,
7 Tāpēc tas zvērēdams viņai solīja, ka gribot dot, ko viņa lūgšot.
hong a mo solofetsa ka ikano gore o tlaa mo naya le fa e le eng se o tlaa se lopang.
8 Un viņa, no savas mātes papriekš pamācīta, sacīja: “Dod man šeit bļodā Jāņa, tā Kristītāja, galvu.”
Jalo he, ka go tlhotlhelediwa ke mmaagwe, ngwanyana a kopa tlhogo ya ga Johane wa Mokolobetsi e le mo mogotswaneng.
9 Tad ķēniņš noskuma; bet tās zvērēšanas dēļ un to dēļ, kas līdz pie galda sēdēja, viņš pavēlēja, to dot.
Kgosi e ne ya utlwa botlhoko, mme ka ntlha ya ikano ya yone, gape ka gore e ne e sa batle go boela lefoko la yone ka morago fa pele ga balalediwa, ya ntsha taolo ya gore go dirwe jalo.
10 Un aizsūtījis cietumā, nocirta Jānim galvu.
Jalo, Johane a kgaolwa tlhogo a le mo kgolegelong,
11 Un viņa galva tapa bļodā atnesta un tai meitenei dota; un viņa to nonesa savai mātei.
tlhogo ya gagwe ya leriwe ka mogotswana, ya neelwa morweetsana yo o neng a e isa kwa go mmaagwe.
12 Un viņa mācekļi nāca, ņēma tās miesas un tās apraka; un nāca un to pasludināja Jēzum.
Hong barutwa ba ga Johane ba tla go tsaya setopo sa gagwe go ya go se boloka mme ba ya go bolelela Jesu se se diragetseng.
13 Un to dzirdējis, Jēzus no turienes aizbrauca ar laivu savrup uz kādu tukšu vietu, un tie ļaudis to dzirdējuši, Viņam no tām pilsētām kājām gāja pakaļ.
Mme erile fela fa Jesu a utlwa mafoko a, a tsamaya ka boene ka mokoro go ya kwa thoko go nna a le nosi. Mme bontsintsi jwa bona kwa o neng a ya teng, mme ba mo sala morago ka dinao ba tswa mo magaeng a mantsi.
14 Un Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un Viņam sirds iežēlojās par tiem, un Viņš dziedināja viņu neveselos.
Hong ya re Jesu a tswa mo nageng, bontsintsi jo bogolo jwa batho jwa bo bo mo letile mme a ba tlhomogela pelo a ba a fodisa balwetse.
15 Kad nu vakars metās, Viņa mācekļi pie Viņa piegāja un sacīja: “Šī vieta ir tuksnesis, un laiks jau ir pagājis; atlaidi tos ļaužu pulkus, ka tie var iet miestos un sev pirkt barību.”
Maitseboeng ao barutwa ba gagwe ba tla kwa go ene ba re, “Lobaka lwa dijo lo setse lo fetile, mme ga gona sepe se se ka jewang fano mo sekakeng; phatlalatsa bontsintsi jwa batho gore ba ye mo magaeng ba reke dijo!”
16 Un Jēzus uz tiem sacīja:”Ttiem nevajag iet; dodiet jūs tiem ēst.”
Mme Jesu a fetola a re, “Mo ga go tlhokafale, ba feng dijo!”
17 Bet tie uz Viņu sacīja: “Mums šeitan vairāk nav kā piecas maizes un divas zivis.”
Mme ba mo raya ba re, “Ga tweng! Re na le dinkgwe di le tlhano tse di nnye le ditlhapi di le pedi!”
18 Un Viņš sacīja: “Nesiet Man tās šurp.”
Jesu a ba raya a re, “Di lereng kwano.”
19 Un tiem ļaudīm pavēlējis, zālē sēsties, Viņš ņēma tās piecas maizes un divas zivis, skatījās uz debesīm, pateicās un pārlauzis deva Saviem mācekļiem tās maizes, un tie mācekļi tiem ļaužu pulkiem.
Hong a raya batho a re ba nne fa fatshe mo bojannyeng mme a tsaya dinkgwe tse tlhano le ditlhapi tse pedi, a leba kwa godimo mo loaping a kopela dijo tshegofatso ya Modimo, hong a ngathoganya dinkgwe a di neela barutwa ba gagwe go di abela batho.
20 Un visi tie ēda un paēda; un salasīja no atlikušām druskām divpadsmit pilnus kurvjus.
Mme mongwe le mongwe a ja go fitlhelela a kgora! Mme erile ba sela masalela kwa morago, ga sala diroto di le lesome le bobedi tse di tletseng.
21 Un to vīru bija pie piectūkstoš, kas bija ēduši, bez sievām un bērniem.
E ne e ka nna banna ba le dikete tse tlhano mo bontsintsing jwa batho tsatsing leo, kwa ntle ga basadi le bana.
22 Un Jēzus tūdaļ Saviem mācekļiem lika kāpt laivā un papriekš pārcelties, tiekams Viņš tos ļaudis atlaistu.
Ka bofefo morago ga moo, Jesu a raya barutwa ba gagwe a re ba tsene mo mokorong go kgabaganyetsa ntlheng e nngwe ya lecha fa a sa ntse a phatlalaletsa batho kwa gae.
23 Un tos ļaudis atlaidis, Viņš gāja savrup uz vienu kalnu, Dievu lūgt. Un kad vakars metās, Viņš tur bija viens pats.
Morago ga moo a tlhatloga dithaba go ya go rapela. Bosigo jwa tla, mme kwa lecheng barutwa ba ne ba le mo matshwenyegong. Gonne phefo e ne e tsogile ba tshwere bothata mo mawatleng a a sa sisibalang.
24 Bet tā laiva jau bija jūras vidū un tapa mētāta no viļņiem; jo vējš bija pretī.
25 Bet gaiļos Jēzus pie tiem nāca, pa jūru staigādams.
Erile e ka nna nako ya bone mo mosong, Jesu a tla kwa go bone a tsamaya mo godimo ga metse.
26 Un kad Viņa mācekļi To redzēja pa jūru staigājam, tad tie izbijās un sacīja: “Tas ir ķēms;” un brēca no bailēm.
Ba gowa ka letshogo gonne ba ne ba gopola gore ke sepoko.
27 Bet tūdaļ Jēzus uz tiem runāja un sacīja: “Turat drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstaties.”
Mme Jesu ka bofefo a bua nabo a ba nametsa. A re, “Ke nna se boifeng!”
28 Un Pēteris Viņam atbildēja un sacīja: “Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man pie Tevis nākt pa ūdens virsu.”
Hong Petoro a mo fetola a re, “Rra, fa o le ene tota, nthaya ke tle kwa go wena ke tsamaya mo godimo ga metse.”
29 Un Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas un gāja pa ūdens virsu, ka pie Jēzus nāktu.
Mme Morena a re, “Go siame, tla kwano.” Hong Petoro a fologa mokoro a tsamaya fa godimo ga metsi a ya kwa go Jesu.
30 Bet to lielo vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, brēca un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”
Mme erile fa a leba kwa godimo, a tshoga mme a simolola go nwela. A gowa a re, “Mpoloka Morena!”
31 Un tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un uz viņu sacīja: “Tu mazticīgais, kāpēc tu esi šaubījies?”
Gone fela foo Jesu a otlolola lebogo a mmoloka. Jesu a re, “A motho wa tumelo e potlana, ke eng fa o no o belaela.
32 Un kad tie bija iekāpuši laivā, tad vējš nostājās.
Mme fa ba sena go palama mo mokorong, phefo ya didimala?”
33 Un tie, kas bija laivā, nāca un metās ceļos priekš Viņa un sacīja: “Patiesi, Tu esi Dieva Dēls.”
Ba bangwe ba nna ba tseanye, ba goa ba re, “O Morwa Modimo tota!”
34 Un tie pārcēlušies nāca uz Ģenecaretes zemi.
Mme ba fitlha kwa Genesareta.
35 Un kad tie ļaudis Viņu tai vietā nomanīja, tad tie sūtīja pa visu to apgabalu visapkārt, un atveda pie Viņa visādus neveselus,
Dikgang tsa go goroga ga bone tsa anama ka bofefo mo tikologong yotlhe ya motse, mme ka bofefo batho botlhe ba tswa mo motseng ba ya go bolelela batho gore ba lere balwetse ba bone go tla go fodisiwa.
36 Un Viņu lūdza, ka Viņa drēbju vīli varētu aizskart; un cik to aizskāra, tie tapa dziedināti.
Balwetse ba mo kopa gore a ba letlelele go ama momeno wa seaparo sa gagwe, mme botlhe ba ba neng ba ama momeno wa seaparo sa gagwe ba fodisiwa.

< Mateja Evaņg̒elijs 14 >