< Mateja Evaņg̒elijs 14 >
1 Tanī laikā Hērodus, viens no tiem četriem Jūdu zemes valdniekiem, dzirdēja to slavu par Jēzu,
ⲁ̅ⲚϨⲢⲎⲒ ⲆⲈ ϦⲈⲚⲠⲒⲤⲎⲞⲨ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ ⲀϤⲤⲰⲦⲈⲘ ⲚϪⲈⲎⲢⲰⲆⲎⲤ ⲠⲒⲦⲈⲦⲢⲀⲀⲢⲬⲎⲤ ⲈⲦⲤⲘⲎ ⲚⲒⲎⲤⲞⲨⲤ.
2 Un sacīja uz saviem kalpiem: “Šis ir Jānis, tas Kristītājs; tas ir uzmodināts no miroņiem, tāpēc tas spēj šos brīnumus darīt.”
ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲚⲈϤⲀⲖⲰⲞⲨⲒ ϪⲈ ⲪⲀⲒ ⲠⲈ ⲒⲰⲀⲚⲚⲎⲤ ⲠⲒⲢⲈϤϮⲰⲘⲤ ⲚⲐⲞϤ ⲄⲀⲢ ⲀϤⲦⲰⲚϤ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲎ ⲈⲐⲘⲰⲞⲨⲦ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲐⲂⲈⲪⲀⲒ ⲚⲒϪⲞⲘ ⲤⲈⲈⲢϨⲰⲂ ⲚϦⲎⲦϤ.
3 Jo Hērodus Jāni bija saņēmis, viņu sējis un cietumā licis Hērodeijas dēļ, kura bija Filipa, viņa brāļa, sieva.
ⲅ̅ⲎⲢⲰⲆⲎⲤ ⲄⲀⲢ ⲚⲈⲀϤⲀⲘⲞⲚⲒ ⲚⲒⲰⲀⲚⲚⲎⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲤⲞⲚϨϤ ⲀϤⲬⲀϤ ϦⲈⲚⲠⲒϢⲦⲈⲔⲞ ⲈⲐⲂⲈ ⲎⲢⲰⲆⲒⲀⲤ ⲦⲤϨⲒⲘⲒ ⲘⲪⲒⲖⲒⲠⲠⲞⲤ ⲠⲈϤⲤⲞⲚ.
4 Jo Jānis uz viņu bija sacījis: “Tas tev nepieklājās, ka viņa tev ir.”
ⲇ̅ⲚⲀϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲀϤ ⲠⲈ ⲚϪⲈⲒⲰⲀⲚⲚⲎⲤ ϪⲈ ⲤϢⲈ ⲚⲀⲔ ⲀⲚ ⲈϬⲒⲦⲤ.
5 Un viņš gribēja to nokaut, bet bijās no tiem ļaudīm, jo tie to turēja par pravieti.
ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈϤⲞⲨⲰϢ ⲈϦⲞⲐⲂⲈϤ ⲀϤⲈⲢϨⲞϮ ϦⲀⲦϨⲎ ⲘⲠⲒⲘⲎϢ ϪⲈ ⲚⲀϤⲬⲎ ⲚⲦⲞⲦⲞⲨ ϨⲰⲤ ⲞⲨⲠⲢⲞⲪⲎⲦⲎⲤ.
6 Bet, kad Hērodus dzimšanas diena tapa turēta, tad Hērodeijas meita dejoja viņu priekšā un patika Hērodum.
ⲋ̅ⲈⲦⲀ ⲞⲨⲈϨⲞⲞⲨ ⲘⲘⲒⲤⲒ ⲆⲈ ϢⲰⲠⲒ ⲚⲦⲈⲎⲢⲰⲆⲎⲤ ⲀⲤϬⲞⲤϪⲈⲤ ⲚϪⲈⲦϢⲈⲢⲒ ⲚⲎⲢⲰⲆⲒⲀⲤ ϦⲈⲚⲐⲘⲎϮ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤⲢⲀⲚⲀϤ ⲚⲎⲢⲰⲆⲎⲤ.
7 Tāpēc tas zvērēdams viņai solīja, ka gribot dot, ko viņa lūgšot.
ⲍ̅ϦⲈⲚ ⲪⲀⲒ ⲀϤⲈⲢⲀⲚⲀϢ ⲈϤⲈⲢⲞⲘⲞⲖⲞⲄⲒⲚ ⲈϮ ⲚⲀⲤ ⲘⲪⲎ ⲈⲦⲈⲤⲚⲀⲈⲢⲈⲦⲒⲚ ⲘⲘⲞϤ.
8 Un viņa, no savas mātes papriekš pamācīta, sacīja: “Dod man šeit bļodā Jāņa, tā Kristītāja, galvu.”
ⲏ̅ⲚⲐⲞⲤ ⲆⲈ ⲀⲦⲈⲤⲘⲀⲨ ⲦⲤⲀⲂⲞⲤ ⲠⲈϪⲀⲤ ϪⲈ ⲘⲀ ⲦⲀⲪⲈ ⲚⲒⲰⲀⲚⲚⲎⲤ ⲚⲎⲒ ⲠⲒⲢⲈϤϮⲰⲘⲤ ϨⲒ ⲞⲨⲂⲒⲚⲀϪ.
9 Tad ķēniņš noskuma; bet tās zvērēšanas dēļ un to dēļ, kas līdz pie galda sēdēja, viņš pavēlēja, to dot.
ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲠϨⲎⲦ ⲘⲠⲞⲨⲢⲞ ⲘⲔⲀϨ ⲈⲐⲂⲈ ⲚⲒⲀⲚⲀⲨϢ ⲆⲈ ⲚⲈⲘ ⲚⲎ ⲈⲐⲢⲞⲦⲈⲂ ⲚⲈⲘⲀϤ ⲀϤⲞⲨⲀϨⲤⲀϨⲚⲒ ⲈⲦⲎⲒⲤ.
10 Un aizsūtījis cietumā, nocirta Jānim galvu.
ⲓ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲞⲨⲰⲢⲠ ⲀϤⲰⲖⲒ ⲚⲦⲀⲪⲈ ⲚⲒⲰⲀⲚⲚⲎ ⲤϦⲈⲚ ⲠⲒϢⲦⲈⲔⲞ.
11 Un viņa galva tapa bļodā atnesta un tai meitenei dota; un viņa to nonesa savai mātei.
ⲓ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲈⲚⲤ ϨⲒ ⲠⲒⲂⲒⲚⲀϪ ⲀⲨⲦⲎⲒⲤ ⲚϮⲀⲖⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀϮⲀⲖⲞⲨ ⲦⲎⲒⲤ ⲚⲦⲈⲤⲘⲀⲨ.
12 Un viņa mācekļi nāca, ņēma tās miesas un tās apraka; un nāca un to pasludināja Jēzum.
ⲓ̅ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲒ ⲚϪⲈⲚⲈϤⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ ⲀⲨⲈⲖ ϮϢⲞⲖϨⲤ ⲀⲨⲐⲞⲘⲤⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲒ ⲀⲨⲦⲀⲘⲈ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ.
13 Un to dzirdējis, Jēzus no turienes aizbrauca ar laivu savrup uz kādu tukšu vietu, un tie ļaudis to dzirdējuši, Viņam no tām pilsētām kājām gāja pakaļ.
ⲓ̅ⲅ̅ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲆⲈ ⲈⲦⲀϤⲤⲰⲦⲈⲘ ⲀϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲈⲂⲞⲖ ⲘⲘⲀⲨ ϨⲒ ⲞⲨϪⲞⲒ ⲈⲞⲨⲘⲀⲚϢⲀϤⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨⲤⲰⲦⲈⲘ ⲚϪⲈⲚⲒⲘⲎϢ ⲀⲨⲞⲨⲀϨⲞⲨ ⲚⲤⲰϤ ⲀⲨⲘⲞϢⲒ ⲚⲢⲀⲦⲞⲨ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲒⲂⲀⲔⲒ.
14 Un Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un Viņam sirds iežēlojās par tiem, un Viņš dziedināja viņu neveselos.
ⲓ̅ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲀϤⲚⲀⲨ ⲈⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲘⲘⲎϢ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϢⲈⲚϨⲎⲦ ϦⲀⲢⲰⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲈⲢⲪⲀϦⲢⲒ ⲚⲚⲎ ⲈⲦϢⲰⲚⲒ ⲚϦⲎⲦⲞⲨ.
15 Kad nu vakars metās, Viņa mācekļi pie Viņa piegāja un sacīja: “Šī vieta ir tuksnesis, un laiks jau ir pagājis; atlaidi tos ļaužu pulkus, ka tie var iet miestos un sev pirkt barību.”
ⲓ̅ⲉ̅ⲈⲦⲀ ⲢⲞⲨϨⲒ ⲆⲈ ϢⲰⲠⲒ ⲀⲨⲒ ϨⲀⲢⲞϤ ⲚϪⲈⲚⲈϤⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲠⲒⲘⲀ ⲞⲨϢⲀϤⲈ ⲠⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲒⲚⲀⲨ ⲀϤⲤⲒⲚⲒ ⲬⲀ ⲠⲒⲘⲎ ϢⲞⲨⲚ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲤⲈϢⲈ ⲚⲰⲞⲨ ⲈⲚⲒϮⲘⲒ ⲚⲤⲈϢⲰⲠ ⲚϨⲀⲚϦⲢⲎⲞⲨⲒ ⲚⲰⲞⲨ.
16 Un Jēzus uz tiem sacīja:”Ttiem nevajag iet; dodiet jūs tiem ēst.”
ⲓ̅ⲋ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲤⲈⲈⲢⲬⲢⲒⲀ ⲀⲚ ⲚⲦⲞⲨϢⲈ ⲚⲰⲞⲨ ⲘⲞⲒ ⲚⲰⲞⲨ ⲚⲐⲰⲦⲈⲚ ⲘⲀⲢⲞⲨⲞⲨⲰⲘ.
17 Bet tie uz Viņu sacīja: “Mums šeitan vairāk nav kā piecas maizes un divas zivis.”
ⲓ̅ⲍ̅ⲚⲐⲰⲞⲨ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲰⲞⲨ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲘⲘⲞⲚ ⲚⲦⲀⲚ ⲘⲠⲀⲒⲘⲀ ⲈⲂⲎⲖ ⲈⲈ ⲚⲰⲒⲔ ⲚⲈⲘ ⲦⲈⲂⲦ Ⲃ.
18 Un Viņš sacīja: “Nesiet Man tās šurp.”
ⲓ̅ⲏ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲀⲚⲒⲦⲞⲨ ⲚⲎⲒ ⲘⲚⲀⲒ.
19 Un tiem ļaudīm pavēlējis, zālē sēsties, Viņš ņēma tās piecas maizes un divas zivis, skatījās uz debesīm, pateicās un pārlauzis deva Saviem mācekļiem tās maizes, un tie mācekļi tiem ļaužu pulkiem.
ⲓ̅ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲞⲨⲀϨⲤⲀϨⲚⲒ ⲈⲐⲢⲈ ⲚⲒⲘⲎϢ ⲢⲰⲦⲈⲂ ϨⲒϪⲈⲚ ⲠⲒⲤⲒⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤϬⲒ ⲘⲠⲒⲈ ⲚⲰⲒⲔ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲦⲈⲂⲦ ⲂⲀϤϪⲞⲨϢⲦ ⲈⲠϢⲰⲒ ⲈⲦⲪⲈ ⲀϤⲤⲘⲞⲨ ⲈⲢⲰⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲪⲀϢⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϮ ⲚⲚⲒⲰⲒⲔ ⲚⲚⲒⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ ⲚⲒⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ ⲆⲈ ⲀⲨϮ ⲚⲚⲒⲘⲎϢ.
20 Un visi tie ēda un paēda; un salasīja no atlikušām druskām divpadsmit pilnus kurvjus.
ⲕ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲞⲨⲰⲘ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲀⲨⲤⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲈⲖ ⲠϨⲞⲨⲞ ⲚⲚⲒⲖⲀⲔϨ ⲀⲨⲘⲀϨ ⲒⲂ ⲚⲔⲞⲦ ⲈⲨⲘⲈϨ.
21 Un to vīru bija pie piectūkstoš, kas bija ēduši, bez sievām un bērniem.
ⲕ̅ⲁ̅ⲚⲎ ⲆⲈ ⲈⲦⲀⲨⲞⲨⲰⲘ ⲚⲀⲨⲈⲢ ⲈⲚϢⲞ ⲚⲢⲰⲘⲒ ⲬⲰⲢⲒⲤ ⲀⲖⲞⲨ ⲚⲈⲘ ⲤϨⲒⲘⲒ.
22 Un Jēzus tūdaļ Saviem mācekļiem lika kāpt laivā un papriekš pārcelties, tiekams Viņš tos ļaudis atlaistu.
ⲕ̅ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲤⲀⲦⲞⲦϤ ⲀϤⲈⲢⲀⲚⲀⲄⲔⲀⲌⲒⲚ ⲚⲚⲈϤⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ ⲈⲀⲖⲎⲒ ⲈⲠϪⲞⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲤⲰⲔ ϦⲀϪⲰϤ ⲈⲘⲎⲢ ϢⲀⲦⲈϤⲬⲀ ⲠⲒⲘⲎϢ ⲈⲂⲞⲖ.
23 Un tos ļaudis atlaidis, Viņš gāja savrup uz vienu kalnu, Dievu lūgt. Un kad vakars metās, Viņš tur bija viens pats.
ⲕ̅ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲬⲀ ⲚⲒⲘⲎϢ ⲈⲂⲞⲖ ⲀϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲞⲨⲦⲰⲞⲨ ⲤⲀⲠⲤⲀ ⲘⲘⲀⲨⲀⲦϤ ⲈⲈⲢⲠⲢⲞⲤⲈⲨⲬⲈⲤⲐⲈ ⲈⲦⲀ ⲢⲞⲨϨⲒ ⲆⲈ ϢⲰⲠⲒ ⲚⲐⲞϤ ⲘⲘⲀⲨⲀⲦϤ ⲈⲚⲀϤⲬⲎ ⲘⲘⲀⲨ.
24 Bet tā laiva jau bija jūras vidū un tapa mētāta no viļņiem; jo vējš bija pretī.
ⲕ̅ⲇ̅ⲠⲒϪⲞⲒ ⲆⲈ ⲀϤⲞⲨⲈⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲘⲠⲒⲔⲀϨⲒ ⲚⲀⲨ ⲔⲈ ⲚⲤⲦⲀⲆⲒⲞⲚ ⲈⲨϮⲞⲨⲂⲎϤ ⲚϪⲈⲚⲒϪⲞⲖ ⲚⲀⲢⲈ ⲠⲒⲐⲎⲞⲨ ⲄⲀⲢ ϮⲞⲨⲂⲎϤ ⲠⲈ.
25 Bet gaiļos Jēzus pie tiem nāca, pa jūru staigādams.
ⲕ̅ⲉ̅ϦⲈⲚ ϮⲘⲀϨⲆ ⲆⲈ ⲚⲞⲨⲈⲢϢⲒ ⲚⲦⲈⲠⲒⲈϪⲰⲢϨ ⲀϤⲒ ϨⲀⲢⲰⲞⲨ ⲈϤⲘⲞϢⲒ ϨⲒϪⲈⲚ ⲪⲒⲞⲘ.
26 Un kad Viņa mācekļi To redzēja pa jūru staigājam, tad tie izbijās un sacīja: “Tas ir ķēms;” un brēca no bailēm.
ⲕ̅ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨⲚⲀⲨ ⲈⲢⲞϤ ⲈϤⲘⲞϢⲒ ϨⲒϪⲈⲚ ⲪⲒⲞⲘ ⲀⲨϢⲐⲞⲢⲦⲈⲢ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲞⲨϨⲞⲢⲦϤ ⲠⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚϮϨⲞϮ ⲀⲨⲰϢ ⲈⲂⲞⲖ.
27 Bet tūdaļ Jēzus uz tiem runāja un sacīja: “Turat drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstaties.”
ⲕ̅ⲍ̅ⲤⲀⲦⲞⲦϤ ⲆⲈ ⲀϤⲤⲀϪⲒ ⲚⲈⲘⲰⲞⲨ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ϪⲈⲘⲚⲞⲘϮ ⲀⲚⲞⲔ ⲠⲈ ⲘⲠⲈⲢⲈⲢϨⲞϮ.
28 Un Pēteris Viņam atbildēja un sacīja: “Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man pie Tevis nākt pa ūdens virsu.”
ⲕ̅ⲏ̅ⲀϤⲈⲢⲞⲨⲰ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲠⲈⲦⲢⲞⲤ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲒⲤϪⲈ ⲚⲐⲞⲔ ⲠⲈ ⲞⲨⲀϨⲤⲀϨⲚⲒ ⲚⲎⲒ ⲚⲦⲀⲒ ϨⲀⲢⲞⲔ ϨⲒϪⲈⲚ ⲚⲒⲘⲰⲞⲨ.
29 Un Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas un gāja pa ūdens virsu, ka pie Jēzus nāktu.
ⲕ̅ⲑ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲀⲘⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲒ ⲈϦⲢⲎⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒ ⲠⲒϪⲞⲒ ⲚϪⲈⲠⲈⲦⲢⲞⲤ ⲀϤⲘⲞϢⲒ ϨⲒϪⲈⲚ ⲚⲒⲘⲰⲞⲨ ⲈⲒ ϨⲀ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ.
30 Bet to lielo vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, brēca un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”
ⲗ̅ⲀϤⲚⲀⲨ ⲆⲈ ⲈⲠⲒⲐⲎⲞⲨ ⲀϤⲈⲢϨⲞϮ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲈⲢϨⲎⲦⲤ ⲚⲰⲘⲤ ⲀϤⲰϢ ⲈⲂⲞⲖ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲚⲀϨⲘⲈⲦ.
31 Un tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un uz viņu sacīja: “Tu mazticīgais, kāpēc tu esi šaubījies?”
ⲗ̅ⲁ̅ⲤⲀⲦⲞⲦϤ ⲆⲈ ⲈⲦⲀ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲤⲞⲨⲦⲈⲚ ⲦⲈϤϪⲒϪ ⲈⲂⲞⲖ ⲀϤⲀⲘⲞⲚⲒ ⲘⲘⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲪⲀ ⲠⲒⲔⲞⲨϪⲒ ⲚⲚⲀϨϮ ⲈⲐⲂⲈⲞⲨ ⲀⲔⲈⲢϨⲎ Ⲧ Ⲃ-.
32 Un kad tie bija iekāpuši laivā, tad vējš nostājās.
ⲗ̅ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲀⲖⲎⲒ ⲈⲠⲒϪⲞⲒ ⲀϤϨⲈⲢⲒ ⲚϪⲈⲠⲒⲐⲎⲞⲨ
33 Un tie, kas bija laivā, nāca un metās ceļos priekš Viņa un sacīja: “Patiesi, Tu esi Dieva Dēls.”
ⲗ̅ⲅ̅ⲚⲎ ⲆⲈ ⲈⲚⲀⲨϨⲒ ⲠⲒϪⲞⲒ ⲀⲨⲞⲨⲰϢⲦ ⲘⲘⲞϤ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲦⲀⲪⲘⲎⲒ ⲚⲐⲞⲔ ⲠϢⲎⲢⲒ ⲘⲪⲚⲞⲨϮ.
34 Un tie pārcēlušies nāca uz Ģenecaretes zemi.
ⲗ̅ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨⲈⲢϪⲒⲚⲒⲞⲢ ⲈⲘⲎⲢ ⲀⲨⲒ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲠⲔⲀϨⲒ ⲚⲄⲈⲚⲚⲎⲤⲀⲢⲈⲐ.
35 Un kad tie ļaudis Viņu tai vietā nomanīja, tad tie sūtīja pa visu to apgabalu visapkārt, un atveda pie Viņa visādus neveselus,
ⲗ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨⲤⲞⲨⲰⲚϤ ⲚϪⲈⲚⲒⲢⲰⲘⲒ ⲚⲦⲈⲠⲒⲘⲀ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ ⲀⲨⲞⲨⲰⲢⲠ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚϮⲠⲈⲢⲒⲬⲰⲢⲞⲤ ⲦⲎⲢⲤ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲒⲚⲒ ⲚⲀϤ ⲚⲞⲨⲞⲚ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲈⲦⲦϨⲈⲘⲔⲎⲞⲨⲦ.
36 Un Viņu lūdza, ka Viņa drēbju vīli varētu aizskart; un cik to aizskāra, tie tapa dziedināti.
ⲗ̅ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨϮϨⲞ ⲈⲢⲞϤ ⲠⲈ ϨⲒⲚⲀ ⲘⲞⲚⲞⲚ ⲚⲤⲈϬⲒ ⲚⲈⲘ ⲠϢⲦⲀϮ ⲚⲦⲈⲚⲈϤϨⲂⲰⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲞⲨⲞⲚ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲈⲦⲀⲨϬⲒ ⲀⲨⲚⲞϨⲈⲘ.