Mateja Evaņg̒elijs 14
1 Tanī laikā Hērodus, viens no tiem četriem Jūdu zemes valdniekiem, dzirdēja to slavu par Jēzu,
Tevaeng tue ah Jesuh kah olthang te khoboei Herod loh a yaak.
2 Un sacīja uz saviem kalpiem: “Šis ir Jānis, tas Kristītājs; tas ir uzmodināts no miroņiem, tāpēc tas spēj šos brīnumus darīt.”
Te dongah a taengom rhoek taengah, “Anih te tuinuem Johan coeng ni. Anih ni duek lamloh aka thoo coeng. Te dongah ni thaomnah loh anih pum dongah a tueng coeng,” a ti nah.
3 Jo Hērodus Jāni bija saņēmis, viņu sējis un cietumā licis Hērodeijas dēļ, kura bija Filipa, viņa brāļa, sieva.
Herod a loh a maya Philip kah yuu rho Herodias kongah Johan te a tuuk, a khih tih thongim ah a khueh.
4 Jo Jānis uz viņu bija sacījis: “Tas tev nepieklājās, ka viņa tev ir.”
Johan loh anih te, “Herodias namah ham na khueh tueng pawh,” a ti nah.
5 Un viņš gribēja to nokaut, bet bijās no tiem ļaudīm, jo tie to turēja par pravieti.
Johan te ngawn a ngaih dae Johan te tonghma la a khueh uh dongah hlangping te a rhih.
6 Bet, kad Hērodus dzimšanas diena tapa turēta, tad Hērodeijas meita dejoja viņu priekšā un patika Hērodum.
Tedae Herod kah cunnah a pha vaengah, Herodias canu tah amih lakli ah lam tih Herod te a kohoe.
7 Tāpēc tas zvērēdams viņai solīja, ka gribot dot, ko viņa lūgšot.
Te dongah huta kah a bih te tah paek ham olhlo neh a phong.
8 Un viņa, no savas mātes papriekš pamācīta, sacīja: “Dod man šeit bļodā Jāņa, tā Kristītāja, galvu.”
Tedae a manu kah caemtuh dongah, “Tuinuem Johan kah a lu te baelpuei dongah kai m'pae,” a ti nah.
9 Tad ķēniņš noskuma; bet tās zvērēšanas dēļ un to dēļ, kas līdz pie galda sēdēja, viņš pavēlēja, to dot.
Manghai loh a kothae dae a olhlo neh, aka ngol rhoek kongah paek hamla ol a paek.
10 Un aizsūtījis cietumā, nocirta Jānim galvu.
Te dongah hlang a tueih tih Johan te thongim khuiah a rhaih.
11 Un viņa galva tapa bļodā atnesta un tai meitenei dota; un viņa to nonesa savai mātei.
Te phoeiah a lu te baelpuei dongah han khuen tih hula te a paek. Te phoeiah a manu taengla a khuen.
12 Un viņa mācekļi nāca, ņēma tās miesas un tās apraka; un nāca un to pasludināja Jēzum.
Te phoeiah a hnukbang rhoek loh a paan uh tih rhok te a khuen uh. A up uh phoeiah tah Jesuh taengla pawk uh tih puen uh.
13 Un to dzirdējis, Jēzus no turienes aizbrauca ar laivu savrup uz kādu tukšu vietu, un tie ļaudis to dzirdējuši, Viņam no tām pilsētām kājām gāja pakaļ.
Jesuh loh a yaak vaengah, te lamloh amah bueng khosoek hmuen la lawng neh cet. Tedae hlangping loh a yaak vaengah khopuei tom lamloh kho neh a vai uh.
14 Un Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un Viņam sirds iežēlojās par tiem, un Viņš dziedināja viņu neveselos.
A caeh vaengah hlangping muep a hmuh hatah amih ham a thinphat tih amih kah tloh te a hoeih sak.
15 Kad nu vakars metās, Viņa mācekļi pie Viņa piegāja un sacīja: “Šī vieta ir tuksnesis, un laiks jau ir pagājis; atlaidi tos ļaužu pulkus, ka tie var iet miestos un sev pirkt barību.”
Hlaem a pha vaengah a hnukbang rhoek loh a taengla a paan uh tih, “He hmuen he khosoek la om tih a tue khaw khum coeng. Hlangping rhoek he ka tueih uh mai eh, te daengah ni kho khuila cet uh vetih amamih ham caak a lai uh eh,” a ti nah.
16 Un Jēzus uz tiem sacīja:”Ttiem nevajag iet; dodiet jūs tiem ēst.”
Tedae Jesuh loh, “Amih caeh ham a ngoe pawh. Namamih loh amih kah a caak ham te pae uh,” a ti nah.
17 Bet tie uz Viņu sacīja: “Mums šeitan vairāk nav kā piecas maizes un divas zivis.”
Tedae te rhoek loh, “Vaidam panga neh nga lungnit pawt koinih a tloe ka khueh uh moenih he,” a ti uh.
18 Un Viņš sacīja: “Nesiet Man tās šurp.”
Tedae, “Te rhoek te kai taengla han khuen uh,” a ti nah.
19 Un tiem ļaudīm pavēlējis, zālē sēsties, Viņš ņēma tās piecas maizes un divas zivis, skatījās uz debesīm, pateicās un pārlauzis deva Saviem mācekļiem tās maizes, un tie mācekļi tiem ļaužu pulkiem.
Te phoeiah hlangping rhoek te khopol dongah ngolhlung ham ol a paek. Vaidam panga neh nga panit te a loh. Vaan la oeloe tih a uem phoeiah vaidam te a aeh tih hnukbang rhoek a paek. Te phoeiah hnukbang rhoek loh hlangping te a paek.
20 Un visi tie ēda un paēda; un salasīja no atlikušām druskām divpadsmit pilnus kurvjus.
Hlang boeih loh a caak uh tih hah uh. Te phoeiah a coih, a nuei a pil te voh hlainit dongah a bae la a phueih uh.
21 Un to vīru bija pie piectūkstoš, kas bija ēduši, bez sievām un bērniem.
Huta rhoek neh camoe rhoek thui kolla aka ca rhoek he tongpa thawngnga tluk lo uh.
22 Un Jēzus tūdaļ Saviem mācekļiem lika kāpt laivā un papriekš pārcelties, tiekams Viņš tos ļaudis atlaistu.
Hlangping te phang a tueih hlanah hnukbang rhoek te lawng khuila kun ham tlek a tanolh tih rhalvangan la a lamhma sak.
23 Un tos ļaudis atlaidis, Viņš gāja savrup uz vienu kalnu, Dievu lūgt. Un kad vakars metās, Viņš tur bija viens pats.
Tedae hlangping te a hlah phoeiah amah bueng thangthui hamla tlang la luei. Hlaem a pha vaengah amah bueng pahoi om.
24 Bet tā laiva jau bija jūras vidū un tapa mētāta no viļņiem; jo vējš bija pretī.
Lawng tah lan lamloh phalong muep a pha coeng. Te vaengah hli oel om tih tuiphu loh a hinghuen.
25 Bet gaiļos Jēzus pie tiem nāca, pa jūru staigādams.
Jesuh tah khoyin bangli ah, tui soah cet tih amih taengla pawk.
26 Un kad Viņa mācekļi To redzēja pa jūru staigājam, tad tie izbijās un sacīja: “Tas ir ķēms;” un brēca no bailēm.
Amah tuili soah a caeh te a hnukbang rhoek loh a hmuh uh vaengah thuen uh tih, “Mueihla ni,” a ti uh tih rhihnah neh pang uh.
27 Bet tūdaļ Jēzus uz tiem runāja un sacīja: “Turat drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstaties.”
Jesuh loh amih te tlek a voek tih, “Na ngaimong sak uh, kai ni, rhih uh boeh,” a ti nah.
28 Un Pēteris Viņam atbildēja un sacīja: “Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man pie Tevis nākt pa ūdens virsu.”
Peter loh a doo tih, “Boeipa nang na om atah, nang taengla tui so longah ka pawk na ham kai he ol m'pae lah,” a ti nah.
29 Un Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas un gāja pa ūdens virsu, ka pie Jēzus nāktu.
Te dongah, “Ha lo,” a ti nah. Peter tah lawng khui lamloh rhum tih tui soah a caeh daengah Jesuh taengla a pha.
30 Bet to lielo vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, brēca un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”
Tedae khohli a tloh te a hmuh vaengah a rhih tih dalh buek. Te vaengah pang tih, “Boeipa kai n'khang lah,” a ti nah.
31 Un tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un uz viņu sacīja: “Tu mazticīgais, kāpēc tu esi šaubījies?”
Jesuh loh a kut tlek a yueng tih a tuuk phoeiah Peter te, “Uepvawt aw, balae tih na uepvawt?” a ti nah.
32 Un kad tie bija iekāpuši laivā, tad vējš nostājās.
Lawng dongah amih rhoi a yoeng rhoi vaengah khohli te dip.
33 Un tie, kas bija laivā, nāca un metās ceļos priekš Viņa un sacīja: “Patiesi, Tu esi Dieva Dēls.”
Te vaengah lawng dongkah rhoek loh Jesuh te a bawk uh tih, “Pathen Capa la na om tangtang,” a ti na uh.
34 Un tie pārcēlušies nāca uz Ģenecaretes zemi.
A hlaikan uh vaengah Gennesaret kho la pawk uh.
35 Un kad tie ļaudis Viņu tai vietā nomanīja, tad tie sūtīja pa visu to apgabalu visapkārt, un atveda pie Viņa visādus neveselus,
Te hmuen kah hlang rhoek loh amah te a hmat uh dongah te rhoek pingpang tom ah a tueih uh. Te dongah tloh aka kaem boeih te anih taengla a khuen uh.
36 Un Viņu lūdza, ka Viņa drēbju vīli varētu aizskart; un cik to aizskāra, tie tapa dziedināti.
Te vaengah a himbai dongkah salaw taek dawk ham te anih a hloep uh. Te dongah aka taek rhoek tah boeih hoeih uh.
