Mateja Evaņg̒elijs 12
1 Tanī laikā Jēzus staigāja svētdienā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši un sāka vārpas plūkt un ēst.
Ni nton kima Yesu a zren zu ni'rju kpu ni vi u sabat. Iyon tie mrli koh ma u baka won tu kpu'a tan'.
2 Bet tie farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: “Redzi, Tavi mācekļi dara, ko svētdienā darīt nav brīvi.”
U Farisawa baka toh nda tre ni Yesu, toh mrli kol me ba ki tie kpye wa ana he ni tu nkon na ni vi u sabat.
3 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad viņš bija izsalcis līdz ar tiem, kas pie viņa bija?
U Yesu ka hla bawu, “Bina kra na ikpye wa Dawuda a tie ka' yon tie wu, wawu ni lilon wa bana he niwu'a?
4 Ka viņš ir Dieva namā gājis un tās noliktās maizes ēdis, ko ēst nebija brīvi, ne viņam, ne tiem, kas pie viņa bija, bet priesteriem vien?
Niwa ari ni tra Rji nda tan bredi wa doka ana y'me ndu wawuma ni lilon ba tan na nituwa bi ki kima, Furist, mrgyen doka a y'me ni bawu ndu tan?
5 Jeb vai jūs bauslībā neesat lasījuši, ka priesteri svētdienās svētdienu Dieva namā pārkāpj un ir nevainīgi?
Bina kra ni mi doka wa a tre, ni vi bi sabat, Firist wa ba tie ndu ni tra Rjia ba tie ndu mba me u bana latre na?
6 Bet Es jums saku, ka Tas kas šeitan, ir lielāks, nekā tas Dieva nams.
U me wa yiwu, indi wa anna tra Rji a he'wa.
7 Bet kad jūs zinātu, kas tas ir: “Man patīk sirds žēlastība un ne upuris,” tad jūs šos nevainīgos nebūtu notiesājuši.
Bina he ni toh ka wahi ngye, 'Mi wa yah wruhle zan ndu; bi din na nha' bi tie zizi ni latre na.
8 Jo Tas Cilvēka Dēls ir arī svētdienas kungs.”
E ivren ndi a Baci u sabat.
9 Un Viņš no turienes izgājis nāca viņu baznīcā.
U Yesu wlu ni wrji kima nda hi ni tra Rji mba.
10 Un redzi, tur bija cilvēks, tam bija sakaltusi roka, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai brīvi svētdienā dziedināt?” Ka tie Viņu apsūdzētu.
U ndi ni wa wo ma a soo'a ahe nikiyi, Farisawa baka myen Yesu nda tre, “A he tuh nkon ndu ba den lilo ni vi sabat? “Ni ndu ba rewu nya nda a latre.
11 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kurš cilvēks būs jūsu starpā, kam ir viena avs, un kad tā svētdienā iekrīt bedrē, vai tas to nesatvers un neizvilks ārā?
Yesu a hla ni bawu “Ahi nha rimbi wa ahe ni ngble ntma ririyi, u nt'ma kima joku na vron juju ni vi sabat wa ana cuwu rju na?
12 Vai tad nu cilvēks nav daudz labāks, nekā avs? Tāpēc ir brīvi, svētdienā labu darīt.”
Ba tie nihe rli nda tsra daraya ndi ni ntma! Anita he toyi ka wa bi ndu ba tie zizi nivi sabat.
13 Tad Viņš uz to cilvēku sacīja: “Izstiepi savu roku!” Un viņš to izstiepa. Tad tā viņam palika atkal vesela kā tā otra.
U Yesu ka hla ni ndi'a “N'ma wo me” A n'ma wo ma, u wo'a katie dindi towa wa bana ngrjia.
14 Tad tie farizeji izgāja un aprunājās pret Viņu, kā tie To nomaitātu.
U ba Farisawa ba rju hi ra' nda ka nzon nyu ni tu ma. Nda wa nkon wa ba wuua.
15 Bet Jēzus to nomanīdams aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ, un Viņš tos visus dziedināja.
Yesu a tsen toh nda wlu don wrji kima. Indi gbugbu wu baka hu, u wa a den ba wawu-u.
16 Un Viņš tiem piekodināja, ka tie Viņu nedarītu zināmu.
A 'mha ba din' ndu bana ndu ndi toh wawu na,
17 Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis, sacīdams:
ni ndu tre'a he towa a rju ni nyu anebi Ishaya wa atre din,
18 “Redzi, Mans kalps, ko Es izredzējies, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es likšu uz Viņu Savu Garu, un Tas pasludinās tautām tiesu.
To granmu wa mi cuwu'a ivren wami son wu'a, wa idrimu ni ngri niwua. Mi yoh, Brji mu ni tuma ani hla nkponji ni bi l'me baria
19 Ne Viņš bārsies, ne brēks, un neviens nedzirdēs uz ielām Viņa balsi.
Ana gbisron nda kla ngble nyu na u ndio nawo lanma ni nkon bi mi gbu na.
20 Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlošu dakti Viņš neizdzēsīs, tiekams Viņš tiesai dos uzvarēšanu.
Ana nzizi ngba kpu wo'a ndju'a na ana y'bi (fitila) wa tie wiewiere vkwu na ani he tohkime ni ndu nji nkponji (hi kle) (ngyren me).
21 Un tautas cerēs uz Viņa vārdu.”
U ni nde ma bi l'me barima bayo suron niwu.
22 Tad viens velna apsēsts pie Viņa tapa novests, akls un mēms būdams. Un Viņš to darīja veselu, tā ka tas aklais un mēmais runāja un redzēja.
U nilime, ba nji ndi ri u fyen wa a con l'me nda he ni brji meme ye ni Yesu. A clen wu kpacuwo mla wa indi u con l'me ka tre u shishi ma kafe toh.
23 Un visi ļaudis iztrūkās un sacīja: “Vai Šis nav Dāvida dēls?”
U kpentren nili ba wawu mbawu baka manji ma wakran nda tre “Ka ani wayi' yi ni vren Dawuda?
24 Bet tie farizeji to dzirdēdami, sacīja: “Šis velnus neizdzen, kā tik vien caur Belcebulu, velnu virsnieku.”
U wa Farisawa ba ba' wo kpye u sisri yin ba' tre. “Iguyi ani ju brji meme ba ni Bahalzabul ichu bi brji”.
25 Bet Jēzus viņu domas nomanījis, uz tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas savā starpā ienaidā, tā aiziet postā, un ikkatra pilsēta vai nams, kas savā starpā ienaidā, nevar pastāvēt.
U Yesu a toh mre mba nda tre, Mulkiwa a gah kpama ana krli na, u igbu ka ikoh wa a gah tie nka'a, ana krli na ani zi hlega.
26 Ja nu sātans sātanu izdzen, tad viņš ir ienaidā ar sevi pašu; kā tad viņa valsts var pastāvēt?
U shetan nita ju shetan rju ka' a gah kpama uni he rli mulki ma ni krli.
27 Un ja Es caur Belcebulu velnus izdzenu, caur ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc tie būs jūsu tiesātāji.
U mitani ju brji meme rju ni ngbengblen Bahalzabul, u mrli mbi ba ju bi u mba rju ni ngye? Ni tu treyi ahi baba yi mba tie shiriyayiw.
28 Bet ja Es caur Dieva Garu velnus izdzenu, tad Deva valstība jau pie jums atnākusi.
U mitie zu brji meme rju ni Brji u Rji to ka mulki Rji aye niyi.
29 Jeb kā kas var ieiet tā stiprā namā un paņemt viņa lietas, ja tas papriekš to stipro nesaista? Un tad tas viņa namu aplaupīs.
U ba tie he rli indi ni ri ni koh ndi u ngbengblen nda y'bi kpyi ma hamma ni vu ndi u ngbengblen lo guci rli na. Nikiyi a y'bi ikpyi ma ni koh'a.
30 Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.
Iwa ana he ni me na anatie fu ni me, u iwa ana hume vu zia na, ani vu vra hlega.
31 Tāpēc Es jums saku: ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Tā Gara zaimošana cilvēkiem netaps piedota.
Towaa mi hla yiwu, ni latre ri uni kpa nde ri tie meme wa ndi ba tuwu a ba wru hle bawu, ani ta hi kpa nde Brji zizi tie meme bana wru hle na.
32 Un kas ko runā pret To Cilvēka Dēlu, tam tas taps piedots; bet kas ko runā pret Svēto Garu, tam netaps piedots nedz šinī, nedz nākošā mūžā. (aiōn g165)
Indi wa atre meme ni tu vren ndi ba wru kima hlega wu u anita meme tre ni tu Ibrji tsratsra kima bana wruhle niwu ni ngbungblu yi na mba ni uwa ani ye'a. (aiōn g165)
33 Ņemiet labu koku, tad arī viņa augļi būs labi, vai ņemiet nelāga koku, tad arī tie augļi būs nelabi; jo koks top pazīts pie saviem augļiem.
Sen kunkron dindi ma ndu klo dindi me, ka uka sen meme konkron ndu klo meme ma e ba'toh kunkron ni bii klo ma.
34 Jūs odžu dzimums, kā jūs varat ko laba runāt, ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā.
Biyi mrli wan wa bi meme a, bi tie ni herli ndi hla kpye dindi? E ani kpye wa a shu ni mi sron mba inyu ni tre wu.
35 Labs cilvēks no labas sirds mantas izdod labu, un ļauns cilvēks no ļaunas mantas izdod ļaunu.
Indi dindi ani tie zizi rji nimi dindi from ma u meme ndi ani tie meme rji ni meme sron me
36 Bet Es jums saku, ka par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild soda dienā.
Mi hla yiwa ni vi ubla latrea, indi ba bla meme tre mba wa ba hlaa.
37 Jo pēc saviem vārdiem tu tapsi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tapsi pazudināts.”
E a ni tre u nyume mba u gbuj'bu u ni tre nyu meyi ba lowu.
38 Tad kādi no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, mēs no tevis kādu zīmi gribam redzēt.”
Ni nton kima bi nha bari ni Farisawa ba saa' ni' Yesu na tre “Mala kie son kie din toh ngban ri gi niwu”
39 Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Nikna un laulību pārkāpēja tauta meklē zīmi; un viņai nekāda zīme netaps dota, kā vien pravieša Jonas zīme.
U Yesu a ka saa' bawu nda tre, “Izan bi meme ni kba bi tie ntran yi ba wa ngban. Igban n nahe wa ba nno ba na zan igban u anebi Yunana.
40 Jo kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielas jūras zivs vēderā, tā arī Tas Cilvēka Dēls trīs dienas un naktis būs zemes klēpī.
E na wa Yunana a tie ri tra ni cu' tra ni mi nne kiekle lambe a tokime ivren ndi ni tie vi tra ni cu tra ni mi sron meme.
41 Ninivieši celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie no grēkiem ir atgriezušies uz Jonas sludināšanu, un redzi, šeit ir vairāk, nekā Jona.
Indi bi nine va ba' wlu klri ni vi u bla latre ni ndi bi nzan biyi nda hla meme tie mba ni bawu.
42 Tā ķēniņiene no dienvidu puses celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tā no pasaules gala ir nākusi, Salamana gudrību dzirdēt; un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.
Saro niya u kogbo ani wlu klri ni ndi bi nzan bayi nivi u bla latre nda hla meme mba ni bawu. Aye rji ni nci ngbungblu nda ye wo bii wierli u Sulema, u toh, indi wa azan Sulema ahe niwa.
43 Bet kad tas nešķīstais gars no cilvēka izgājis, tad tas pārstaigā sausas vietas un meklē dusu, un to neatrod.
Meme brji nita rju nimi ndi ani y'ba zu ni buba wa imma na hena nda wa wrji wa ani son a nda na toh na.
44 Tad tas saka: es gribu atpakaļ griezties uz savu namu, no kurienes es izgājis; un kad viņš nāk, tad tas to atrod tukšu, ar slotām mēztu un izpušķotu.
Ani tre mi kinahi ni kohmu wa mi rjia to nda kina hi nda toh koh'a ba mla vuwu nda mlau tie.
45 Tad tas noiet un ņem pie sevis septiņus garus, kas jo niknāki nekā viņš pats, un tur iekšā nākuši tie tur dzīvo, un pēc ar to cilvēku paliek niknāki nekā papriekš. Tāpat arī notiks šai ļaunai tautai.”
Ni nton kima ani hi nji ibrji tangban bari wa trieme ba zan u ma nda ye son ni kiyi. U' yah ndi kima ni meme zan u mumla. Ani he to kima ni bi nzanyi”
46 Un Viņam tā uz tiem ļaudīm vēl runājot, redzi, Viņa māte un viņa brāļi stāvēja ārā, meklēdami viņu bildināt.
Yesu a rli si tre ni kpantren ndi ba me u yima ni ba mrli vayi ma ba klri ni kora nda ni wa tre niwu.
47 Un kāds uz Viņu sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā, meklēdami Tevi bildināt.”
Indi a hla wu, Tomba iyime ni ba mrli vayime ba klri ni kora nda ni wa tre niwu”
48 Un Viņš atbildēdams sacīja tam, kas Viņam to teica: “Kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi?”
U wa a saa' niwu nda tre ni ndi wa a hla wua, I nhamba hi yimu u ba nha mba ba mrli vayimu?”
49 Un Savu roku izstiepis pār Saviem mācekļiem, Viņš sacīja: “Redzi, Mana māte un Mani brāļi!
Nikiyime a nina woma tsro hi ni mrli koh ma ba nda tre, “To ba yimu ni mrli vayi mu bayi!
50 Jo kas Mana debesu Tēva prātu darīs, tas ir Mans brālis un Mana māsa un Mana māte.”
E indi wa ani tie kpyi bi tiemu wa ahe ni mi shulu a indi kimayi hi vayimu vrenlon ni vayimu vrenwa ni yimu”
