Mateja Evaņg̒elijs 12
1 Tanī laikā Jēzus staigāja svētdienā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši un sāka vārpas plūkt un ēst.
Amo galu, Yesu da Sa: bade esoga gagoma sagai soge amo ganodini lalu. Ea ado ba: su dunu da ha: iba: le, gagoma oso faili nanu.
2 Bet tie farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: “Redzi, Tavi mācekļi dara, ko svētdienā darīt nav brīvi.”
Amo hou ba: beba: le, Fa: lisi dunu da Yesuma amane sia: i, “Ba: ma! Dia ado ba: su dunu da Sa: bade eso sema wadela: sa!”
3 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad viņš bija izsalcis līdz ar tiem, kas pie viņa bija?
Yesu da bu adole i, “Dilia da Da: ibidi amola ea na: iyado ilia ha: iba: le hamoi amohame idibala: ?
4 Ka viņš ir Dieva namā gājis un tās noliktās maizes ēdis, ko ēst nebija brīvi, ne viņam, ne tiem, kas pie viņa bija, bet priesteriem vien?
E da Gode Ea diasu ganodini golili sa: ili, agi ga: gi amo da Godema i dagoi, e amola ea fa: no bobogesu dunu da lale mai dagoi. Musa: goe agi ga: gi da sema bagade galu. Gobele salasu dunu fawane nasu.
5 Jeb vai jūs bauslībā neesat lasījuši, ka priesteri svētdienās svētdienu Dieva namā pārkāpj un ir nevainīgi?
Dilia Gode Sia: Dedei Buga hame idibala: ? Gobele salasu dunu da Sa: bade eso huluane Debolo Diasu ganodini Sa: bade Sema wadela: sa. Be amo da wadela: i hou hame.
6 Bet Es jums saku, ka Tas kas šeitan, ir lielāks, nekā tas Dieva nams.
Na da dilima sia: sa! Debolo Diasu ea hou baligisu Dunu da wali guiguda: esala.
7 Bet kad jūs zinātu, kas tas ir: “Man patīk sirds žēlastība un ne upuris,” tad jūs šos nevainīgos nebūtu notiesājuši.
Gode Sia: da agoane dedei diala, ‘Na da ohe gobele salasu hou hame, be asigi gogolema: ne olofosu hou fawane hanasa!’ Dilia da amo sia: dawa: i ganiaba, dilia da dunu ida: iwane Ema hame fofada: la: loba.
8 Jo Tas Cilvēka Dēls ir arī svētdienas kungs.”
Bai Dunu Egefe da Sa: bade eso amoma Hina esala.”
9 Un Viņš no turienes izgājis nāca viņu baznīcā.
Amo soge yolesili, Yesu da ilia sinagoge diasu ganodini golili sa: i.
10 Un redzi, tur bija cilvēks, tam bija sakaltusi roka, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai brīvi svētdienā dziedināt?” Ka tie Viņu apsūdzētu.
Dunu afae amo ea lobo lologoi dialu amo diasu ganodini esalebe ba: i. Dunu eno ilia da Yesu dafama: ne ado ba: musa: dawa: beba: le, amane sia: i, “Sa: bade eso amoga, dunu da uhinisu hou hamosea, e da ninia Sema wadela: sala: ?”
11 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kurš cilvēks būs jūsu starpā, kam ir viena avs, un kad tā svētdienā iekrīt bedrē, vai tas to nesatvers un neizvilks ārā?
Yesu da bu adole i, “Dilia da Sa: bade esoga sibi da uli dogoi ganodini dafasea, adi hamoma: bela: ? Sibi ea eda da bu hiougili gadoma: bela: ? Dafawane! E da fidimu!
12 Vai tad nu cilvēks nav daudz labāks, nekā avs? Tāpēc ir brīvi, svētdienā labu darīt.”
Be dunu ea esalusu da sibi ea esalusu amo baligi dagoi. Amaiba: le, ninia Sema amo ganodini, Sa: bade esoga hawa: hamosu noga: iwane hamomu da defea.”
13 Tad Viņš uz to cilvēku sacīja: “Izstiepi savu roku!” Un viņš to izstiepa. Tad tā viņam palika atkal vesela kā tā otra.
Amalalu, Yesu da lobo lologoi dunuma amane sia: i, “Dia lobo moloma!” Amalalu, ea lobo molole, ea lobo bu ida: iwane, ea lobo eno defele ba: i.
14 Tad tie farizeji izgāja un aprunājās pret Viņu, kā tie To nomaitātu.
Amalalu, Fa: lisi dunu da yolesili asili, fofada: ne, Yesu medomusa: ilegesu.
15 Bet Jēzus to nomanīdams aizgāja no turienes. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ, un Viņš tos visus dziedināja.
Be amo medole legemu hou nababeba: le, Yesu da amo sogebi yolesiagai. Dunu bagohame da Ema fa: no bobogei. Amalalu, Yesu da dunu ilia olo huluane uhinisisi dagoi.
16 Un Viņš tiem piekodināja, ka tie Viņu nedarītu zināmu.
E da ilima amo hou eno dunuma mae olelema: ne sia: i.
17 Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis, sacīdams:
Amo hou hamoiba: le, musa: balofede dunu Aisaia ea sia: da didili hamoi dagoi ba: i.
18 “Redzi, Mans kalps, ko Es izredzējies, un Mans mīļais, pie kā Manai dvēselei labs prāts; Es likšu uz Viņu Savu Garu, un Tas pasludinās tautām tiesu.
Aisaia da musa: amane sia: i, “Na hawa: hamosu dunu Na ilegei, amo ba: ma! E da na dogolegeidafa! Na da Na A: silibu Ema imunu. Na da dunu fifi asi gala huluane ilima fofada: musa: misunu. E da ilima amo hou olelemu.
19 Ne Viņš bārsies, ne brēks, un neviens nedzirdēs uz ielām Viņa balsi.
E da sia: ga hame gegemu, hame wele sia: mu. E da logoga sia: olelemusa: ha: giwane hame sia: mu.
20 Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlošu dakti Viņš neizdzēsīs, tiekams Viņš tiesai dos uzvarēšanu.
E da saga: baea: i da hame fimu. Hanu ea lalu gona: su da usimusa: ba: sea, E da amo hame haba: domu. E da mae yolesili hawa: hamonanumu. Moloidafa hou da doaga: beba: le fawane yolesimu.
21 Un tautas cerēs uz Viņa vārdu.”
Dunu fifi asi gala da Ea hou lalegaguiba: le, ilia da hobea misunu hou dafawane hamoma: beyale dawa: mu.”
22 Tad viens velna apsēsts pie Viņa tapa novests, akls un mēms būdams. Un Viņš to darīja veselu, tā ka tas aklais un mēmais runāja un redzēja.
Ilia da dunu afae amo ea dogo ganodini wadela: i a: silibu da aligila sa: iba: le si dofoi amola sia: hamedei gala, amo Yesuma oule misi. Yesu da amo dunu uhinisi dagoi. Amalalu, e da bu ba: i amola bu sia: baoui.
23 Un visi ļaudis iztrūkās un sacīja: “Vai Šis nav Dāvida dēls?”
Dunu huluane da amo hou ba: beba: le bagadewane fofogadigi. Ilia da amane adole ba: i, “Amabela: ? Amo dunu da Da: ibidi Egefela: ?”
24 Bet tie farizeji to dzirdēdami, sacīja: “Šis velnus neizdzen, kā tik vien caur Belcebulu, velnu virsnieku.”
Be Fa: lisi dunu da amo hou nababeba: le, amane sia: i, “E da Bilisibale, wadela: i a: silibu ea hina, amo ea gasaga, Fio liligi fadegasa.”
25 Bet Jēzus viņu domas nomanījis, uz tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas savā starpā ienaidā, tā aiziet postā, un ikkatra pilsēta vai nams, kas savā starpā ienaidā, nevar pastāvēt.
Yesu da ilia asigi dawa: su dawa: beba: le, amane sia: i, “Dunu fi da afafasea, amo fi da wadela: mu. Moilai fi o sosogo fi amola da afafasea, dafamu.
26 Ja nu sātans sātanu izdzen, tad viņš ir ienaidā ar sevi pašu; kā tad viņa valsts var pastāvēt?
Sa: ida: ne ea fi gilisisu afae da ea fi dunu eno amoma gegene, sefasisia, Sa: ida: ne ea fi da afafae dagoi amola hedolo dafai dagoi ba: mu.
27 Un ja Es caur Belcebulu velnus izdzenu, caur ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc tie būs jūsu tiesātāji.
Na da Bilisibale amo ea gasaga Fio liligi fadegale fasisia, dilia fa: no bobogesu dunu da nowa ea gasaga amo liligi fadegasala: ? Amaiba: le dilima fa: no bobogesu dunu ilia hou, da dilia hou da giadofai amo olelesa.
28 Bet ja Es caur Dieva Garu velnus izdzenu, tad Deva valstība jau pie jums atnākusi.
Be Na da Gode Ea A: silibu amo Ea gasaga Fio liligi fadegale fasisa galea, defea, Gode Ea Hinadafa Hou da doaga: i dagoi, amo dawa: ma.
29 Jeb kā kas var ieiet tā stiprā namā un paņemt viņa lietas, ja tas papriekš to stipro nesaista? Un tad tas viņa namu aplaupīs.
Dunu da gasa bagade dunu ea liligi samogemusa: dawa: sea, e da hidadea gasa bagade dunu ea lobo la: gili, amo fa: no ea diasu golili sa: ili, ea liligi samogesa.
30 Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.
Nowa dunu da Namagai hame esalea, e da Nama ha lai agoane. Nowa da Na sibi hame gilisisia, e da Na sibi afagogosa.
31 Tāpēc Es jums saku: ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Tā Gara zaimošana cilvēkiem netaps piedota.
Amaiba: le, wadela: i hou huluane amola lasogole sia: huluane, Gode da gogolema: ne olofomu. Be dunu da Gode Ea A: silibu Hadigidafa gala Ema ha lale lasogole sia: sea, amo Gode da hame gogolema: ne olofomu.
32 Un kas ko runā pret To Cilvēka Dēlu, tam tas taps piedots; bet kas ko runā pret Svēto Garu, tam netaps piedots nedz šinī, nedz nākošā mūžā. (aiōn g165)
Nowa da Dunu Egefema lasogole sia: sea, bu fofada: sea, ea hou da gogolema: ne olofoi dagoi ba: mu. Be Gode Ea A: silibu Hadigidafa gala Ema lasogole sia: sea, gogolema: ne olofosu da hame ba: mu. Wali osobo bagade eso amola fa: no misunu eso huluane ganodini, gogolema: ne olofosu hamedafa ba: mu. (aiōn g165)
33 Ņemiet labu koku, tad arī viņa augļi būs labi, vai ņemiet nelāga koku, tad arī tie augļi būs nelabi; jo koks top pazīts pie saviem augļiem.
Ifa ida: iwane gala da dulu ida: iwane legesa. Wadela: i ifa da dulu wadela: i gala legesa. Dunu da ifa ea dulu ba: sea, ilia da amo ifa ea hou dawa: sa.
34 Jūs odžu dzimums, kā jūs varat ko laba runāt, ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā.
Dilia wadela: i sania fi! Dilia hou da wadela: iba: le, ida: iwane sia: habodane sia: ma: bela? Dunu ilia lafidili sia: da hidadea ilia dogoga maha.
35 Labs cilvēks no labas sirds mantas izdod labu, un ļauns cilvēks no ļaunas mantas izdod ļaunu.
Dunu ida: iwane gala da ida: iwane ligisisu amoga liligi ida: iwane olelesa. Be wadela: i dunu da wadela: i ligisisu amoga wadela: i liligi olelesa.
36 Bet Es jums saku, ka par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild soda dienā.
Na dilima sia: sa. Fofada: su Eso doaga: sea, dunu huluane ilia lafidili udigili sia: i huludafa amoba: le Na da fofada: mu.
37 Jo pēc saviem vārdiem tu tapsi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tapsi pazudināts.”
Dilia sia: sia: beba: le, fofada: sea, Fofada: su Dunu da dili mogili da wadela: le hamoi, mogili da hou ida: iwane hamoi, amane ilegemu.”
38 Tad kādi no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, mēs no tevis kādu zīmi gribam redzēt.”
Amalalu, Sema olelesu dunu amola Fa: lisi dunu da Yesuma amane sia: i, “Olelesu! Di da gasa bagade dawa: digima: ne olelesu hamoma!”
39 Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Nikna un laulību pārkāpēja tauta meklē zīmi; un viņai nekāda zīme netaps dota, kā vien pravieša Jonas zīme.
Yesu E bu adole i, “Wadela: i fi amola dabua fawane molole ogogosu fi ilia da dawa: digima: ne olelesu hogosa. Be Na da dawa: digima: ne olelesu dilima hame imunu. Youna fawane ea dawa: digima: ne olelesu dawa: ma!
40 Jo kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielas jūras zivs vēderā, tā arī Tas Cilvēka Dēls trīs dienas un naktis būs zemes klēpī.
Youna da eso udiana amola gasi udiana, menabo bagade ea hagomo ganodini dialu. Amo defele, Dunu Egefe da osobo ea dogo ganodini eso udiana amola gasi udiana dialumu.
41 Ninivieši celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie no grēkiem ir atgriezušies uz Jonas sludināšanu, un redzi, šeit ir vairāk, nekā Jona.
Fofada: su Eso doaga: sea, Ninife dunu da dilima fofada: mu. Bai ilia da Youna ea sia: nababeba: le, gogosiane, Godema sinidigi. Be Dunu waha esala, da Youna ea hou baligi dagoi.
42 Tā ķēniņiene no dienvidu puses celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tā no pasaules gala ir nākusi, Salamana gudrību dzirdēt; un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.
Fofada: su Eso doaga: sea, Siba soge hina bagade uda da wa: legadole, dilima fofada: mu. E da Soloumane ea bagade dawa: su sia: nabima: ne, badilia soge amodili misi. Be Soloumane ea hou baligisu Dunu da waha esala.
43 Bet kad tas nešķīstais gars no cilvēka izgājis, tad tas pārstaigā sausas vietas un meklē dusu, un to neatrod.
Wadela: i a: silibu da dunu ea dogoga gadili ahoasea, e da iwilaga udigili golamu soge hogola ahoa. Be hame ba: sa.
44 Tad tas saka: es gribu atpakaļ griezties uz savu namu, no kurienes es izgājis; un kad viņš nāk, tad tas to atrod tukšu, ar slotām mēztu un izpušķotu.
Amasea e da amane sia: sa, ‘Na da na musa: diasuga bu hagimu!’ Sia: beba: le, bu doaga: sea, ea diasu gelabai amola noga: le doga: i dagoi ba: sa.
45 Tad tas noiet un ņem pie sevis septiņus garus, kas jo niknāki nekā viņš pats, un tur iekšā nākuši tie tur dzīvo, un pēc ar to cilvēku paliek niknāki nekā papriekš. Tāpat arī notiks šai ļaunai tautai.”
Amaiba: le, e da bu gadili asili, a:silibu eno fesuale gala, ilia hou da ea wadela: i hou baligisa, amo lidili, ilia gilisili ganodini fila sa: imu. Amaiba: le goe dunu ea hou da bagade baligili bu wadela: mu. Waha dunu fi esala da amo hou ilima doaga: i dagoi ba: mu.”
46 Un Viņam tā uz tiem ļaudīm vēl runājot, redzi, Viņa māte un viņa brāļi stāvēja ārā, meklēdami viņu bildināt.
Yesu da dunu huluanema sia: nanoba, Ea: me amola eya huluane da misini, Ema sia: musa: gadili lelu.
47 Un kāds uz Viņu sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā, meklēdami Tevi bildināt.”
Dunu afae da Yesuma amane sia: i, “Dia: me amola Diaeya da Dima sia: musa: gadili lela.”
48 Un Viņš atbildēdams sacīja tam, kas Viņam to teica: “Kas ir Mana māte, un kas ir Mani brāļi?”
Be Yesu E bu adole i, “Na: me amola Naeya da nowala: ?”
49 Un Savu roku izstiepis pār Saviem mācekļiem, Viņš sacīja: “Redzi, Mana māte un Mani brāļi!
Amalu, E da Ea ado ba: su dunuma lobosogole amane sia: i, “Na: me amola Naeya da goea.
50 Jo kas Mana debesu Tēva prātu darīs, tas ir Mans brālis un Mana māsa un Mana māte.”
Nowa da Na Hebene Ada Ea hanai hou nabawane hamosea, amo da Naeya, Na aba amola Na: me esala.”
