Marka Evaņg̒elijs 1
1 Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija iesākums.
Go sia: dedei da Gode Ea sia: ida: iwane gala amo Ea Manodafa Yesu Gelesu Ea hou olelesa.
2 Itin kā ir rakstīts pie tiem praviešiem: “Redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kam būs sataisīt Tavu ceļu;”
Musa: balofede dunu Aisaia da amane dedei, “Gode da amane sia: i, `Dawa: ma! Na da Dia logo fodoma: ne, Na da Na sia: adole iasu dunu Di bisili masa: ne asunasimu.
3 “Saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tam Kungam ceļu, dariet līdzenas Viņa tekas.”
Dunu afadafa hi fawane da dunu hame esalebe hafoga: i sogega amane wele sia: nana, `Hina Gode Ea logo momagema: ne, molole fodoma!’
4 Notikās, ka Jānis kristīja tuksnesī un sludināja kristību uz atgriešanos no grēkiem par grēku piedošanu.
Amalalu, Yone Ba: bodaise da amo wadela: i soge ganodini, Gode Ea sia: olelelalebe amola hanoga fane salasu hou hamonanaba doaga: i. Dunu huluane ilia wadela: i houba: le gogosiane, Godema sinidigili, hanoga fane salasilalu, ilia Gode Ea gogolema: ne olofosu ba: mu, e amane olelei.
5 Un pie viņa izgāja visa Jūdu zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tie no viņa tapa kristīti Jardānes upē, izsūdzēdami savus grēkus.
Yudia soge dunu bagohame amola Yelusaleme moilai bai bagade dunu bagohame da ema doaga: le, ilia wadela: i hou fofada: i. Amalalu, Yone da ili huluane Yodane Hanoga fane salasi.
6 Un Jānis bija apģērbies ar kamieļu spalvas drēbēm un ādas jostu ap saviem gurniem, un ēda siseņus un kameņu medu;
Yone da abula amo ga: mele ea hinaboga amuli, idiniginisi. E da bulamagau gadofo beleda bululisi. Ea ha: i nasu da sage amola agime hano.
7 Un sludināja sacīdams: “Viens jo spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs locīdamies atraisīt Viņa kurpju siksnas.
E da dunu huluanema amane sia: i, “Na bagia fa: no misunu dunu da na hou bagadewane baligisa. Na da beguduli, Ea emo salasu fadegamu, na defele hame galebe.
8 Es gan jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.”
Na da dili hanoga fane sala. Be E da Gode Ea A: silibu Hadigidafa Gala amoga ba: bodaise hamomu.”
9 Un notikās tanīs dienās, ka Jēzus nāca no Nacaretes iekš Galilejas un Jardānē no Jāņa tapa kristīts.
Amo esoga Yesu da Na: salede moilai Ga: lili soge ganodini yolesili, Yonema doaga: i. Yone da Yesu Yodane Hanoga fane salasi.
10 Un tūdaļ no ūdens izkāpdams Viņš redzēja debesis atvērtas un to Garu kā balodi uz Sevi nolaižamies.
E da hano yolesili, bu wa: legadole ba: loba, E da muagado logo doasili, Gode Ea A: silibu Hadigidafa, `dafe’ sio ea ba: su agoane hamoi, gudu sa: ili Ea da: iga fila dalebe ba: i.
11 Un balss notika no debesīm: “Tu esi Mans mīļais Dēls, pie kā Man ir labs prāts.”
Amola, sia: bagade muagado amane sia: be nabi, “Di da Na dogolegei Manodafa. Na da Dima hahawane gala.”
12 Un Tas Gars Viņu tūdaļ aizveda tuksnesī.
Amalalu, Gode Ea A: silibu Hadigidafa Gala da Yesu dunu hame esalebe wadela: i soge amoga oule asi.
13 Un Viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas un tapa kārdināts no sātana un bija pie zvēriem. Un eņģeļi Viņam kalpoja.
Amo sogebiga Yesu da eso40esalu. Sa: ida: ne da Yesu dafama: ne, Ema ado ba: i. Yesu da sigua ohe fi amola gilisili esalu. Be a: igele dunu ilia da Yesu fidimusa: misi.
14 Bet pēc tam, kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju, sludinādams Dieva evaņģēliju
Helode da Yone Ba: bodaise se iasu diasu ganodini sali. Amalalu, Yesu da Ga: lili sogega asili, Gode Ea Sia: Ida: iwane Gala olelei.
15 Un sacīdams: “Tas laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriežaties no grēkiem un ticat uz to evaņģēliju.”
E amane sia: i, “Defea! Ilegei eso da doaga: i dagoi. Gode Ea Hinadafa Hou da gadenenewane doaga: i. Dilia wadela: i hou yolesili, Gode Ea Sia: dafawaneyale dawa: ma!”
16 Un pie Galilejas jūras staigādams, Viņš redzēja Sīmani un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā metam; jo tie bija zvejnieki.
Yesu da Ga: lili Hano Wayabo bega: laloba, menabo gasa: su dunu aduna amo Saimone amola eya A: dalu menabo gasa: lebe ba: i.
17 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Nāciet Man pakaļ, un Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”
Yesu da elama amane sia: i, “Nama fa: no bobogema! Na da dunu hiougima: ne, gasa: su hou alima olelemu!”
18 Un tūdaļ savus tīklus atstājuši, tie Viņam gāja pakaļ.
Amalalu, ela da menabo gasa: su hedolo yolesili, Yesu Ea baligiga aligili fa: no bobogei.
19 Un no turienes maķenīt pagājis, Viņš redzēja Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, un tos laivā tīklus lāpām.
Yesu da fonobahadi bu asili, Sebedi ea mano aduna amo Ya: mese amola Ya: mese eya Yone, ba: i. Ilia da dusagai ganodini menabo gasa: su nodomesa esalebe ba: i.
20 Un tūdaļ Viņš tos aicināja. Un savu tēvu Cebedeju ar tiem algādžiem laivā atstājuši, tie nogāja Viņam pakaļ.
Yesu da elama misa: ne sia: i. Amalalu, ela da elea ada amola ea hawa: hamosu dunu yolesili, Yesu Ea baligiga aligili, fa: no bobogei.
21 Un tie nāca Kapernaūmā. Un tūdaļ svētdienā Viņš iegāja baznīcā un mācīja.
Yesu da Gabena: iame moilaiga doaga: i. E da Sa: bade eso enoga sinagoge diasu amo ganodini golili sa: ili, Gode sia: muni olelei.
22 Un tie izbrīnījās par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja tā kā pats varenais un nekā tie rakstu mācītāji.
Ea sia: nababeba: le, dunu huluane da fofogadigi. Bai Ea olelesu da Sema olelesu dunu ilia olelei baligili, Hina ea olelesu agoane nababeba: le.
23 Un viņu baznīcā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca
Sinagoge ganodini da dunu ea dogo ganodini Fio a: silibu aligila sa: i esalu.
24 Sacīdams: Vai! Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis, mūs nomaitāt? Mēs Tevi pazīstam, kas Tu esi, Tas Dieva Svētais.”
E bagadewane wele sia: i, “Yesu! Na: salede dunu! Dia abuliba: le nini wadela: musa: misibala: ? Di na dawa: ! Di da Gode Ea ilegei Sia: Hadigi Adola Ahoasu Dunu!”
25 Un Jēzus viņu apdraudēja sacīdams: “Palieci klusu un izej no tā.”
Be Yesu da wadela: i a: silibuma amane gagabole sia: i, “Ouiya: ma! Amo dunu ea da: iga fadegale fasima!”
26 Un to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, tas nešķīstais gars no tā izgāja.
Wadela: i a: silibu da amo dunu ea dogo ganodini ludubiba: le, dunu da bagade doulalu. Amalalu, wadela: i a: silibu bagadewane “a: i” ea gusa: ne fadegale fasi.
27 Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā apjautājās sacīdami: “Kas tas ir? Kas tā tāda jauna mācība? Jo Viņš ar varu pat tiem nešķīstiem gariem pavēl, un tie Viņam paklausa.”
Amalalu, dunu huluane bagadewane fofogadigili, amane sia: i, “Abolebela: ? Go da olelesu hou gaheabolo agoane gala. Amo dunu da Fio a: silibu ilima sia: sea, ilia da Ea adobe naba.”
28 Un tūdaļ Viņa slava izgāja visapkārt pa Galilejas tiesu.
Amaiba: le, Ga: lili dunu fi huluane da Yesu Ea gasa bagade hou lalaba asi.
29 Un no baznīcas izgājuši, tie tūdaļ nāca Sīmaņa un Andreja namā ar Jēkabu un Jāni.
Yesu, Ya: mese, Yone amola eno ado ba: su dunu da sinagoge yolesili, Saimone amola A: dalu ela diasuga doaga: i.
30 Un Sīmaņa sievas māte gulēja ar drudzi, un tie Viņam tūdaļ par to sacīja.
Saimone ea esoa: da asugi madelaiba: le, debea da: iya midi dialu. Ilia da amo hou Yesuma olelei.
31 Un piegājis Viņš to uzcēla un to ņēma pie rokas, un drudzis tūlīt no tās atstājās, un viņa tiem kalpoja.
Yesu da Saimone ea esoa: ema misini, ea lobolele, e uhini wa: legadoi. Amalalu, uhibiba: le, Saimone ea esoa: da ilima aowasu.
32 Un kad vakars metās, un saule bija nogājusi, tad tie pie Viņa nesa visādus neveselus un velna apsēstus.
Daeya, eso dabe galu, ilia da oloi dunu amola doulasi dunu bagohame Yesuma oule misi.
33 Un visa pilsēta priekš durvīm bija sapulcējusies.
Moilai fi huluane da Yesu Ea diasu logo holeiga gilisi.
34 Un Viņš dziedināja daudz neveselus no dažādām slimībām un izdzina daudz velnus, un Viņš tiem velniem neļāva runāt, jo tie Viņu pazina.
E da oloi dunu bagohame uhinisi. E da Fio liligi bagohame fadegale fasi. Be Yesu da Fio a: silibu ilima “Ouiya: ma!” sia: i. Bai ilia da Yesu da Gode Ea Manodafa dawa: i galu.
35 Un no rīta gaiļos Viņš cēlās un izgāja; un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.
Hahabedafa, eso mae misini, Yesu da wa: legadole, diasu yolesili asili, dunu hame esalebe sogega sia: ne gadomusa: asi.
36 Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie Viņa bija, Viņam steidzās pakaļ.
Saimone amola ea na: iyado dunu da Yesu hohogola asi.
37 Un Viņu atraduši, tie uz Viņu sacīja: “Visi Tevi meklē.”
Hogole, ba: loba, ilia da Yesuma amane sia: i, “Dunu huluane da Di hogoi helelala!”
38 Un Viņš uz tiem sacīja: “Noejam tuvējos miestos, ka Es tur arīdzan sludināju; jo tāpēc Es esmu izgājis.”
Be Yesu da ilima amane sia: i, “Defea! Be ninia da eno moilaiga Gode Ea sia: olelemusa: masunu. Na da amo hamomusa: , osobo bagade guiguda: misi!”
39 Un Viņš sludināja viņu baznīcās pa visu Galileju un izdzina velnus.
Amalalu, Yesu da Ga: lili soge huluane amoga lalu. E da ilia sinagoge diasu ganodini, Gode Sia: olelelalu. E da wadela: i a: silibu dunu ilia dogo ganodini aligila sa: i, amo bagohame fadegale fasi.
40 Un viens spitālīgs nāca pie Viņa, Viņu lūgdams un Viņa priekšā ceļos mezdamies un uz Viņu sacīdams: “Ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt.”
Lebolosi olo madelai dunu da Yesuma misini, muguni bugili, ha: giwane Ema amane edegei, “Di da agoane hanai galea, Di da na uhinisimu dawa:”
41 Un Jēzus sirdī aizkustināts roku izstiepa, to aizskāra un uz to sacīja: “Es gribu, topi šķīsts.”
Yesu da ema bagadewane asigiba: le, Ea lobo molole, lebolosi dunu digili ba: i. E da amane sia: i, “Na da hanai! Dia da: i fofolomu!”
42 Un Viņam runājot tūlīt spitālība no tā nogāja, un tas palika šķīsts.
Amalalu, oloi dunu ea aiya huluane bahole, e da fofoloi dagoi ba: i.
43 Un Viņš to apdraudēja un to tūlīt aizdzina
44 Un uz to sacīja: “Raugi, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un nones par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību.”
Amalalu Yesu da ema amane sia: i, “Nabima! Amo hou eno dunuma mae olelema! Be gobele salasu dunu, e da dia fofoloi hou noga: le abodema: ne masa! Amasea, dunu huluane di da uhi dagoi ba: ma: ne, Mousese ea musa: sia: i gobele salasu liligi ema ima!”
45 Bet tas izgājis iesāka daudz pasludināt un šo lietu izpaust, tā ka Jēzus ļaudīm redzot vairs nevarēja ieiet pilsētā. Bet Viņš bija laukā vientuļās vietās, un no visām malām tie nāca pie Viņa.
Be amo dunu da asili, Yesu Ea uhisu hou amo eno dunuma bagadewane olelelalu. Dunu huluane da nababeba: le, Yesu da bu dunu ilia ba: ma: ne moilaiga masunu hamedei agoane ba: i. Amaiba: le, E da dunu hame esalebe sogega esalu. Moilai gagai fi dunu bagohame da Ema doaga: i.
