Marka Evaņg̒elijs 7
1 Un pie Viņa sapulcējās farizeji un kādi no tiem rakstu mācītājiem, no Jeruzālemes nākuši.
Fa: lisi dunu amola Yelusaleme fi Sema olelesu dunu da Yesuma gilisi.
2 Un redzēdami kādus no Viņa mācekļiem netīrām, tas ir, nemazgātām rokām maizi ēdam, tie tos rāja.
Yesu Ea fa: no bobogesu dunu ilia da Fa: lisi ilia lobo dodofesu hou defele, hame hamosu. Fa: lisi amola sema olelesu dunu da ilia hou ba: i dagoi.
3 Jo tie farizeji un visi Jūdi neēd, ja tie rokas daudzkārt nav mazgājuši, to vecaju likumus turēdami.
(Fa: lisi dunu amola Yu dunu ilia aowalali fi ilia hou dawa: beba: le, ha: i manusa: dawa: sea, ilia lobo usunawane amoga ilia lobo dodofesa.
4 Un no tirgus nākot tie neēd, ja tie nav mazgājušies. Un vēl ir daudz, ko tie uzņēmušies darīt, dzeramu trauku un krūžu un vara rīku un gultu mazgāšanas.
Ilia bidiga lama: ne diasuga asili, bu hagisia, ilia da: i ilia dodofesa. Aowalali fi sema bagohame ilia hamosa. Faigelei amola ofodo huluane ilia sema defele dodofesa.)
5 Tad tie farizeji un rakstu mācītāji Viņam vaicāja: “Kāpēc Tavi mācekļi nedzīvo pēc vecaju likumiem, bet maizi ēd nemazgātām rokām?”
Amaiba: le, Fa: lisi dunu amola Sema olelesu dunu da Yesuma amane adole ba: i, “Dia ado ba: su dunu da abuliba: le aowalalia fi ilia sia: mae nabawane, ilia lobo mae dodofele ha: i nahabela: ?”
6 Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “Gan labi Jesaja par jums liekuļiem ir sludinājis, kā ir rakstīts: “Šie ļaudis ar lūpām mani godā, bet viņu sirds ir tālu no Manis nost.
Yesu E bu adole i, “Dafawane! Aisaia da hemone dilia dabua fawane moloi ogogosu hou noga: le ba: la: lusu. Amaiba: le agoane dedei diala, ‘Amo dunu fi ilia da lafidili Nama nodone sia: sa. Be ilia dogoga ilia da Nama hame dogolegei.
7 Bet tie Mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles.”
Ilia da dunu ea sema da Gode Ea Sema amo ilia olelebeba: le, ilia da Nama udigili nodosa.’”
8 Jo Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus, krūžu un biķeru mazgāšanas, un darāt vēl daudz citas tādas lietas.”
Yesu E amane sia: i, “Dilia Gode Ea hamoma: ne sia: i yolesili, udigili osobo bagade dunu ilia hamoma: ne sia: i amoma fa: no bobogesa.”
9 Un Viņš uz tiem sacīja: “It jauki jūs Dieva bausli atmetat, lai savu likumu turētu.
E eno adole i, “Dilisu olelesu noga: le fa: no bobogema: ne, dilia da dawa: iwane logo hogole, Gode Ea Hamoma: ne sia: i yolesisa.
10 Jo Mozus ir sacījis: godā savu tēvu un savu māti; un kas ļaunu runā pret tēvu vai māti, tam būs mirt.
Mousese da sema (Hamoma: ne Sia: i) agoane olelei, `Dia ada amola ame elama asigima!’ amola sema eno, `Nowa da ea ada o ea ame elama lasogole sia: sea, amo dunu medole legema!’
11 Bet jūs sakāt: ja cilvēks uz tēvu vai māti saka: korban, tas ir: lai tas ir Dievam par upuri, kas tev no manis varētu par labu nākt; -
Be dilia da agoane olelesa, “Dunu da ea ame o ea ada amoma ea iasu elama imunu galu, be amo iasu liligi da hidadea Godema imunusa: ilegei sia: sea,
12 Tad jūs viņam vairs neļaujat nenieka darīt priekš tēva vai mātes,
amo dunu ea ame amola ea ada hame fidimu da defea dilia sia: sa.
13 Iznīcinādami Dieva vārdu ar savu likumu, ko jūs esat iecēluši. Un daudz tādas lietas jūs dariet.”
Amaiba: le, dilia da musa: sema dilia eno dunuma olelebeba: le, amola dilia Na waha sia: i hou hamobeba: le, dilia da Gode Ea sia: wadela: sa. Dilia da agoane liligi bagohame hamosa!”
14 Un tos ļaudis atkal pieaicinājis, Viņš uz tiem sacīja: “Klausiet Mani visi un saprotiet.
Amalalu, Yesu da dunu huluane gilisi Ema misa: ne sia: i. E da ilima amane sia: i, “Dilia huluane nabima! Amola noga: le dawa: ma!
15 Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes iekš tā ieiet, bet kas no tā iziet, tas cilvēku apgāna.
Gadili dialebe liligi huluane da dunu ea da: i ganodini masunuba: le, da ea hou hame wadela: sa. Be liligi ea dogo ganodini dialu ga masunuba: le, da ea hou wadela: sa.
16 Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.”
Ge galea nabima!”
17 Un kad Viņš no tiem ļaudīm nogāja namā, Viņa mācekļi vaicāja pēc šās līdzības.
Amalalu, E da dunu gilisi yolesili, diasu ganodini golili sa: ili, dunu eno hameba: le, Ea fa: no bobogesu dunu da amo fedege sia: ea bai ilima olelema: ne adole ba: i.
18 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai ir jūs esat tādas nesaprašas? Vai jūs neprotat, ka tas, kas no ārpuses cilvēkā ieiet, viņu nevar apgānīt?
Yesu E bu adole i, “Dilia amola da hame dawa: su dunula: ? Gadili liligi dunu ea lafi amoga ea da: i hodo ganodini masunuba: le da ea dogo hame ledo hamomu, amo dilia hame dawa: bela: ?
19 Jo tas neiet viņa sirdī, bet vēderā, un iziet pa zināmu ceļu, pa ko visa barība izkārnās.”
Bai amo liligi da ea dogo ganodini mae sa: ili, ea hagomoga fawane doaga: sa. Amasea, baligili bu gadili ahoa.” (Amo sia: sia: beba: le, Yesu da ha: i manu liligi huluanedafa manu da defea (sema hame) olelei dagoi.)
20 Bet Viņš sacīja: “Kas no cilvēka iziet, tas cilvēku apgāna.
E amane sia: i, “Ganodini liligi ga masunuba: le da dunu ea hou wadela: sa.
21 Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet niknas domas, laulības pārkāpšanas, maucības, slepkavības,
Dunu ilia dogo ganodini asigi dawa: beba: le, ilia wadela: le dawa: sa, medole legesa, inia uda adole lasa,
22 Zādzības, negausības, blēdības, viltība, nešķīstība, skauģa acs, Dieva zaimošana, lepnība, bezprātība.
inia ea liligi wamolamusa: dawa: sa, mi hanaiba: le wadela: i hamosa, ogogosa, udigili hame asigi hou hamosa, eno dunu ilia gaguiba: le mudasa, gadesa, gasa bagade fi dawa: sa, udigili dadousa,
23 Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un cilvēku apgāna.”
amo wadela: i hou huluane da ganodini dialebeba: le, ga ahoasea, dunu ea hou wadela: sa.”
24 Un no turienes cēlies, Viņš nogāja uz Tirus un Sidonas robežām. Un kādā namā iegājis, Viņš gribēja, ka neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt paslēpts.
Amalalu, Yesu E wa: legadole, asili, Daia moilai amola Saidone moilai amo gadenene sogega doaga: i. E da wamowane diasu ganodini golili sa: i. Be Hi fawane wamowane esalumu da hamedei galu.
25 Jo viena sieva, kuras meitiņai bija nešķīsts gars, par Viņu dzirdējusi, nāca un nometās priekš Viņa kājām.
Be uda afae ea mano amo ea dogo ganodini Fio a: silibu aligila sa: i, e da Yesu Ea hou nababeba: le, Ema doaga: le, Ea emo gadenene osoboga diasa: i.
26 Bet tā bija Grieķu sieva, no dzimuma Siro-Feniķiete, un Viņu lūdza, lai to velnu izdzītu no viņas meitas.
Goe uda da Galigi uda. E da Finisia soge, Silia fifi lai ilia soge ganodini lalelegei galu. E da Fio liligi idiwi ea dogoga aligila sa: i, amo fadegale fasima: ne, Yesuma ha: giwane edegei.
27 Bet Jēzus uz to sacīja: “Lai papriekš bērni top paēdināti, jo neklājās bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.”
Be Yesu E bu adole i, “Manodafa ilia hidadea ha: i manu da defea. Ilia ha: i manu udigili lale, wa: megili imunu da defea hame galebe.”
28 Un viņa atbildēja un uz To sacīja: “Tā gan ir, Kungs; bet tomēr sunīši ēd apakš galda no bērnu druskām.”
Be amo uda da bu adole i, “Dafawane Hina! Be wa: me e da eda ea fafaiha esala, da mano ilia ha: i manu daladaha amo naha.”
29 Un Viņš uz to sacīja: “Šī vārda dēļ ej! velns ir izbēdzis no tavas meitas.”
Yesu E amane sia: , “Dia amo adole iabeba: le, hahawane masa. Fio liligi didiwi ea dogo ganodini dialu da fadegai dagoi.”
30 Un nogājusi savās mājās, viņa atrada to meitiņu uz gultas guļam, un ka velns bija izbēdzis.
Amalalu, uda da asili, idiwi hahawane uhini diaheda: su da: iya midi dialebe ba: i. Wadela: i a: silibu da fadegale fasi dagoiba: le, hamedafa ba: su.
31 Un atkal izgājis no Tirus un Sidonas robežām, Viņš nāca pie Galilejas jūras vidū starp to desmit pilsētu robežām.
Amalalu, Yesu da Daia moilai soge yolesili, Ga: lili Hano Wayabo amoga doaga: i. E da amo logo ahoabeba: le, Saidone moilai amola Dega: bolisi (moilai nabuane gala) amo soge E da baligi dagoi.
32 Un pie Viņa atveda vienu kurlmēmu, un Viņu lūdza, ka tam uzliktu roku.
Eno dunu da ge ga: i, sia: dioiwane hamoi dunu, Yesuma oule misi. Ilia da Yesu e uhinisima: ne ea da: iga lobo ligisima: ne ha: giwane edegei.
33 Un Viņš to ņēma no tiem ļaudīm savrup pie malas un lika Savus pirkstus viņa ausīs un izspļāvis aizskāra viņa mēli;
Yesu da eno dunu huluane mae ba: ma: ne, amo dunu la: ididili oule asi. E da Ea lobo sogo amo dunu ea ge gelabo ganodini sali. Amalalu, Yesu da Ea lobo sogo amoga defo adugala: le, amo dunu ea gona: su digili ba: i.
34 Un skatījās uz debesi, nopūtās un sacīja uz to: “Epata,” tas ir: “Atveries!”
E da Ea si muagado ba: le gadole gogonomane, amane sia: i, “Efada!” Amo ea dawa: loma: ne da “Doasima!”
35 Un tūdaļ viņa ausis atvērās, un viņa mēles saite tapa svabada, un viņš runāja pareizi.
Amalalu, amo dunu ea ge da doasili, ea gona: su amola bu hahamoiba: le, e da noga: le sia: baoui.
36 Un Viņš tiem aizliedza, lai nevienam to nesaka; bet jo Viņš to aizliedza, jo vairāk tie to sludināja,
Yesu da dunu huluanema, amo hou mae olelema: ne sia: i. E da gasawane eno dunu mae adoma: ne sia: i. Be ilia da mae nabawane bu baligiliwane amo hou bagadewane olelei.
37 Un brīnījās ļoti par to un sacīja: “Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš kurlus dara dzirdošus un mēmus runājošus.”
Dunu huluane da bogomuwane fofogadigi. Ilia amane sia: i, “E da hou huluane hahawane hamosa. Ea hamoiba: le, musa: ge ga: i da bu naba amola musa: sia: hamedei da bu sia: baousa.”
