Marka Evaņg̒elijs 5
1 Un tie nonāca viņpus jūras, Gadariešu tiesā.
ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲒ ⲈⲘⲎⲢ ⲈⲪⲒⲞⲘ ⲈⲦⲬⲰⲢⲀ ⲚⲦⲈⲚⲒⲄⲈⲢⲄⲈⲤⲎⲚⲞⲤ
2 Un Viņam no laivas izejot tūdaļ sastapās no kapiem cilvēks ar nešķīstu garu;
ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲠⲒϪⲞⲒ ⲤⲀⲦⲞⲦϤ ⲀϤⲒ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈϨⲢⲀϤ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲒⲘϨⲀⲨ ⲚϪⲈⲞⲨⲢⲰⲘⲒ ⲈϤϦⲈⲚ ⲞⲨⲠⲚⲈⲨⲘⲀⲚⲀⲔⲀⲐⲀⲢⲦⲞⲚ
3 Tam bija sava mītne kapos, un neviens viņu nevarēja ne ar ķēdēm saistīt.
ⲅ̅ⲪⲎ ⲈⲚⲀⲢⲈ ⲠⲈϤⲘⲀⲚϢⲰⲠⲒ ϢⲞⲠ ϦⲈⲚⲚⲒⲘϨⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲞⲨⲆⲈ ϦⲈⲚⲚⲒⲔⲈϨⲀⲖⲨⲤⲒⲤ ⲘⲘⲞⲚ ϢϪⲞⲘ ⲚϨⲖⲒ ⲠⲈ ⲈⲤⲞⲚϨϤ
4 Jo tas ar pinekļiem un ķēdēm daudzkārt bija saistīts; bet viņš salauza tās ķēdes un sarāva tos pinekļus, un neviens to nespēja valdīt.
ⲇ̅ⲈⲐⲂⲈϪⲈ ⲚⲈⲀⲨⲤⲞⲚϨϤ ⲚⲞⲨⲘⲎϢ ⲚⲤⲞⲠ ⲚϨⲀⲚⲠⲈⲆⲎⲤ ⲚⲈⲘ ϨⲀⲚϨⲀⲖⲨⲤⲒⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲦⲈϤⲤⲰⲖⲠ ⲚⲚⲒϨⲀⲖⲨⲤⲒⲤ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲦⲞⲦϤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲤⲈϦⲞⲘϦⲈⲘ ⲚϪⲈⲚⲒⲠⲈⲆⲎⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲈⲘⲘⲞⲚ ϢϪⲞⲘ ⲚⲦⲈϨⲖⲒ ⲈⲢⲆⲀⲘⲀⲌⲒⲚ ⲘⲘⲞϤ
5 Un tas bija vienmēr naktīm un dienām kalnos un iekš kapiem, brēkdams un sevi ar akmeņiem sizdams.
ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲤⲎⲞⲨ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲘⲠⲒⲈϪⲰⲢϨ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲈϨⲞⲞⲨ ⲈϤⲬⲎ ϦⲈⲚⲚⲒⲘϨⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤⲬⲎ ϦⲈⲚⲚⲒⲦⲰⲞⲨ ⲠⲈ ⲈϤⲰϢ ⲈⲂⲞⲖ ⲞⲨⲞϨ ⲈϤϢⲰⲦ ⲘⲘⲞϤ ⲚϨⲀⲚⲰⲚⲒ.
6 Bet Jēzu no tālienes ieraudzījis, tas skrēja un metās priekš Viņa zemē
ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲚⲀⲨ ⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲒⲤϪⲈⲚ ϨⲒⲪⲞⲨⲈⲒ ⲀϤϬⲞϪⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲞⲨⲰϢⲦ ⲘⲘⲞϤ
7 Un brēca ar stipru balsi un sacīja: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Tā Visaugstākā, Dēls? No Dieva puses Tevi lūdzu, nemoki mani!”
ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲰϢ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚⲤⲘⲎ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲀϦⲞⲔ ⲚⲈⲘⲎⲒ ϨⲰⲔ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲠϢⲎⲢⲒ ⲘⲪⲚⲞⲨϮ ⲈⲦϬⲞⲤⲒ ϮⲦⲀⲢⲔⲞ ⲘⲘⲞⲔ ⲘⲪⲚⲞⲨϮ ⲘⲠⲈⲢϮϬⲖⲀⲔ ⲚⲎⲒ.
8 Jo Viņš uz to sacīja: “Izej, tu nešķīstais gars, no tā cilvēka.”
ⲏ̅ⲚⲀϤϪⲰ ⲄⲀⲢ ⲘⲘⲞⲤ ⲠⲈ ϪⲈ ⲀⲘⲞⲨ ⲈⲂⲞⲖ ⲠⲒⲠⲚⲈⲨⲘⲀⲚⲀⲔⲀⲐⲀⲢⲦⲞⲚ ϦⲈⲚⲠⲒⲢⲰⲘⲒ.
9 Un Viņš tam jautāja: “Kāds tev vārds?” Un tas atbildēja sacīdams: “Vārds man leģions, jo mēs esam daudz.”
ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤϢⲒⲚⲒ ⲘⲘⲞϤ ϪⲈ ⲚⲒⲘ ⲠⲈ ⲠⲈⲔⲢⲀⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲖⲈⲄⲒⲰⲚ ⲠⲈ ⲠⲀⲢⲀⲚ ϪⲈ ⲦⲈⲚⲈⲢⲞⲨⲘⲎϢ
10 Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš tos no tā apgabala neizdzītu.
ⲓ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤϮϨⲞ ⲈⲢⲞϤ ⲚϨⲀⲚⲘⲎϢ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈϤϢⲦⲈⲘⲞⲨⲞⲢⲠ ⲤⲀⲂⲞⲖ ⲚϮⲬⲰⲢⲀ.
11 Bet tur pie tā kalna bija liels cūku pulks ganos.
ⲓ̅ⲁ̅ⲚⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲀⲄⲈⲖⲎ ⲆⲈ ⲚⲢⲒⲢ ⲈⲤⲞϢ ⲘⲘⲀⲨ ⲠⲈ ⲈⲤⲘⲞⲚⲒ ϦⲀⲦⲈⲚ ⲠⲒⲦⲰⲞⲨ
12 Un visi tie velni Viņu lūdza sacīdami: “Sūti mūs tais cūkās, ka tanīs ieskrienam.”
ⲓ̅ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨϮϨⲞ ⲈⲢⲞϤ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲞⲨⲞⲢⲠⲦⲈⲚ ⲈⲚⲒⲢⲒⲢ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈⲚϢⲈ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲢⲰⲞⲨ
13 Un tūlīt Jēzus tiem to ļāva, un tie nešķīstie gari izgājuši ieskrēja tais cūkās; un tas cūku pulks no kraujas iegāzās jūrā (bet to bija pie divtūkstoš) un noslīka jūrā.
ⲓ̅ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲞⲨⲀϨⲤⲀϨⲚⲒ ⲚⲰⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲚϪⲈⲚⲒⲠⲚⲈⲨⲘⲀⲚⲀⲔⲀⲐⲢⲦⲞⲚ ⲀⲨϢⲈ ⲚⲰⲞⲨ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲚⲒⲈϢⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤϨⲈⲒ ⲈϦⲢⲎⲒ ⲚϪⲈϮⲀⲄⲈⲖⲎ ϦⲀⲦⲈⲚ ⲠⲒϪⲀϪⲢⲒⲘ ⲈⲪⲒⲞⲘ ⲈⲨⲈⲢ ϢⲞ ⲤⲚⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲰϪϨ ⲘⲘⲰⲞⲨ ϦⲈⲚⲪⲒⲞⲘ.
14 Un tie cūku gani bēga un stāstīja pilsētā un uz lauka; un tie izgāja raudzīt, kas bija noticis.
ⲓ̅ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲎ ⲈⲚⲀⲨⲘⲞⲚⲒ ⲘⲘⲰⲞⲨ ⲀⲨⲪⲰⲦ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϪⲞⲤ ϦⲈⲚϮⲂⲀⲔⲒ ⲚⲈⲘ ϦⲈⲚⲦⲔⲞⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲒ ⲈⲚⲀⲨ ϪⲈ ⲞⲨ ⲠⲈ ⲪⲎ ⲈⲦⲀϤϢⲰⲠⲒ.
15 Un tie nāca pie Jēzus un ieraudzīja to velna apsēsto tur sēžam, apģērbtu un pie pilna prāta, to pašu, kam tas leģions bijis; un tie izbijās.
ⲓ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲒ ϨⲀ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲀⲨⲚⲀⲨ ⲈⲪⲎ ⲈⲚⲀⲢⲈ ⲚⲒⲆⲈⲘⲰⲚ ⲚⲈⲘⲀϤ ⲈϤϨⲈⲘⲤⲒ ⲈⲢⲈ ⲚⲈϤϨⲂⲰⲤ ⲦⲞⲒ ϨⲒⲰⲦϤ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲢⲈ ⲠⲈϤϨⲎⲦ ⲘⲘⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲈⲢϨⲞϮ.
16 Un tie, kas to bija redzējuši, viņiem stāstīja, kā tam velna apsēstam bija noticis, un par tām cūkām.
ⲓ̅ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲤⲀϪⲒ ϦⲀⲦⲞⲦⲞⲨ ⲚϪⲈⲚⲎ ⲈⲦⲀⲨⲚⲀⲨ ϪⲈ ⲈⲦⲀⲤϢⲰⲠⲒ ⲚⲀϢ ⲚⲢⲎϮ ⲘⲪⲎ ⲈⲚⲀⲢⲈ ⲚⲒⲆⲈⲘⲰⲚ ⲚⲈⲘⲀϤ ⲚⲈⲘ ⲈⲐⲂⲈ ⲚⲒⲢⲒⲢ
17 Un tie sāka Viņu lūgt, lai no viņu robežām aizejot.
ⲓ̅ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲈⲢϨⲎⲦⲤ ⲚϮϨⲞ ⲈⲢⲞϤ ϪⲈ ⲚⲦⲈϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲞⲨⲐⲞϢ
18 Un kad Viņš kāpa laivā, tas velna apsēstais Viņu lūdza, ka pie Viņa varētu palikt.
ⲓ̅ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲀⲖⲎⲒ ⲈⲠⲒϪⲞⲒ ⲚⲀϤϮϨⲞ ⲈⲢⲞϤ ⲚϪⲈⲪⲎ ⲈⲚⲀϤⲞⲒ ⲚⲆⲈⲘⲰⲚ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈϤⲞϨⲒ ⲚⲈⲘⲀϤ
19 Bet Jēzus to neļāva, bet uz to sacīja: “Ej savās mājās pie tiem savējiem un stāsti tiem, kādas lietas Tas Kungs tev darījis, un kā Viņš par tevi apžēlojies.”
ⲓ̅ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲘⲠⲈϤⲬⲀϤ ⲀⲖⲖⲀ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲘⲀϢⲈ ⲚⲀⲔ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲠⲈⲔⲎⲒ ϨⲀ ⲚⲎ ⲈⲦⲈⲚⲞⲨⲔ ⲞⲨⲞϨ ⲘⲀⲦⲀⲘⲰⲞⲨ ⲈⲚⲎ ⲈⲦⲀ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲀⲒⲦⲞⲨ ⲚⲀⲔ ⲈⲀϤⲚⲀⲒ ⲚⲀⲔ
20 Un tas nogāja un sāka sludināt pa tām desmit pilsētām, ko Jēzus tam bija darījis, un visi brīnījās.
ⲕ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϨⲰⲖ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲈⲢϨⲎⲦⲤ ⲚϨⲒⲰⲒϢ ϦⲈⲚⲐⲘⲎϮ ⲚϮⲂⲀⲔⲒ ⲘⲠⲈⲦⲀϤⲀⲒϤ ⲚⲀϤ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲈⲢϢⲪⲎⲢⲒ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲠⲈ
21 Un kad Jēzus atkal laivā bija pārcēlies uz otru malu, tad daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, un Viņš bija jūrmalā.
ⲕ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲒ ⲞⲚ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲈⲘⲎⲢ ϦⲈⲚⲠⲒϪⲞⲒ ⲀⲨⲐⲰⲞⲨϮ ⲚϪⲈⲞⲨⲘⲎϢ ⲈϤⲞϢ ϨⲀⲢⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤⲬⲎ ⲠⲈ ϦⲀⲦⲈⲚ ⲪⲒⲞⲘ
22 Un redzi, tad nāca viens no tiem baznīcas priekšniekiem, Jaīrus ar vārdu; un Viņu redzēdams, tas krita Viņam pie kājām,
ⲕ̅ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲒ ϨⲀⲢⲞϤ ⲚϪⲈⲞⲨⲀⲒ ⲚⲦⲈⲚⲒⲀⲢⲬⲎⲤⲨⲚⲀⲄⲰⲄⲞⲤ ⲈⲠⲈϤⲢⲀⲚ ⲠⲈ ⲒⲀⲒⲢⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲚⲀⲨ ⲈⲢⲞϤ ⲀϤϨⲒⲦϤ ϦⲀⲢⲀⲦⲞⲨ ⲚⲚⲈϤϬⲀⲖⲀⲨϪ
23 Un Viņu ļoti lūdza sacīdams: “Mana meitiņa guļ uz nāvi, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.”
ⲕ̅ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤϮϨⲞ ⲈⲢⲞϤ ⲚϨⲀⲚⲘⲎϢ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲀⲦⲀϢⲈⲢⲒ ⲀⲤϦⲰⲚⲦ ⲈⲪⲘⲞⲨ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈⲔⲒ ⲚⲦⲈⲔⲬⲀ ⲦⲈⲔϪⲒϪ ⲈϪⲰⲤ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈⲤⲚⲞϨⲈⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲦⲈⲤⲰⲚϦ
24 Un Viņš ar to nogāja. Un daudz ļaužu Viņam gāja pakaļ un Viņu spieda.
ⲕ̅ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲚⲈⲘⲀϤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲘⲞϢⲒ ⲚⲤⲰϤ ⲚϪⲈⲞⲨⲘⲎϢ ⲈϤⲞϢ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨϨⲞϪϨⲈϪ ⲘⲘⲞϤ ⲠⲈ.
25 Un tur bija viena sieva, tai jau divpadsmit gadus bija asinssērga.
ⲕ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲒⲤ ⲞⲨⲤϨⲒⲘⲒ ⲀⲤⲈⲢ ⲒⲂ ⲚⲢⲞⲘⲠⲒ ⲈⲢⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲤⲚⲞϤ ϦⲀⲢⲞⲤ.
26 Un tā daudz bija cietusi no daudz ārstiem un visu savu nabadzību iztērējusi un nekādu palīdzību nebija atradusi, bet tā sērga bija vēl niknāka palikusi.
ⲕ̅ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤϬⲒ ⲚⲞⲨⲘⲎϢ ⲚϦⲒⲤⲒ ⲚⲦⲞⲦⲞⲨ ⲚⲚⲒⲘⲎϢ ⲚⲤⲎⲒⲚⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤϬⲈ ⲚⲈⲦⲈⲚⲦⲀⲤ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲈⲂⲞⲖ ⲞⲨⲞϨ ⲘⲠⲈⲤϪⲈⲘϨⲎⲞⲨ ⲚϨⲖⲒ ⲀⲖⲖⲀ ⲘⲀⲖⲖⲞⲚ ⲀⲤⲦϨⲞ ⲚϨⲞⲨⲞ.
27 Šī par Jēzu dzirdējusi nāca ļaužu pulkā no aizmugures un aizskāra Viņa drēbes.
ⲕ̅ⲍ̅ⲈⲦⲀⲤⲤⲰⲦⲈⲘ ⲆⲈ ⲈⲐⲂⲈ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲀⲤⲒ ϦⲈⲚⲠⲒⲘⲎϢ ϨⲒⲪⲀϨⲞⲨ ⲀⲤϬⲒ ⲚⲈⲘ ⲠⲈϤϨⲂⲞⲤ
28 Jo tā sacīja: “Ja vien Viņa drēbes aizskaršu, tad tapšu vesela.”
ⲕ̅ⲏ̅ⲚⲀⲤϪⲰ ⲄⲀⲢ ⲘⲘⲞⲤ ⲠⲈ ϪⲈ ⲔⲀⲚ ⲀⲒϢⲀⲚϬ ⲒⲚⲈⲘ ⲚⲈϤϨⲂⲰⲤ ϮⲚⲀⲚⲞϨⲈⲘ.
29 Un tūdaļ viņas asins avots izsīka; un viņa noprata pie savām miesām, ka no tās kaites bija dziedināta.
ⲕ̅ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲤⲀⲦⲞⲦⲤ ⲀⲤϢⲰⲞⲨⲒ ⲚϪⲈϮⲘⲞⲨⲘⲒ ⲚⲦⲈⲠⲈⲤⲤⲚⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤⲈⲘⲒ ϦⲈⲚⲠⲈⲤⲤⲰⲘⲀ ϪⲈ ⲀⲤⲞⲨϪⲀⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲀ ϮⲘⲀⲤⲦⲒⲄⲜ
30 Un Jēzus tūdaļ pie Sevis nomanīdams, ka spēks no Viņa izgājis, apgriezās uz tiem ļaudīm un sacīja: “Kas Manas drēbes aizskāris?”
ⲗ̅ⲞⲨⲞϨ ⲤⲀⲦⲞⲦϤ ⲀϤⲈⲘⲒ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲚϦⲢⲎ ⲒⲚϦⲎⲦϤ ⲈϮϪⲞⲘ ⲈⲦⲀⲤⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲘⲘⲞϤ ⲈⲦⲀϤⲪⲞⲚϨϤ ϦⲈⲚⲠⲒⲘⲎϢ ⲚⲀϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲚⲒⲘ ⲠⲈⲦⲀϤϬⲒ ⲚⲈⲘ ⲚⲀϨⲂⲰⲤ
31 Un Viņa mācekļi uz Viņu sacīja: “Tu redzi, ka tie ļaudis Tev virsū mācās, un Tu saki: kas Mani aizskāris?”
ⲗ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲀϤ ⲚϪⲈⲚⲈϤⲘⲀⲐⲎ ⲦⲎⲤ ϪⲈ ⲬⲚⲀⲨ ⲈⲠⲒⲘⲎϢ ⲈϤϨⲞϪϨⲈϪ ⲘⲘⲞⲔ ⲞⲨⲞϨ ⲔϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲚⲒⲘ ⲠⲈⲦⲀϤϬⲒ ⲚⲈⲘⲎⲒ.
32 Un Viņš skatījās apkārt, to ieraudzīt, kas to bija darījusi.
ⲗ̅ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤϪⲞⲨϢⲦ ⲠⲈ ⲈⲚⲀⲨ ⲈⲐⲎ ⲈⲦⲀⲤⲈⲢ ⲪⲀⲒ
33 Bet tā sieva bīdamies un drebēdama zināja, kas pie viņas bija noticis, nāca un krita Viņa priekšā pie zemes un Viņam visu to patiesību izteica.
ⲗ̅ⲅ̅ϮⲤϨⲒⲘⲒ ⲆⲈ ⲈⲦⲀⲤⲈⲢϨⲞϮ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤⲤⲐⲈⲢⲦⲈⲢ ⲈⲤⲈⲘⲒ ⲈⲪⲎ ⲈⲦⲀϤϢⲰⲠⲒ ⲘⲘⲞⲤ ⲀⲤⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤϨⲒⲦⲤ ⲈϦⲢⲎⲒ ϦⲀⲢⲀⲦϤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤϪⲈ ϮⲘⲈⲐⲘⲎⲒ ⲦⲎⲢⲤ ⲚⲀϤ
34 Bet Viņš uz to sacīja: “Mana meita, tava ticība tev palīdzējusi. Ej ar mieru un paliec vesela no tavas kaites.”
ⲗ̅ⲇ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀⲤ ϪⲈ ⲦⲀϢⲈⲢⲒ ⲠⲈⲚⲀϨϮ ⲠⲈⲦⲀϤⲚⲀϨⲘⲒ ⲘⲀϢⲈ ⲚⲈϦⲈⲚⲞⲨϨⲒⲢⲎ ⲚⲎ ⲞⲨⲞϨ ϢⲰⲠⲒ ⲈⲞⲨⲞⲨϪⲀⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲀ ⲦⲈⲘⲀⲤⲦⲒⲄⲜ.
35 Viņam to vēl runājot, kādi no tā baznīcas priekšnieka nāca un sacīja: “Tava meita jau nomirusi, ko tu To Mācītāju vēl apgrūtini.”
ⲗ̅ⲉ̅ⲈⲦⲒ ⲈϤⲤⲀϪⲒ ⲀⲨⲒ ϨⲀ ⲠⲒⲀⲢⲬⲎⲤⲨⲚⲀⲄⲰⲄⲞⲤ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲀⲦⲈⲔϢⲈⲢⲒ ⲘⲞⲨ ⲈⲐⲂⲈⲞⲨ ⲈⲔϮϦⲒⲤⲒ ⲘⲠⲒⲢⲈϤϮⲤⲂⲰ
36 Bet Jēzus to vārdu, ko tie teica, dzirdējis, sacīja uz to baznīcas priekšnieku: “Nebīsties, tici vien!”
ⲗ̅ⲋ̅ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲆⲈ ⲈⲦⲀϤⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲠⲒⲤⲀϪⲒ ⲈⲦⲞⲨϪⲰ ⲘⲘⲞϤ ⲠⲈϪⲀϤ ⲘⲠⲒⲀⲢⲬⲎⲤⲨⲚⲀⲄⲰⲄⲞⲤ ϪⲈ ⲘⲠⲈⲢⲈⲢϨⲞϮ ⲘⲞⲚⲞⲚ ⲚⲀϨϮ
37 Un Viņš neļāva nevienam Sev līdz iet kā vien Pēterim un Jēkabam un Jānim, Jēkaba brālim.
ⲗ̅ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲘⲠⲈϤⲬⲀ ϨⲖⲒ ⲚⲈⲘⲀϤ ⲈϤⲘⲞϢⲒ ⲚⲤⲰϤ ⲈⲂⲎⲖ ⲈⲠⲈⲦⲢⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲒⲀⲔⲰⲂⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲒⲰⲀⲚⲚⲎⲤ ⲠⲤⲞⲚ ⲚⲒⲀⲔⲰⲂⲞⲤ
38 Un Viņš nāca tā baznīcas priekšnieka namā un redzēja troksni un ļaudis daudz raudam un kaucam.
ⲗ̅ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲒ ⲈⲠⲎⲒ ⲘⲠⲒⲀⲢⲬⲎⲤⲨⲚⲀⲄⲰⲄⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲚⲀⲨ ⲈⲢⲰⲞⲨ ⲈⲨϢⲐⲈⲢⲐⲰⲢ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲨⲢⲒⲘⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲨϢⲖⲎⲖⲞⲨⲒ ⲚⲞⲨⲘⲎϢ.
39 Un Viņš iegājis uz tiem sacīja: “Ko jūs dariet troksni un raudiet? Tas bērns nav miris, bet guļ.”
ⲗ̅ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲒ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲈⲐⲂⲈⲞⲨ ⲦⲈⲦⲈⲚϢⲦⲈⲢⲐⲰⲢ ⲞⲨⲞϨ ⲦⲈⲦⲈⲚⲢⲒⲘⲒ ⲘⲠⲈⲤⲘⲞⲨ ⲚϪⲈϮⲀⲖⲞⲨ ⲀⲖⲖⲀ ⲀⲤⲚⲔⲞⲦ
40 Un tie Viņu izsmēja. Bet Viņš visus izdzina un ņēma pie Sevis tā bērna tēvu un māti un tos, kas līdz ar Viņu bija, un iegāja, kur tas bērns gulēja.
ⲙ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲤⲰⲂⲒ ⲘⲘⲞϤ ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲈⲦⲀϤϨⲒ ⲠⲦⲎⲢϤ ⲈⲂⲞⲖ ⲀϤⲰⲖⲒ ⲚⲈⲘⲀϤ ⲘⲪⲒⲰⲦ ⲚϮⲀⲖⲞⲨ ⲚⲈⲘ ⲦⲈⲤⲘⲀⲨ ⲚⲈⲘ ⲚⲎ ⲈⲐⲚⲈⲘⲀϤ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲠⲒⲘⲀ ⲈⲚⲀⲢⲈ ϮⲀⲖⲞⲨ ⲬⲎ ⲘⲘⲞϤ.
41 Un Viņš satvēra tā bērna roku un sacīja uz to: “Talita, kūmi!” Tas ir tulkots: “Meitiņa, Es tev saku, celies augšām!”
ⲙ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲀⲘⲞⲚⲒ ⲚⲦϪⲒϪ ⲚϮⲀⲖⲞⲨ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀⲤ ϪⲈ ⲦⲀⲖⲒⲐⲀ ⲔⲞⲨⲘ ⲈⲦⲈ ⲪⲀⲒ ⲠⲈ ϪⲈ ϮⲀⲖⲞⲨ ⲀⲒϪⲈ ⲈⲢⲞ ⲦⲰⲚⲒ
42 Un tā meitiņa tūlīt cēlās un staigāja; jo tā bija divpadsmit gadus veca. Un tie iztrūcinājās ar lielu iztrūcināšanos.
ⲙ̅ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲤⲀⲦⲞⲦⲤ ⲀⲤⲦⲰⲚⲤ ⲚϪⲈϮⲀⲖⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲤⲘⲞϢⲒ ⲚⲀⲤϦⲈⲚ ⲒⲂ ⲄⲀⲢ ⲚⲢⲞⲘⲠⲒ ⲠⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲈⲢϢⲪⲎⲢⲒ ⲤⲀⲦⲞⲦⲞⲨ ⲠⲈ ϦⲈⲚⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲚϢⲪⲎⲢⲒ
43 Un Viņš tiem stipri piekodināja, ka neviens to nedabūtu zināt, un lika tai dot ēst.
ⲙ̅ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϨⲞⲚϨⲈⲚ ⲚⲰⲞⲨ ⲚϨⲀⲚⲘⲎϢ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈϢⲦⲈⲘ ϨⲖⲒ ⲈⲘⲒ ⲈⲪⲀⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϪⲞⲤ ⲚⲦⲞⲨϮⲞⲨⲰⲘ ⲚⲀⲤ.
