Marka Evaņg̒elijs 4
1 Un Viņš atkal iesāka mācīt pie jūras, un daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, tā ka Viņš laivā kāpis nosēdās uz jūras un visi ļaudis stāvēja jūrmalā.
And he began agayne to teache by the seesyde. And there gadered to gedder vnto him moche people so greatly yt he entred into a ship and sate in the see and all the people was by the seeside on the shoore.
2 Un Viņš tiem daudz mācīja caur līdzībām un Savā mācībā uz tiem sacīja:
And he taught them many thynges in similitudes and sayde vnto them in his doctrine:
3 “Klausiet: redzi, sējējs izgāja sēt.
Herken to. Beholde There wet out a sower to sowe.
4 Un notikās, sējot cits krita ceļmalā, un tie putni apakš debess nāca un to apēda.
And it fortuned as he sowed that some fell by the waye syde and the fowles of the ayre came and devoured it vp.
5 Un cits krita uz akmenāju, kur tam nebija daudz zemes, un uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tam nebija dziļas zemes.
Some fell on stony grounde where it had not moche erth: and by and by sprange vp because it had not deepth of erth:
6 Bet kad saule bija uzlēkusi, tad tas savīta un nokalta, tāpēc ka nebija saknes.
but as sone as the sunne was vp it caught heet and because it had not rotynge wyddred awaye.
7 Un cits krita starp ērkšķiem, un tie ērkšķi uzauga un to nomāca, un tas nenesa augļus.
And some fell amonge the thornes and the thornes grewe vp and choked it so that it gave no frute.
8 Un cits krita uz labu zemi un nesa augļus, kas augtin auga, un cits nesa trīsdesmitkārtīgi, cits sešdesmit kārtīgi un cits simtkārtīgi.”
And some fell vpon good grounde and dyd yelde frute that sproge and grewe and brought forthe: some thirty folde some sixtie folde and some an hundred folde.
9 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.”
And he sayde vnto them: he that hath eares to heare let him heare.
10 Un kad Viņš viens pats bija, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit pie Viņa bija, Viņu vaicāja šās līdzības dēļ
And when he was alone they yt were aboute him with ye. xii. axed him of ye similitude.
11 Un Viņš uz tiem sacīja: “Jums ir dots, zināt Dieva valstības noslēpumu; bet tiem, kas ārā, viss tas notiek caur līdzībām,
And he sayde vnto the. To you it is geve to knowe the mistery of the kyngdome of God. But vnto them that are wt out shall all thinges be done in similitudes:
12 Ka tie redzot redz un nenomana, un dzirdot dzird un nesaprot; ka tie neatgriežas, un grēki tiem netop piedoti.”
yt when they se they shall se and not discerne: and when they heare they shall heare and not vnderstonde: leste at any tyme they shulde tourne and their synnes shuld be forgeve the.
13 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas tās citas līdzības?
And he sayde vnto the: Perceave ye not this similitude? how then shulde ye vnderstonde all other similitudes?
14 Tas sējējs sēj to vārdu.
The sower soweth ye worde.
15 Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur tas vārds top sēts, un kad tie to ir dzirdējuši, tad tūdaļ sātans nāk un to vārdu noņem, kas viņu sirdīs ir sēts.
And they that are by the wayes syde where the worde is sowen are they to whom assone as they have herde it Satha cometh immediatly and takith awaye the worde that was sowe in their hertes.
16 Un tāpat tie, kas uz to akmenāju sēti, ir tie, kas to vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku.
And likewise they that are sowen on the stonye groude are they: which when they have harde the worde at once receave it wt gladnes
17 Bet tiem nav saknes iekš sevis, bet tik kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšana uziet tā vārda dēļ, tad viņi tūdaļ ņem apgrēcību.
yet have no rotes in them selves and so endure but a tyme: and anone as trouble and persecucion aryseth for ye wordes sake they fall immediatly.
18 Un kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas to vārdu dzird,
And they that are sowe amoge the thornes are soche as heare ye worde:
19 Un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetās un noslāpē to vārdu un tas paliek neauglīgs. (aiōn g165)
and ye care of this worlde and ye disseytfulnes of ryches and the lustes of other thinges entre in and choocke ye worde and it is made vnfrutfull. (aiōn g165)
20 Un kas uz to labo zemi sēti, ir tie, kas to vārdu dzird un pieņem un augļus nes, cits trīsdesmitkārtīgi, cits sešdesmitkārtīgi, cits simtkārtīgi.”
And those that weare sowe in good grounde are they that heare the worde and receave it and bringe forth frute some thirty folde some sixty folde some an hundred folde.
21 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai svece top iededzināta, lai to liek apakš pūra, vai apakš galda? Vai ne tāpēc, lai to liek uz lukturi?
And he sayde vnto them: is ye candle lighted to be put vnder a busshell or vnder ye table and not rather to be put on a cadelstick?
22 Jo nekas nav apslēpts, kas nebūtu nācis gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms.
For there is nothinge so prevy that shall not be opened: nether so secreet but that it shall come abroade.
23 Jo kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.”
Yf eny man have eares to heare let him heare.
24 Un Viņš uz tiem sacīja: “Pieraugāt, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums, un pieliks jums vēl klāt.
And he sayde vnto them: take hede what ye heare. With what measure ye mete with the same shall it be measured vnto you agayne. And vnto you that heare shall more be geve.
25 Jo kam ir, tam taps dots; un kam nav, no tā arī taps atņemts, kas tam ir.”
For vnto him yt hath shall it be geven: and from him that hath not shalbe taken awaye even that he hath.
26 Un Viņš sacīja: “Dieva valstība ir tāpat, kā kāds cilvēks sēklu met zemē.
And he sayde: so is the kyngdome of God even as yf a man shuld sowe seed in ye groude
27 Un guļ un ceļas, nakti un dienu; un tā sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana.
and shulde slepe and ryse vp night and daye: and the seede shuld springe and growe vp he not ware.
28 Jo zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad pilnus kviešus iekš vārpas.
For ye erth bringeth forthe frute of her silfe: fyrst the blade then the eares after that full corne in the eares.
29 Un kad tie augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ cirpi sūta, jo tas pļaujamais laiks ir klātu.”
And as sone as the frute is brought forth anone he throusteth in ye sykell because the hervest is come.
30 Un Viņš sacīja: “Kam mēs Dieva valstību līdzināsim? Jeb caur kādu līdzību mēs to nozīmēsim?
And he sayde: where vnto shall we lyke the kyngdome of God? or with what copareson shall we copare it?
31 Itin kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, mazākais no visām sēklām virs zemes.
It is lyke a grayne of mustard seed which when it is sowe in the erth is the leest of all seedes that be in the erth:
32 Un kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks pār visiem stādiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt.”
but after that it is sowen it groweth vp and is greatest of all yerbes: and bereth greate brauches so that ye fowles of the ayre maye dwell vnder the shadowe of it.
33 Un caur daudz tādām līdzībām Viņš uz tiem to vārdu runāja, tā ka tie to varēja saprast.
And with many soche similitudes he preached the worde vnto the after as they myght heare it.
34 Un bez līdzībām Viņš uz tiem neko nerunāja; bet Saviem mācekļiem Viņš visu īpaši izstāstīja.
And with out similitude spake he no thinge vnto them. But when they were aparte he expounded all thinges to his disciples.
35 Un Viņš uz tiem sacīja tanī dienā, kad vakars metās: “Pārcelsimies uz viņu malu.”
And the same daye when even was come he sayde vnto them: let vs passe over vnto the other syde.
36 Un tos ļaudis atstājuši, tie Viņu ņēma līdz, tā kā Viņš laivā bija, un tur vēl citas laivas bija pie Viņa.
And they lefte the people and toke him even as he was in the shyp. And ther were also with him other shippes.
37 Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka tā laiva jau pildījās.
And ther arose a great storme of wynde and dasshed ye waves into the ship so that it was full.
38 Un Viņš laivas galā uz spilvena gulēja; un tie Viņu modina un saka uz Viņu: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?”
And he was in the sterne a slepe on a pelowe. And they awoke him and sayde to him: Master carest thou not yt we perisshe?
39 Un uzmodies Viņš apdraudēja vēju un sacīja uz jūru: “Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un jūra palika it klusu.
And he rose vp and rebuked the wynde and sayde vnto the see: peace and be still. And the winde alayed and ther folowed a greate calme.
40 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?”
And he sayde vnto them: why are ye so fearfull? How is it that ye have no fayth?
41 Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: “Kas Tas tāds? Jo vējš un jūra Viņam paklausa.”
And they feared excedingly and sayde one to another: what felowe is this? For booth winde and see obey him.
