Marka Evaņg̒elijs 3
1 Un Viņš atkal iegāja baznīcā. Un tur bija cilvēks, kam bija nokaltusi roka.
U yǝnǝ sinagogⱪa kirdi. Xu yǝrdǝ bir ⱪoli yigilǝp kǝtkǝn bir adǝm bar idi.
2 Un tie uz Viņu glūnēja, vai Viņš svētdienā to dziedinās, ka Viņu varētu apsūdzēt.
[Pǝrisiylǝr] Əysaning üstidin ǝrz ⱪilayli dǝp xabat künidǝ kesǝl saⱪaytidiƣan-saⱪaytmaydiƣanliⱪini paylap yürǝtti.
3 Un Viņš sacīja tam cilvēkam, kam tā nokaltusi roka bija: “Nāc te šurp.”
Əysa ⱪoli yigilǝp kǝtkǝn adǝmgǝ: — Ornungdin turup, otturiƣa qiⱪⱪin! — dedi.
4 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai ir brīv svētdienā labu darīt vai ļaunu darīt? Dvēseli glābt vai maitāt?” Bet tie stāvēja klusu.
Andin, sinagogdikilǝrdin: — Tǝwrat ⱪanuniƣa uyƣun bolƣini xabat küni yahxiliⱪ ⱪilixmu, yaki yamanliⱪ ⱪilixmu? Janni ⱪutⱪuzuxmu yaki ⱨalak ⱪilixmu? — dǝp soridi. Lekin ular zuwan sürüxmidi.
5 Un Viņš tos uzlūkoja visapkārt ar dusmību un turklāt viņu sirds cietības dēļ noskumis Viņš tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Un tas to izstiepa, un viņa roka palika atkal vesela tā kā tā otra.
U ƣǝzǝp bilǝn ǝtrapiƣa nǝzǝr selip ularƣa kɵz yügürtüp, ularning tax yürǝklikidin ⱪayƣurdi. Andin u kesǝlgǝ: — Ⱪolungni uzat, — dedi. U ⱪolini uzitiwidi, ⱪoli ǝsligǝ kǝltürüldi.
6 Un tie farizeji izgāja un sarunājās tūdaļ ar Hērodus sulaiņiem pret Viņu, ka Viņu nomaitātu.
Əmdi Pǝrisiylǝr dǝrⱨal sirtⱪa qiⱪip, uni ⱪandaⱪ yoⱪitix toƣrisida Ⱨerod [padixaⱨning] tǝrǝpdarliri bilǝn mǝsliⱨǝt ⱪilixⱪa baxlidi.
7 Bet Jēzus aizgāja ar Saviem mācekļiem pie jūras, un liels ļaužu pulks no Galilejas un Jūdu zemes Viņam gāja pakaļ.
Andin Əysa muhlisliri bilǝn billǝ u yǝrdin ayrilip dengiz boyiƣa kǝtti; Galiliyǝ ɵlkisidin qong bir top adǝmlǝr uningƣa ǝgixip bardi; xundaⱪla uning ⱪilƣan ǝmǝllirini angliƣan ⱨaman, pütün Yǝⱨudiyǝ ɵlkisidin, Yerusalem xǝⱨiridin, Idumiya ɵlkisidin, Iordan dǝryasining ⱪarxi tǝripidin, Tur wǝ Zidon xǝⱨǝrlirining ǝtrapidiki jaylardin zor bir top adǝmlǝrmu uning yeniƣa kelixti.
8 Arī no Jeruzālemes un Idumejas un no viņpus Jardānes un tie, kas pie Tirus un Sidonas, liels pulks, dzirdējuši, ko Viņš darīja, nāca pie Viņa.
9 Un Viņš Saviem mācekļiem sacīja, lai kāda laiviņa Viņam būtu gādāta to ļaužu dēļ, ka tie Viņu nemāktu.
U adǝmlǝrning kɵplikidin ɵzini ⱪistap ⱪoymisun dǝp muhlisliriƣa kiqik bir kemining uningƣa yeⱪin turuxini tapilidi.
10 Jo Viņš darīja daudzus veselus, tā ka tie, kam kādas kaites bija, Viņam lauzās klāt, lai Viņu aizskartu.
Qünki u nurƣun bimarlarni saⱪaytⱪini tüpǝylidin ⱨǝrⱪandaⱪ waba-kesǝlliklǝrgǝ giriptar bolƣanlarning ⱨǝmmisi uningƣa [ⱪolumni] bir tǝgküzüwalsam dǝp ⱪistixip kelixkǝnidi.
11 Un tie nešķīstie gari, kad tie Viņu redzēja, krita pie zemes viņa priekšā un brēca sacīdami: “Tu esi Dieva Dēls.”
Napak roⱨlar [qaplixiwalƣanlar] ⱪaqanla uni kɵrsǝ, uning aldiƣa yiⱪilip: «Sǝn Hudaning Oƣlisǝn!» dǝp warⱪirixatti.
12 Un Viņš tos stipri aprāja, lai Viņu nedarītu zināmu.
Lekin u [napak roⱨlarƣa] ɵzining kim ikǝnlikini axkarilimasliⱪⱪa ⱪattiⱪ tǝnbiⱨ berip agaⱨlanduratti.
13 Un Viņš uzkāpa tai kalnā un aicināja, kurus pats gribēja, un tie nāca pie Viņa.
U taƣⱪa qiⱪip, ɵzi haliƣan kixilǝrni yeniƣa qaⱪirdi; ular uning yeniƣa kelixti.
14 Un Viņš iecēla divpadsmit (ko nosauca par apustuļiem), lai tie pie Viņa būtu, un Viņš tos izsūtītu, Dieva vārdu sludināt,
U ulardin on ikkisini ɵzi bilǝn billǝ boluxⱪa, sɵz-kalamni jakarlaxⱪa,
15 Un lai tiem vara būtu, neveselības dziedināt un velnus izdzīt.
kesǝllǝrni saⱪaytix wǝ jinlarni ⱨǝydǝx ⱨoⱪuⱪiƣa igǝ boluxⱪa tallap bekitti.
16 Un Viņš Sīmanim pielika to pavārdu Pēteris;
U [bekitkǝn on ikki kixi]: Simon (u uningƣa Petrus dǝp isim ⱪoyƣan),
17 Un Jēkabu, to Cebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un tiem pielika pavārdus: Boānerges, tas ir: pērkona bērni;
Zǝbǝdiyning oƣli Yaⱪup wǝ uning inisi Yuⱨanna, (u ularni «Binni-Rǝgaz», yǝni «Güldürmama oƣulliri» dǝpmu atiƣan),
18 Un Andreju un Filipu un Bērtuli un Mateju un Tomu un Jēkabu, Alfeja dēlu, un Tadeju un Sīmani no Kānas,
Andriyas, Filip, Bartolomay, Matta, Tomas, Alfayning oƣli Yaⱪup, Taday, millǝtpǝrwǝr dǝp atalƣan Simon
19 Un Jūdasu Iskariotu, kas Viņu arī nodeva.
wǝ uningƣa satⱪunluⱪ ⱪilƣan Yǝⱨuda Ixⱪariyotlardin ibarǝt.
20 Un tie nāca mājās. Un tie ļaudis atkal sapulcējās, tā ka tiem vaļas nebija, ne maizi ēst.
U ɵygǝ ⱪaytip kǝlgǝndin keyin, u yǝrgǝ yǝnǝ xunqǝ nurƣun adǝmlǝr toplandiki, ularning ⱨǝtta ƣizalanƣudǝkmu waⱪti qiⱪmidi.
21 Un kad tie(savējie), kas pie Viņa bija, to dzirdēja, tad tie izgāja, Viņu savaldīt. Jo tie sacīja: “Viņš ir bez prāta.”
[Əysaning] ailisidikilǝr buni anglap, uni tutup kelixkǝ berixti. Qünki ular uni «Əⱪlini yoⱪitiptu» degǝnidi.
22 Un tie rakstu mācītāji, kas no Jeruzālemes bija nākuši, sacīja: “Viņam ir Belcebuls, un caur velnu virsnieku Viņš velnus izdzen.”
Yerusalemdin qüxkǝn Tǝwrat ustazliri bolsa: «Uningda Bǝǝlzibub bar», wǝ «U pǝⱪǝt jinlarning ǝmirigǝ tayinip jinlarni ⱪoƣliwetidikǝn», deyixǝtti.
23 Un tos pieaicinājis, Viņš tiem sacīja caur līdzībām: “Kā var sātans sātanu izdzīt?
Xuning üqün u [Tǝwrat ustazlirini] yeniƣa qaⱪirip, ularƣa tǝmsillǝrni ixlitip mundaⱪ dedi: — Xǝytan Xǝytanni ⱪandaⱪmu ⱪoƣlisun?
24 Un ja kāda valsts savā starpā top ienaidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt.
Əgǝr padixaⱨliⱪ ɵz iqidin bɵlünüp ɵzara soⱪuxⱪan bolsa xu padixaⱨliⱪ put tirǝp turalmaydu;
25 Un ja kāds nams pret sevi pašu nemierā, tad tāds nams nevar pastāvēt.
xuningdǝk ǝgǝr bir ailǝ ɵz iqidin bɵlünüp ɵzara soⱪuxsa xu ailǝ put tirǝp turalmaydu.
26 Ja nu sātans ceļas pret sevi un pats nīstās, tad viņš nevar pastāvēt, bet viņa gals ir klātu.
Əgǝr Xǝytan ɵz-ɵzigǝ ⱪarxi qiⱪip bɵlünsǝ, u put tirǝp turalmay, yoⱪalmay ⱪalmaydu.
27 Bet neviens nevar tā varenā namā ieiet un viņa rīkus laupīt, ja tas papriekš to vareno nesaista un tad viņa namu laupa.
Ⱨeqkim küqtünggür birsining ɵyigǝ kirip, uning mal-mülkini bulap ketǝlmǝydu — pǝⱪǝt u xu küqtünggürni awwal baƣliyalisa andin ɵyini bulang-talang ⱪilalaydu.
28 Patiesi, Es jums saku: visi grēki cilvēku bērniem top piedoti, arī pat Dieva zaimošanas, ar ko tie Dievu zaimo;
Xuni silǝrgǝ bǝrⱨǝⱪ eytip ⱪoyayki, insan baliliri ɵtküzgǝn türlük gunaⱨlirining ⱨǝmmisini, xundaⱪla ular ⱪilƣan kupurluⱪlirining ⱨǝmmisini kǝqürüxkǝ bolidu.
30 Jo tie sacīja: “Viņam ir nešķīsts gars.”
[Əysaning bu sɵzi] ularning «uningƣa napak roⱨ qaplixiptu» degini üqün [eytilƣanidi].
31 Tad Viņa māte un Viņa brāļi nāca un ārā stāvēdami pie Viņa sūtīja un Viņu sauca.
Xu waⱪitta uning anisi bilǝn iniliri kǝldi. Ular sirtida turup, uni qaⱪirixⱪa adǝm kirgüzdi.
32 Un tie ļaudis sēdēja ap Viņu un uz Viņu sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi ārā Tevi meklē.”
Bir top halayiⱪ uning ǝtrapida olturatti. Ular: — Mana, aningiz, iniliringiz sizni izdǝp sirtta turidu, — deyixti.
33 Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Kas ir Mana māte un Mani brāļi?”
Əysa ularƣa jawabǝn: — Kim mening anam, kim mening inilirim? — dedi.
34 Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un sacīja: “Redzi, Mana māte un Mani brāļi.
Andin, u ɵpqürisidǝ olturƣanlarƣa ⱪarap mundaⱪ dedi: Mana bular mening anam wǝ inilirim!
35 Jo, ja kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un Mana māsa un Mana māte.”
Qünki kimki Hudaning iradisini ada ⱪilsa, xu mening aka-inim, aqa-singlim wǝ anamdur.
