Marka Evaņg̒elijs 2
1 Un pēc kādām dienām Viņš gāja atkal uz Kapernaūmu, un ļaudis dzirdēja, Viņu esam namā.
| تَدَنَنْتَرَں یِیشَے کَتِپَیَدِنانِ وِلَمْبْیَ پُنَح کَپھَرْناہُومْنَگَرَں پْرَوِشْٹے سَ گرِہَ آسْتَ اِتِ کِںوَدَنْتْیا تَتْکْشَنَں تَتْسَمِیپَں بَہَوو لوکا آگَتْیَ سَمُپَتَسْتھُح، |
2 Un tūdaļ daudz sapulcējās, tā ka tiem pat ārā priekš durvīm vairs nebija rūmes, un Viņš tiem to vārdu sludināja.
| تَسْمادْ گرِہَمَدھْیے سَرْوّیشاں کرِتے سْتھانَں نابھَوَدْ دْوارَسْیَ چَتُرْدِکْشْوَپِ نابھَوَتْ، تَتْکالے سَ تانْ پْرَتِ کَتھاں پْرَچارَیانْچَکْرے۔ |
3 Un pie Viņa nāca ar vienu melmeņu sērdzīgu, ko četri nesa.
| تَتَح پَرَں لوکاشْچَتُرْبھِ رْمانَوَیریکَں پَکْشاگھاتِنَں واہَیِتْوا تَتْسَمِیپَمْ آنِنْیُح۔ |
4 Un kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt to ļaužu dēļ, tad tie atklāja to jumtu, kur Viņš bija iekšā, un to uzplēsuši, nolaida to gultu, uz kuras tas melmeņu sērdzīgais gulēja.
| کِنْتُ جَناناں بَہُتْواتْ تَں یِیشوح سَمُّکھَمانیتُں نَ شَکْنُوَنْتو یَسْمِنْ سْتھانے سَ آسْتے تَدُپَرِگرِہَپرِشْٹھَں کھَنِتْوا چھِدْرَں کرِتْوا تینَ مارْگینَ سَشَیَّں پَکْشاگھاتِنَمْ اَوَروہَیاماسُح۔ |
5 Un redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz to melmeņu sērdzīgo: “Mans bērns, tavi grēki tev ir piedoti.”
| تَتو یِیشُسْتیشاں وِشْواسَں درِشْٹْوا تَں پَکْشاگھاتِنَں بَبھاشے ہے وَتْسَ تَوَ پاپاناں مارْجَنَں بھَوَتُ۔ |
6 Bet tur bija kādi no tiem rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs:
| تَدا کِیَنْتودھْیاپَکاسْتَتْروپَوِشَنْتو مَنوبھِ رْوِتَرْکَیانْچَکْرُح، ایشَ مَنُشْیَ ایتادرِشِیمِیشْوَرَنِنْداں کَتھاں کُتَح کَتھَیَتِ؟ |
7 “Kā Šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas var grēkus piedot, kā vien Tas Vienīgais Dievs.”
| اِیشْوَرَں وِنا پاپانِ مارْشْٹُں کَسْیَ سامَرْتھْیَمْ آسْتے؟ |
8 Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja, tos pie sevis pašiem tā domājam, un uz tiem sacīja: “Kam jūs tā domājiet savās sirdīs?
| اِتّھَں تے وِتَرْکَیَنْتِ یِیشُسْتَتْکْشَنَں مَنَسا تَدْ بُدْوّا تانَوَدَدْ یُویَمَنْتَحکَرَنَیح کُتَ ایتانِ وِتَرْکَیَتھَ؟ |
9 Kas ir vieglāki: - vai sacīt uz to melmeņu sērdzīgo: grēki tev ir piedoti; - vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā?
| تَدَنَنْتَرَں یِیشُسْتَتْسْتھاناتْ پُنَح سَمُدْرَتَٹَں یَیَو؛ لوکَنِوَہے تَتْسَمِیپَماگَتے سَ تانْ سَمُپَدِدیشَ۔ |
10 Bet lai jūs zināt, ka Tam Cilvēka Dēlam vara ir virs zemes, grēkus piedot,” (Viņš sacīja uz to melmeņu sērdzīgo: )
| کِنْتُ پرِتھِوْیاں پاپانِ مارْشْٹُں مَنُشْیَپُتْرَسْیَ سامَرْتھْیَمَسْتِ، ایتَدْ یُشْمانْ جْناپَیِتُں (سَ تَسْمَے پَکْشاگھاتِنے کَتھَیاماسَ) |
11 “Es tev saku, celies, ņem savu gultu un ej mājās.”
| اُتِّشْٹھَ تَوَ شَیّاں گرِہِیتْوا سْوَگرِہَں یاہِ، اَہَں تْوامِدَمْ آجْناپَیامِ۔ |
12 Un tas tūdaļ cēlās un to gultu paņēmis, aizgāja visiem redzot, tā ka visi izbrīnījās un Dievu teica sacīdami: “To mēs nemūžam vēl neesam redzējuši.”
| تَتَح سَ تَتْکْشَنَمْ اُتّھایَ شَیّاں گرِہِیتْوا سَرْوّیشاں ساکْشاتْ جَگامَ؛ سَرْوّے وِسْمِتا ایتادرِشَں کَرْمَّ وَیَمْ کَداپِ ناپَشْیامَ، اِماں کَتھاں کَتھَیِتْویشْوَرَں دھَنْیَمَبْرُوَنْ۔ |
13 Un Viņš izgāja atkal pie jūras, un visi ļaudis nāca pie Viņa, un Viņš tos mācīja.
| تَدَنَنْتَرَں یِیشُسْتَتْسْتھاناتْ پُنَح سَمُدْرَتَٹَں یَیَو؛ لوکَنِوَہے تَتْسَمِیپَماگَتے سَ تانْ سَمُپَدِدیشَ۔ |
14 Un garām iedams Viņš redzēja Levi, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “Staigā Man pakaļ!” Un tas cēlies staigāja Viņam pakaļ.
| اَتھَ گَچّھَنْ کَرَسَنْچَیَگرِہَ اُپَوِشْٹَمْ آلْپھِییَپُتْرَں لیوِں درِشْٹْوا تَماہُویَ کَتھِتَوانْ مَتْپَشْچاتْ تْوامامَچّھَ تَتَح سَ اُتّھایَ تَتْپَشْچادْ یَیَو۔ |
15 Un notikās, tam viņa namā pie galda sēžot, arī daudz muitnieku un grēcinieku piesēdās līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem, jo to bija daudz, un tie staigāja Viņam pakaļ.
| اَنَنْتَرَں یِیشَو تَسْیَ گرِہے بھوکْتُمْ اُپَوِشْٹے بَہَوَح کَرَمَنْچایِنَح پاپِنَشْچَ تینَ تَچّھِشْیَیشْچَ سَہوپَوِوِشُح، یَتو بَہَوَسْتَتْپَشْچاداجَگْمُح۔ |
16 Un kad tie rakstu mācītāji un farizeji Viņu redzēja ēdam ar tiem muitniekiem un grēciniekiem, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Viņš ēd un dzer ar muitniekiem un grēciniekiem!”
| تَدا سَ کَرَمَنْچایِبھِح پاپِبھِشْچَ سَہَ کھادَتِ، تَدْ درِشْٹْوادھْیاپَکاح پھِرُوشِنَشْچَ تَسْیَ شِشْیانُوچُح کَرَمَنْچایِبھِح پاپِبھِشْچَ سَہایَں کُتو بھُںکْتے پِوَتِ چَ؟ |
17 Un to dzirdējis, Jēzus uz tiem sacīja: “Spirgtiem ārsta nevajag, bet vājiem. Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”
| تَدْواکْیَں شْرُتْوا یِیشُح پْرَتْیُواچَ،اَروگِلوکاناں چِکِتْسَکینَ پْرَیوجَنَں ناسْتِ، کِنْتُ روگِنامیوَ؛ اَہَں دھارْمِّکاناہْواتُں ناگَتَح کِنْتُ مَنو وْیاوَرْتَّیِتُں پاپِنَ ایوَ۔ |
18 Un Jāņa mācekļi un tie farizeji gavēja, un tie nāca un uz Viņu sacīja: “Kāpēc Jāņa un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē?”
| تَتَح پَرَں یوہَنَح پھِرُوشِنانْچوپَواساچارِشِشْیا یِیشوح سَمِیپَمْ آگَتْیَ کَتھَیاماسُح، یوہَنَح پھِرُوشِنانْچَ شِشْیا اُپَوَسَنْتِ کِنْتُ بھَوَتَح شِشْیا نوپَوَسَنْتِ کِں کارَنَمَسْیَ؟ |
19 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Kā kāzu ļaudis var gavēt, kamēr brūtgāns pie tiem ir? Kamēr brūtgāns pie viņiem, tie nevar gavēt.
| تَدا یِیشُسْتانْ بَبھاشے یاوَتْ کالَں سَکھِبھِح سَہَ کَنْیایا وَرَسْتِشْٹھَتِ تاوَتْکالَں تے کِمُپَوَسْتُں شَکْنُوَنْتِ؟ یاوَتْکالَں وَرَسْتَیح سَہَ تِشْٹھَتِ تاوَتْکالَں تَ اُپَوَسْتُں نَ شَکْنُوَنْتِ۔ |
20 Bet nāks dienas, ka tas brūtgāns no tiem taps atņemts, un tad tie gavēs tanīs dienās.
| یَسْمِنْ کالے تیبھْیَح سَکاشادْ وَرو نیشْیَتے سَ کالَ آگَچّھَتِ، تَسْمِنْ کالے تے جَنا اُپَوَتْسْیَنْتِ۔ |
21 Neviens jaunas vadmalas ielāpu nešuj uz vecām drēbēm; citādi tas jaunais ielāps noplīst no tām vecām drēbēm un tas plīsums paliek jo liels.
| کوپِ جَنَح پُراتَنَوَسْتْرے نُوتَنَوَسْتْرَں نَ سِیوْیَتِ، یَتو نُوتَنَوَسْتْرینَ سَہَ سیوَنے کرِتے جِیرْنَں وَسْتْرَں چھِدْیَتے تَسْماتْ پُنَ رْمَہَتْ چھِدْرَں جایَتے۔ |
22 Un neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos; citādi tas vīns tos traukus pārplēš, un vīns un trauki iet bojā, bet jauns vīns jālej jaunos traukos.”
| کوپِ جَنَح پُراتَنَکُتُوشُ نُوتَنَں دْراکْشارَسَں نَ سْتھاپَیَتِ، یَتو نُوتَنَدْراکْشارَسَسْیَ تیجَسا تاح کُتْوو وِدِیرْیَّنْتے تَتو دْراکْشارَسَشْچَ پَتَتِ کُتْوَشْچَ نَشْیَنْتِ، اَتَایوَ نُوتَنَدْراکْشارَسو نُوتَنَکُتُوشُ سْتھاپَنِییَح۔ |
23 Un notikās, Viņam svētdienā caur labību ejot, tad Viņa mācekļi pa ceļu iedami sāka vārpas plūkt.
| تَدَنَنْتَرَں یِیشُ رْیَدا وِشْرامَوارے شَسْیَکْشیتْرینَ گَچّھَتِ تَدا تَسْیَ شِشْیا گَچّھَنْتَح شَسْیَمَنْجَرِیشْچھیتُّں پْرَورِتّاح۔ |
24 Un tie farizeji uz Viņu sacīja: “Raugi, ko tie dara svētdienā, kas nav brīv?”
| اَتَح پھِرُوشِنو یِیشَوے کَتھَیاماسُح پَشْیَتُ وِشْرامَواسَرے یَتْ کَرْمَّ نَ کَرْتَّوْیَں تَدْ اِمے کُتَح کُرْوَّنْتِ؟ |
25 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad tam bija vajadzība un tas bija izsalcis, pats un tie, kas pie viņa bija?
| تَدا سَ تیبھْیوکَتھَیَتْ دایُودْ تَتْسَںنْگِنَشْچَ بھَکْشْیابھاواتْ کْشُدھِتاح سَنْتو یَتْ کَرْمَّ کرِتَوَنْتَسْتَتْ کِں یُشْمابھِ رْنَ پَٹھِتَمْ؟ |
26 Kā tas iegāja Dieva namā tā augstā priestera Abjatara laikā un ēda tās Dieva priekšā noliktās maizes, ko ēst nav brīv, kā tik vien priesteriem, un deva arī tiem, kas pie viņa bija.”
| اَبِیاتھَرْنامَکے مَہایاجَکَتاں کُرْوَّتِ سَ کَتھَمِیشْوَرَسْیاواسَں پْرَوِشْیَ یے دَرْشَنِییَپُوپا یاجَکانْ وِنانْیَسْیَ کَسْیاپِ نَ بھَکْشْیاسْتانیوَ بُبھُجے سَنْگِلوکیبھْیوپِ دَدَو۔ |
27 Un Viņš uz tiem sacīja: “Svētdiena ir celta cilvēka dēļ un ne cilvēks svētdienas dēļ.
| سوپَرَمَپِ جَگادَ، وِشْرامَوارو مَنُشْیارْتھَمیوَ نِرُوپِتوسْتِ کِنْتُ مَنُشْیو وِشْرامَوارارْتھَں نَیوَ۔ |
28 Tā nu Tas Cilvēka Dēls ir kungs arī pār svētdienu.”
| مَنُشْیَپُتْرو وِشْرامَوارَسْیاپِ پْرَبھُراسْتے۔ |
