Marka Evaņg̒elijs 2
1 Un pēc kādām dienām Viņš gāja atkal uz Kapernaūmu, un ļaudis dzirdēja, Viņu esam namā.
After a feawe dayes he entred into Capernaum agayne and it was noysed that he was in a housse.
2 Un tūdaļ daudz sapulcējās, tā ka tiem pat ārā priekš durvīm vairs nebija rūmes, un Viņš tiem to vārdu sludināja.
And anone many gadered to geder in so moche that now there was no roume to receave them: no not so moche as about the dore. And he preached the worde vnto them.
3 Un pie Viņa nāca ar vienu melmeņu sērdzīgu, ko četri nesa.
And there came vnto him that brought one sicke of the palsie borne of fower men.
4 Un kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt to ļaužu dēļ, tad tie atklāja to jumtu, kur Viņš bija iekšā, un to uzplēsuši, nolaida to gultu, uz kuras tas melmeņu sērdzīgais gulēja.
And because they coulde not come nye vnto him for preace they vncovered ye rofe of the housse where he was. And when they had broken it ope they let doune ye beed where in ye sicke of the palsie laye.
5 Un redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz to melmeņu sērdzīgo: “Mans bērns, tavi grēki tev ir piedoti.”
When Iesus sawe their fayth he sayde to the sicke of the palsie sonne thy sinnes are forgeven the.
6 Bet tur bija kādi no tiem rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs:
And ther were certayne of ye scribes sittinge there and reasoninge in their hertes:
7 “Kā Šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas var grēkus piedot, kā vien Tas Vienīgais Dievs.”
how doeth this felowe so blaspheme? Who can forgeve synnes but God only?
8 Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja, tos pie sevis pašiem tā domājam, un uz tiem sacīja: “Kam jūs tā domājiet savās sirdīs?
And immediatly whe Iesus perceaved in his sprete yt they so reasoned in the selves he sayde vnto them: why thynke ye soche thinges in youre hertes?
9 Kas ir vieglāki: - vai sacīt uz to melmeņu sērdzīgo: grēki tev ir piedoti; - vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā?
Whether is it easyer to saye to ye sicke of ye palsie thy synnes are forgeven the or to saye aryse take vp thy beed and walke?
10 Bet lai jūs zināt, ka Tam Cilvēka Dēlam vara ir virs zemes, grēkus piedot,” (Viņš sacīja uz to melmeņu sērdzīgo: )
That ye maye knowe yt the sonne of man hath power in erth to forgeve synnes he spake vnto ye sicke of the palsie:
11 “Es tev saku, celies, ņem savu gultu un ej mājās.”
I saye vnto ye aryse and take vp thy beed and get ye hense into thyne awne housse.
12 Un tas tūdaļ cēlās un to gultu paņēmis, aizgāja visiem redzot, tā ka visi izbrīnījās un Dievu teica sacīdami: “To mēs nemūžam vēl neesam redzējuši.”
And by and by he arose toke vp the beed and went forth before them all: in so moche that they were all amased and glorified God sayinge: we never sawe it on this fassion.
13 Un Viņš izgāja atkal pie jūras, un visi ļaudis nāca pie Viņa, un Viņš tos mācīja.
And he went agayne vnto the see and all the people resorted vnto him and he taught the.
14 Un garām iedams Viņš redzēja Levi, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “Staigā Man pakaļ!” Un tas cēlies staigāja Viņam pakaļ.
And as Iesus passed by he sawe Levy ye sonne of Alphey syt at the receyte of custome and sayde vnto him: folowe me. And he arose and folowed him.
15 Un notikās, tam viņa namā pie galda sēžot, arī daudz muitnieku un grēcinieku piesēdās līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem, jo to bija daudz, un tie staigāja Viņam pakaļ.
And it came to passe as Iesus sate at meate in his housse many publicans and synners sate at meate also with Iesus and his disciples. For there were many that folowed him.
16 Un kad tie rakstu mācītāji un farizeji Viņu redzēja ēdam ar tiem muitniekiem un grēciniekiem, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Viņš ēd un dzer ar muitniekiem un grēciniekiem!”
And when the Scribes and Pharises sawe him eate with publicas and synnere they sayde vnto his disciples: how is it that he eateth and drynketh with publicas and synners?
17 Un to dzirdējis, Jēzus uz tiem sacīja: “Spirgtiem ārsta nevajag, bet vājiem. Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”
When Iesus hearde yt he sayde vnto them. The whole have no nede of the phisicio but the sicke. I came not to call the rightwise but the synners to repentaunce.
18 Un Jāņa mācekļi un tie farizeji gavēja, un tie nāca un uz Viņu sacīja: “Kāpēc Jāņa un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē?”
And the disciples of Iohn and the Pharises dyd faste: and therfore came and sayde vnto him. Why do ye disciples of Iohn and of the Pharises faste and thy disciples fast not.
19 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Kā kāzu ļaudis var gavēt, kamēr brūtgāns pie tiem ir? Kamēr brūtgāns pie viņiem, tie nevar gavēt.
And Iesus sayde vnto them: can the chyldren of a weddinge faste while the brydgrome is wt them. As longe as they have the brydgrome with them they cannot faste.
20 Bet nāks dienas, ka tas brūtgāns no tiem taps atņemts, un tad tie gavēs tanīs dienās.
But the dayes will come when the brydgrome shalbe taken from them and then shall they faste in those dayes.
21 Neviens jaunas vadmalas ielāpu nešuj uz vecām drēbēm; citādi tas jaunais ielāps noplīst no tām vecām drēbēm un tas plīsums paliek jo liels.
Also no ma soweth a pece of newe cloth vnto an olde garmet for then taketh he awaye ye newe pece fro the olde and so is the rent worsse.
22 Un neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos; citādi tas vīns tos traukus pārplēš, un vīns un trauki iet bojā, bet jauns vīns jālej jaunos traukos.”
In lyke wyse no man poureth newe wyne into olde vessels: for yf he do the newe wyne breaketh the vessels and the wyne runneth out and the vessels are marred. But new wyne must be poured into new vessels.
23 Un notikās, Viņam svētdienā caur labību ejot, tad Viņa mācekļi pa ceļu iedami sāka vārpas plūkt.
And it chaunsed that he wet thorow ye corne feldes on the Saboth daye: and his disciples as they went on their waye beganne to plucke the eares of corne.
24 Un tie farizeji uz Viņu sacīja: “Raugi, ko tie dara svētdienā, kas nav brīv?”
And the Pharises sayde vnto him: beholde why do they on the Saboth dayes yt which is not laufull?
25 Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad tam bija vajadzība un tas bija izsalcis, pats un tie, kas pie viņa bija?
And he sayde to them: have ye never rede what David dyd when he had nede and was anhogred bothe he and they that were with him?
26 Kā tas iegāja Dieva namā tā augstā priestera Abjatara laikā un ēda tās Dieva priekšā noliktās maizes, ko ēst nav brīv, kā tik vien priesteriem, un deva arī tiem, kas pie viņa bija.”
How he went into the housse of God in the dayes of Abiathar ye hye preste and dyd eate ye halowed loves which is not laufull to eate but for ye prestes only: and gave also to the which were with him?
27 Un Viņš uz tiem sacīja: “Svētdiena ir celta cilvēka dēļ un ne cilvēks svētdienas dēļ.
And he sayde to them: the Saboth daye was made for man and not man for the Saboth daye.
28 Tā nu Tas Cilvēka Dēls ir kungs arī pār svētdienu.”
Wherfore the sonne of man is Lorde eve of the Saboth daye.
