Marka Evaņg̒elijs 14
1 Un pēc divām dienām bija Lieldiena un neraudzētās maizes svētki. Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā tie Jēzu ar viltu saņemtu un nokautu.
Chiikhale isikhu ivili vubadu uluhekholo lwa pasakha va visyesye ifisafi lahiwe eikhei luve. Avanchungaji avavaha na vasimbi valikhulonda einjilaya khumwibata u Yesu nukhumbuda.
2 Bet tie sacīja: “Tik ne svētkos, lai dumpis neceļas starp ļaudīm.”
Pakhuva vanchovile ukhuta yei site ukhuva usikhe gwa luhekhelo avanu vasiya ukhuvomba amatata (iluyo).”
3 Un kad Viņš bija Betanijā, Sīmaņa, tā spitālīgā, namā, un pie galda sēdēja, tad viena sieva nāca; tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu un it tīru nardes eļļu, un, to trauciņu salauzusi, tā to lēja uz Viņa galvu.
Vuu u Yesu alikhu Bethania munyumba ya Simoni ukoma, vu chuta pa mesa, udala yumo akheincha khumuene akhava nei chupa ya mono inonu incha galama eimbaha, akhafungula eichupa nu khududilila inonu pantuwe gwa mwene. Pu
4 Un tur bija kādi, kas pie sevis apskaitās un sacīja: “Ka labad šī eļļas izšķērdēšana notikusi?
vale na vanu avavavipile (avakolile) vakhavulana vavo khu vavo kheikhi uvuvivi nduvu?
5 Jo šo eļļu varēja pārdot dārgāki nekā par trīssimt grašiem un izdalīt nabagiem;” un tie kurnēja par to.
Imono nchikhale nchigunchiwa ihela cnhuu nyingi tu khuva pa avaganchu.
6 Bet Jēzus sacīja: “Liekat to mierā. Ko jūs tai raizes darāt? tā labu darbu pie Manis darījusi.
Pu u Yesu akhata, “Mundekhe mwene. Msite ukhugatancha avombile inonu khuli une.
7 Jo nabagi ir arvienu pie jums, un kad gribat, jūs tiem varat labu darīt; bet Es neesmu arvienu pie jums.
Isikhu nchooni mulinavo, avaganchu pakhuva une samwiva nune eimisikhe guioni.
8 Šī ir darījusi, ko spējusi; tā jau iepriekš Manu miesu ir svaidījusi uz bērēm.
Avombile khila eikhyu lulesa: apakhile umbiligwango imono khuujili ya khusila.
9 Patiesi, Es jums saku: kur vien šis evaņģēlijs kļūs sludināts pa visu pasauli, tur arī to teiks, ko šī darījusi, viņai par piemiņu.”
Luleli ni khuvavula, khila ponu upulilumbileluwa elimenyu, mukhilunga kyoni khila eikhiei avombile umama uyu khiikumbukhiwagwa.
10 Un Jūdas Iskariots, viens no tiem divpadsmit, nogāja pie tiem augstiem priesteriem, ka Viņu tiem nodotu.
Pu u Yuda sikalioti, vumo mugati mu vakongi khei nchigo na vavile akhaluta khuvachungaji avavaha alikhunogwa ambikhe mavokho ga vene.
11 Un tie to dzirdējuši priecājās un solīja tam dot naudu; un tas meklēja, kā tas Viņu izdevīgā laikā nodotu.
Vu avava va vachungaji vapulikhe nchii vaho, wikhe nukhwahidi ukhumpa ihela. Pu alikhulonda enjila ya khukabusi khu vene.
12 Bet pirmā neraudzētās maizes dienā, kad Lieldienas jēru nokāva, Viņa mācekļi uz Viņu sacīja: “Kur Tu gribi, lai mēs noejam un sataisām, ka Tu Lieldienas jēru vari ēst?”
Isikhu ya lutanchi ya fisyesye ifisafi, vikhiwe eikhei luve usikhe uguvahuminche ing'osi ya pasakha (luhekhelo) avakongi va mwene vakhambula, “Winogwa ndakhu tukhandale ulya eipasakha paninie nufye?”
13 Un Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem un uz tiem sacīja: “Noejat uz pilsētu. Un jūs sastaps viens cilvēks, ūdens krūzi nesdams. Ejat tam pakaļ.
Akhasuha avakongi vavile nukhuvavula, “Mulutage khujini, mukhumbona ugosi agegile eikhi vya ikhwagana numwe. Mukongage.
14 Un kur viņš ieiet, tur teiciet tam saimniekam: Mācītājs saka: kur ir tā vieta priekš Manis, kur ar Saviem mācekļiem varu ēst Lieldienas jēru?
Munyumba eyakhuva ikhwingila, mukongage na mumbule unyanyumba ukhula umanyisi atile, “Khei lindakhu eikhei yumba kya vageni alile eipasakha na vakongi va mwene?”
15 Un viņš jums rādīs lielu, ar deķiem izklātu gatavu istabu. Turpat sataisiet priekš mums.”
IKhuvavonesya ikhiyumba khukianya ikhiei vaha kheikyo kheilei tayali. Pu muvombe amandalasi khujili yuito pala”
16 Un Viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis: un sataisīja to Lieldienas jēru.
Avakongi vakhahega ukhuta khuujini; vakhavona kheila khanu nduvaa nchovile navakhandala eikyakyuya kya pasakha.
17 Un kad vakars metās, tad Viņš nāca ar tiem divpadsmit.
Vuyifikhe lilya kheimihe akhiincha navala kheinchigona vavili.
18 Un tiem pie galda sēžot un ēdot, Jēzus sacīja: “Patiesi, Es jums saku: viens no jums, kas ar Mani ēd, Mani nodos.”
Vuvale pipi nei mesa nu khulya, u Yesu akhata, “Lakhanchova, yumo mugati ndiomwe uvei ilya paninie nune ikhumbuda.
19 Un tie iesāka noskumt un cits pēc cita uz Viņu sacīt: “Vai es tas esmu?”
“Voni vakhasikhi tekha yumo yumo vakhambula luleli syoo nene?”
20 Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Viens no tiem divpadsmit, kas ar Mani mērc bļodā.
U Yesu akhanchova akhavavula, “Yumo mugati mu kheinchigo na vavilii yumo, uviuyu ilaha ikhei vokho mubakhuli paninie nune.
21 Tas Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par Viņu ir rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, caur ko Tas Cilvēka Dēls top nodots. Šim cilvēkam būtu labāki, ka nemaz nebūtu dzimis.”
Pakhuva umwana va Adamu iluta induvu eilemenyu leinchovile pakianya pamwene. Pu lwa mwene umunu ula ukhugendela khu mwene umwana va Adamu ibudiwa yekhele huba umunu uywa asite ukhuhouwa.”
22 Un tiem ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja to, pārlauza un tiem to deva un sacīja: “Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.”
Vuvalei pakhuli, u Yesu akhalola ukata leikhasyesye, akhasaya nukhumenyula akha vapa akhata lakhanchova. Mtole ugu gumbili gwago.”
23 Un Viņš ņēma to biķeri, pateicās un tiem to deva. Un tie visi dzēra no tā.
Akhalola eikheilovo, akheisaya akhavapa voni vakhanywa.
24 Un Viņš uz tiem sacīja: “Šīs ir Manas asinis, tās jaunās derības asinis, kas par daudziem top izlietas.
Akhavavula akhata, “Ugu guukisa gwago gwa luleidehano, ukisa ugugududeikha khuujili ya vongi.
25 Patiesi, Es jums saku, ka Es vairs nedzeršu no vīna koka augļiem līdz tai dienai, kad Es to no jauna dzeršu Dieva valstībā.”
Luleli nukhuvavula, saniinywa khavile eikheinyalelo kya nsabibu impakha neilavaninywa upya nchu cheva lwa Nguluve.”
26 Un to pateicības dziesmu dziedājuši, tie izgāja uz Eļļas kalnu.
Voueimbile ulwembo, vakhahuma panji pa khiamba kya miseituni.
27 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Jūs visi šinī naktī apgrēcināsities pie Manis, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu, un avis taps izklīdinātas.
U Yesu akhavavula akhata, “Umwee mulee voni mukhei kwega khutali nune pakhuva levegilwe (lesimbiule) Nikhuntova unchungaji va ngosi na ngosi nchinyila.'
28 Bet kad Es augšām celšos, tad Es jūsu priekšā gribu noiet uz Galileju.”
Pavu nchukha khwango nikhu valongola ukhuluta khuu Galilaya.”
29 Bet Pēteris uz To sacīja: “Un ja visi pie Tevis apgrēcinātos, tomēr es ne.”
Ndingave voni vikhukhulekha une sani khukhulekha.”
30 Un Jēzus uz to sacīja: “Patiesi, Es tev saku: šodien, šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu Mani trīskārt aizliegsi.”
U Yesu akhata, “Luleli nukhukhuvula, eikhilo eiye, vusale vikhile eiakongove mala khavili, uve vukhumbela mara khadatu.”
31 Bet tas runāja vēl daudz vairāk: “Jebšu man būtu līdz ar Tevi jāmirst, taču es Tevi negribu aizliegt!” Un tāpat arī visi sacīja.
Pu u Peteli akhanchova, “Puulino vinogiwa ukhufya paninie nuve sanikhukhulekha.” Voni vakhahumya enjovele yilayila.
32 Un tie nāca uz vienu muižu, kam vārds Ģetzemane, un Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Apsēžaties šeit, kamēr Es Dievu lūgšu.”
Vakhiincha khuli eneo eleli khuieilangilwa Gethsemene, nu Yesu akhavavula, “Avahongi va mulene tama apavunikhei saya.”
33 Un Viņš ņēma pie sevis Pēteri un Jēkabu un Jāni, un iesāka baiļoties un trīcēt,
UYesu akhatu pavutali padebe akhagwa pasi akhadova yengive yenogile akhasikha akha khandekhe.
34 Un uz tiem sacīja: “Mana dvēsele ir visai noskumusi līdz nāvei. Paliekat šeitan un esiet nomodā.”
Ee numbula, “Yango yelinulususuvalo nukhufya sigala apa muve miho.
35 Un maķenīt pagājis Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām.
Akhanchova akhata ee daada imbombo nchoni khuliuve nchii wesekhana uhenche eikheitova eikhei syoondu vuninogwa une ila ulunogwe wakho.
36 Un Viņš sacīja: “Abba, Tēvs, Tu spēji visas lietas! Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi.”
Akhakilivukha akhavona vagonelile. Akhambula u Peteli Simoni yee ugonelile savoulesya ukhukina nune ningave eisaa yimo.”
37 Un Viņš nāk un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: “Sīmani, vai tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēji būt nomodā?
Akhakilivukha akhavona vagonelile, akhammbula u Peteli, “Simoni, ye ugonelile? Savoulesya ukhukina nune ndingave eisaa yimo?
38 Esat nomodā un lūdzat Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.”
Muvemiho mudovage musite ukhuuingila mungelo. Lweli enumbula yeletayari, umbilii gubela.” (intamu)
39 Un Viņš atkal nogājis, Dievu lūdza, sacīdams šos pašus vārdus.
Akhaluta kha vilii khudova akhanchova amamenyu gala gala.
40 Un Viņš griezās atpakaļ, un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko Viņam atbildēt.
Akhincha khavili akhavona vagonelile amiho gavene gale machitu savakhalumanya kheikhii ekyakhumbula.
41 Un Viņš nāca trešu lāgu un uz tiem sacīja: “Guliet nu vēl un dusiet! jau ir gan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Tas Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.
Akhiin'cha ulwadatu nukhuvavula, “Badu mugonile nunkhugalalukha? Yekhwelile! Usikhe gufikhe. Lola! Umwana va Adamu vikhumbikha mumavokho gavatula nongwa.
42 Ceļaties, ejam; redzi, kas Mani nodod, tas ir tuvu klāt.”
Sisimukha, tuvukhe. Lola, ula uviinogwa ukhumbuda aleipipi.”
43 Un tūdaļ, Viņam vēl runājot, atnāca Jūdas, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no tiem augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem un vecajiem.
Vu badu ipin'chova uYuda, vumo vavala khenchingo na vavili, akhafikha nelipuga elivaha ukhuhuma khuvavaha va vachungaji avasimbi navagogalo nimundu ni mbunda.
44 Bet tas, kas Viņu nodeva, tiem bija devis zīmi sacīdams: “Kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstat, un To novediet droši.”
Usikhe ughwa umbivi va mwena akhava avapile eikhimanjilo ukhuta uviyakheiva nukhumwanga vi uyu. Mumwubatage nukhumbeikha pasi pavuloleli.”
45 Un tas nāca un tūdaļ Viņam piegājis sacīja: “Rabbi, Rabbi!” un Viņu skūpstīja.
Usiekhei uYuda vuafikhee moja khwa moja akhaluta khwa Yesu nukhunchova, “Imanyisye!” Nu khumwanga.
46 Un tie rokas pielika pie Viņa un To saņēma.
Pu vakhambeekha pasi pa vuloleli nukhumubata.
47 Bet viens no tiem, kas pie Viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta tā augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi.
Yumo aemile pagati pavene akhahoma ne mundu ya mwene akhatova umbombi va vatekhenchi nukhugeda eembulukhutu.
48 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tā kā uz kādu slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām, Mani gūstīt.
U Yesu akhavavula akhata, “Mwin'chile khukhunyibata ni mundu ni mbunda nduu ndiasi?
49 Ikdienas Es pie jums esmu sēdējis, Dieva namā mācīdams, un jūs Mani neesat gūstījuši. Bet lai tie raksti taptu piepildīti.”
Useikhee gwooni nekhale numwe pelikhumanyeisya mutembile samulikhunyibata eele levombikhe eelimenyu letimile.
50 Un visi Viņa mācekļi Viņu atstāja un bēga.
Vla voni avavale nu Yesu vakhanyila vakhandekha.
51 Un viens jauneklis Viņam gāja pakaļ, tas bija ar audekli apsedzies uz kailām miesām, un tie jaunekļi pēc tā tvarstīja.
Ukheejana yumo alikhukonga uveafualile umwenda ee fekhile ukhunchungula; vakha mwibata pakhuva
52 Bet to audekli pamezdams, tas no tiem izbēga pliks.
akhatolokha akhatilekha emasindikha ya mwene akhanyila vufula.
53 Un tie Jēzu noveda pie tā augstā priestera, un tur sapulcējās visi augstie priesteri un vecaji un rakstu mācītāji.
Vakhandongon'cha uYesu khutekhen'chi umbaha pala upuva eevanganinche paninie nave, avatekhen'chi avavaha voni navagogolo, na vasimbi.
54 Un Pēteris no tālienes Viņam gāja pakaļ tā augstā priestera pilī iekšā, un sēdēja pie tiem sulaiņiem un sildījās pie uguns.
U Peteli vope alikhukonga uYesu khuvutali ukhuluta khuluvanja lwa ntekhenchi umbaha. Akhatama paninie navalolenchi, avavali pipi nu mwoto valie khuota vakhave amafukhe.
55 Bet tie augstie priesteri un visa tā tiesa meklēja liecību pret Jēzu, ka tie Viņu nonāvētu, un neatrada.
Usikhe ugwa avatekhen'chi avavaha voni nili Balasa lyooni valikhulonda uvusaidi vakhave apa khumbudila savakhave.
56 Jo daudzi deva viltīgu liecību pret Viņu, un viņu liecības nebija vienādas.
Pakhuva avanu vingi vagegile uvusuhuda wa vudesi khuu mulene vakhanchova vakhata.
57 Un citi cēlušies deva viltīgu liecību pret Viņu, sacīdami:
Pakhuva avanu vingi vagegile khuu mwene; vakhan'chova vakhata,
58 “Mēs esam dzirdējuši, ka Viņš sacījis: “Es gribu šo rokām taisīto Dieva namu noplēst un trijās dienās citu, ne rokām taisītu, uzcelt.””
'Tukhapulikhe ita ninanganwa etembile eieyein'chengiwe na mavokho, mugati musikhu idatu nin'chenga eeyenge iyesayinhengiwa na mavokho.”
59 Un arī šī viņu liecība nebija vienāda.
Pakhuva uvusaidi wa vene savuhuanine.
60 Un tas augstais priesteris cēlās viņu vidū, jautāja Jēzum un sacīja: “Vai Tu uz to nekā neatbildi, ko šie pret Tevi liecina?”
Untekhen'chi umbaha akhima pagati pavene akhambun'cha uYesu, “Ye, ulien'chila kyakhunchova avavisudila kheekhii khuliuve?”
61 Bet Viņš cieta klusu un neatbildēja nenieka. Un atkal tas augstais priesteris Viņam jautāja un uz Viņu sacīja: “Vai Tu esi Kristus, tā Augsti teicamā Dēls?”
Akhan'chiga myee sakhanchova kheinu. Puuntekhenchii tembaha akhambuncha khavili, “Uve veve Kelisiti, Usayiwa?”
62 Bet Jēzus sacīja: “Es tas esmu. Un jūs redzēsiet To Cilvēka Dēlu sēžam pie Tā Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.”
U Yesu akhan'chova akhata, “Une nene. Mukhombona Umwana va Adamu atamile eikhieivokho kyandwo eikyamakha ikhwin'cha na mavingo ga khukianya.”
63 Tad tas augstais priesteris saplēsa savus svārkus un sacīja: “Kam vēl vajag liecinieku?
Utekhen'chii umbaha akhalalavula emienda gwaa mwene nukhuta, “Badu vapi nogwa avasaidi?
64 Jūs Viņa zaimošanu esat dzirdējuši! Kā jums šķiet?” Bet tie visi Viņu notiesāja, ka Viņš nāvi esot pelnījis.
Mupulikhe ulubado lwa mwene umwe mwita kheekhii?” Voni vakhang'eega ukhuva vakhubudiwa.
65 Un citi iesāka Viņu apspļaudīt un apsegt Viņa vaigu un Viņu sist dūrēm un uz Viņu sacīt: “Uzmini mūs, pravietis būdams.” Un tie sulaiņi Viņam sita vaigā.
Avange vakhatengula ukhubehela amati nukhugombekhiila khumiho nukhuntova nukhumbula, “Temage!” Avavaha vakhantola nukhuntova.
66 Un kad Pēteris priekšnamā bija, tad viena no tā augstā priestera kalponēm nāca,
U Peteli vubadu alieipasi ung'ein'cha yumo umbombi va va tekhen'chii avavaha akhiin'cha khumwene.
67 Un redzēja, ka Pēteris sildījās, un to uzlūkoja un sacīja: “Tu arīdzan biji pie Tā Jēzus no Nacaretes.”
Vuambwene uPeteli amile ikyota umwoto akhandola pavupipi akhata nayuve uukhale nu Yesu vakhu Nazaleti, Yesu”.
68 Bet viņš liedzās, sacīdams: “Es Viņu nepazīstu, nedz zinu, ko tu runā.” Un tas izgāja no tā priekšnama. Un gailis dziedāja.
Pu akhalola akhata, “Saneimanyile umunu uywa!” Akhahega akhaluta khunji. (Zingatia; Mstari huu, “Na jogoo akawika” haumo kwenye nakala za kale).
69 Un tā meita to atkal redzēja un iesāka sacīt uz tiem, kas klāt stāvēja: “Šis ir viens no tiem.”
Pu umbombi udala pala vuambweneakhatengula ukhuvavula vala avava eimula pala, “Umunu uyu viininile!”
70 Bet tas atkal liedzās. Un par mazu brīdi tie, kas apkārt stāvēja, atkal uz Pēteri sacīja: “Patiesi, tu esi viens no tiem, jo tu esi Galilejs, un tava valoda tiem ir līdzīga.”
Pu akhabuda khavili pu vala vuakinile vadebe vakhata Peteli, “Lweli uve ulei ninwe va uyu pakhuva nayuve ulei Galilaya.”
71 Un tas sāka nolādēties un nodievoties: “Es nepazīstu To Cilvēku, par ko jūs runājiet.”
Pu akhatengula ukhweivikha yuywa mulukoto nukweiei lapa(jiega), “Sanimanyile umunu uyu uvimwin'chova.”
72 Un gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris pieminēja to vārdu, ko Jēzus uz to bija sacījis: “Pirms nekā gailis divreiz dziedās, tu Mani trīs reiz aizliegsi;” un viņš iesāka raudāt.
Eelikongove leikha vikha ulwa vile. Pu uPeteli akhakumbukha amamenyu aga ambulile uYesu vusayivekhile ehukhu vukhumbela mala khadatu.” Akhagwa pasi akhatengula ukhulila.
