Marka Evaņg̒elijs 13
1 Un Viņam no Dieva nama izejot, viens no Viņa mācekļiem uz To sacīja: “Mācītāj, lūk, kādi akmeņi tie ir, un kādas ēkas.”
Ie niavotse i Anjomban’ Añaharey, le hoe ty mpiama’e raike: O Rañandria, anh’a anh’a! hehek’ o vato jabajabao, o anjomba fanjàkao!
2 Un Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Vai tu visas šās lielās ēkas redzi? Tur akmens uz akmens netaps atstāts, kas netaps noplēsts.”
Tinoi’ Iesoà ty hoe: Isa’o hao o anjomba fanjàka roañeo? Leo vato’e raike tsy hapoke ambone’ ty ila’e ze tsy hafetsake ambane.
3 Un kad Viņš sēdēja uz Eļļas kalna Dieva namam pretī, tad Pēteris un Jēkabs un Jānis un Andrejs Viņu jautāja sevišķi:
Ie niambesatse am-bohi-Oliva, tandrife i Anjomban’ Añaharey, le natola’ i Petera naho Iakobe naho i Jaona naho i Andrea vaho nañontanea’ iareo ty hoe:
4 “Saki mums, kad tas būs, un kāda tā zīme, kad viss tas piepildīsies?”
Atalilio: ombia te ho tondroke o raha zao? Inoñe ty ho viloñe t’ie ho heneke?
5 Bet Jēzus tiem atbildēja un iesāka runāt: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.
Le namototse nitalily am’iareo ty hoe t’Iesoà: Mitaoa tsy ho verevereñe;
6 Jo daudzi nāks Manā Vārdā sacīdami: es tas esmu; un daudz pievils.
maro ty hiboak’ ami’ty añarako hanao ty hoe, Izaho ro ie, hampandifike ty maro.
7 Bet kad jūs dzirdēsiet karus un kara valodas, tad nebēdājaties, jo tam būs tā notikt; bet tas gals vēl nav klāt.
Le ie janji’ areo amo ali-taneo naho o talilin’ alio, ko mahimahiñe, amy t’ie tsy mete tsy ho avy, fe mbe tsy ie i figadoñañey.
8 Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti un vietām būs zemes trīcēšanas, bada laiki un dumpji.
Hiongake hifañatreatre ami’ty fifelehañe ty fifelehañe, naho ami’ty fifeheañe ty fifeheañe, naho hiezeñezeñe ty tane ila’e añe, vaho ho paohe’ ty hasalikoañe; ty fifotoram-pitsongoan’ ampela avao irezay.
9 Tas būs to grūto bēdu iesākums; bet lūkojiet jūs uz sevi pašiem; jo tie jūs nodos augstās tiesās un baznīcās; un jūs tapsiet šausti un Manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā vesti, tiem par liecību.
Aa le mitaoa, fa hasese’ iereo am-pivory ao, naho ho fofoheñe am-pitontonañ’ ao, vaho hajohañe añatrefam-pandily naho mpanjaka eo ty amako ho fitaliliañe ama’e.
10 Un evaņģēlijam būs papriekš tapt sludinātam visām tautām.
Fa tsy mete tsy taroñeñe amy ze kilakila ondaty hey i talili-soay.
11 Kad nu tie jūs vedīs, jūs nododami, tad nebēdājaties iepriekš, kas jums būs jārunā, nedz apdomājaties; bet kas jums tanī pašā stundā taps dots, to runājiet; jo jūs neesat tie, kas runā, bet Tas Svētais Gars.
Aa ie tantalieñe naho seseheñe, ko mimenomenoñe amy ze ho saontsie’ areo, le ko mañereñere aolo; fe saontsio ze hatolotse amy ora zay, amy te tsy inahareo ty hisaontsy, fa i Arofo Masiñey.
12 Bet tad brālis brāli nodos pie nāves un tēvs dēlu; un bērni celsies pret vecākiem un viņus nonāvēs.
Hasesen-drahalahy ty rahalahi’e havetrake, le ty rae i ana’e, naho hiongake aman-droae’e o ana’eo hañoho-doza ama’e.
13 Un jūs tapsiet ienīdēti no visiem Mana Vārda dēļ; bet kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.
Kila halaiñe anahareo ty ami’ty añarako, fe ho rombaheñe ty mahafeake pak’ am-para’e.
14 Bet kad jūs to izpostīšanas negantību redzēsiet, par ko pravietis Daniēls ir runājis, ka tā stāv, kur neklājās (kas to lasa, tas lai to labi apdomā), tad lai bēg uz kalniem tie, kas ir Jūdu zemē.
Aa naho vazoho’ areo mijagarodoñe amy tsy mete ijohañañey ty Hativà’ o Fandrotsahañeo, (ehe te mahaoniñe ty mpamaky); le miherereaha an-day mb’ am-bohitse mb’eo ze hene e Iehodà ao;
15 Un kas uz jumta ir, tas lai nenokāpj namā un tur lai neieiet, ko no sava nama iznest.
Asoao tsy hizotso ty ambone’ anjomba eo himoake añ’akiba ao hañakatse raha.
16 Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas atpakaļ savas drēbes paņemt.
Asoao tsy hibalike handrambe ty sarimbo’e ze an-teteke añe.
17 Bet vai tām grūtām un tām zīdītājām tanīs dienās.
Feh’ ohatse ho amo mivesatse naho mampinono amy andro rezaio!
18 Bet lūdzat, ka jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā.
Le mihalalia te tsy ho ami’ty asotry ty hifetsaha’e.
19 Jo tanī laikā būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša iesākuma, kamēr Dievs pasauli radījis līdz šim, un kādas arī nebūs.
Fa ho sam-poheke mboe tsy nizoeñe an-tane atoy sikal’ ami’ty fifotora’ ty voatse namboaren’ Añahare toy pake henane vaho tsy ho ama’e ka—i andro rezay.
20 Un ja Tas Kungs šās dienas nepaīsinātu, tad neviens netaptu izglābts; bet to izredzēto dēļ ko Viņš izredzējis, Viņš tās dienas ir paīsinājis.
Aa naho tsy nampitomots’ andro t’i Talè, le tsy ho nitendreke nofotse ho rombaheñe; fe o noro’e jinobo’eo ro nañatomora’e i andro rey.
21 Un ja kas tanī laikā uz jums sacīs: redzi, še ir Kristus, jeb redzi, tur Viņš ir; tad neticiet.
Ie amy zao, naho eo ty hanao ama’ areo ty hoe: Hehe, ingo i Norizañey; naho, Hehe, inge! Ko miantoke,
22 Jo viltīgi Kristi un viltīgi pravieši celsies un lielas zīmes un brīnumus darīs, ka pieviltu, ja tas varētu notikt, arī tos izredzētos.
amy te hiongake o norizam-bìlañeo, naho o mpitoky sare’eo, hampiboake viloñe vaho halatsàñe handrantoa’e o jinoboñeo naho ho nimete.
23 Bet jūs pielūkojiet; redzi, Es jums to visu papriekš esmu sacījis.
Aa le itaò: Ingo fa hene nataliliko ama’areo aolo.
24 Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies, un mēnesis nedos savu spīdumu;
Ie amy andro rezay, naho fa añe i san-kaemberañey, le hampaieñeñe i àndroy, naho tsy hañomey ty hazavà’e i volañey,
25 Un debess zvaigznes nokritīs, un debess stiprumi kustināsies.
naho hirarake o vasian-dikerañeo, vaho ho ozoñozòñeñe o haozarañe andindìñeo.
26 Un tad redzēs To Cilvēka Dēlu nākam padebešos ar lielu spēku un godību.
Vaho ho isa’ iereo mitotsake amo rahoñeo ey an-kaozarañe naho engeñe ra’elahy i Ana’ Ondatiy.
27 Un tad Viņš sūtīs Savus eņģeļus un sakrās Savus izredzētos no tiem četriem vējiem, no zemes gala līdz debess galam.
Le hahitri’e mb’eo o anjeli’eo, hanontoñe o jinobo’eo boak’ami’ty fihirifa’ o tiok’ efatseo, sikala añ’ olo’ ty tane toy añe pak’ añ’ indran-dikerañe añe.
28 Bet mācaties līdzību no vīģes koka: kad viņa zars jau iezeļ, un lapas plaukst, tad jūs nomaniet, vasaru esam klātu.
Rendreho ty razañe’ o sakoañeo: Ie fa maleme ty lengo’e, naho mibotiboty o rave’eo, le fohi’ areo te miha-asara ty taoñe.
29 Tā arīdzan, kad jūs šo visu redzēsiet notiekam, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm.
Hoe izay ka nahareo, ie maharendreke ty fifetsaha’ irezay; fohino te mitotoke, vaho fa an-dalam-bey eo.
30 Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis.
Eka! to t’itaroñako te tsy himosaoñe añe ty fifokoañe toy naho tsy tendreke hey irezay.
31 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
Hisaok’ añe i likerañey naho ty tane toy, fa tsy hihelañe ka o volakoo.
32 Bet par to dienu jeb stundu neviens nezina, ne tie eņģeļi, kas debesīs, ne Tas Dēls, kā vien Tas Tēvs.
Aa ty amy àndroy naho i ora zay, tsy ia ty mahafohiñe ndra o anjely andindìñeo ndra i Anakey, fa t’i Rae avao.
33 Pielūkojiet, esiet modrīgi un lūdziet, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.
Mitaoa, mijilova; amy te tsy fohi’ areo ty hitondroha’ i àndroy.
34 Tā kā viens cilvēks, citur noiedams, atstāja savu namu un deva saviem kalpiem varu un ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā.
Razañeñe amy t’indaty nañavelo añe; ie nienga ty anjomba’e, naho tinolo’e lily o mpitoro’eo, naho songa nizarae’e fitoloñañe, vaho namantok’ amy mpigarin-dalambeiy te hijilojilo.
35 Tad nu esat nomodā! Jo jūs nezināt, kad tas nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri,
Aa le mitaòa, amy te tsy fohi’ areo ty hibaliha’ i talèn’ anjombay, ke hariva, he antets’ale, kera amy kekeon-akohoy, hera maraindray;
36 Ka tas nejauši nākdams, jūs neatrod guļam.
tsy mone hitojeha re hanjò anahareo mirotse.
37 Bet ko Es jums saku, to Es saku visiem: esat nomodā.”
O itaroñakoo ro taroñeko amy ze hene ondaty: Mitaoa!
