Marka Evaņg̒elijs 11
1 Un kad tie tuvu pie Jeruzālemes nāca, pie Betfagas un Betanijas pie Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem,
Entti Yerusalaame matishe, Shamaho Deriya matan de7iya Beetefaagenne Bitaaniya katamata gakkidosona. Yesuusi ba tamaaretappe nam77ata sinthe kiittidi,
2 Un uz tiem sacīja: “Noejat tanī miestā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsiet piesietu kumeļu, uz kā vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.
“Hinttefe sinthan de7iya gutaa biite; yaa gelida mela oonikka toggiboonna qashon de7iya hare mari hintte demmana, iya billidi, haa ekki yiite.
3 Un ja kas jums sacīs: Kāpēc jūs to dariet? Tad atsakāt: Tam Kungam tā vajag; un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.”
Oonikka hinttena, ‘Hayssa ays ootheetii?’ yaagidi oychchiko, ‘Goday iya koyees, ellesidi haa yeddana’ yaagite” yaagis.
4 Un tie nogāja un atrada to kumeļu ārā pie durvīm piesietu uz ielas, un to atraisīja.
Entti bidi, hare mari kare bolla oge matan qashettidi de7eyssa demmidi billidosona.
5 Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, uz viņiem sacīja: “Ko jūs darāt, ka atraisiet to kumeļu?”
He besan eqqida issi issi asati enttako, “Hare maraa waatanaw billeeti?” yaagidosona.
6 Un viņi uz tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie tos atlaida.
Iya tamaareti Yesuusi banttana kiittidayssa odin, asati yeddi aggidosona.
7 Un viņi to kumeļu atveda pie Jēzus un savas drēbes uzlika un To sēdināja virsū.
Entti hare maraa Yesuusakko ehidi, bantta ma7uwa iya zokkon hiixin Yesuusi he hare maraa toggis.
8 Un daudzi savas drēbes izklāja uz ceļu; un citi zarus cirta no kokiem un tos izkaisīja uz ceļu.
Daro asay bantta ma7uwa ogiyan hiixidosona; qassi harati mitha tashe tashidi, ogen hiixidosona.
9 Un tie, kas gāja priekšā un pakaļā, kliedza un sauca: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!
Yesuusappe sinthara hamuttiya asaynne iya kaalliya asay bantta qaala dhoqqu oothidi, “Hosaana! Xoossay galatetto! Godaa sunthan yeyssi anjjettidayssa.
10 Slavēta ir mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk! Ozianna augstībā!”
Godaa sunthan yaa nu aawa Dawite kawotethay anjjettidayssa. Ubbaafe Bolla Saluwan de7iya Xoossay galatetto” yaagidosona.
11 Un Jēzus iegāja Jeruzālemē un Dieva namā. Un kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis, un jau vakars bija, tad Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betaniju.
Yesuusi Yerusalaame bidi, Xoossaa Keetha gelis. Qassi ubbabaa yuuyi xeellidaappe guye, sa7ay qammiya gisho, tammanne nam77u tamaaretara Bitaaniya giya katama bis.
12 Un otrā dienā, kad tie no Betanijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst.
Wonttetha gallas entti Bitaaniyappe keyidi bishin, Yesuusi koshattis.
13 Un no tālienes redzēdams vienu vīģes koku, kam lapas bija, Viņš nāca, lai Viņš tanī ko atrastu; un pie tā piegājis Viņš neatrada nenieka kā vien lapas: jo nebija vīģu laiks.
Haahon issi balase mithiw haytha xalaala ma77a uttidaaro be7idi, I bolla ayfey beettiko gidi, be7anaw iikko bis, shin iikko I biya wode, haytha xalaalappe attin issi ayfekka demmibeenna; ays giikko, balasey ayfiyaa wodey gakkibeenna.
14 Un Jēzus uzrunāja un uz to sacīja: “Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis.” Un Viņa mācekļi klausījās. (aiōn g165)
Yesuusi he balasiw, “Hiza, neeppe merinaw asi ayfe mooppo” yaagis. Iya tamaareti I geyssa si7idosona. (aiōn g165)
15 Un tie nāca uz Jeruzālemi, un Dieva namā iegājis Viņš iesāka izdzīt visus, kas pārdeva un pirka Dieva namā, un apgāza to mijēju galdus un to baložu pārdevēju krēslus.
Entti Yerusalaame bidosona; Yesuusi Xoossa Keetha gelidi, yan bayzeyssatanne shammeyssata kare goodo oykkis; qassi miishe laammeyssata xarpheezanne holle bayzeyssata oydiya aathi yeggidi,
16 Un neļāva nevienu lietu nest caur Dieva namu.
asi aybibaakka tookkidi, Xoossa Keetha giddora aadhdhonna mela diggis.
17 Un mācīja un uz tiem sacīja: “Vai nav rakstīts: “Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām?” Bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.”
Yesuusi asa hayssada yaagidi tamaarssis: “Geeshsha Maxaafan, ‘Ta keethay asi ubbay Xoossaa woossiya keethi gidana’ geetettidi xaafettis. Shin hintte iya panggati qosettiya gonggolo oothideta” yaagis.
18 Un tie rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja, kā Viņu nomaitātu; jo tie bijās no Viņa, tāpēc ka visi ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību.
Kahine halaqatinne higge asttamaareti hessa si7idi, iya wodhanaw oge koshshi oykkidosona. Shin daro asay iya timirttiyan malaalettiya gisho, iyaw yayyidosona.
19 Un kad vakars metās, tad Viņš izgāja no pilsētas ārā.
Sa7ay omarssiya wode Yesuusinne iya tamaareti katamaappe gaxa keyidosona.
20 Un no rīta agrumā garām iedami tie redzēja to vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.
Entti wonttetha gallas he ogiyara aadhdhishe, he balasiya xaphora melidaaro be7idosona.
21 Pēteris atminējies uz Viņu sacīja: “Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko Tu esi nolādējis, tas ir nokaltis.”
Phexiroosi akeekidi, “Asttamaariyaw, hekko, neeni qanggida balasiya melasu” yaagis.
22 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ticat uz Dievu.
Yesuusi zaaridi, “Xoossaa ammanite.
23 Jo patiesi, Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka: tad viņam notiks, ko viņš saka.
Taani hinttew tuma odays; oonikka ba wozanan sidhonna gidabay hananayssa ammanidi, ha deriya, ‘Denddada abban kundda’ yaagikko iyaw hanana.
24 Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsiet, ticat, ka jūs dabūsiet, tad tas jums notiks.
Hessa gisho, taani hinttew odays; Xoossaa hintte woossiyabaanne oychchiyabaa aybaa gidikkoka ekkidaada ammanite, hintte ekkana.
25 Un kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodat, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu noziegumus.
Xoossaa woossanaw hintte eqqiya wode, salon de7iya hintte Aaway hintte nagara atto gaana mela, oonikka hinttena naaqidabay de7ikko, iyaw atto giite.
26 Bet ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu noziegumus nepiedos.”
Shin asa nagara hintte atto goonna ixxiko, salon de7iya hintte Aawaykka hintte nagaraa hinttew atto geenna” yaagis.
27 Un tie nāca atkal uz Jeruzālemi, un Viņam Dieva namā staigājot, nāca pie Viņa tie augstie priesteri un rakstu mācītāji un tie vecaji,
Entti zaaridi Yerusalaame bidosona. Yesuusi Xoossa Keethan hamuttishin, kahine halaqati, higge asttamaaretinne cimati iyaakko yidi,
28 Un uz To sacīja: “Kādā varā Tu šo visu dari? Un kas Tev šo varu devis, ka Tu to dari?”
“Neeni hayssa oothanaw new ay maati de7ii? Woykko new ha maata immiday oonee?” yaagidosona.
29 Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arīdzan jums vienu vārdu vaicāšu, un atbildiet Man; tad Es jums arīdzan sacīšu, kādā varā Es to daru.
Yesuusi zaaridi enttako, “Ta hinttena issibaa oychchana, taw odite. Ta qassi hayssa ay maatan oothiyako, hinttew odana.
30 Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem? Atbildiet Man.”
Yohaannisa xinqqatey Xoossafeyye woykko asappe? Taw odite” yaagis.
31 Un tie domāja savā starpā un sacīja: ja mēs sakām: “No debesīm,” tad Viņš sacīs: “Kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?”
Entti bantta giddon palama doomidi, “Nuuni, ‘Xoossafe’ giikko, I nuukko, ‘Yaatin, Yohaannisi odidayssa ays ammanibeekketii?’ yaagana.
32 Bet ja sacīsim: “No cilvēkiem,” - viņi bijās no tiem ļaudīm. Jo visi to Jāni turēja, ka tas patiesi pravietis bijis.
‘Asappe giikko’ asay ubbay Yohaannisi nabe gideyssa eroosona.” Yaaniya gisho asaas yayyidosona.
33 Un tie atbildēja un uz Jēzu sacīja: “Mēs nezinām.” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es to daru.”
Hessa gisho, entti Yesuusakko, “Nuuni erokko” yaagidi zaaridosona; Yesuusi, “Taanikka hayssa ay maatan oothiyako, hinttew odikke” yaagis.
