< Marka Evaņg̒elijs 11 >

1 Un kad tie tuvu pie Jeruzālemes nāca, pie Betfagas un Betanijas pie Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem,
ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤϦⲰⲚⲦ ⲈⲒⲈⲢⲞⲤⲀⲖⲎⲘ ⲀϤⲒ ⲈⲂⲎ ⲐⲪⲀⲄⲎ ⲚⲈⲘ ⲂⲎⲐⲀⲚⲒⲀ ϦⲀⲦⲈⲚ ⲠⲒⲦⲰⲞⲨ ⲚⲦⲈⲚⲒϪⲰⲒⲦ ⲀϤⲞⲨⲰⲢⲠ ⲚⲂ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲈϤⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ
2 Un uz tiem sacīja: “Noejat tanī miestā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsiet piesietu kumeļu, uz kā vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.
ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲘⲀϢⲈ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲈⲠⲀⲒϮⲘⲒ ⲈⲦⲬⲎ ⲘⲠⲈⲦⲈⲚⲘⲐⲞ ⲞⲨⲞϨ ⲤⲀⲦⲈⲚ ⲐⲎⲚⲞⲨ ⲈⲢⲈⲦⲈⲚⲚⲀϢⲈ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲢⲞϤ ⲈⲢⲈⲦⲈⲚⲈϪⲒⲘⲒ ⲚⲞⲨⲤⲎϪ ⲈϤⲤⲞⲚϨ ⲪⲀⲒ ⲈⲦⲈⲘⲠⲀⲦⲈ ϨⲖⲒ ⲚⲢⲰⲘⲒ ⲀⲖⲎⲒ ⲈⲢⲞϤ ⲘⲀϮⲞⲨⲰ ⲘⲘⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲚⲒⲦϤ
3 Un ja kas jums sacīs: Kāpēc jūs to dariet? Tad atsakāt: Tam Kungam tā vajag; un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.”
ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈϢⲰⲠ ⲚⲦⲈⲞⲨⲀⲒ ϪⲞⲤ ⲚⲰⲦⲈⲚ ϪⲈ ⲞⲨ ⲠⲈ ⲪⲀⲒ ⲈⲦⲈⲦⲈⲚⲒⲢⲒ ⲘⲘⲞϤ ⲀϪⲞⲤ ϪⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲠⲈⲦⲈⲢⲬⲢⲒⲀ ⲘⲘⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ⲤⲀⲦⲞⲦϤ ϤⲚⲀⲞⲨⲞⲢⲠϤ ⲘⲚⲀⲒ
4 Un tie nogāja un atrada to kumeļu ārā pie durvīm piesietu uz ielas, un to atraisīja.
ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϢⲈ ⲚⲰⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϪⲒⲘⲒ ⲚⲞⲨⲤⲎϪ ⲈϤⲤⲞⲚϨ ϦⲀⲦⲈⲚ ⲞⲨⲢⲞ ⲤⲀⲂⲞⲖ ⲘⲠⲒϦⲒⲢ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨϮⲞⲨⲰ ⲘⲘⲞϤ
5 Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, uz viņiem sacīja: “Ko jūs darāt, ka atraisiet to kumeļu?”
ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ϨⲀⲚⲞⲨⲞⲚ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲎ ⲈⲦⲞϨⲒ ⲈⲢⲀⲦⲞⲨ ⲘⲘⲀⲨ ⲚⲀⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲞⲨ ⲠⲈⲦⲈⲦⲈⲚⲒⲢⲒ ⲘⲘⲞϤ ⲈⲢⲈⲦⲈⲚϮⲞⲨⲰ ⲘⲠⲒⲤⲎ Ϫ.
6 Un viņi uz tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie tos atlaida.
ⲋ̅ⲚⲐⲰⲞⲨ ⲆⲈ ⲀⲨϪⲞⲤ ⲚⲰⲞⲨ ⲔⲀⲦⲀ ⲪⲢⲎϮ ⲈⲦⲀϤϪⲞⲤ ⲚⲰⲞⲨ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲬⲀⲨ.
7 Un viņi to kumeļu atveda pie Jēzus un savas drēbes uzlika un To sēdināja virsū.
ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲒⲚⲒ ⲘⲠⲒⲤⲎϪ ϨⲀ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲦⲀⲖⲈ ⲚⲞⲨϨⲂⲰⲤ ⲈⲢⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϨⲈⲘⲤⲒ ϨⲒϪⲰⲞⲨ
8 Un daudzi savas drēbes izklāja uz ceļu; un citi zarus cirta no kokiem un tos izkaisīja uz ceļu.
ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ϨⲀⲚⲘⲎϢ ⲀⲨⲪⲰⲢϢ ⲚⲚⲞⲨϨⲂⲰⲤ ϨⲒ ⲠⲒⲘⲰⲒⲦ ϨⲀⲚⲔⲈⲬⲰⲞⲨⲚⲒ ⲆⲈ ⲀⲨⲔⲰⲢϪ ⲚϨⲀⲚϪⲀⲖ ⲚϢϢⲎⲚ ϦⲈⲚⲚⲒⲒⲞϨⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲪⲰⲢϢ ⲘⲘⲰⲞⲨ ϨⲒ ⲠⲒⲘⲰⲒⲦ.
9 Un tie, kas gāja priekšā un pakaļā, kliedza un sauca: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!
ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲎ ⲈⲚⲀⲨⲘⲞϢⲒ ϨⲒⲦϨⲎ ⲚⲈⲘ ⲚⲎ ⲈⲚⲀⲨⲘⲞϢⲒ ϨⲒⲪⲀϨⲞⲨ ⲚⲀⲨⲰϢ ⲈⲂⲞⲖ ϪⲈ ⲰⲤⲀⲚⲚⲀ ϤⲤⲘⲀⲢⲰⲞⲨⲦ ⲚϪⲈⲠⲈⲐⲚⲎⲞⲨ ϦⲈⲚⲪⲢⲀⲚ ⲘⲠϬⲤ
10 Slavēta ir mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk! Ozianna augstībā!”
ⲓ̅ⲤⲤⲘⲀⲢⲰⲞⲨⲦ ⲚϪⲈϮⲘⲈⲦⲞⲨⲢⲞ ⲈⲐⲚⲎ ⲞⲨ ⲚⲦⲈⲠⲈⲚⲒⲰⲦ ⲆⲀⲨⲒⲆ ⲰⲤⲀⲚⲚⲀ ϦⲈⲚⲚⲎ ⲈⲦϬⲞⲤⲒ
11 Un Jēzus iegāja Jeruzālemē un Dieva namā. Un kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis, un jau vakars bija, tad Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betaniju.
ⲓ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲒ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲒⲈⲢⲞⲤⲀⲖⲎⲘ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲠⲒⲈⲢⲪⲈⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲤⲞⲘⲤ ⲈⲠⲦⲎⲢϤ ⲈⲦⲀ ⲢⲞⲨϨⲒ ϨⲎⲆⲎ ϢⲰⲠⲒ ⲚⲦⲈⲞⲨⲞⲨⲚⲞⲨ ⲀϤⲒ ⲈⲂⲎⲐⲀⲚⲒⲀ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲒⲂ
12 Un otrā dienā, kad tie no Betanijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst.
ⲓ̅ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲠⲈϤⲢⲀⲤϮ ⲈⲦⲀⲨⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲂⲎⲐⲀⲚⲒⲀ ⲀϤϨⲔⲞ
13 Un no tālienes redzēdams vienu vīģes koku, kam lapas bija, Viņš nāca, lai Viņš tanī ko atrastu; un pie tā piegājis Viņš neatrada nenieka kā vien lapas: jo nebija vīģu laiks.
ⲓ̅ⲅ̅ⲈⲦⲀϤⲚⲀⲨ ⲈⲞⲨⲂⲰ ⲚⲔⲈⲚⲦⲈ ϨⲒⲪⲞⲨⲈⲒ ⲈⲞⲨⲞⲚ ϨⲀⲚϪⲰⲂⲒ ϨⲒⲰⲦⲤ ⲀϤⲒ ϪⲈ ϨⲀⲢⲀ ϤⲚⲀϪⲈⲘ ϨⲖⲒ ϨⲒⲰⲦⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲒ ⲈϪⲰⲤ ⲘⲠⲈϤϪⲈⲘ ϨⲖⲒ ⲈⲂⲎⲖ ⲈϨⲀⲚϪⲰⲂⲒ ⲚⲈⲠⲤⲎⲞⲨ ⲄⲀⲢ ⲚⲔⲈⲚⲦⲈ ⲀⲚ ⲠⲈ.
14 Un Jēzus uzrunāja un uz to sacīja: “Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis.” Un Viņa mācekļi klausījās. (aiōn g165)
ⲓ̅ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲈⲢⲞⲨⲰ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀⲤ ϪⲈ ⲚⲚⲈ ϨⲖⲒ ϪⲈⲘ ⲞⲨⲦⲀϨ ϨⲒⲰϮ ϢⲀ ⲈⲚⲈϨ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲤⲰⲦⲈⲘ ⲚϪⲈⲚⲈϤⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ. (aiōn g165)
15 Un tie nāca uz Jeruzālemi, un Dieva namā iegājis Viņš iesāka izdzīt visus, kas pārdeva un pirka Dieva namā, un apgāza to mijēju galdus un to baložu pārdevēju krēslus.
ⲓ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲒ ⲈⲒⲈⲢⲞⲤⲀⲖⲎⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲒ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲠⲒⲈⲢⲪⲈⲒ ⲀϤⲈⲢϨⲎⲦⲤ ⲚϨⲒⲞⲨⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲚⲚⲎ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲈⲦϮ ⲈⲂⲞⲖ ⲚⲈⲘ ⲚⲎ ⲈⲦϢⲰⲠ ϦⲈⲚⲠⲒⲈⲢⲪⲈⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲒⲦⲢⲀⲠⲈⲌⲀ ⲚⲦⲈⲚⲒⲔⲞⲖⲨⲂⲒⲤⲦⲎ ⲤⲚⲈⲘ ⲚⲒⲔⲀⲐⲈⲆⲢⲀ ⲚⲦⲈⲚⲎ ⲈⲦϮ ϬⲢⲞⲘⲠⲒ ⲈⲂⲞⲖ ⲀϤⲤⲞⲤⲞⲨ
16 Un neļāva nevienu lietu nest caur Dieva namu.
ⲓ̅ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤⲬⲰ ⲚϨⲖⲒ ⲀⲚ ⲠⲈ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈϤⲈⲚ ⲞⲨⲤⲔⲈⲨⲞⲤ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲦⲈⲚ ⲠⲒⲈⲢⲪⲈⲒ.
17 Un mācīja un uz tiem sacīja: “Vai nav rakstīts: “Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām?” Bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.”
ⲓ̅ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤϮⲤⲂⲰ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲤⲤϦⲎⲞⲨⲦ ϪⲈ ⲠⲀⲎⲒ ⲈⲨⲈⲘⲞⲨϮ ⲈⲢⲞϤ ϪⲈ ⲞⲨⲎⲒ ⲘⲠⲢⲞⲤⲈⲨⲬⲎ ⲚⲚⲒⲈⲐⲚⲞⲤ ⲦⲎⲢⲞⲨ ⲚⲐⲰⲦⲈⲚ ⲆⲈ ⲀⲢⲈⲦⲈⲚⲀⲒϤ ⲘⲂⲎⲂ ⲚⲤⲞⲚⲒ.
18 Un tie rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja, kā Viņu nomaitātu; jo tie bijās no Viņa, tāpēc ka visi ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību.
ⲓ̅ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨⲤⲰⲦⲈⲘ ⲚϪⲈⲚⲒⲀⲢⲬⲒⲈⲢⲈⲨⲤ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲤⲀϦ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲔⲰϮ ϪⲈ ⲀⲨⲚⲀⲦⲀⲔⲞϤ ⲚⲀϢ ⲚⲢⲎϮ ⲚⲀⲨⲈⲢϨⲞϮ ⲄⲀⲢ ϦⲀⲦⲈϤϨⲎ ⲠⲒⲘⲎϢ ⲄⲀⲢ ⲦⲎⲢϤ ⲚⲀⲨⲈⲢϢⲪⲎⲢⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲦⲈϤⲤⲂⲰ.
19 Un kad vakars metās, tad Viņš izgāja no pilsētas ārā.
ⲓ̅ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈϢⲰⲠ ⲚⲦⲈⲢⲞⲨϨⲒ ϢⲰⲠⲒ ⲚⲀϤϨⲎⲖ ⲤⲀⲂⲞⲖ ⲚϮⲂⲀⲔⲒ
20 Un no rīta agrumā garām iedami tie redzēja to vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.
ⲕ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲨⲤⲒⲚⲒⲰⲞⲨ ⲚϨⲀⲚⲀⲦⲞⲞⲨⲒ ⲀⲨⲚⲀⲨ ⲈϮⲂⲰ ⲚⲔⲈⲚⲦⲈ ⲀⲤϢⲰⲞⲨⲒ ϨⲒ ⲦⲈⲤⲚⲞⲨⲚⲒ.
21 Pēteris atminējies uz Viņu sacīja: “Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko Tu esi nolādējis, tas ir nokaltis.”
ⲕ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲈⲢⲪⲘⲈⲨⲒ ⲚϪⲈⲠⲈⲦⲢⲞⲤ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲢⲀⲂⲂⲒ ⲒⲤ ϮⲂⲰ ⲚⲔⲈⲚⲦⲈ ⲈⲦⲀⲔⲤⲀϨⲞⲨⲒ ⲈⲢⲞⲤ ⲀⲤϢⲰⲞⲨⲒ.
22 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ticat uz Dievu.
ⲕ̅ⲃ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲈⲢⲞⲨⲰ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲬⲀ ⲞⲨⲚⲀϨϮ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ ⲚⲦⲈⲚ ⲐⲎⲚⲞⲨ.
23 Jo patiesi, Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka: tad viņam notiks, ko viņš saka.
ⲕ̅ⲅ̅ⲀⲘⲎⲚ ⲄⲀⲢ ϮϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲰⲦⲈⲚ ϪⲈ ⲪⲎ ⲈⲐⲚⲀϪⲞⲤ ⲘⲠⲀⲒⲦⲰⲞⲨ ϪⲈ ϤⲒⲦⲔ ⲞⲨⲞϨ ϨⲒⲦⲔ ⲈⲪⲒⲞⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲦⲈϤϢⲦⲈⲘϬⲒⲤⲀⲚⲒⲤ ϦⲈⲚⲠⲈϤϨⲎⲦ ⲀⲖⲖⲀ ⲚⲦⲈϤⲚⲀϨϮ ϪⲈ ⲪⲎ ⲈⲦⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞϤ ϤⲚⲀϢⲰⲠⲒ ⲈϤⲈϢⲰⲠⲒ ⲚⲀϤ.
24 Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsiet, ticat, ka jūs dabūsiet, tad tas jums notiks.
ⲕ̅ⲇ̅ⲈⲐⲂⲈⲪⲀⲒ ϮϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲰⲦⲈⲚ ϪⲈ ϨⲰⲂ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲈⲦⲈⲦⲈⲚⲚⲀⲈⲢⲈⲦⲒⲚ ⲘⲘⲞϤ ϦⲈⲚⲞⲨⲠⲢⲞⲤⲈⲨⲬⲎ ⲚⲀϨϮ ϪⲈ ⲀⲢⲈⲦⲈⲚϬⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲤⲈϢⲰⲠⲒ ⲚⲰⲦⲈⲚ.
25 Un kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodat, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu noziegumus.
ⲕ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈϢⲰⲠ ⲀⲢⲈⲦⲈⲚϢⲀⲚⲞϨⲒ ⲈⲢⲀⲦⲈⲚ ⲐⲎⲚⲞⲨ ⲈⲈⲢⲠⲢⲞⲤⲈⲨⲬⲈⲤⲐⲈ ⲬⲰ ⲈⲂⲞⲖ ⲘⲠⲈⲦⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲚⲦⲰⲦⲈⲚ ⲈⲢⲞϤ ϨⲒⲚⲀ ϨⲰϤ ⲠⲈⲦⲈⲚⲒⲰⲦ ⲈⲦϦⲈⲚ ⲚⲒⲪⲎⲞⲨⲒ ⲚⲦⲈϤⲬⲰ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲈⲂⲞⲖ ⲚⲚⲈⲦⲈⲚⲠⲀⲢⲀⲠⲦⲰⲘⲀ.
26 Bet ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu noziegumus nepiedos.”
ⲕ̅ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ϨⲞⲦⲀⲚ ⲚⲦⲈⲦⲈⲚϢⲦⲈⲘⲬⲰ ⲈⲂⲞⲖ ⲞⲨⲆⲈ ⲠⲈⲦⲈⲚⲒⲰⲦ ⲈⲦϦⲈⲚ ⲚⲒⲪⲎⲞⲨⲒ ⲚⲚⲈϤⲬⲰ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲈⲂⲞⲖ ⲀⲚ ⲘⲠⲈⲦⲈⲚⲠⲀⲢⲀⲠⲦⲰⲘⲀ
27 Un tie nāca atkal uz Jeruzālemi, un Viņam Dieva namā staigājot, nāca pie Viņa tie augstie priesteri un rakstu mācītāji un tie vecaji,
ⲕ̅ⲍ̅ⲞⲨⲞϨ ⲀⲨⲒ ⲞⲚ ⲈⲒⲈⲢⲞⲤⲀⲖⲎⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲈϤⲘⲞϢⲒ ϦⲈⲚⲠⲒⲈⲢⲪⲈⲒ ⲀⲨⲒ ϨⲀⲢⲞϤ ⲚϪⲈⲚⲒⲀⲢⲬⲒⲈⲢⲈⲨⲤ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲤⲀϦ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲠⲢⲈⲤⲂⲨⲦⲈⲢⲞⲤ
28 Un uz To sacīja: “Kādā varā Tu šo visu dari? Un kas Tev šo varu devis, ka Tu to dari?”
ⲕ̅ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲀⲔⲒⲢⲒ ⲚⲚⲀⲒ ϦⲈⲚⲀϢ ⲚⲈⲢϢⲒϢⲒ ⲒⲈ ⲚⲒⲘ ⲠⲈⲦⲀϤϮ ⲚⲀⲔ ⲘⲠⲀⲒⲈⲢϢⲒϢⲒ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈⲔⲒⲢⲒ ⲚⲚⲀⲒ.
29 Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arīdzan jums vienu vārdu vaicāšu, un atbildiet Man; tad Es jums arīdzan sacīšu, kādā varā Es to daru.
ⲕ̅ⲑ̅ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ϮⲚⲀϢⲈⲚ ⲐⲎⲚⲞⲨ ⲈⲞⲨⲤⲀϪⲒ ⲚⲞⲨⲰⲦ ⲀⲢⲒⲞⲨⲰ ⲚⲎⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲚⲞⲔ ϨⲰ ϮⲚⲀϪⲞⲤ ⲚⲰⲦⲈⲚ ϪⲈ ⲀⲒⲒⲢⲒ ⲚⲚⲀⲒ ϦⲈⲚⲀϢ ⲚⲈⲢϢⲒϢⲒ
30 Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem? Atbildiet Man.”
ⲗ̅ⲠⲒⲰⲘⲤ ⲚⲦⲈⲒⲰⲀⲚⲚⲎⲤ ⲚⲈⲞⲨⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲦⲪⲈ ⲠⲈ ϢⲀⲚ ⲞⲨⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲒⲢⲰⲘⲒ ⲀⲢⲒⲞⲨⲰ ⲚⲎⲒ
31 Un tie domāja savā starpā un sacīja: ja mēs sakām: “No debesīm,” tad Viņš sacīs: “Kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?”
ⲗ̅ⲁ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲨⲘⲞⲔⲘⲈⲔ ⲚⲈⲘ ⲚⲞⲨⲈⲢⲎⲞⲨ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲀⲚϢⲀⲚϪⲞⲤ ϪⲈ ⲞⲨⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲦⲪⲈ ⲠⲈ ϤⲚⲀϪⲞⲤ ϪⲈ ⲈⲐⲂⲈⲞⲨ ⲘⲠⲈⲦⲈⲚⲚⲀϨϮ ⲈⲢⲞϤ.
32 Bet ja sacīsim: “No cilvēkiem,” - viņi bijās no tiem ļaudīm. Jo visi to Jāni turēja, ka tas patiesi pravietis bijis.
ⲗ̅ⲃ̅ⲀⲖⲖⲀ ⲚⲦⲈⲚϪⲞⲤ ϪⲈ ⲞⲨⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲒⲢⲰⲘⲒ ⲦⲈⲚⲈⲢϨⲞϮ ϦⲀⲦϨⲎ ⲘⲠⲒⲘⲎϢ ⲚⲀⲢⲈ ⲒⲰⲀⲚⲚⲎⲤ ⲄⲀⲢ ⲚⲦⲞⲦⲞⲨ ⲦⲎⲢⲞⲨ ϪⲈ ⲞⲚⲦⲰⲤ ⲚⲈⲞⲨⲠⲢⲞⲪⲎⲦⲎⲤ ⲠⲈ.
33 Un tie atbildēja un uz Jēzu sacīja: “Mēs nezinām.” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es to daru.”
ⲗ̅ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨⲈⲢⲞⲨⲰ ⲚⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲠⲈϪⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲦⲈⲚⲈⲘⲒ ⲀⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ϨⲰϤ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲞⲨⲆⲈ ⲀⲚⲞⲔ ϨⲰ ϮⲚⲀϪⲞⲤ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲀⲚ ϪⲈ ⲀⲒⲒⲢⲒ ϦⲈⲚⲀϢ ⲚⲈⲢϢⲒϢⲒ.

< Marka Evaņg̒elijs 11 >