< Marka Evaņg̒elijs 11 >

1 Un kad tie tuvu pie Jeruzālemes nāca, pie Betfagas un Betanijas pie Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem,
Jerusalem pha law hlü lü Betphake la Bethanih mlüh pei ami pha law üng Olip mcunga lawki he. Acunüng Jesuh naw axüisaw he üngka nghngih la na tüi lü,
2 Un uz tiem sacīja: “Noejat tanī miestā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsiet piesietu kumeļu, uz kā vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.
“Nani maa ngnama va cit nia. Nani va pha la sanghngaksaü ngphungki, u naw pi am a ngcumnak ham nani hmu khai. Sut ni lü hia lawpüi nia.
3 Un ja kas jums sacīs: Kāpēc jūs to dariet? Tad atsakāt: Tam Kungam tā vajag; un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.”
Khyangnaw, ‘Ivai acen nani pawhki ni?’ ami ti üng, ‘Bawi naw ngjahlü ve, asäng tha law be khai ni’ nani ti vai,” a ti.
4 Un tie nogāja un atrada to kumeļu ārā pie durvīm piesietu uz ielas, un to atraisīja.
Acunüng cit ni lü sanghngaksaü cun lama pei mkawt üng ngphung se, hmu ni lü, ani suh.
5 Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, uz viņiem sacīja: “Ko jūs darāt, ka atraisiet to kumeļu?”
Acunüng ngdüikia khyang avang naw, “Ise, acena sanghngaksaü nani sutki ni?” ami ti u.
6 Un viņi uz tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie tos atlaida.
Jesuh naw a jah mtheha kba jah mtheh ni se, acunüng ami jah cehsak.
7 Un viņi to kumeļu atveda pie Jēzus un savas drēbes uzlika un To sēdināja virsū.
Acuna sanghngaksaü cun Jesuha veia lawpüi ni se, a khana ami suisak mtaih u lü Jesuh ngawki.
8 Un daudzi savas drēbes izklāja uz ceļu; un citi zarus cirta no kokiem un tos izkaisīja uz ceļu.
Khyang he naw ami suisak he lama jah phah u se, avang naw thing hnah he jah ksawm u lü lama ami jah phah.
9 Un tie, kas gāja priekšā un pakaļā, kliedza un sauca: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!
A ma citki he la a hnua läkia khyang he naw, “Hosana! ‘Bawipa ngming üng lawki hin Pamhnam naw dawnak pe seh!’
10 Slavēta ir mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk! Ozianna augstībā!”
Pha law khaia khaw cun Davita uknaka kcün üngka kba josenaka am be se,” tia ngpyangki he.
11 Un Jēzus iegāja Jeruzālemē un Dieva namā. Un kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis, un jau vakars bija, tad Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betaniju.
Jesuh Jerusalema lawki, temple k’uma lut lü avan jah tengki. Khaw mü law hlükia kyase axüsaw xaleinghngih he am Bethanih mlüha citki he.
12 Un otrā dienā, kad tie no Betanijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst.
Angawi, Bethanih üngka naw ami law be üng Jesuh a ei ngaih lawki.
13 Un no tālienes redzēdams vienu vīģes koku, kam lapas bija, Viņš nāca, lai Viņš tanī ko atrastu; un pie tā piegājis Viņš neatrada nenieka kā vien lapas: jo nebija vīģu laiks.
Fik thing a hnah naw a bu athuknak üngka naw hmu lü akthei ve khai aw, ti lü teng khaia citki. Cunsepi a phung a pha üng a ngtheinaka kcüna am kyakia kyase a hnah däng a hmuh.
14 Un Jēzus uzrunāja un uz to sacīja: “Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis.” Un Viņa mācekļi klausījās. (aiōn g165)
Jesuh naw fik dung üng, “U naw pi na ktheih ä ei be ti se,” ti se, axüisaw he naw ami ngjak. (aiōn g165)
15 Un tie nāca uz Jeruzālemi, un Dieva namā iegājis Viņš iesāka izdzīt visus, kas pārdeva un pirka Dieva namā, un apgāza to mijēju galdus un to baložu pārdevēju krēslus.
Jerusalem ami pha law üng Jesuh temple üng lut lü, ngui mthawngki hea ngawhnak he la müme jah jawituki hea ngawhnak he a jah hukin.
16 Un neļāva nevienu lietu nest caur Dieva namu.
Jesuh naw Temple jawihtuknaka kba ami summang vai am ti.
17 Un mācīja un uz tiem sacīja: “Vai nav rakstīts: “Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām?” Bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.”
Acunüng jah mthei lü, “Cangcim üng Pamhnam naw, ‘Ka im cun khyangmjü avana ktaiyünaka im ti khai he, tia ng’yuki,’ Cunsepi nangmi naw m'yukei hea umnaka pawh ve uki,” a ti.
18 Un tie rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja, kā Viņu nomaitātu; jo tie bijās no Viņa, tāpēc ka visi ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību.
Acun ktaiyü ktung he la thum jah mtheiki he naw ami ngjak üng Jesuh ami hnimnak vaia lam suiki he. Ani cun kyühki he isetiakhyaüng a ja mtheimthanga phäha khyang he ami cäileta phäh kyaki.
19 Un kad vakars metās, tad Viņš izgāja no pilsētas ārā.
Khaw mü law se Jesuh la axüisaw he cun Jerusalem üngka naw akcea citeiki he.
20 Un no rīta agrumā garām iedami tie redzēja to vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.
Angawi ngawilam, ami ceh lama fik thing a pya cäpa ng’yawngei se ami hmuh.
21 Pēteris atminējies uz Viņu sacīja: “Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko Tu esi nolādējis, tas ir nokaltis.”
Pita naw süm law be lü, “Saja aw tenga, Fik thing na yünce cen ng’yawngei ve!” a ti.
22 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ticat uz Dievu.
Jesuh naw jah msang lü, “Pamhnam jum ua.
23 Jo patiesi, Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka: tad viņam notiks, ko viņš saka.
Akcanga ka ning jah mthehki, u naw pi a pyena kba kya khai tia jum lü hina khawmcung üng, ‘Ngnawn lü mliktui üng kyaa’ a ti üng, a tia kba kya khai.
24 Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsiet, ticat, ka jūs dabūsiet, tad tas jums notiks.
Acunakyase ka ning jah mthehki, ipi ktaiyünak am nami kthäh üng yah lü nami ka na khaia ksing ua, acunüng nami yah khai.
25 Un kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodat, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu noziegumus.
Nami ktaiyü üng ua khana pi mlung am jenak nami tak üng mhlät ua. Acunüng nami Pa, khankhawa ka naw nangmia katnak pi ning jah mhlät khai” a ti.
26 Bet ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu noziegumus nepiedos.”
27 Un tie nāca atkal uz Jeruzālemi, un Viņam Dieva namā staigājot, nāca pie Viņa tie augstie priesteri un rakstu mācītāji un tie vecaji,
Jerusalema law be tüki he. Jesuh temple k’uma a ceh üng, ktaiyü ktung he, thum jah mtheiki he la, axüngvai he a veia law u lü,
28 Un uz To sacīja: “Kādā varā Tu šo visu dari? Un kas Tev šo varu devis, ka Tu to dari?”
“Ia ana am hina ngkhaw he na jah pawhki ni? U naw hina ana a ning pet ni?” tia, ami kthäh.
29 Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arīdzan jums vienu vārdu vaicāšu, un atbildiet Man; tad Es jums arīdzan sacīšu, kādā varā Es to daru.
Jesuh naw jah msang lü, “Kei pi mat ka ning jah kthäh khai, nami na msang üng kei naw pi ia ana am hina ngkhaw he ka jah pawh ning jah mtheh kawng.
30 Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem? Atbildiet Man.”
Johana Baptican petnak hawia ka naw lawki? Mhnam üngka naw lawki aw, khyang üngka naw lawki aw? Na mtheh ua,” a ti.
31 Un tie domāja savā starpā un sacīja: ja mēs sakām: “No debesīm,” tad Viņš sacīs: “Kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?”
Amimät he ngthäh u lü, “I mi ti khai? Mhnam üngka mi ti üng mä, acunüng ise Johan am nami jumki ni? ti khai.
32 Bet ja sacīsim: “No cilvēkiem,” - viņi bijās no tiem ļaudīm. Jo visi to Jāni turēja, ka tas patiesi pravietis bijis.
Khyang üngka mi ti üng mä, (Khyang avan naw Johan cun sahma mata ami ngaia kyase)” tia khyang he jah kyüh u lü,
33 Un tie atbildēja un uz Jēzu sacīja: “Mēs nezinām.” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es to daru.”
“Am ksing ve ung,” ami ti. Jesuh naw jah msang lü, “Kei naw pi ia ana am hina ngkhaw he ka jah pawh am ning jah mtheh hlü veng,” a ti.

< Marka Evaņg̒elijs 11 >