Marka Evaņg̒elijs 11
1 Un kad tie tuvu pie Jeruzālemes nāca, pie Betfagas un Betanijas pie Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem,
Yesu amola ea ado ba: su dunu Yelusaleme moilai bai bagadega doaga: musa: asili, moilai aduna amo Bedefage amola Bedani gadenenewane doaga: le, Olife Goumiga doaga: i. Yesu da Ea ado ba: su dunu aduna E bisimusa: asunasi.
2 Un uz tiem sacīja: “Noejat tanī miestā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsiet piesietu kumeļu, uz kā vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet.
E da elama amane sia: i, “Amo moilai ania midadi diala, amoga asili, golili sa: ili, ania da dougi ea mano amoma dunu da hame fila heda: i, amo bagelesi ba: mu. Amo ea bagelesi fadegale, dougi mano Nama oule misa.
3 Un ja kas jums sacīs: Kāpēc jūs to dariet? Tad atsakāt: Tam Kungam tā vajag; un tūdaļ tas to atsūtīs šurp.”
Eno dunu da alia logo hedofamusa: gagabole sia: sea, ali agoane sia: ma, `Hina da amo dougi Ema hawa: hamomusa: gini lamu. Amasea, E da hedolo dima bu asunasimu!’”
4 Un tie nogāja un atrada to kumeļu ārā pie durvīm piesietu uz ielas, un to atraisīja.
Amalalu, asili, ela da dougi ea mano moilai logo holei gadenene logoga bagesi ba: i.
5 Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, uz viņiem sacīja: “Ko jūs darāt, ka atraisiet to kumeļu?”
Ela da amo ea bagelesi fadegalaloba, ouligisu dunu lelu amo elama amane adole ba: i, “Ali da abuliba: le dougi mano ea bagelesi fadegasala: ?”
6 Un viņi uz tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie tos atlaida.
Amalalu, ela da Yesu Ea olelei bu adole i. Amalalu, ilia da gagaboi sia: yolesi.
7 Un viņi to kumeļu atveda pie Jēzus un savas drēbes uzlika un To sēdināja virsū.
Ela da dougi ea mano Yesuma oule misi. Ilia da ilia abula dougi ea baligi da: iya ligisi. Yesu da amo dougi da: iya fila heda: i.
8 Un daudzi savas drēbes izklāja uz ceļu; un citi zarus cirta no kokiem un tos izkaisīja uz ceļu.
Dunu bagohame da ilia abula fadegale, logoga ligisisi. Eno da sogega asili, ifa amoda damuni, amo amola logoga ligisi.
9 Un tie, kas gāja priekšā un pakaļā, kliedza un sauca: “Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!
Amalalu, dunu bagohame bisili, eno Yesuma fa: no bobogele, huluane bagadewane nodone sia: nanu, “Godema nodoma! Gode da Hina Gode Ea Dio laiwane misi Dunu Ema hahawane dogolegele hamomu da defea!
10 Slavēta ir mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk! Ozianna augstībā!”
Ninia ada Da: ibidi ea ouligibi hou da misunu. Gode da amo hahawane dogolegele imunu! Godema nodone sia: ma!”
11 Un Jēzus iegāja Jeruzālemē un Dieva namā. Un kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis, un jau vakars bija, tad Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betaniju.
Amalalu, Yesu da Yelusaleme moilai bai bagadega doaga: i. E da Debolo Diasuga golili sa: ili, liligi huluane ba: i dagoi. Be gasimuba: le, E amola Ea ado ba: su dunu fagoyale gala da Bedani moilaiga asi.
12 Un otrā dienā, kad tie no Betanijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst.
Golale, hahabe, ilia Bedani moilai yolesili, logoga ahoanoba, Yesu da ha: i nabi.
13 Un no tālienes redzēdams vienu vīģes koku, kam lapas bija, Viņš nāca, lai Viņš tanī ko atrastu; un pie tā piegājis Viņš neatrada nenieka kā vien lapas: jo nebija vīģu laiks.
E da figi ifa sogebi fonobahadi sedade amoga lelebe ba: i. E da amoga ha: i manu faimusa: asi. Be figi ea ha: i manu legesu eso da hame doaga: beba: le, E da lubi fawane ba: i.
14 Un Jēzus uzrunāja un uz to sacīja: “Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis.” Un Viņa mācekļi klausījās. (aiōn g165)
Amaiba: le, Yesu da amo figi ifama amane sia: i, “Dia ha: i manu amo dunu ilia da hobea hamedafa manu!” Ea ado ba: su dunu ilia da amo sia: nabi dagoi. (aiōn g165)
15 Un tie nāca uz Jeruzālemi, un Dieva namā iegājis Viņš iesāka izdzīt visus, kas pārdeva un pirka Dieva namā, un apgāza to mijēju galdus un to baložu pārdevēju krēslus.
Ilia da Yelusaleme moilai bai bagadega doaga: le, Debolo Diasu ganodini golili sa: i. Yesu da muni bidi lasu dunu huluane gadili se fasi. E da bidi lasu hamosu dunu ilia fafai amola sio bidi lasu dunu ilia fisu delegili fasi.
16 Un neļāva nevienu lietu nest caur Dieva namu.
E da dunu amo da Debolo Diasu gagoi ganodini liligi gisawane ahoasu, ilia logo hedofai dagoi.
17 Un mācīja un uz tiem sacīja: “Vai nav rakstīts: “Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām?” Bet jūs to esat darījuši par slepkavu bedri.”
E da dunu huluanema sia: olelei, amane, “Gode Sia: da agoane dedei diala, `Na diasu da dunu fifi asi gala ilia sia: ne gadosu diasu gala!’ Be dilia da amo wamolasu dunu ilia wamoaligisu diasu agoane hamoi dagoi.”
18 Un tie rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja, kā Viņu nomaitātu; jo tie bijās no Viņa, tāpēc ka visi ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību.
Gobele salasu hina dunu amola sema olelesu dunu da amo sia: nabaloba, Yesu medole legemu logo hogoi helei. Be dunu huluane da Yesu Ea olelei nababeba: le bagadewane fofogadigi. Amaiba: le, gobele salasu amola sema olelesu dunu da Yesuba: le beda: i galu.
19 Un kad vakars metās, tad Viņš izgāja no pilsētas ārā.
Daeya doaga: loba, Yesu amola Ea ado ba: su dunu da Yelusaleme moilai bai bagade yolesili asi.
20 Un no rīta agrumā garām iedami tie redzēja to vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm.
Golale, hahabe, ilia da logoga ahoanoba, figi ifa ea amoda amola lubi huluane da bioi dagoi ba: i.
21 Pēteris atminējies uz Viņu sacīja: “Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko Tu esi nolādējis, tas ir nokaltis.”
Bida da aya hamoi bu dawa: beba: le, Yesuma amane sia: i, “Hina! Ba: ma! Amo figi ifa Di da gagabusu aligima: ne sia: i, amo da bioi dagoi.”
22 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ticat uz Dievu.
Yesu da bu adole i, “Gode Ea hou dafawaneyale dawa: ma!
23 Jo patiesi, Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka: tad viņam notiks, ko viņš saka.
Na da dilima dafawane sia: sa! Nowa da mae asaboiwane be dafawaneyale dawa: iwane amo agolo amoma agele, bu hanoa sa: ima: ne sia: sea, amo hou hamoi dagoi e da ba: mu.
24 Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsiet, ticat, ka jūs dabūsiet, tad tas jums notiks.
Amaiba: le, Na da dilima sia: sa! Dilia sia: ne gadosea, adi liligi adole ba: sea, dilia asigi dawa: su ganodini amo liligi da lai dagoiyale dafawaneyale dawa: sea, dilia da amo liligi lamu.
25 Un kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodat, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu noziegumus.
Amola dilia wa: legadole, Godema sia: ne gadosea, dilia eno dunuma ougi galea, goe dunu ea wadela: i hou gogolema: ne olofoma. Dilia agoane hamosea, dilia Ada muagado esala da dilia wadela: i hou gogolema: ne olofomu.
26 Bet ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu noziegumus nepiedos.”
Be dilia da eno dunu ilia wadela: i hou hame gogolema: ne olofosea, dilia Ada muagado esala da dilia wadela: i hou hame gogolema: ne olofomu.”
27 Un tie nāca atkal uz Jeruzālemi, un Viņam Dieva namā staigājot, nāca pie Viņa tie augstie priesteri un rakstu mācītāji un tie vecaji,
Amalalu, ilia da Yelusaleme moilai bai bagadega doaga: i. Yesu da Debolo Diasu ganodini lalaloba, gobele salasu hina dunu, sema olelesu dunu amola asigilai dunu da Ema doaga: i.
28 Un uz To sacīja: “Kādā varā Tu šo visu dari? Un kas Tev šo varu devis, ka Tu to dari?”
Ilia da Ema amane adole ba: i, “Ninima adoma! Dia hou da abuliba: le agoane hamonanebela: ? Nowa da Di ilegeiba: le, Di da agoane hamosala: ?”
29 Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arīdzan jums vienu vārdu vaicāšu, un atbildiet Man; tad Es jums arīdzan sacīšu, kādā varā Es to daru.
Yesu E bu adole i, “Na amola da dilima afadafa adole ba: su gala. Nama dabe adole ima!
30 Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem? Atbildiet Man.”
Yone Ba: bodaise e da hanoga fane salasu hamoma: ne, nowa ilegebela: ? Gode da ilegebela: ? o osobo bagade dunu fawane adobela: ?”
31 Un tie domāja savā starpā un sacīja: ja mēs sakām: “No debesīm,” tad Viņš sacīs: “Kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?”
Amalalu, ilia gilisili bu adole ima: ne sia: dasu agoane, “Ninia da Gode adoiba: le e hamosu amo sia: sea, E da agoane sia: mu, `Dilia abuliba: le dafawaneyale hame dawa: bala?’
32 Bet ja sacīsim: “No cilvēkiem,” - viņi bijās no tiem ļaudīm. Jo visi to Jāni turēja, ka tas patiesi pravietis bijis.
Be ninia da osobo bagade dunu adoiba: le, Yone e ba: bodaise hamoi sia: sea,” (Dunu huluane ilia da Yone da balofede dunudafa dawa: beba: le, ilia da Yu dunuba: le beda: i galu.)
33 Un tie atbildēja un uz Jēzu sacīja: “Mēs nezinām.” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es to daru.”
Amaiba: le ilia da Yesuma bu adole i, “Yone Ba: bodaise hanoga fane salasu hamoma: ne ilegesu dunu ninia hame dawa:” Yesu da ilima amane sia: i, “Na amola nowa ea ilegebeba: le na gasa bagade hou hamosa, Na da dilima hame olelemu.”
